“Kādreiz pāries...” ir kā strauja mūsdienu cilvēces tipu procesija ar visām ļaužu raizēm, bēdām, savādībām un mīlestību, kas deg sirdīs, – te ir vientuļā māte, eiroierēdnis, bezdarbnieks, narkodīleris, pašpasludināts ģenealogs, malumednieks, Turciju iecienījusi somu tūriste, alkoholiķis, galējo ziemeļu labākais metālrūdītājs un citi... Tiek apspriestas Somijas teritoriālās reformas un Ķīnas fenomens, vecuma problēmas un Breivīks, baznīcas ēnas puses un demogrāfija, imigranti un politika, un visā piedalās arī slepkavnieciski noskaņots alnis, telefonu aprijusi govs un zaglīga āmrija.
Īsprozas krājums “Kādreiz pāries...” ir pasaules un mūsu apziņas spoguļattēls. Ja šis attēls kādam šķiet tikpat tumšs kā polārā nakts, tā nav nedz spoguļa, nedz Rozas Liksomas vaina. Viņai ir nežēlīgi vērīga acs, nekļūdīga dzirde un izcils talants rakstīt par marginālu cilvēku dzīvi, kas savukārt ir ieguvums mums pārējiem – viņas lasītājiem.
Rakstniece un māksliniece Roza Liksoma kopš 1985. gada rakstījusi un publicējusi stāstus, romānus, bērnu grāmatas, komiksus un lugas. Latviešu valodā izdota arī stāstu izlase “Vienas nakts ekstāze” un garstāsts “Sestā kupeja”, par kuru autore 2011. gadā saņēmusi Somijas prestižāko literāro balvu “Finlandia”.
No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.
“Rozas Liksomas jaunais īsprozas darbs velnišķīgi smieklīgi un vienlaikus līdz neomulībai precīzi parāda mūsdienu dzīves groteskākos izpausmes veidus.” Savon Sanomat
“...viņa ir neatvairāma. Pavisam nopietni. Mēs ticam viņai, mēs ticam, ka viņa stāsta patiesību. Un mums tā ir jāzina.” Dagens Nyheter
“Patiesi ir tik jautri lasīt, šo lielisko parodiju, kuru Roza Liksoma radījusi, izmantojot un pārspīlējot mūsu pašu aizspriedumus un vājības.” Skånska Dagbladet
“Roza Liksoma savu varoņu dzīvē ļauj ieskatīties pavisam īsi, tomēr paver galvu reibinošas ainas no likteņa sistu marginālu cilvēku pasaules. Reizēm nāk raudiens, reizēm pārņem derdzīgums, tomēr viens mutes kaktiņš raustās smieklos.” Lapin Kansa
Mana pirmā saskarsme "dzīvajā" ar somiem bija uz prāmja Tallina - Helsinki, kurā vēroju viņus nesam daudzas kastes un somas ar alkoholiskajiem dzērieniem. pēc tam novērojumi turpinājās jau pašos Helsinkos. Bet atdzīšos es uz viņiem raudzījos ar simpātijām. Tā nu sanācis, ka arī šī grāmata ir stāsts par šo mazliet savdabīgo ziemeļnieku tautu, tāpēc piesasitīja mani. Grāmatas žanrs gan ir manuprāt neparasts. Jo šajos īsstāstos ir gan par traģiskām lietām, gan par ikdienišķām, par kurām tiek pastāstīts ar humoru. Tieši šī kombinācija sākotnēji samulsināja, un neļāva pasmieties par komisko. Kopumā tas ir ļautiņa parastā stāsts. Strādnieka, zemnieka, bezdarbnieka, mežstrādnieka, malumednieka, mammas. Vienīgi man vēl aizvien jādomā par autores "nelietīgajiem" stāstiem, kuros par nelietībām tiek pastāstīts tik pat vienkārši, kā par normālām , vai ikdienas darbiem. Acīmredzot viņa uzskata, ka no nelietīgas rīcības mūs šķir tikai viens solis. Tam gan īsti nevaru piekrist, lai gan uzstādījums liek šo pārdomāt. Grāmatas otrā puse uzrakstīta "lokālā izloksnē", līdzīgi kā raksta Heli Lāksonena. Ar humorīgajiem stāstiem, tas labi sapasē, jo reizēm pati izloksne un tās vārdi arī liekas komiski. Iespējams interesanti dzirdēt arī "briesmīgos" stāstus šajā izloksnē. Autore radījusi darbu, kurā veikusi meklējumus par traģisko, briesmīgo un humoristisko. Jo kontrasti jau izsenis zināmi, kā spilgts māksliniecisks paņēmiens. Izdevies neparasts un savdabīgs darbs.
..dažas epizodes palasīju priekšā sievai, lai arī viņa zina, cik dullas lietas var pierakstīt :) grāmata ļoti dīvaina, bet ar lielu skarbās sadzīves tematiku sevī :)
Skaudri reālistiska, slavējami asprātīga. Sāku iemīlēt somu rakstnieces un dzejnieces. Sestā zvaigzne Maimai Grīnbergai par trāpīgi kvalitatīvo tulkojumu!
Traģikomisks ieskats somu dziļajā dvēselē - pirmās personas stāsti no visām pasaules malām. Īsi, bet precīzi dažādu raksturu nospiedumi. Ja nav jāsmejas balsī, tad gauži jāraud. Un otrādi. Bet vienaldzības nav.
Priecājos, ka nevienu pazīstamu somu šajā grāmatā nesatiku. Manējie visi ir jauki :)
Interesants darbs. Apbrīnojams Maimas Grīnbergas tulkojums — pārvērst uz latviešu valodu sazin kādu somu valodas izloksni. :) Sākumā lasījās grūti, bet uz grāmatas otro pusi palika arvien labāk. Interesanti, ka Agrim šķita tieši otrādi. Nekādu pievienoto vērtību grāmatā neatradu, bet laiku labi pavadīju lasot.
"Ēd sālīt ziv un uzdzēr rūgušpien. Māt zvanījās, lai es neapēd pa daudz sālīto renģ, jo no tām uzkrīt kaltēkls, un ta pulka jādzer, un no tā atkal pulka jāmīž, un tā cilēks viegli nonāk briesmīgā vāvers ritenī." (75.lpp)
3.9✨️ Šī bija diezgan smieklīga un dažos momentos man vienkārši bija wtf?? Viena lieta kas nepatika ir pēdējā nodaļa ar vārdu "Ziemeļi", jo tas rakstīšanas stils bija nepārāk labs.
Spilgti, epizodiski stāsti. Pilni ar pasaules ikdienišķo, riebīgo un netaisnīgo. Kā visi īsie stāsti - viegli lasāma tiem, kam grūti koncentrēties uz garajiem gabaliem.
Roza Liksoma ir veikusi enciklopēdisku pētījumu, pamatīgi un detalizēti iedziļinoties dzīves komiskumā un cilvēku neprātā. Rezultāts ir ļoti uzjautrinošs, mazliet pabaiss, bet kopumā mīlīgs bez gala. Mācīšos no Rozas Liksomas un turpmāk dzīves nejēdzības un netaisnības, kā arī savus klupienus un kritienus, klusiņām pie sevis komentēšu šīs grāmatas stilā. Ietaupīšu lērumu nervu šūnu. Maimas Grīnbergas tulkojums ir fenomenāls, patiešām nepārspējams!
Provocējošs, drosmīgs un brīžiem pilnīgi traks teksts. Ar tādu mīlīgumu rakstīts par skarbu dzīves realitāti. Vietām liek iesmiet, vietām pārņem riebums.
Mjāāā...it kā epizodes par Somiju, bet... pārāk pazīstamas izklausījās. Es iepriekš dzīvoju rajonā un , tagad dzīvoju atkal citā rajonā, so - ir redzēts kontingents, kas labi atbilst epizodēm šeit. Vispār... mazliet īpatnēja grāmata. Pilnīgi savādāka nekā iepriekšējā šīs autores grāmata, kuru lasīju.(''Sestā kupeja''). Īsas epizodes par dažādām tēmām, ko mūsdienās varam redzēt mums apkārt. Par kāzām, kurās viss ir ohh un ahhh sačinīts(kleita no Parīzes pa tūkstošiem, kruta ēdienkarte utt) tikai aizmirsies, ka līgavaini arī vajag. Daži teikumi par Eirovīziju un spriedelējums(a la ''visgudrais personāžs, kas tic visam, ko raksta presē un netā'')par Breivīku. Stāstiņš par māti, kas ieliek bērnus bērnu namā, jo jāskrien pie kārtējā veča utt. Visgrūtāk lasījās pēdējā ''nodaļa'', jo tur rakstība visam tekstam bija tāda...nu. Bez galotnēm utt: ''Es i stāvēš uz viets, un pasaul i skrēš man apkārt.''----> nu šitā(tas ir citāts no grāmatas). Tas mazliet nobesīja(tieši rakstība), bet ir jau cilvēki, kas tā runā. Lieta, ko es īsti nesapratu, bija lielo ''nodaļu'' virsrakstu saistība ar visām tām epizodēm. Tas bija tāds #fancyliterature moments, kad es jutos kā idiote. Bet tās epizodes - ļoti reālistiskas. Reizēm mazliet paspilgtinātas krāsas un leksika, bet vienalga reālisma sajūta bija. #rajons #betnetikai