Līdz vārtiem - un tālāk?

by Aina Zemdega

202 pages, Hardcover

Published January 1, 1988

About the author

Aina Zemdega (1924–2006) – rakstniece, dzejniece un pianiste. Mācījusies Jelgavas 2. ģimnāzijā. 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Zviedriju. 1951. gada dzīvoja Kanādā. Studējusi mūzikas augstskolā, strādājusi par mūzikas skolotāju Toronto. Studējusi literatūrzinātni Toronto Universitātē. Pirmās literārās publikācijas kopš 1958. gada. Aina Zemdega ir astoņu dzejas krājumu, piecu romānu, vienas īsprozas izlase un vienas ceļojumu aprakstu grāmatas autore. Dzejā atklāti tagadnes un pagātnes kontrasti, un intīmas emocijas, poetizēta daba, zeme un mīlestība kā pretstats nepiederības izjūtai svešatnē. Prozas tekstos autore kavējas bērnības dienu dzimtajā pusē, kā arī kontrastējoši emocionāli iezīmē dzīvi trimdā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1958: dzejolis "Salā uz ezera" laikrakstā "Latvija Amerikā" 23. aprīlī.
Dzeja publicēta laikrakstos "Latvija Amerikā", "Laiks", "Londonas Avīze", "Latvija", žurnālos "Jaunā Gaita", "Zintis" (angļu valodā), "Laika Mēnešraksts", "Daugavas vanagu Mēnešraksts", "Ceļa Zīmes".

1960–1961: komponista Tālivalža Ķeniņa klavieru studijas asistente, mācīja klavierspēli, bet kopš 1961. gada septembra Toronto darbojās Ainas Zemdegas klavieru studija.
Kopš 20. g. 50. gadu beigās piedalās Rakstnieku cēlienos, literāros sarīkojumos ASV un Kanādā, izpelnīdamās klausītāju atzinību – "jaunā dzejniece, pārliecināja par savu talantu kā ar savu dzeju svaigo tematiku, formas skaidrību, tā labo priekšnesumu." (1961, sarīkojums Toronto).

LITERĀRIE DARBI

Dzejas krājumi
1963: Basām kājām.
1970: Egles istabā.
1974: Cirsma.
1980: Zem akmeņa zaļa zāle.
1987: Viena mūža nepietiek.
1996: Bargā laikā.
2001: Divos krastos: dzejas izlase.
2007: Nakts dzejoļi.

Romāni
1980: Toreiz Lubes dzirnavās.
1983: Varšavā neaizmirst.
1988: Līdz vārtiem – un tālāk?
1995: Maruta.
2002: Mantojums.

Citi prozas izdevumi
1999: Bagateles: prozas izlase.
2007: Septiņjūdžu zābakos (ceļojuma piezīmes).

Reviews

[Malvīne S. · Rating 4 out of 5]

«Eju pa tukšo, drēgnas miglas pilno Gorkija ielu un mēģinu iedomāties tos, kurus satikšu, kuros tādi sveši tālumi un plašumi, un izturība, kādu nepazīstu. Bet es gribētu pazīt, gribētu zināt. Ne jau tieši, ne jau ieiet pašai tai īstenībā, no kuras viņi ir iznākuši. Droši vien es to nespētu. Gļēvi, man jāatzīstas, pavisam gļēvi tā gribēt no droša attāluma paraudzīties – kā tur ir, paklausīties - kā salst, kā sāp, kā mirst. Citiem, ne man pašai, ne maniem mīļajiem. Un tomēr - varbūt mēs cienītu, varbūt mēs sargātu un mīlētu cits citu vairāk, ja patiešām zinātu.
Bet es baidos pat jautāt. Es nezinu, vai man bail to visu dzirdēt un zināt, vai bail pieskarties viņu rētām, viņu dzīves visgrūtākajiem brīžiem. Varbūt viņiem vēl sāp, varbūt sāk atkal asiņot - uz iekšu. Iekšējā asiņošana, ko neviens cits nezina. Tā var būt tik bīstama...»

[Ivo Roderts · Rating 4 out of 5]

Mēs būtu varējuši satikties...
Aina Zemdega raksta par Kanādā dzīvojošas latvietes 12 dienu ceļojumu uz komunistu pārvaldīto Latviju. Rīgā viņai jādzīvo tikko uzceltajā viesnīcā "Latvija"... un tas notiek apmēram tajā pašā laikā, kad arī es tur satiekos ar savu radinieku no Kanādas.