Vahel, täiesti ilma põhjuseta, ei kuulnud Kake Make äkki enam üldse, mida talle räägitakse. Ühel päeval juhtus aga uskumatu lugu. Kake Make kõrvad hüppasid nagu kokkulepitult põrandale, kargasid läbi terve köögi, võistlesid koridoris, kes on kiirem, ja lipsasid välisuksest õue – isegi tagasi ei vaadanud!
Kui sa oled uudishimulik, loe raamatust, mis edasi juhtus. Ja ära unusta igalt leheküljelt üles otsida, kus Kake Make kõrvad end peidavad!
Kam lietuviešu autores Kika Mika pazīstama, tas zina arī šīs grāmatas rotaļīgo stilu, krāsainās ilustrācijas un to, ka grāmatiņas ietver arī pamācības, kā labāk dzīvot. Man kā pieaugušajam tās ir diezgan nepārprotami saskatāmas, trīsgadnieks to vairāk uztver kā piedzīvojumu stāstu, kuru "nedzirdēšanas" epizodēs viņam vecāki ik pa laikam atgādina. Pēc mazā klausītāja ierosmes, pārlasām bieži.
Viena mėgstamiausių vaikų knygų, kurią jie vis dar kartais pasiima ausų paieškoti. Detaliose iliustracijose ilgam galima pasilikti ieškant įdomybių. Beveik kiekvienoje iliustracijoje yra pabėgusios ausys. Geras pirkinys mažesniems vaikams.
Kokias smagi, išdykusi istorija! Apie tai, kaip kartais vaikai (ir ne tik jie) negirdi. O jei negirdi, kam tos ausys? O kas tada? Kelionė ir nuotykis jų ieškoti! Vaikas po to jau pats pasakojo.
Kuka Muka czasami zupełnie traci słuch. Nie jest jednak chora na żadną egzotyczną chorobę, uszy myje codziennie, a mimo to nie słyszy, kiedy wołają ją mama, babcia albo tata. Pewnego dnia, kiedy sytuacja znowu się powtarza, mama Kuki Muki zrezygnowana stwierdza, że dziewczynce uszy są zupełnie niepotrzebne, skoro i tak nie słyszy. I wtedy dzieje się coś niesamowitego! Uszy Kuki Muki odpadają, uciekają na podwórko, a potem na miasto i znikają nie wiadomo gdzie. Kuka Muka rusza na poszukiwania, ale nigdzie nie może znaleźć swojej zguby. Decyduje się pożyczyć uszy od kogoś innego (może mama nie zauważy?), aż w końcu z pomocą Dyrektora ZOO udaje jej się znaleźć sposób, by uszy same do niej wróciły.