Dzejnieka Leona Brieža dzejoļu krājums “Straujtece” (2016) visnotaļ attaisno savu nosaukumu – šī dzeja patiesi ir nerimtīgi plūstoša un strauja. Rinda ieplūst rindā, dzejolis dzejolī, tā veidojot vienotu, tomēr ļoti daudzpusīgu un izteiksmīgu pasaules ainu.
Dzejnieka lirikas straume plūst cauri dažādiem bibliskiem un kultūrvēsturiskiem slāņiem, ieplūstot paradīzē – Dieva mājvietā, debesu tīrumos, eņģeļu un zvaigžņu valstībā – un antīkajā pasaulē, kur sastopam Sapfo un Hēraklu, Vergiliju un Odiseju. Pa šo mūžīgo gultni tā aizplūst uz dzīvi visā tās bagātībā, ceļā sastopot rudzu druvu un pilsētas parku, upes krāces un enkuru sētsvidū, šūpoles un vientuļu putnu. Tā iesaistās rudens krāsu kaujās, cenšas apritēt ap zemeslodi un atgriezties dzimtajās mājās. Tās dzelmes caurvij mīlestības un vientulības, sievišķā un vīrišķā, grūtsirdības un prieka, gara brīvības un cilvēka mūža ierobežotības, gaismas un ēnu daudzveidīgās nianses.
Intelektuālais un liriskais, vienkāršais un komplicētais, verbālais un intuitīvais – tas viss saplūst šajā perfekti nostrādātajā dzejnieka radošās domas plūdumā.
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs. Dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez jelkādām tiesībām apgūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Neraugoties uz to, 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet savu sakaru ar moldāvu un rumāņu demokrātiski noskaņoto inteliģenci dēļ. Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā. L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Līdz šim latviešu valodā publicētas L. Brieža 28 oriģinālgrāmatas, kā arī vairāk nekā 40 tulkotas un atdzejotas grāmatas. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās. Aktīvi sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem. L. Briedis strādājis visdažādākajos Latvijas kultūrizdevumos: laikrakstā "Literatūra un Māksla", izdevumā "Jaunās Grāmatas", kulturoloģiskajā žurnālā "Grāmata" u. c. Kulturoloģiskā žurnāla "Kentaurs XXI" dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992-2010). Izdevniecības "Minerva" direktors. Latvijas Rakstnieku savienības un PEN kluba biedrs. L. Briedis saņēmis dažādas gan Latvijas, gan starptautiskās literārās balvas un prēmijas, tai skaitā O. Vācieša prēmiju par dzejas, dzīves un sabiedrības laikmetīguma izpratni, Rumānijas Rakstnieku savienības prēmiju par rumāņu kultūras popularizēšanu Latvijā. 1999. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2010. gadā par dzejoļu krājumu "Mijkrēšļa rokraksts" saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju.
Ar dzejas krājumiem lasītājiem parasti ir divu veidu attiecības: sajūsma un dievināšana vai izsauciens "man tas viss riebjas". Leons Briedis savā dzejā rada tādu noskaņu, ko var nosaukt par "mājas sajūtu", kad katrs lasītais pants šķiet jau kaut kur bijis, lasīts, pieredzēts, sajusts. Ļoti smalki saausti vārdu tīkli, kuros dzejnieks noķer mūsu pašu dvēseles stāvokli un izjūtas, tāpēc nepamet sajūta, ka pats lasītājs ir vērojis dzejnieku radīšanas brīdī, un dzejnieks ir skatījis pantos ietērpto, zinot, ka lasītājs viņam seko. Dzeja par mīlestību, dzīvi, vientulību, skaisto un ikdienišķo mums apkārt. Noskaņai kāds dzejolis no krājuma 44. lpp.: "kāds izmisums valda starp divām paralēlām līnijām! tās aizmirsušas kas ir mīlēt starp tām nemainīgi pastāvošā atstatuma dēļ varbūt bezgalības pievakarē tās tomēr apskausies kā divas katra savā upes krastā augošo vītolu ēnas" (2013)