Sibilla, Signe, Santa... Trīs meitenes, kuru vārdi sākas tik līdzīgi, bet vienu no viņām sauc arī par Aveni. Varbūt kopīgā meitenēm ir vairāk nekā tikai vārda pirmais burts? Vēl garstāstā ir Romāns – puisis, kurš kaut kādā ziņā saistīts ar katru no viņām, un Sandra – jauna policijas inspektore, kam jāatšķetina dubultlieta, kurā sapinušies šie jaunieši.Vai gribēšana mīlēt vienmēr ir arī prasme to darīt? Vai no joka drīkst iznākt nelietība? Vai sirdis lūst vien vecos mīlestības romānos? Vai meitenes mīl citādi nekā zēni? Bet kopumā grāmata, šķiet, uzdod mums jau labi zināmo jautājumu “Vai viegli būt jaunam?”. Māris Rungulis ir latviešu pusaudžu literatūras rakstnieks, kura darbus ir lasījis vai katrs skolēns un ne vienu gadu vien par īpaši labiem atzinusi Latvijas Bērnu žūrija.
Kāpēc spēles laikā viena pusplika izskrien futbola laukumā, parādot čaļiem savus jaukumus, bet otra pa visu pilsētu izlīmē lapiņas, kurās kādu puisi pataisa par zilo?
Mazgadīgo lietas izmeklēšana tiek uzticēta necilai inspektorei Sandrai, jo "Kurš gan cits no mūsu nodaļas to spētu paveikt labāk? Tu taču viņas, nu, tās meitenes, saproti…". Sākumā likās, ka šī mazā grāmata spēs koncentrēti atklāt, kādu notikumu secība noved pie pusaudžu nevajadzīgiem pārdzīvojumiem un pārpratumiem. Man likās, ka grāmatas mērķis varētu būt, ar nenobriedušās inspektores spēju izjust savus apsūdzētos, pārādīt, ka aiz katra nozieguma slēpjas patiesi dziļi iemesli. Tomēr aizverot plānās grāmatas 86. lappusi es sajutos ļoti, ļoti vīlusies. Man palika tikai sajūta, ka puiši ir un paliks cūkas un vienmēr izmantos meitenes, paši nezinot ne iemeslus, ne ko īsti vēlas. Bet meitenes, atriebjoties par sev piedzīvotajām sāpēm, visas būs rupjas, prastas un vulgāras skuķes, kas sākumā bēdas noslīcinās kopā ar nenotikušo piknika grozu upē, bet pēc tam kailām krūtīm skraidīs apkārt. Un inspektores tēls liek domāt, ka autoram vispār nerūp sievietes vai viņu spēja būt veiksmīgām kādā amatā vai būvēt karjeru. Es nesajutu un nesapratu, ko šī īsā grāmata gribēja iemācīt vai parādīt kādam, lai gan tiešām likās daudzsološs sākums! Vairāk radās iespaids, ka it kā nosodītā rīcība ir attaisnota un tikai stipras meitenes var un uzdrīkstas šādi atriebties. Nu, ja es būtu sāpināta tīne, tad šis mani mudinātu atriebībai izdomāt kaut ko vēl iespaidīgāku, nevis otrādi!