What do you think?
Rate this book
Piena ceļa dvēseles
Parastu cilvēku vidū slepus mājo reptiloīdi...
Dienvidus tveicē tevi apmeklē noslēpumaina skaistule...
Fotoaparāts, izrādās, ir bīstams ierocis...
Uz tava balkona ierodas laika ceļinieks...
Un esi uzmanīgs, jo mēbeles tevi vēro!
Trešajā latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājumā mutuļo krāšņa iztēle, saplūst laiki, rosās mītiskas būtnes, autori pasmīn par populāriem mītiem, bet vietā uzreiz piedāvā paši savus – tikpat aizraujošus un gandrīz, gandrīz ticamus. Lielu daļu stāstu vieno ceļa motīvs – tas ir ceļš pagātnē vai nākotnē, ceļš savā dvēselē un ceļš, kas, kā uzzinām, turpinās arī pēc nāves.
Krājumu veido sešpadsmit stāsti, kas guva atzinību trešajā fantāzijas un fantastikas stāstu konkursā “Sapņu laiks”. Autoru vidū – gan populāri rakstnieki, gan debitanti.
Dienvidus tveicē tevi apmeklē noslēpumaina skaistule...
Fotoaparāts, izrādās, ir bīstams ierocis...
Uz tava balkona ierodas laika ceļinieks...
Un esi uzmanīgs, jo mēbeles tevi vēro!
Trešajā latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājumā mutuļo krāšņa iztēle, saplūst laiki, rosās mītiskas būtnes, autori pasmīn par populāriem mītiem, bet vietā uzreiz piedāvā paši savus – tikpat aizraujošus un gandrīz, gandrīz ticamus. Lielu daļu stāstu vieno ceļa motīvs – tas ir ceļš pagātnē vai nākotnē, ceļš savā dvēselē un ceļš, kas, kā uzzinām, turpinās arī pēc nāves.
Krājumu veido sešpadsmit stāsti, kas guva atzinību trešajā fantāzijas un fantastikas stāstu konkursā “Sapņu laiks”. Autoru vidū – gan populāri rakstnieki, gan debitanti.
288 pages, Hardcover
First published September 1, 2017
4 people are currently reading
23 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 16 of 16 reviews
October 2, 2017
Nu jau ir ierasts, ka ik pa pāris gadiem tiek izdots pa latviešu autoru fantastikas un fantāzijas stāstu krājumam. Neesmu nekāds grāmatu vēstures pārzinātājs, bet šķiet, ka tik regulārs un jēdzīgs projekts šajā žanrā latviešu valodā rakstošajiem nekad nav bijis. Pirmais saucās “Purpura karaļa galmā”, otrais – “Zilie jūras vērši”. Pēc trešā krājuma iznākšanas jau var runāt par tendenci, un ceru, ka uz 2019. gadu iznāks arī ceturtais stāstu krājums. Bet nu pietiks par cerībām, pastāstīšu par šo grāmatu.
Tā vien nagi niez rakstīt, ka šis stāstu krājums ir labs, un katram lasītājam kaut kas patiks un kaut kas nepatiks, bet pārbaudīju – es šo nodrāzto frāzi jau esmu lietojis iepriekšējiem stāstu krājumiem. Atskatoties nākas secināt, ka, atverot katru no šim grāmatām, esmu cerējis tur atrast jaunu Azimovu vai vismaz Saimaku, nepajaušot, ka viņu laiks ir aizgājis, un ar tādu stilu mūsdienās vairs dzīvē neizsitīsies. Otrs mans trūkums ir līdzību meklēšana ar jau iepriekš lasīto, tāda autora oriģinalitātes apšaubīšana, vairāk gan sišana sev pa plecu, sak, redz, kāds malacis, tu jau esi lasījis trīs līdzīgus stāstus. Šoreiz mēģināšu no tā visa abstrahēties, cik nu tas iespējams.
Ņinas objektīvs Džeina Šteinberga – šis bija stāstiņš par realitātes šaubīgo dabu, paralēlajiem universiem un, pārfrāzējot nosaukumu, par Ņinas pasaules objektivitāti. Labi uzrakstīts, to jau autore māk, šoreiz nebija pārāk tēlaini, un es pat sapratu galveno domu bez lielas piepūles. Tīri praktisks stāsts, kas balstās uz Caveat emptor principu.
Burbuļi Lolita Bērziņa – šis nu ir tāds mūsdienu trenda stāstiņš, par cilvēka pielāgošanās spēju, informācijas filtrēšanu un sava tēla radīšanu un uzturēšanu. Skatoties plašāk, cilvēka divkosība ir nepieciešamība no laikiem, pirms cilvēks bija nokāpis no koka un piecēlies kājās. Burbuļi nav tikai cilvēku fenomens vien. Autore labi parāda, ka ne no visa burbuļa ir iespējams tikt vaļā, un tā ir dzīves nepieciešamība.
Malotāji Anna Kalna – episks stāsts, sen nebiju lasījis neko tik smieklīgu un bēdīgu vienlaikus. Autores pasaules koncepts ir izcils, es pat neatceros, ka būtu kaut ko līdzīgu lasījis (labi, pavisam primitīvi pasakās). Labais, Kreisais, Vējš un puslegāls Kaķis, kas ir nākotnes investīcija. Ja kādreiz esi aizdomājies par kokiem ceļmalā un to, ko viņi patiesi dara, izlasi šo stāstu, un ja tev tiks dots, tad sapratīsi.
Paliek smarža Jānis Timošenko – šis vairāk vilka uz šausmu stāstu pusi un, protams, man atmiņā atsauca veselu citu šausmu stāstu plejādi. Iedomu ļaunie draugi, kas ļauj izlādēties un attaisnoties savā priekšā, šajā žanrā ir plaši izmantoti. Autoram ir izdevies izveidot labu iedomu “draugu”, bet mani personīgi šis stāsts nepavilka.
Cilvēki no citurienes Artūrs Snips – stāsts sākas labi – ar kailu sievieti pie ceturtā stāva loga, taču pēc pāris lapaspusēm es kaut kur pazaudēju stāsta pavedienu un nespēju to atkal uzķert. Autoru nevainoju, viņš acīmredzot ir orientējies uz daudz intelektuālāko lasītāju, kas spēj uzķert visu puspateikto pats bez priekšāteikšanas. Iespējams, ka pārlasot grāmatu nākamreiz, es būšu cits cilvēks un man izdosies atrast stāsta patieso vēstījumu.
Ķirzaka cilvēka ādā TR Notārs – nudien nav slikti; vesela kosmiskā opera sabāzta pāris lapaspusēs, pasakot tieši tikpat daudz, cik standarta piecsējumu sērija. Protams, ka stāsts ir ar humora pieskaņu, autoram vajag rakstīt vairāk šādus stāstus, es noteikti lasītu.
Saturna lēkts TR Notrārs– šis, manuprāt, ir viens no labākajiem stāstiem visā krājumā. Man ir vājība uz ironiski humoristiskajiem stāstiem, un šeit autors nodeva pa visām bundžām, tāds modificēts trako zinātnieku stāsts. Te ir daudz “tehnobabla”, neticamu atklājumu, realitāšu konflikts un kolorīti personāži. Noteikti iesaku izlasīt.
Dienvidus Lilija Berzinska – šis ir no šausmu stāstiem, nekā asiņaina vai pārāk šaušalīga, bet par to, kā patīkama dzīve laukos pārvēršas murgos. Galvenais varonis Toms ir labi uzrakstīts, un viņa lēnā aiziešana pa pieskari ir diezgan ticama. Tāpat kā lauciniekam pilsētā, arī pilsētniekam laukos dzīve var sagādāt problēmas.
Trīs lietas Dace Znotiņa – nākotne, cilvēki – mēbeles un pārapdzīvota planēta. Dekorācijas ir visnotaļ interesantas, pats sižets gan ir tipisks piedzīvojumu stāsts ar nelielu detektīva piesitienu (galvenais varonis ir detektīvs). Lasās viegli, taču ļaundaris mani nepārliecināja, lai gan varbūt viņš ir no tiem cilvēkiem, kuriem visu patīk darīt sarežģīti ar ekscentrisku piesitienu. Sarakstīts tīri labi, bet ne priekš manas gaumes.
Saltkurpji Mārtiņš Links – šausmu stāsts par to, cik slikti ir aizdzerties kāpās veļu laikā. Ja gribas uz pārdesmit minūtēm nonākt “Kukurūzas lauku bērnu un Mirušie mostas” pasaules krustojumā, tad tieši šis stāsts būs tas, kas vajadzīgs. Autors paklauvēsies pie cilvēka dziļākajiem baiļu slāņiem un tad palaidīs saulītē bez draugiem, atstājot tikai atmiņas. Varbūt pārāk lineārs stāstījums, kas par daudz pieturas standarta sižetiem, bet kādam jau jāraksta arī pārbaudītas vērtības.
Monēta Dzintra Šulce – šis ir stāsts ar mistikas piesitienu, sižetu grūti ieskicēt bez nopietnas maitekļošanas, tādēļ to nedarīšu. Nebija īsti manai gaumei, lai gan atzīšu, ka galvenā varone bija labi uzrakstīta.
Ceļš Katrīna Kronberga – manuprāt, vairāk būtu piemērots nosaukums “pārsēšanās stacija”. Stāsts ir par veco labo tēmu: “un kas ir pēc tam?”. Autores skatījums ir diezgan tuvs sengrieķu uzskatiem, tikai ar daudz gaišāku noskaņu un mūžīgās atdzimšanas pieskaņu. Ir labi, ja drūmas lietās spēj saskatīt gaišo pusi un redzēt cerību.
Aplis Lauma Lūse-Kreicberga – jā, ir pienācis tas laiks, kad man nepietiek tikai ar labu stāstu vien, man vajag arī interesantu pasniegšanas manieri. Šī autore to pieprot un izdara pamatīgi, atstājot brāļus Kaudzītes ar savu “Mērnieku laiku” ciklveida struktūru aizkrāsnē. Te aplis ir gan laika plūsmā, gan skata punktos, gan nosaukumā. Sākumā ir grūti saprast, bet tad beigās viss smuki noslēdzas un var sākties no jauna.
Piena ceļa dvēseles Guntis Eņģelis – citplanētu kolonizācija ar minimālām izmaksām, autors ir atradis tam risinājumu. Varu tikai uzteikt autora drosmi mēģināt atrast ko jaunu tēmā, kurā šķiet ir tik daudz sarakstīts, ka kosmosa kuģiem atšķiras tikai skrūves. Bet nekas, autoram ir izdevies uzrakstīt par transcendenci, vismaz es to tā sapratu, pietiekoši interesanti. Arī stāstījums nav barošana ar karoti, katrs var domāt, ko pats vēlas.
Referāts vēsturē Solvita Vēvere – ja patika Marka Tvena Konektikutas jeņķi karaļa Artura galmā un vēlies ko līdzīgu, bet īsāku, tad var droši lasīt šo. Tāds netradicionāls atskats uz padomju laikiem un to laiku skarbo dzīvi.
Dubultā bibliotēka Mārīte Štāla – tā nu ir sanācis, ka visvislabākais stāsts ir noslēpies pašās krājuma beigās, īsts smadzeņu mežģis ar sirreālu pasauli, kur tikai daļa no cilvēkiem praktizē dabisko domāšanas funkciju atjaunošanu, bet pārējie izmanto LabirintuPilsētas Update funkciju. Šis no tiem, kur ir ne tikai vēstījums, bet arī interesanta stāsta struktūra un pēc izlasīšanas daudz ko pārdomāt, iesaku!
Ja negribi justies kā no akmens apakšas izlīdis, kad runa ir par latviešu autoru jaunāko fantastiku un fantāziju, tad šī grāmata palīdzēs tikt līdz jaunajām vēsmām! Te katrs varēs atrast kaut ko savai gaumei atbilstošu – gan standarta sižetiskos risinājumus, gan stāstus prāta mežģus, kuri tikai pirmajā acu uzmetienā liekas nesaprotami. Lieku 9 no 10 ballēm.
Tā vien nagi niez rakstīt, ka šis stāstu krājums ir labs, un katram lasītājam kaut kas patiks un kaut kas nepatiks, bet pārbaudīju – es šo nodrāzto frāzi jau esmu lietojis iepriekšējiem stāstu krājumiem. Atskatoties nākas secināt, ka, atverot katru no šim grāmatām, esmu cerējis tur atrast jaunu Azimovu vai vismaz Saimaku, nepajaušot, ka viņu laiks ir aizgājis, un ar tādu stilu mūsdienās vairs dzīvē neizsitīsies. Otrs mans trūkums ir līdzību meklēšana ar jau iepriekš lasīto, tāda autora oriģinalitātes apšaubīšana, vairāk gan sišana sev pa plecu, sak, redz, kāds malacis, tu jau esi lasījis trīs līdzīgus stāstus. Šoreiz mēģināšu no tā visa abstrahēties, cik nu tas iespējams.
Ņinas objektīvs Džeina Šteinberga – šis bija stāstiņš par realitātes šaubīgo dabu, paralēlajiem universiem un, pārfrāzējot nosaukumu, par Ņinas pasaules objektivitāti. Labi uzrakstīts, to jau autore māk, šoreiz nebija pārāk tēlaini, un es pat sapratu galveno domu bez lielas piepūles. Tīri praktisks stāsts, kas balstās uz Caveat emptor principu.
Burbuļi Lolita Bērziņa – šis nu ir tāds mūsdienu trenda stāstiņš, par cilvēka pielāgošanās spēju, informācijas filtrēšanu un sava tēla radīšanu un uzturēšanu. Skatoties plašāk, cilvēka divkosība ir nepieciešamība no laikiem, pirms cilvēks bija nokāpis no koka un piecēlies kājās. Burbuļi nav tikai cilvēku fenomens vien. Autore labi parāda, ka ne no visa burbuļa ir iespējams tikt vaļā, un tā ir dzīves nepieciešamība.
Malotāji Anna Kalna – episks stāsts, sen nebiju lasījis neko tik smieklīgu un bēdīgu vienlaikus. Autores pasaules koncepts ir izcils, es pat neatceros, ka būtu kaut ko līdzīgu lasījis (labi, pavisam primitīvi pasakās). Labais, Kreisais, Vējš un puslegāls Kaķis, kas ir nākotnes investīcija. Ja kādreiz esi aizdomājies par kokiem ceļmalā un to, ko viņi patiesi dara, izlasi šo stāstu, un ja tev tiks dots, tad sapratīsi.
Paliek smarža Jānis Timošenko – šis vairāk vilka uz šausmu stāstu pusi un, protams, man atmiņā atsauca veselu citu šausmu stāstu plejādi. Iedomu ļaunie draugi, kas ļauj izlādēties un attaisnoties savā priekšā, šajā žanrā ir plaši izmantoti. Autoram ir izdevies izveidot labu iedomu “draugu”, bet mani personīgi šis stāsts nepavilka.
Cilvēki no citurienes Artūrs Snips – stāsts sākas labi – ar kailu sievieti pie ceturtā stāva loga, taču pēc pāris lapaspusēm es kaut kur pazaudēju stāsta pavedienu un nespēju to atkal uzķert. Autoru nevainoju, viņš acīmredzot ir orientējies uz daudz intelektuālāko lasītāju, kas spēj uzķert visu puspateikto pats bez priekšāteikšanas. Iespējams, ka pārlasot grāmatu nākamreiz, es būšu cits cilvēks un man izdosies atrast stāsta patieso vēstījumu.
Ķirzaka cilvēka ādā TR Notārs – nudien nav slikti; vesela kosmiskā opera sabāzta pāris lapaspusēs, pasakot tieši tikpat daudz, cik standarta piecsējumu sērija. Protams, ka stāsts ir ar humora pieskaņu, autoram vajag rakstīt vairāk šādus stāstus, es noteikti lasītu.
Saturna lēkts TR Notrārs– šis, manuprāt, ir viens no labākajiem stāstiem visā krājumā. Man ir vājība uz ironiski humoristiskajiem stāstiem, un šeit autors nodeva pa visām bundžām, tāds modificēts trako zinātnieku stāsts. Te ir daudz “tehnobabla”, neticamu atklājumu, realitāšu konflikts un kolorīti personāži. Noteikti iesaku izlasīt.
Dienvidus Lilija Berzinska – šis ir no šausmu stāstiem, nekā asiņaina vai pārāk šaušalīga, bet par to, kā patīkama dzīve laukos pārvēršas murgos. Galvenais varonis Toms ir labi uzrakstīts, un viņa lēnā aiziešana pa pieskari ir diezgan ticama. Tāpat kā lauciniekam pilsētā, arī pilsētniekam laukos dzīve var sagādāt problēmas.
Trīs lietas Dace Znotiņa – nākotne, cilvēki – mēbeles un pārapdzīvota planēta. Dekorācijas ir visnotaļ interesantas, pats sižets gan ir tipisks piedzīvojumu stāsts ar nelielu detektīva piesitienu (galvenais varonis ir detektīvs). Lasās viegli, taču ļaundaris mani nepārliecināja, lai gan varbūt viņš ir no tiem cilvēkiem, kuriem visu patīk darīt sarežģīti ar ekscentrisku piesitienu. Sarakstīts tīri labi, bet ne priekš manas gaumes.
Saltkurpji Mārtiņš Links – šausmu stāsts par to, cik slikti ir aizdzerties kāpās veļu laikā. Ja gribas uz pārdesmit minūtēm nonākt “Kukurūzas lauku bērnu un Mirušie mostas” pasaules krustojumā, tad tieši šis stāsts būs tas, kas vajadzīgs. Autors paklauvēsies pie cilvēka dziļākajiem baiļu slāņiem un tad palaidīs saulītē bez draugiem, atstājot tikai atmiņas. Varbūt pārāk lineārs stāstījums, kas par daudz pieturas standarta sižetiem, bet kādam jau jāraksta arī pārbaudītas vērtības.
Monēta Dzintra Šulce – šis ir stāsts ar mistikas piesitienu, sižetu grūti ieskicēt bez nopietnas maitekļošanas, tādēļ to nedarīšu. Nebija īsti manai gaumei, lai gan atzīšu, ka galvenā varone bija labi uzrakstīta.
Ceļš Katrīna Kronberga – manuprāt, vairāk būtu piemērots nosaukums “pārsēšanās stacija”. Stāsts ir par veco labo tēmu: “un kas ir pēc tam?”. Autores skatījums ir diezgan tuvs sengrieķu uzskatiem, tikai ar daudz gaišāku noskaņu un mūžīgās atdzimšanas pieskaņu. Ir labi, ja drūmas lietās spēj saskatīt gaišo pusi un redzēt cerību.
Aplis Lauma Lūse-Kreicberga – jā, ir pienācis tas laiks, kad man nepietiek tikai ar labu stāstu vien, man vajag arī interesantu pasniegšanas manieri. Šī autore to pieprot un izdara pamatīgi, atstājot brāļus Kaudzītes ar savu “Mērnieku laiku” ciklveida struktūru aizkrāsnē. Te aplis ir gan laika plūsmā, gan skata punktos, gan nosaukumā. Sākumā ir grūti saprast, bet tad beigās viss smuki noslēdzas un var sākties no jauna.
Piena ceļa dvēseles Guntis Eņģelis – citplanētu kolonizācija ar minimālām izmaksām, autors ir atradis tam risinājumu. Varu tikai uzteikt autora drosmi mēģināt atrast ko jaunu tēmā, kurā šķiet ir tik daudz sarakstīts, ka kosmosa kuģiem atšķiras tikai skrūves. Bet nekas, autoram ir izdevies uzrakstīt par transcendenci, vismaz es to tā sapratu, pietiekoši interesanti. Arī stāstījums nav barošana ar karoti, katrs var domāt, ko pats vēlas.
Referāts vēsturē Solvita Vēvere – ja patika Marka Tvena Konektikutas jeņķi karaļa Artura galmā un vēlies ko līdzīgu, bet īsāku, tad var droši lasīt šo. Tāds netradicionāls atskats uz padomju laikiem un to laiku skarbo dzīvi.
Dubultā bibliotēka Mārīte Štāla – tā nu ir sanācis, ka visvislabākais stāsts ir noslēpies pašās krājuma beigās, īsts smadzeņu mežģis ar sirreālu pasauli, kur tikai daļa no cilvēkiem praktizē dabisko domāšanas funkciju atjaunošanu, bet pārējie izmanto LabirintuPilsētas Update funkciju. Šis no tiem, kur ir ne tikai vēstījums, bet arī interesanta stāsta struktūra un pēc izlasīšanas daudz ko pārdomāt, iesaku!
Ja negribi justies kā no akmens apakšas izlīdis, kad runa ir par latviešu autoru jaunāko fantastiku un fantāziju, tad šī grāmata palīdzēs tikt līdz jaunajām vēsmām! Te katrs varēs atrast kaut ko savai gaumei atbilstošu – gan standarta sižetiskos risinājumus, gan stāstus prāta mežģus, kuri tikai pirmajā acu uzmetienā liekas nesaprotami. Lieku 9 no 10 ballēm.
October 30, 2017
Es zinu, ka gan jau pareizākā lieta būtu izvērst bezgalīgu monologu par katru no stāstiem.
A man galīgi nav garīgais šovakar runāt par to, kas man nu tā... ne visai. Turklāt, tas ir gaumes jautājums(kādam citam 100% tie stāsti, kas mani neuzrunāja, var likties vispār labākie visā krājumā).
Bija te tādi, kas mani nepaķēra, vai likās diezgan parasti (tāpēc nav manos favorītos) vai atgādināja tikai viegli uzmestas skices kādai lielākai idejai.
Bet es vienalga domāju, ka ņemot vērā, cik vispār maz tiek uzrakstīti un izdoti latviešu autoru fantāzijas darbi, ja ir interese par šo tēmu, krājumu noteikti vajag ievērtēt un atklāt sev kādu jaunu favorītu.
Bet citādi, es tikai par pozitīvo un tikai par saviem favorītiem šoreiz. :D
Anna Kalna, TR Notār un Dace Znotiņa - jūs esat superīgi!!!!! Nē, nopietni. Ļoti, ļoti patika uzrakstītais.
Klusībā ļoti ceru uz lielākas formas darbiem. :)
A man galīgi nav garīgais šovakar runāt par to, kas man nu tā... ne visai. Turklāt, tas ir gaumes jautājums(kādam citam 100% tie stāsti, kas mani neuzrunāja, var likties vispār labākie visā krājumā).
Bija te tādi, kas mani nepaķēra, vai likās diezgan parasti (tāpēc nav manos favorītos) vai atgādināja tikai viegli uzmestas skices kādai lielākai idejai.
Bet es vienalga domāju, ka ņemot vērā, cik vispār maz tiek uzrakstīti un izdoti latviešu autoru fantāzijas darbi, ja ir interese par šo tēmu, krājumu noteikti vajag ievērtēt un atklāt sev kādu jaunu favorītu.
Bet citādi, es tikai par pozitīvo un tikai par saviem favorītiem šoreiz. :D
Anna Kalna, TR Notār un Dace Znotiņa - jūs esat superīgi!!!!! Nē, nopietni. Ļoti, ļoti patika uzrakstītais.
Klusībā ļoti ceru uz lielākas formas darbiem. :)
July 29, 2018
Bija stāsti, kas mani galīgi nepiesaistīja, likās vāji savā domā vai izpildījumā, radīja neizpratni par to, kāpēc vispār kaut kas tāds jāpublicē.
Bet bija arī tādi, kas man ļoti patika. "Trīs lietas" naktī neļāva gulēt un uz mūžu sabojāja šo latviešu dziesmu, kuru izdzirdot man tagad nāks prātā šausminošas ainas. TR Notāra zinātniskā fantastika man ļoti iet pie sirds, it sevišķi tā daļa, kurā Dievs patiesībā ir inteliģenta sēne, kas mitinās Ellē. "Piena ceļa dvēselēm" labprāt izlasītu turpinājumu veselas grāmatas apjomā. "Referāts vēsturē" ir sasodīti mīlīgs stāstiņš par pastaigāšanu kāda cita senajās kurpēs. Arī "Dubultā bibliotēka" neatstāja vienaldzīgu, labprāt iepazītos vairāk ar šo autores radīto pasauli.
Bet bija arī tādi, kas man ļoti patika. "Trīs lietas" naktī neļāva gulēt un uz mūžu sabojāja šo latviešu dziesmu, kuru izdzirdot man tagad nāks prātā šausminošas ainas. TR Notāra zinātniskā fantastika man ļoti iet pie sirds, it sevišķi tā daļa, kurā Dievs patiesībā ir inteliģenta sēne, kas mitinās Ellē. "Piena ceļa dvēselēm" labprāt izlasītu turpinājumu veselas grāmatas apjomā. "Referāts vēsturē" ir sasodīti mīlīgs stāstiņš par pastaigāšanu kāda cita senajās kurpēs. Arī "Dubultā bibliotēka" neatstāja vienaldzīgu, labprāt iepazītos vairāk ar šo autores radīto pasauli.
November 11, 2017
Jauks fantastikas stāstu krājums, un vel jo patīkamāk, ka tas ir Latvijas autoru darbu apkopojums, tātad oriģinālliteratura. :) Stāsti gan labāki, gan sliktāki. Vairumā gadījumā tomēr nācās atzīt, ka stāsta formāts fantastikas darbam tomēr nav tas parocīgākais, jo dažās rindkopās jau ir jāuzbur kopaina un dažās lapaspusēs ir jāpaspēj paust galveno domu. Dažos stāstos figurē tikai atsevišķs fantastikas elements, kurš brīžiem tomēr likās diezgan samākslots un it kā ielīmēts visparastākajā stāstā, lai stāstu varētu ielikt fantastikas žanrā.
Dažos stāstos varēja just arī erotisko stāstu iestrādes. Iespējams autors un sagataves pamata ir uzrakstījis gan fantastikas, gan erotikas stāstiņus.
Taču atsevišķi stāstiņi patiešām aizrāva un lika vēl pēc izlasīšanas skaļi čāpstināt un labsajūtā burbuļot. Visforšākie stāsti man likās Lilijas Berzinskas "Dienvidus" , Mārtiņa Linka " Saltkrupji", Annas Kalnas "Malotāji" un TR Notāra "Saturna lēkts". Pirmie divi arī ieliekami šausmu stāstu plauktā blakus Kinga romāniem. No šiem autoriem pat vēlētos sagaidīt plašāka apjoma darbus. Kā vērā ņemamus varētu atzimēt arī tādus autorus kā Dace Znotiņa, Katrīna Kronberga un Guntis Eņģelis. Solvitas Vēveres darbs "Referāts vēsturē" patiešām iedarbināja laika mašīnu un pārcēla mani manā bērnībā un galvenā varoņa piedzīvojumiem gribējās pievienot arī savējos.
Dažos stāstos varēja just arī erotisko stāstu iestrādes. Iespējams autors un sagataves pamata ir uzrakstījis gan fantastikas, gan erotikas stāstiņus.
Taču atsevišķi stāstiņi patiešām aizrāva un lika vēl pēc izlasīšanas skaļi čāpstināt un labsajūtā burbuļot. Visforšākie stāsti man likās Lilijas Berzinskas "Dienvidus" , Mārtiņa Linka " Saltkrupji", Annas Kalnas "Malotāji" un TR Notāra "Saturna lēkts". Pirmie divi arī ieliekami šausmu stāstu plauktā blakus Kinga romāniem. No šiem autoriem pat vēlētos sagaidīt plašāka apjoma darbus. Kā vērā ņemamus varētu atzimēt arī tādus autorus kā Dace Znotiņa, Katrīna Kronberga un Guntis Eņģelis. Solvitas Vēveres darbs "Referāts vēsturē" patiešām iedarbināja laika mašīnu un pārcēla mani manā bērnībā un galvenā varoņa piedzīvojumiem gribējās pievienot arī savējos.
November 25, 2017
Tādas dalītas jūtas.
Nu jā... pazīšanās ar Daci Znotiņu deva man iespēju izlasīt viņas stāstu (Trīs Lietas) krietni pirms grāmatas izdošanas un man bija tāds: wtf! Ko Dace pīpē...
Tagad, kad piebeidzu (jā, tiešām piebeidzu un dažbrīd ar lielām mokām) visu stāstu krājumu, bija tāds: Hei! Bet Daces stāsts ir super normāls.
Nē, nu vaina jau ir manī. Es nesaprotu 'Lielos Domātājus' un neesmu gana inteliģents radījums, kurš pārsvarā trigerojas uz tādām primitīvām lietām, kā saprotamu sižetu un tēliem, kuriem var just līdzi un pieķerties, tādēļ man droši vien nebūtu tiesības zākāt izcilus šedevrus, kurus vienkārši nesaprotu savas aprobežotības dēļ.
Pasaulē jau tā ir par daudz negatīvā, tāpēc, lai nu paliek kritika.
Mani favorīti:
Dace Znotiņa "Trīs Lietas"
Mārtiņš Links "Saltkurpji"
Vai es šo grāmatu rekomendētu saviem draugiem?
Nu, tikai tad, ja viņiem ir pārāk daudz brīvā laika un nekas sakarīgs lasāms neatrodas pa rokai. (Kas ir diezgan nereāla situācija mūsdienās, imo :D)
Nu jā... pazīšanās ar Daci Znotiņu deva man iespēju izlasīt viņas stāstu (Trīs Lietas) krietni pirms grāmatas izdošanas un man bija tāds: wtf! Ko Dace pīpē...
Tagad, kad piebeidzu (jā, tiešām piebeidzu un dažbrīd ar lielām mokām) visu stāstu krājumu, bija tāds: Hei! Bet Daces stāsts ir super normāls.
Nē, nu vaina jau ir manī. Es nesaprotu 'Lielos Domātājus' un neesmu gana inteliģents radījums, kurš pārsvarā trigerojas uz tādām primitīvām lietām, kā saprotamu sižetu un tēliem, kuriem var just līdzi un pieķerties, tādēļ man droši vien nebūtu tiesības zākāt izcilus šedevrus, kurus vienkārši nesaprotu savas aprobežotības dēļ.
Pasaulē jau tā ir par daudz negatīvā, tāpēc, lai nu paliek kritika.
Mani favorīti:
Dace Znotiņa "Trīs Lietas"
Mārtiņš Links "Saltkurpji"
Vai es šo grāmatu rekomendētu saviem draugiem?
Nu, tikai tad, ja viņiem ir pārāk daudz brīvā laika un nekas sakarīgs lasāms neatrodas pa rokai. (Kas ir diezgan nereāla situācija mūsdienās, imo :D)
January 10, 2018
Tie labāki stāsti pārsvarā uz vidu sabāzti un puse man tīri labi patika un līdz ar to 4🌟
Mani Top 3
- Katrīna Kronberga "Ceļš"
- Solvita Vēvere "Referāts vēsturē"
- Lilita Berzinska "Dienvidus"
Mani Top 3
- Katrīna Kronberga "Ceļš"
- Solvita Vēvere "Referāts vēsturē"
- Lilita Berzinska "Dienvidus"
October 22, 2017
Par fantāziju un fantastiku neko daudz nezinu. Izlasīju, jo pazīstu vienu no autoriem. Iniciatīva rakstīt un izdot šādus krājumus man šķiet apsveicama un atbalstāma, un esmu izlasījusi visus trīs krājumus. Turpināšu to darīt arī turpmāk, kaut arī par šo krājumu mans viedoklis nav sevišķi glaimojošs.
Patika daži stāsti: "Ņinas objektīvs", "Trīs lietas", "Saltkurpji". Labi, raiti lasījās, un bija man interesantas idejas. Pārējiem kaut kā pietrūkst, dažiem - pat visai pamatīgi. Daudzi stāsti ļoti, kā saka, samudrīti. Nez - vai tās ir kādas pretenzijas uz (nu jau, manuprāt, aizejošā) postmodernisma augstajiem plauktiem? Man tomēr tuvāka ir skaidra sižeta līnija ar daudzmaz saprotamiem tēliem. Man nepatīk liekas tehnoloģiskās detaļas, kas nekā nevirza vēstījumu, bezjēdzīga "guģošanās" uz priekšu un atpakaļ laika līnijās, "mākslinieciski" miglains vides, notikumu un varoņu motivācijas tēlojums un bezgalīgi kāda iekšējās pasaules apraksti. Visādu tamlīdzīgu elementu dēļ grāmatu pabeidzu tikai ar piespiešanos.
Domāju, ka visi autori var arī labāk, un to viņiem arī novēlu. Gaidīšu nākamo!
Patika daži stāsti: "Ņinas objektīvs", "Trīs lietas", "Saltkurpji". Labi, raiti lasījās, un bija man interesantas idejas. Pārējiem kaut kā pietrūkst, dažiem - pat visai pamatīgi. Daudzi stāsti ļoti, kā saka, samudrīti. Nez - vai tās ir kādas pretenzijas uz (nu jau, manuprāt, aizejošā) postmodernisma augstajiem plauktiem? Man tomēr tuvāka ir skaidra sižeta līnija ar daudzmaz saprotamiem tēliem. Man nepatīk liekas tehnoloģiskās detaļas, kas nekā nevirza vēstījumu, bezjēdzīga "guģošanās" uz priekšu un atpakaļ laika līnijās, "mākslinieciski" miglains vides, notikumu un varoņu motivācijas tēlojums un bezgalīgi kāda iekšējās pasaules apraksti. Visādu tamlīdzīgu elementu dēļ grāmatu pabeidzu tikai ar piespiešanos.
Domāju, ka visi autori var arī labāk, un to viņiem arī novēlu. Gaidīšu nākamo!
October 27, 2017
Daži stāsti patika, daži pavisam neuzrunāja. Laikam jau tā arī krājumiem ir jābūt, ka katram patīk kaut kas cits. Tēmas ir dažādas, stili arī. Pēc iepriekšējām atsauksmēm un pēc izlasīšanas varu teikt, ka katrs atradīs kaut ko lasāmu un interesantu.
Šajā stāstu krājumā, šķiet, bija vairāk ar šausmu stāstu iezīmēm nekā iepriekšējā. Gluži par šausmu stāstiem tos visus negribētos saukt, bet noskaņa vai tematika atbilda. Galvenokārt mūsdienu un nākotnes perspektīvās, daļa viegli lasāmi un uztverami, citi vairāk prasīja pamežģīt smadzenes.
Kā viens no autoriem varu apstiprināt, ka mēs noteikti varam arī labāk, bet neesmu vīlusies.
Šajā stāstu krājumā, šķiet, bija vairāk ar šausmu stāstu iezīmēm nekā iepriekšējā. Gluži par šausmu stāstiem tos visus negribētos saukt, bet noskaņa vai tematika atbilda. Galvenokārt mūsdienu un nākotnes perspektīvās, daļa viegli lasāmi un uztverami, citi vairāk prasīja pamežģīt smadzenes.
Kā viens no autoriem varu apstiprināt, ka mēs noteikti varam arī labāk, bet neesmu vīlusies.
February 4, 2018
Vislabāk no 16 iekļautajiem man patika TR Notārs sarakstītie - "Ķirzaka cilvēka ādā", "Saturna lēkts", Katrīnas Kronbergas "Ceļš", Lolitas Bērziņas "Burbuļi" un Solvitas Vēveres "Referāts vēsturē". Tie bija interesanti un labi izstrādāti.
Man gribējās, lai atsevišķi stāsti, piemēram, Gunta Eņģeļa "Piena Ceļa dvēseles" un Mārītes Štālas "Dubultā bibliotēka" būtu garāki, jo man tie šķita par īsu, lai iejustos notikuma atmosfērā un vidē.
Mārtiņa Linka stāsts "Saltkurpji" pievienosies manai "baisajai" folklorai. Kad nākošajā reizē sanāks naktī būt mežā, tad šis stāsts noteikti izlīdīs manā apziņā.
Pārējie bija o.k. Galīgi neuzrunāja Jāņa Timošenko "Paliek smarža", Artūra Snipa "Cilvēki no citurienes" un Laumas Lūses-Kreicbergas "Aplis".
Viennozīmīgi ir tas, ka fantāzijas un fantastikas žanra cienītājiem šis darbs ir jāizlasa un katrs atradīs savus favorītus.
Man gribējās, lai atsevišķi stāsti, piemēram, Gunta Eņģeļa "Piena Ceļa dvēseles" un Mārītes Štālas "Dubultā bibliotēka" būtu garāki, jo man tie šķita par īsu, lai iejustos notikuma atmosfērā un vidē.
Mārtiņa Linka stāsts "Saltkurpji" pievienosies manai "baisajai" folklorai. Kad nākošajā reizē sanāks naktī būt mežā, tad šis stāsts noteikti izlīdīs manā apziņā.
Pārējie bija o.k. Galīgi neuzrunāja Jāņa Timošenko "Paliek smarža", Artūra Snipa "Cilvēki no citurienes" un Laumas Lūses-Kreicbergas "Aplis".
Viennozīmīgi ir tas, ka fantāzijas un fantastikas žanra cienītājiem šis darbs ir jāizlasa un katrs atradīs savus favorītus.
November 29, 2017
Divi neslikti stāsti. Katram pa zvaigznītei. Pārējais - jau reiz uzrakstīti šabloni, banalitātes, garlaicības, pašpietiekamības, paviršības un pusceļā noslīcinātas vai neizstrādātas burvīgas idejas.
Protams, katrs konkurss ir ļoti laba iespēja rakstošajiem asināt savu spalvu. Bet uzvarētāju publicēšanai pietiktu ar periodiku. Nebūtu "aiz ausīm" jāpievelk tas, kas vajadzīgs lai "būtu gana" grāmatas lapu skaitam.
Protams, katrs konkurss ir ļoti laba iespēja rakstošajiem asināt savu spalvu. Bet uzvarētāju publicēšanai pietiktu ar periodiku. Nebūtu "aiz ausīm" jāpievelk tas, kas vajadzīgs lai "būtu gana" grāmatas lapu skaitam.
March 13, 2018
Nu... skumji. No šīs sērijas grāmatām visvājākā. Labākie no stāstiem ir "bija ok" un sliktākie ir morāli sāpīgi. Daudz klišejiskā, daudz piezemētas fantāzijas. Patriotiskā pienākuma dēļ var izlasīt, bet citādi neiesaku.
January 1, 2018
Dažādi autori, dažādi stāsti - dažiem 5, dažiem 1 (un ir arī pa vidu) un tad nu sanāk vidēji statistiskais 3. Bet forši, ka vispār taisa stāstu izlases.
June 17, 2018
Dienvidus, Piena ceļa dvēseles un Ķirzaka cilvēka ādā bija mani mīļākie stāsti šajā krājumā, izlasīju neatraujoties no grāmatas. Vairākos stāstos domas šķiet puspabeigtas un valoda nenoslīpēta.
July 5, 2022
Es nespēju pabeigt šo grāmatu lasīt. Daudzi stāsti bija tik slikti rakstīti un mani nepiesaistīja. Es domāju ka nav vērts lasīt, jo tikai daži stāsti bija kautcik interesanti!!
July 9, 2023
Slaviks, Herberts, Toms un Olafs.. tomēr nevarēju pievārēt un ienirt pie pilnas apziņas latvju fantāzijas sacerējumos. Iespējams, nepratu. Pat ar trešo mēģinājumu.
September 18, 2018
..vērtējumu grūti likt, ja viss, dēļ kā šo krājumu lasīju, bija TR Notārs (viņš arī izgādāja man grāmatas kopiju), kurš, kā vienmēr, ir savā elementā. citus stāstus varbūt citreiz izlasīšu :D bet es izlasīju arī akadēmijas kolēģes (kura sevi par tādu neuzskata un kura mani ienīst, jo pati pie tā ir vainīga) Daces stāstu, lai var pasmieties arī par žanru, kurš man riebjas :)
Displaying 1 - 16 of 16 reviews