Jau vairāku paaudžu iemīļotās bērnu rakstnieces un ilustratores Margaritas Stārastes (1914 - 2014) zīmēšanas talants atklājās jau bērnībā, kad tēvs allaž mudināja meitu darboties ar zīmuļiem un krāsām, veda uz mākslas izstādēm. Savukārt viņas mīlestība uz literatūru dzima, klausoties vecmāmiņas pasakas, teikas un tautasdziesmas un mācoties Natālijas Draudziņas ģimnāzijā. Par profesijas izvēli Margaritai nekādu šaubu nebija – viņa iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un studēja glezniecību pie Konrāda Ubāna, Jāņa Kugas, Vilhelma Purvīša, bet vēlāk absolvēja Grafikas nodaļu.
Pirmās Margaritas Stārastes grāmatas pie lasītājiem nonāca 1942. gadā. Kopumā māksliniece ir ilustrējusi ap 100 grāmatu – gan pašas, gan citu autoru sacerētas. Margaritas Stārastes ilustrāciju stils ir atpazīstams uzreiz: tajās dominē košas krāsas un apaļas formas un visa pasaule ir dzīva – ne tikai cilvēki, zvēri, putni un kukaiņi, bet arī koki, augi, sniegavīri, saule un mēness. Šiem zīmējumiem raksturīgs visaptverošs mīļums.
Šajā krāšņajā izlasē apkopotas populārākās Margaritas Stārastes grāmatas. Jau atkal pie bērniem nāk ziņkārīgais Kraukšķītis, ņiprais Zīļuks, zinātkārā Tince, draudzīgais lācītis Rūcītis, čaklie Dižmeža iemītnieki un daudzi citi jau vairākām lasītāju paaudzēm pazīstamie pasaku varoņi. Grāmatā iekļauti arī citu autoru dzejoļi un pasakas, kā arī latviešu tautasdziesmas ar mākslinieces ilustrācijām. Brīnišķīgie zīmējumi palīdz bērniem atklāt pasauli, dabas daudzveidību un burvību.
Margarita Stāraste-Bordevīka (dzimusi Margarita Barvika 1914. gada 2. februārī Vladimirā, Krievijā) ir Latvijas rakstniece un ilustratore. Viņas darbs pārsvarā ir saistīts ar bērnu daiļliteratūru.
Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā.
Viņas populārākās grāmatas ir "Balti tīri sniega vīri" (1942), "Ziemassvētku pasakas" (1943), "Zīļuks" (1961), "Pasaku ābece" (1969) un "Lācīša Rūcīša raibā diena" (1977). Pirmā M. Stārastes grāmata tikusi izdota 1942. gadā.
Viņa ir līdzautore 1994. gadā iznākušajam lībiešu tautasdziesmu krājumam "Urū! Rurū!", kas tika izdots latviešu un lībiešu valodā.
Viņa 1999. gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. 1982. gada saņēma Pastariņa prēmiju.
Šīs ir pasakas, kuru spēks ir sirsnīgā vienkāršība, pat naivisms. No smalkajām un mīlīgiem sīkumiem bagātām ilustrācijām labestība vienkārši līst, nav brīnums, ka bērni uz to reaģē ar sajūsmu.
Taču formāts ir liela problēma, jo grāmata, kas domāta pirmskolas vecuma bērniem, nedrīkst svērt 2 kilogramus. Šādu grāmatu bērns pats pilnīgi noteikti nevar paņemt no plaukta, lai cik ļoti viņam kārotos vēlreiz paskatīties uz Kraukšķīti. Šādu grāmatu ir arī neiespējami turēt rokās, lai lasītu priekšā. Ļoti, ļoti neērti.