“Saka jau, ka laba cilvēka vajagot daudz, bet no manis varētu sanākt trīs ļoti, ļoti labi cilvēki.” Doroteja ir jauna, mūsdienīga sieviete, kura dzīvē, šķiet, izvilkusi lielo lozi. Mīlošs vīrs, lieliskas draudzenes un papilnam brīva laika – ko gan vairāk var vēlēties? Taču Dorotejas dzīvi aptumšo kāda kaislība – kaislība uz ēdienu, kas jau robežojas ar atkarību. Kādas tik diētas nav izmēģinātas, kādas viltības nav izgudrotas – viss velti. Doroteja ir sieviete ar lielu sirdi, bet vēl lielāku augumu, un tas viņai nepavisam nepatīk. Ar laiku liekais svars sāk draudīgi ietekmēt ne tikai veselību, bet arī attiecības... Vai Dorotejai izdosies uzvarēt cīņā ar sevi? Humorpilnā un nebēdnīgā stāstījumā autore risina problēmu, ar kādu savā dzīvē saskārusies teju vai katra sieviete. Dorotejas dzīvesprieks un pašironija lasītāju aizraus un liks smaidīt, bet darbā nemanāmi ievītie jautājumi par dzīves jēgu mudinās aizdomāties – ko gan mēs katrs darām ar savu dzīvi?
Svarīgi: romānu iespējams lasīt arī kā pasaulē populārāko diētu rokasgrāmatu! Viss sākās ar prieku. Ar lasīšanas prieku. Vēlāk tas pārauga rakstīšanas priekā, un piedzima rakstniece Gabriela Cīrule. Viņa prot apturēt laiku. “Pagaidi! Pasaki to vēlreiz! Man tas ir jāpieraksta!”izslējusi rādītājpirkstu debesīs, sauc Gabriela, un laiks apstājas. Debesīs tiek nospiesta replay poga, un uz salvetes vai reklāmas bukleta malas piedzimst jauns varonis vai notikums.
Viss par un ap korpulentas dāmas neveiksmīgajiem centieniem notievēt izmēģinot 101 diētu. It kā ar humoru, bet tajā pašā laikā man grūti bija noticēt varonei. Iespējams ka man nav saprotams tas, ka cilvēka atkarības ir stiprākas par gribasspēku, jo liekas taču, ja cilvēks ļoti vēlas viņš var ņemt un notievēt. Darbība notiek Latvijā, bet tajā pašā laikā ārzemju vārdu izmantošana piemēram - Doroteja, Keita utt. atņem to noskaņu. Beigās sanāk ka tas kritiens ir uz leju, bet man grūti just līdzi galvenajai varonei, man tomēr aprakstītais dzīvesveids likās nedaudz nolaidība, maigi sakot. Lasīt var ,bet nekas īpašs.
Cerēju lasīt humorpilnu kādas mazliet apaļīgas dāmas ceļojumu diētu pasaulē. Humors bija, bet tāds, kas ne brīdi nelikās smieklīgs. Diētas bija, bet to izdzīvošana grāmatā tik saraustīta. Mazliet apaļīgā dāma izrādījās īsta apalīte, no kuras iepirkumu sarakstiem pārtikas veikalā griezās galva. Stāsts bija, bet bez intrigas. Kaitināja teicieni, kas tika domāti kā joki, bet bija jau kaut kur simt reižu dzirdēti. Kaitināja brīži, kad likās, ka autore nav pārlasījusi pati savu grāmatu. Patika? Droši vien tas, ka tā nebija pasaka ar laimīgām beigām, lai cik ļoti to arī negribētos.
Grāmata gandrīz bija ok -šķita kautcik pateisa un ar nelielu humora piesitienu, tomēr prasījās kāda kulminācija vai situācijas samežģījums. To gan sagaidīju tikai pašās beigās - līdz ar to tās bija sasteigtas un likās samocītas. Diezgan šokējošs nobeigums un tam es dodu 1.5 zvaigznes... pārējam stāstam varbūt ar gariem zobiem 3.
Sākumā novērtēju ar vienu zvaigzni, tad apžēlojos un piešķīru arī otru spīdekli, lai atbalstītu savējos, latviešu autorus. Jāteic, lasīju līdz galam tikai tāpēc, lai uzzinātu, kā autore nobeigs stāstu, kurā nav nekādas dramaturģijas. Cik ļoti izstieptas un klišejiskas pirmās divas trešdaļas, tik ļoti sasteigta un banāla trešā. Vienīgi aizdomājos, ja jau reiz mani kaitina autores aktualizētā tēma un daudzkārt šķita, ka atkārtoti lasu par jau zināmiem veselīga uztura principiem, lecu pāri neskaitāmiem diētu aprakstiem, vai tas neliecina, ka redzu baļķi Dorotejas acīs, bet savas skabargas izliekos neredzam? Arī man garšo šokolādes kūkas :) Diemžēl šī grāmata noteikti nenonāks manu ieteicamo grāmatu plauktiņā.