Жюли, касиерка в супермаркет, самотна майка, ги е виждала всякакви – от тираничния шеф, който й прави неприлични намеци, до капризните клиенти. Но не й пука. Интересува я само малкият й Люлю, слънчевият лъч в нелекото й съществуване. До деня, в който съдбата й се усмихва в лицето на един мъж от „по-различната раса“ – от тези, които смятат жената за равностойна половина на човечеството. И Жюли заедно с малкия Люлю заминава с него за морето. Където ще срещне и други добри хора. Хора със своите лични проблеми, непожалени от съдбата, но които, когато я споходи голямата беда, ще й подадат ръка и ще бъдат до нея. Звучи обикновено, звучи може би сантиментално, може би леко розово, но не е. „Обещание за щастие“ е роман, написан просто, изключително четивно, посветен на „баналните“ теми, които ни интересуват повече от всичко, дори когато не си го признаваме. Роман за най-скъпото в живота ни – децата, роман за добротата, приятелството, любовта. И химн на надеждата, че ще оцелеем, каквото и да се случи, че животът е по-силен от смъртта, че там някъде щастието все още ни очаква.
„Обещание за щастие“ получава наградата „Мезон дьо ла Прес“ 2013, предизвиква огромен интерес във Франция, а в представянето на книгата в Амазон от 553 коментара на читатели 456 й дават 4 и 5 звездички от пет – изключителен резултат!
Agnès Ledig exerce le métier de sage-femme libérale en Alsace. En 2011, son premier roman, Marie d'en haut, connaît un succès immédiat et devient le coup de cœur du grand prix des lectrices de Femme Actuelle. En 2013, Juste avant le bonheur obtient le prix Maisons de la Presse et devient un best-seller (160 000 exemplaires vendus en France).
Hay mucho dolor (desgarrador) en esta historia, pero también hay mucho amor, coalescencia (me encanta y me hago eco de la manera en que la autora usa este término) y esperanza.
اينكه آدم هايي رو به تصوير كشيده كه با هر مشكلي توي زندگي كنار ميان رو دوست داشتم اما دلم ميخواست حداقل يه شخصيت ديگه اي هم بود كه اينقدر در برابر مشكلات ايستادگي نميكرد،شايد هم ژروم يه جورايي نماد اين شخصيت بود اما باز هم در آخر تونست با همه چيز كنار بياد. به نظرم وجود يه همچين شخصيتي ميتونست داستان رو به زندگي واقعي نزديك تر كنه. سر تا سر داستان هم پر از احساساتي بود كه فكر ميكنم براي همه ملموس و آشنا هستند، از اين جهت خيلي دوستش داشتم.
Titlu: Chiar înainte de fericire Autor: Agnes Ledig
335 de pagini, 2017. Editura ACT și Politon
⭐️⭐️⭐️⭐️
Pornind de la o întâmplare cel puțin ciudată, o întâlnire a doi oameni ce nu au nimic în comun, s-a conturat o poveste pe cât de sensibilă pe atât de frumoasă și profundă. Mi-a plăcut întreaga carte și m-a purtat ca un roller-coaster de emoții și trăiri, am plâns efectiv și mi-am luat în brațe băiatul de 2 ani și l-am umplut de sărutări și îmbrățișări și m-am gândit cât de norocoasă sunt că îl am. Nu pot să zic mai mult fără sa dau spoiler dar trebuie citită cu o cutie de șervețele lângă mai ales că este inspirată din viața autoarei.
Limbajul folosit este ușor, se vede lipsa de experiență a autoarei dar e pe înțelesul tuturor. Și apoi ce metafore să folosești în fața morții și a îngenunchierii sufletului?!.Nu cred că sunt pe această lume cuvinte pentru a descrie o durere atât de sfâșietoare.
„Chiar înainte de fericire” este un amestec ciudat de evenimente stereotipe, idilice, clișeice, dar în același timp este plin de speranță, prietenie, sensibilitate, recunoștință și bucuria de a dărui în care se împletesc sentimentele contradictorii având senzația că nu te poți lipsi de lucruri dramatice și emoționante dar mici nu vrei să închizi cartea cât mai repede posibil pentru a nu lăsa durerea să intre.
Nu am dat 5 stele pentru că finalul a fost repetitiv și nu mi-a plăcut însă am rămas cu un sentiment de pace.
اول بگم كه ترجمه خوب و روان بود، نيمهى اول كتاب رو خيلى بيشتر دوست داشتم، مخصوصا شروع كتاب كه ٤ شخصيت اصلى كتاب رو كه ميخواد معرفى كنه دونه دونه از زندگيشون تعريف ميكنه تا به يك داستان واحد برسه. كتاب آرامش خاصى داره، فقط مشكلم با پايان كتابه؛ پایانهای خوب و خوش باورناپذیر رو نميپسندم، ولى كتاب خوبيه براى اميدوارى خوب شدن حالتون...
"No os fiéis de la sinopsis, os aseguro que este libro no es tan previsible como parece. Tiene algunos giros verdaderamente inesperados y consigue emocionar. Te habla de lo preciosa que puede llegar a ser la felicidad y lo fácil que es que desaparezca cuando menos te lo esperas. La historia engancha y hubiera podido ser inolvidable si no fuera por la forma en la que decae en la recta final. Aún así, me ha dejado con ganas de leer más obras de la autora".
La puntuación real sería un 3,5/5, y os aseguro que me duele no darle un 4/5, pero es que me decepcionó mucho que algo totalmente innecesario fuera introducido en la trama. De hecho, no es el hecho en sí lo que me molestó, sino más bien lo forzado que quedó que fuera con un personaje y no con otro que encajaba más. Hablo de un romance que solo sirvió para deslucir la historia. Sin eso, le hubiera podido llegar a dar un sobresaliente a la novela.
EDIT : I'm flabbergasted. I can't believe it. I just read Goodreads's summary of this book and they literally mention the huge "thing" that happens in the middle of the book. For fuck sake, who's the person that writes these summaries?!? I just can't believe it. Why not tell the whole story, while you're at it? I'm so angry. That's just outrageous. Okay so folks, never read Goodreads's summaries. Never.
Juste avant le bonheur (or Just Before Happiness for dummies :D) is a book that a lot of people have been raving about here in France. Since I didn't have anything to read because Book Depository is taking wayyyyy too much time to deliver my order *glares* *just imagine it's possible to glare at a firm ok*, I figured reading a little book in French wouldn't do any harm, just to make sure I can still read in French as I read all of my books in English.
While I don't share the same enthusiasm for this book as most people seem to, I understand why. Juste avant le bonheur was heartbreaking. I can't put it in any other way because that's exactly what it does: it breaks your heart, and I was particularly moved by this story knowing what the author went through. One of Agnès Ledig's three children died of leukemia and she started to write after his death. This particular information totally changed the way I see the story. I admire the author just for having the courage to write such a story.
This is the story of Julie, a twenty-year-old woman working as a cashier in a supermarket, who never really had much luck in her life. She's poor, she hates her job and the only thing that brightens up her days is her three year old boy, Ludovic (aka "Lulu") whom she loves with all her heart and soul. One day, she meets Paul, a man old enough to be mistaken as her father or even her grandfather, and for some reason, he's deeply touched by her. He doesn't understand why but the only thing he knows is that he wants to help, a bit like a father would. Without thinking twice, he offers her to come with him on holiday in Brittany. Julie, while wary, thinks she doesn't have anything to lose, after all. But above all, she would love to show her son the beach, and watch him play in the sand... because all that matters is her son's happiness.
And after that, so many things happen.
In case you were wondering, this book has been translated in several languages such as Italian, Spanish or Russian. Saddly, it hasn't been translated in English (yet?), which surprises me a lot but it shouldn't take long.
Avec toutes les critiques positives que j'ai vues sur ce livre, j'en attendais beaucoup mais malheureusement, j'ai été assez déçue.
Si on commence par les points positifs, j'ai apprécié l'histoire de manière globale car je ne m'attendais pas à ça, notamment à partir du milieu du livre.
Mais c'est à peu près le seul point positif que j'ai trouvé. J'ai trouvé que les dialogues sonnaient vraiment faux et forcés (franchement qui parle comme ça dans la vraie vie avec autant de proverbes et de phrases toutes faites ?).
Je n'ai pas du tout trouvé les personnages attachants mais je pense que c'est également dû à l'écriture. Je les ai tous trouvés très clichés et c'est le genre de personnage vus et revus dans ce genre de livres.
Concernant l'histoire, même si je l'ai appréciée dans l'ensemble (surtout dans la deuxième partie), j'ai trouvé la première partie complètement absurde. Qui partirait en vacances avec une personne qu'elle ne connaît pas et prendrait le risque de prendre son fils avec elle et des inconnus ? On sent vraiment que le pitch de départ est un prétexte pour amener l'événement qui va changer la donne du livre. Je ne cherche pas forcément un aspect réaliste à tous mes livres mais là vraiment ce n'est pas possible.
Et enfin, le dernier aspect qui m'a profondément agacée est le message vraiment sexiste de ce livre. Les femmes de ce livre ont toutes besoin d'un homme pour s'en sortir, on est à fond dans le système patriarcal : c'est l'homme qui paye et pourvoit aux besoins de la femme, l'homme qui représente la sécurité, l'homme qui permet à la femme d'être heureuse. Et surtout à plusieurs reprises, Julie se défend d'être une féministe et réagit comme si on l'avait attaquée. Les personnages utilisent d'ailleurs ce terme comme si c'était une insulte. On sent pourtant que l'auteur essaie de faire passer des messages féministes à certains moments du livre mais c'est complètement raté, très cliché et n'efface pas le message global du roman.
En résumé, je n'ai pas vraiment apprécié ma lecture même si j'ai été émue à certains passages. Dans le genre mélodrame, j'ai été bien plus touchée par les livres de Jojo Moyes par exemple dont je trouve l'écriture plus agréable et les personnages plus subtils.
این کتاب برای من به دو بخش تقسیم میشه. ۲۰۰ صفحه اول و ۹۶ صفحه آخر. بخش اول رو میپسندم. باهاش خندیدم و بغض کردم. بخش دوم چنگی به دل نزد و پایان کتاب؛ انگار نویسنده مُرده بود و کسی اومده بود تا به زور آخر کتاب رو جمعوجور کنه. متاسفانه. هیچ لذتی نداشت آخرش. اما بخاطر بخش اول شکرگذارم. در کلیات این کتاب حالم رو خوب کرد. مرسی Agnes ledig.
Han habido momentos en los que se me ha encogido el corazón, pero otros me han resultado demasiado edulcorados. Destaco especialmente a Julie por su carácter y fortaleza ante las adversidades de la vida.
Madre mía qué llorera de libro. Y qué momentos de sonrisas a veces. Podría ser una lectura espectacular si no fuera por lo repetitivo y plano que resulta en la última parte...en mi opinión esa parte no está en absoluto a la altura del resto del libro, una pena. Aún así, es muy recomendable.
Vai, Julie...prin cate incercari te-a trecut viata 🥺 Ti-a bucurat sufletul, apoi ti l-a sfasiat, dar tu...ai devenit tot mai puternica ❤️ O poveste sincera si sensibila, cu râs si plâns...❤️
““Viata in sine nu e frumoasa, ci felul in care noi o vedem o face sa fie mai frumoasa sau mai putin frumoasa. Nu incercati sa fiti pe deplin fericita, ci bucurati-va de lucrurile mic pe care viata vi le ofera si care, adunate la un loc, va ajuta sa va fie bine pe termen lung.”
Kartais kai iš knygos per daug nesitiki , gauni LABAI daug. Jeigu knyga mano lentynoje, vadinasi kažkuo mane ji patraukė ir antrą kartą aprašymo neskaitau. Kiekviena istorija gaunasi savotiška staigmena. Pradžioje tikėjausi kažkokios meilės istorijos su laiminga pabaiga, bet deja gavau visai ne tai. Teko ne vieną ašarą nubraukti. Ši knyga pilna gerumo, šilumos, tikėjimo ir pasitikėjimo, bet tuo pačiu ir labai daug skausmo. Bet istorija moko, kad net po sunkiausių laikų žmonės atsitiesia ir pradeda gyvenimą iš naujo. Labai rekomenduoju perskaityti šią gražią, pilną įvairiausių jausmų, knygą.
Una historia conmovedora, triste, pero a la vez llena de ternura y esperanza. Han habido momentos que me han roto el alma, Julie es ante todo una mujer con mucho coraje, rodeada de unas personas realmente maravillosas. Para mí ha sido justo la lectura que necesitaba en este momento.
Me ha gustado mucho, aunque el libro es tristísimo y durísimo. He llorado casi la mitad del libro, o al menos eso me ha parecido de lo duro que es. Y eso que empezó bien la historia, yo creía que iba por otros derroteros. También tiene sus momentos dulces y de sacarte la sonrisa.
De esos libros que te sobrepasan emocionalmente, una historia desgarradora pero a la vez dulce, bonita, esperanzadora. Me han encantado los diálogos y la fuerza que tiene el personaje de Julie. Y aunque parte del libro me la pasé llorando a mares, lo que más me ha gustado es que es una historia que te deja con aprendizajes: de la vida, de las pequeñas cosas, de la felicidad y del trato hacia los demás. A modo muy personal, luego de haber terminado el libro lo único que me dieron ganas fue de ir a abrazar a los míos, mucho y muy fuerte. Es que como bien dice el libro, << no hace falta mucho para ser feliz, a veces muy poco>>.
Oho. Na ir sunkių emocijų knyga... per sunki... Iš ties buvo jausmas lyg knyga būtų padalinta į dvi dalis ir joje būtų dvi skirtingos istorijos. Tik deja, man pirmoji dalis patiko labiau... Rašymo stilius taip pat kitoniškas, keistas, neįprastas. Reziumė - knyga labai savita, labai slegianti, labai sukrečianti... Sunku labai įvertinti. Bet šios autorės pirma knyga patiko labiau.
Me gusta de vez en cuando salir de mi zona de confort y probar una lectura algo menos romántica. Sabía que había amor en este libro pero no de qué tipo, me ha gustado ir a ciegas, me ha costado al principio bastante y creí que no me iba a gustar. Me he equivocado, he llorado como una niña, la pérdida es una situación que no la aconsejo a nadie, la he vivido, la he llorado y me he visto en este libro.
Kaut kas nav ar mani un frančiem, kuri raksta, lai saraudinātu. Jo no viņu raksītā es neraudu, kaut gan mani saraudināt visār nav grūti (nu vismaz līdz līmenim, ka notraucu no vaiga vientuļu asaru). Brīdinu, ka grāmatas sižets uz pēdējā vāka ir izstāstīts līdz tās pusei - kas pārsteidz, zinot, cik daudziem nepatīk maitekļi. Kopumā jau lasījās ātri un interesanti, tik zinu, ka neaizķēra neko dziļāk.
Lai arī grāmatas aprakstā minēts, ka galvenā varone vairs pasakām un prinčiem netic, man jūs ir jāsarūgtina, vai gluži pretēji- jāiepriecina- šī ir viena īsta pieaugušo meiteņu pasaka franču gaumē, ko norīsiet kā jūras sāļā aromāta apņemtās austeres, lai citronīgi glumo garšu noskalotu ar malku burbuļojoša šampanieša. Un tas nebūt nav nekas slikts, es gandrīz pilnā pārliecībā varu teikt, ka 80% no tiem, kas lasa šo ierakstu, "Mirklis pirms laimes" piepildīs sirdi, salauzīs to gabalos, lai atkal no jauna dziedētu saplēstās rētas, kā mammas gādīgi pieliktā ceļmallapa uz nobrāstā ceļa. Šis romāns nav nekas no tā, kas sākumā izliekas, jo lasītājam atstāj plašu emociju pēcgaršu, no kuras nav viegli atiet un pārslēgties, bet reizē tas negremdē un nesapluinī līdz galam, jo pasakas taču galu galā ir pasakas arī grāmatās.
Divdesmitgadīgā Žilī, kas agri saskārusies ar dzīves skarbo realitāti, vienai pašai rūpējoties par savu trīsgadīgo dēlu Lulū, kādu dienu savā darbā veikala kasē sastop piecdesmitgadīgo šķirteni Polu. Pārdevējas asara un skatiens Polu aizkustina un viņā rodas tēvišķas jūtas. Pols dodas ikgadējā atvaļinājumā uz Bretaņu, līdzi ņemot sērojošo dēlu, kā arī nesen satikto kasieri ar viņas mazo dēlēnu. Iespējams, ka jūra un jauna draudzība ir tieši tas, kas nepieciešams, lai katrs no varoņiem saredzētu dzīves patieso vērtību. Kad viss sāk šķist idillisks, notiek auto avārija...
"Mirklis pirms laimes" ir savāds šablonisku, idillisku, klišejisku notikumu mikslis, bet reizē tas ir pilns cerības, draudzības, iejūtības, pateicības un dāvināšanas prieka, kurā neiztikt bez dramatiski emocionālām vietām, kad gribas pēc iespējas ātrāk aizvērt grāmatas vākus, lai neielaistu sevī sāpes.
No frančiem vai nu ģībst vai viņus nesaprot, vai abus divus vai nevienu. Esmu piedzīvojusi abus divus. Iemīlēšanos dzīvē, bet ģībšanu un dažkārt nesaprašanu romānos. Ar "Mirkli pirms laimes" man bija kalniņu brauciens- te augšā, te lejā, te augšā, te lejā, bet reizē kaut kas tik ļoti aizkustinošs, savādāks no mana ierastā un kopumā tik jutekliski romantisks. Bet es saku- tev patiks. Iespējams pat vairāk kā man.
یک ویژگی خوبی که کتاب داشت این بود که مثل زندگی واقعی، چند لحظه قبل از خوشبختی، اتفاقاتی میفتاد که همه چیز رو زیر و رو میکرد. ولی یک تفاوتی هم که با زندگی واقعی داشت این بود که همهی آدمها بعد از اتفاقات تلخ زندگیشون کسی رو داشتند که کمکشون کنه. آیا واقعا زندگی اینطوریه؟ یعنی کسانی نیستند که مجبور باشند در تنهایی، با همهی اتفاقات سخت کنار بیان؟
"زمان کمکی به فراموش کردن نمیکند، اما کمک میکند عادت کنیم. درست مثل چشمانی که به تاریکی عادت میکنند..."
Tiek daug ištraukėlių prisifotografavau iš šios knygos, nes taip patiko ir norėjau pasilikti tai sau. Net noriu tiek šią, tiek kitą autorės knygą įsigyti ir turėti savo bibliotekoje.
Tai begalo jautri ir skaudi istorija. Ypač ji širdeles suvirpins tiems, kurie turi vaikų. Tikrai nepaliks abejingų.
Tai istorija apie jauną merginą, kuri anksti pastojo, susilaukė sūnaus, tėvai išvarė ją iš namų. Ir ji liko viena kaip pirštas šiame pasaulyje. Ir tik tas mažas stebuklėlis teikė jai stiprybės viskam. Nors gyveno praktiškai nuomojamoje "dėžutėje", dirbo kasininke ir vos sudūrė galą su galu. Jau nešnekant apie tai, kad vadovas prie jos priekabiavo, kolegos apgaudinėjo ir stengėsi kišti pagalius į ratus. Gana liūdna istorija ar ne? Tačiau vieną dieną, dirbant toje pačioje parduotuvėje, netikėtai užklysta pagyvenęs vyriškis, atsistoja į jos kasą norėdamas nusipirkti picos ir alaus atšvęsti savo viengungystės pradžios, ir pastebi jaunos merginos veide nuriedančią ašarą. Tai viską pakeičia. Apverčia tiek jo pačio, tiek jos gyvenimus.
Nepasakosiu daugiau, bet aš labai rekomenduoju šią istoriją.
Susižavėjau šia autore perskaičius kitą jos knygą "Eik su juo". Ir jei bus išversta daugiau knygų, tikrai skaitysiu visas.
C'est très mal écrit, pas du tout original, j'ai trouvé les dialogues et les romances pas du tout réalistes, et l'auteur me semble misogyne dans les attitudes qu'elle exprime. En somme, une grosse perte de temps, je ne le recommande pas du tout.
Lasot apraudājos, jo, nu jā, bija brīži, kas kārtīgi uzspieda uz jūtām. Galvenā atziņa no grāmatas - no jebkuras bedres var izrāpties (bērna, sievas zaudējums, vairākas šķiršanās) un, ja vari izvēlēties kāds esi - izvēlies būt laipns. Tā pat necerot vari palīdzēt sev.
Ușor neverosimilă pe alocuri, ușor telenovelistică, previzibilă în a doua jumătate, Chiar înainte de fericire e genul de carte pe care să o citești pe plajă: fără a avea idei profunde, e o lectură ce te binedispune.
Primeiro fui surpreendida ao encontrar este livro na minha caixa do correio (obrigada Guerra & Paz, obrigada Vânia!). Depois, revelou-se ele mesmo uma enorme surpresa!
Engane-se quem olha para a capa e até para o título e pensa que se trata de um livro que se poderia encaixar na categoria de auto-ajuda. De facto, nem tudo o que parece é!
Je sors de cette lecture bouleversée... Je ne m'attendais pas à ça, ce livre est un vrai chamboulement émotionnel! Une belle tranche de vie, qui nous fait relativiser la notre... Un coup de coeur assurément!
✏️این زندگی نیست که زیباست.این ما هستیم که زندگی را زشت یا زیبا میبینیم.دنبال رسیدن به یک خوشبختی بی نقص نباشید.از چیزهای کوچک زندگی لذت ببرید.اگر آن ها را کنار هم بگذارید می توانید کل مسیر را با خوشحالی طی کنید. ✏️انسان هیچ وقت واقعا التیام پیدا نمیکند.وقتی هم که خوب میشود باز هم زخم هایی دارد که باید درمانشان کند.زندگی همین است بریدگی خراشیدگی شکستگی و مرهم. #کمی_قبل_از_خوشبختی #انیس_لودیگ #ترجمه#منصوره_رحیم_زاده
داستان روان و گیرایی بود، تلاش زیاد برای اینکه بگه تسلیم نشیم و معجزه وجود داره در کل داستان حس میشد. ولی موضوعش کمی تکراری و حتی تقریبا مشابه کتاب «آدم های خوشبخت کتاب می خوانند و قهوه می خورند» بود. از کتاب: «هیچ وقت تسلیم نشو.شاید آن زمان که تسلیم میشوی،دو ثانیه قبل از معجزه باشد.» «خوشبختی سراغ کسانی میرود که بلدند بخندند.»