Antoloģija iepazīstina lasītājus ar ārzemēs dzīvojošu un arī jau mirušu latviešu autoru pēdējos gadu desmitos sarakstītiem īsās prozas darbiem - novelēm, stāstiem, tēlojumiem, miniatūrām, kā arī plašāku darbu fragmentiem. Šajā otrajā sējumā pārstāvēti četrdesmit četri rakstnieki - gan jau sen dzimtenē pazīstami un vēlāk aizliegti, gan tādi, kurus lasītāji tikai iepazīs.
Jonass Miesnieks: Atmiņu dārzos (stāsts); Konstance Miķelsone: Mūžīgi iemīlēta. (novele); Henrijs Moors: Vēstule uz grīdas. (stāsts); Lalita Muižniece: Meitas piedzīvojumi Rīgā. (Prozas darba fragmenti); Aīda Niedra: Vientule. (stāsts); Rolands Ozols: Memento Mori. (novelete); Valentīns Pelēcis: Sieksta. (stāsts), Vientiesis. (novele); Hugo Puriņš: Uzmācīgais viesis. (novele); J. Pūrmalīts: Krievēns. (romāna fragments); Arnolds Rasa: Tukšais krasts. (novele); Konstantīns Raudive: Spānijas dēls. (stāsts); Voldemārs Rihters: Debess puses. (stāsts); Rihards Rīdzinieks: Viena mīlestība. (stāsts); Oļģerts Rozītis: Zivis. (novele); Aivars Ruņģis: Aizvien kas jauns, mans vecais draugs. (novele); Andrievs Salmiņš: Piedzīvojums Brieža krogā. (stāsts); Ģirts Salnais: Pārcelšanās uz Kuršu kāpu. (novele); Jānis Sarma: Vēlais pavasaris. (stāsts); Velta Saulīte: Rūtiņu Matilde. (stāsts); Emīls Skujenieks: Likumība. (stāsts); Rūta Skujiņa: Kāda Jāņu nakts. (stāsts); Dzintars Sodums: Ezis akā. (stāsts); Eglons Spēks: Variācija par Ināru. (stāsts); Konstantīns Strods: Čigāni. (pastāsts); Jānis Širmanis: Sieva, mazbērni un sievasmāte. (pasaka); Daina Šķēle: Džordžiana. (stāsts); Ilze Šķipsna: Galva. (stāsts); Eduards Šmugajs: Satikšanās ar veciem draugiem. (tēlojums); Arveds Švābe: Ceļā uz purgatoriju. (novele); Mirdza Timma: Donavas valsis. (stāsts); Velta Toma: Vainags. (stāsts); Aina Vāvere: Mans vārds. (stāsts); Benita Veisberga: Sece. (stāsts); Jānis Veselis: Sumeriete. (teiksma); Mariss Vētra: Portrets šampanietī. (humoreska); Arturs Voitkus: Aproce. (stāsts); Guntis Zariņš: Lielais loms. (stāsts); Dieva mērkaķis. (stāsts); Klāra Zāle: Pasaku kumeļā. (tēlojums); Hēra Zaļinska: Piecdesmit pimajā gadā. (stāsts); Dzidra Zeberiņa: Smalkā bada gadi. (stāsts); Modris Zeberiņš: Atvadu taka. (stāsts); Teodors Zeltiņš: Zīmējumi vasaras smiltīs. (miniatūras); Aina Zemdega: Varšavā neaizmirst. (tēlojuma fragmenti); Kārlis Zvejnieks: Ilūzijas. (stāsts);
Jānis Anerauds (1924–2010) – rakstnieks, dramaturgs. Bērnību pavadījis Valkas apriņķa Ziemera pagastā, kopš 15 gadu vecuma dzīvojis Rīgā. Strādājis Kuzņecova porcelāna fabrikā, nokārtojis vidusskolas kursa eksāmenus Rīgas Tautas augstskolā. 2. pasaules kara laikā atradies ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, pēcāk dienējis Padomju armijā. Pēc demobilizācijas strādājis dažādus darbus, tostarp ilgus gadus bijis Latvijas komitejā kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs. Sarakstījis romānu, dokumentālu stāstu, vairākus ceļojumu aprakstus, kā arī daudzas lugas. Veidojis scenārijus mākslas filmām "Vella kalpi" (1970), "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972) un "Melnā vēža spīlēs" (1975). Sastādījis un komentējis ārzemēs dzīvojošo latviešu rakstnieku prozas antoloģiju "Pasaules spogulī" (1–2).
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija 1949: stāsts "Māte un dēls" (ar pseidonīmu Jānis Vaidavs) žurnālā "Karogs" (Nr. 5).