Epifānijas

by Imants Ziedonis

Rakstnieka Imanta Ziedoņa un komponista Raimonda Tigula kopdarbs – Epifānijas, kurā labi pazīstamās I. Ziedoņa epifānijas harmoniski papildina R. Tigula nesen sarakstītā mūzika

Genres: Poetry, Classics, Fiction, Short Stories, 20th Century, Read For School

96 pages, Paperback

First published January 1, 1978

About the author

Dzejnieks un publicists. Dzimis zvejnieka ģimenē 1933. gadā Ragaciemā – nelielā ciemā pie Rīgas jūras līča. Bijis ceļu strādnieks, skolotājs Slokā, bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā. Publicējas kopš 1957. gada. Neklātienē beidzis LVU latviešu valodas un literatūras nodaļu (1959) un Augstākos literatūras kursus Maskavā (1964). Kopš 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru.
Bijis Latvijas Kultūras fonda dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs (1987-1993), Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas deputāts un Latvijas Institūta vadītājs (1998-2000).
Sarakstījis scenāriju dokumentālajai filmai “Gada reportāža” (kopā ar H. Franku, 1965), mākslas filmām “Pūt, vējiņi!” (kopā ar G. Piesi, 1973), “Puika” (kopā ar Aivaru Freimani, 1977) un Imanta Kalniņa operai “Spēlēju, dancoju” (1976). Daudzi I. Ziedoņa dzejoļi ir komponēti.
Atdzejojis A. Bloka, V. Majakovska, A. Puškina un citu autoru dzeju no krievu valodas.
Goda nosaukumi un prēmijas: LPSR Valsts prēmija (1967), Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972), H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā, LPSR Tautas dzejnieks (1977), J. Korčaka zelta medaļu par ābeci “Sākamgrāmata”, Triju Zvaigžņu ordenis (1995).

2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudējis izrādi "Ziedonis un Visums" ar Kasparu Znotiņu galvenajā - Imanta Ziedoņa - lomā.

Reviews

[Juris Berzins · Rating 5 out of 5]

Lasiet dzeju, lasiet Ziedoņa epifānijas no rītiem pie brokastu kafijas! Kā tostermaizi iekraukšķiniet. Pa vienai, pa divām, pa dažām. Lai grāmata ilgi veļas pa galvu, pa galdu. Nelasiet avīzes - avīzēs tik vien kā viens arābs nokauj vienu žīdu, vai otrādiņ. Tā ziņa tevi noķers tāpat, i vēlāk no rīta vai pašā vakarā. Noķers un apvemdinās. Dzeju lasiet no rītiem - tad kafija garšīgāka.

Kurš gan skolā epifānijas nelasīja, protams - obligātā literatūra. Pārlasiet vēlreiz, pa gadiem 25 kā reizi šis tas bija piemirsies. Pēc gadiem vīns ar citādi garšo.

[Kristīne Līcis · Rating 5 out of 5]

Ja kāds personiski nav piedzīvojis atklāsmi, ka nodeldētais teiciens par mākslas darba funkciju atspoguļot lasītāju/skatītāju/klausītāju dvēseles stāvokli ir absolūti patiess, tad iesaku izlasīt un pārlasīt "Epifānijas", kuru saturs šķietami mainās atkarībā no lasītāja vecuma un noskaņojuma, laika apstākļiem, gadalaika un diennakts laika. Pat dažu stundu pauze pēkšņi ļauj uzķert kaut ko iepriekš nesajustu, un atliek tikai brīnīties, kā tas iepriekš paslīdzējis garām. Vai arī brīnīties, kādēļ iepriekš atzīmēta tieši šī vieta tekstā. Citiem vārdiem sakot, lasiet "Epifānijas", ja gribat aprunāties ar sevi.

Vēl lasiet "Epifānijas", lai izbaudītu melanholisku, bet skaistu valodu. Lai redzētu, kā turpinās nu jau par folkloru kļuvušie citāti. "Uzvelciet baltu kreklu, kad jums nav viesu. Palieciet viens. Priecājieties par sevi". Vēl "Epifānijas" vajag lasīt, lai priecātos par pārpasaulīgajiem salīdzinājumiem. "Tu dzer, tā ir vienreizēja Kurzemes skābputra, balti kunkuļi aizgūtnēm nogrimst tevī, nostājas kaut kur sirds apkārtnē kā mazas, baltas dvēselītes un plivina spārniņus". Var lasīt, lai sajustu apstulbumu, ka kāds ir verbalizējis līdz kaulam pazīstamu, bet netveramu domu. "Ja jūs gribat sevi apliecināt, ejiet tumsā un neņemiet nevienu sev līdz. Visu var tumsā pazaudēt, bet sevi - tikai atrast". Var lasīt, lai uz mirkli nojaustu, cik ļoti vientuļš juties cilvēks, kas tik ļoti spējis just visu smalko un ēterisko. "Es jau esmu pieradis, ka mani vairs neņem par pilnu. Es neko neprotu apliecināt un ne par ko cīnīties. Var būt, ka tas ir tiesa. Mani nogurdina lielās lietas un norises. Es meklēju lielās norises mazajās".

Intereses pēc "Epifānijās" var pameklēt nodevas laikam un vietai - 20.gs. 70.gadu PSRS, ar kibernētiku un darba sparu, ar birokrātisma demonstratīvo nosodījumu. Bet var meklēt arī bībeliskas atsauces, pagāniskas atsauces. Var mēģināt lasīt un pacelties abstrakcijas un likumsakarību retinātajā, bet tik apskaidrojošajā atmosfērā. "Es atkal atklāju shēmas, ieraugu karkasus. Bet tie ir tik lieli, ka es nevaru tos piepildīt. /../ Es esmu kā siena klēpis, kas, apjautis zārda kompozīciju, viens pats grib to aizpildīt".

Ja nekā citādi, tad lasiet "Epifānijas", jo drusku zināt Ziedoni ir stilīgi.

"No malas viss ir labāk redzams: cilvēkiem pietrūkst vietas tāpēc, ka viņi steidzas."

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..kad sāku lasīt, dažas epifānijas likās briesmīgas. domāju, ko tas onkulis pīpē; domāju – kas par sviestu! bet nākamajā dienā jau biju ticis pie tādām epifānijām, kuras lasot sirds ietrīsas, dvēsele gavilē un mute paveras. domāju, kā kaut ko tādu var uzrakstīt, izdomāt, nodzīvot. vēlāk grāmatā bija gan vienas, gan otras – dažbrīd saskumu, cik ļoti nohaltūrēts, dažbrīd priecājos, cik dzīve (Epifānijas) skaistas :)

[Petya Kokudeva · Rating 5 out of 5]

Ще я държа близо до мен. Ще я пазя, а всъщност тя ще ме пази. От съществуването на подобни книги се храни упованието ми в нашия, човешки свят.

[Agita · Rating 5 out of 5]

Ar rīta kafiju vai pēcpusdienas tēju, vai vakara vīna glāzi. Vecajā čīkstošajā trolejbusā, soliņā pie kāpām vai pirms miega ar vilnas zeķēm kājās; tik uzmanīgi un svinīgi kā konfekti no zelta papīrīša iztīt. Šī ir grāmata, ko nekad negribas beigt lasīt. Un tad pārlasīt vēl un vēl, atrast vēl un vēl. :)
_____
Ziedoņa gramatika
(...)
Vietniekvārdi. Sirdsviņš, sirdsviņa. (...) Vēstules beigās var nerakstīt „no sirds tavs”, bet vienkārši „sirdstavs”. Sirdstava Taņa. Nu, protams, visa centrā ir un paliek sirdspats. Vai kā tautas sakāmvārds bilst: katram sirdspašam sirdssavs krekls tuvāks.
Apstākļa vārdi: Kad tas notika? Tas notika sirdsreiz. Kur tas bija? Tas bija sirdstuvu. Un kā tas notika? Tas notika sirdsklusītēm.
Bet visvarenākie man liekas sirdssaikļi. Es personīgi nejūtu saikli „sirdsun”. Lielais saiklis ir SIRDSBET. (...) Un pamatojuma saiklis „sirdsjo”. Es te palikšu, sirdsjo. Pat nav jāsaka: es te palikšu, sirdsjo man te jāpaliek. Pietiek ar vienu „sirdsjo” visa palīgteikuma vietā. Es te palikšu, sirdsjo. Es to darīšu sirdsjo. Es to drīkstu, sirdsjo. Mums vajag turēties. Mums vajag sirdsturēties. Mums vajag sirdsturēties kopā. SIRDSJO.

[Zane · Rating 4 out of 5]

Gandrīz vai jāapņemas šo ik pārgadus pārlasīt. Cik no skolas atcerējos, diži emociju nebija - obligātā literatūra. Tagad jau pat kaut ko sāku saprast. Lai gan ticu, ka daudz man paskrien garām un daudz arī jūtu, ka neķeru.
Tādēļ prātoju, vai, paliekot vecākai, saprasto epifāniju īpatsvars pieaugtu..

Saka: tur es biju laimīgs.
It kā laime būtu telpā!
Bet laime ir laiks.

[Hristina]

Am avut probleme și cu sensul dar mai ales cu forma. E prea înalt locul de unde scrie Ziedonis. E prea multa autosuficiență. Nu suport morala ca scop în literatură. Textele sunt prea declamative iar asta le strica, nu mai încap în contemporaneitate decât ca niște piese de mobila demodate. Totuși, dezghiocate, desfăcute, secționate, fragmente din ele încă sunt citibile și mai ales, valabile. Ma gândesc cum ar fi scris aceleași lucruri dacă I s-ar fi impus un ton rezervat, o poziție mai detașată fata de scop.
Cred ca anii 70 în Estonia sovietica un autor publicat nu avea cum sa nu se altereze în formă, indiferent cât de open mind ai fi fost.

[Līga Sproģe · Rating 5 out of 5]

Vienīgā lieta, ko spēju klausīties audio un neaizklīst domās kaut kur citur.

Katrs vārds kā tiešs trāpījums.

[Paula Zveja · Rating 5 out of 5]

“Visa pasaule dzīvo vienā gaidīšanā”

[Kirke Rumvolt · Rating 5 out of 5]

viimase aja parimaid lugemiselamusi!!
hakkaks või kohe uuesti otsast peale

[Susanna]

Kõik riimub. Minu naine riimub. Ta on nagu salu, nagu talu, nagu valu. Tema on samuti luuletus. Minu tütred on nagu trioletid ja pojad on nagu sonetipärjad. Ja nad armuvad piigadesse, kes on peened nagu tertsiinid ja üllad nagu epopöad. Ja ma kordan veel: keha ei ole lihtsalt keha. Kehal on žanrimääratlus. (lk 35)

Kes kõnnib puu- või raudbetoonsillal, see läheb üle ja tuleb ka tagasi — kõrgel jõe kohal, jõge nagu ei olekski. Kes kõnnib varjudel, helkidel, peegeldust mööda, toomingalõhnadel vees — see tagasi ei tule. Keegi ei tea, jõudis ta kohale või mitte. (lk 42)

[Sabīne Ozola · Rating 5 out of 5]

viena vīra vārdi par dzīvi. vai katru reizi lasot, saprast ko jaunu? tāda laikam arī tā jēga. dzīves vārdi.

[Marta Heidemane · Rating 4 out of 5]

Ko lai saka? Skaisti. Tēlaini.
Katru reizi lasot Ziedoni, atdzimst vēlme lasīt un mīlēt latviešu literatūru.

[Rūta]

Mums vajag turēties. Mums vajag sirdsturēties. Mums vajag sirdsturēties kopā. SIRDSJO.

[Eva · Rating 5 out of 5]

Kā Ziedonis pamanījās rakstīt par tik bieži apspriestām tēmām tik neparasti, man nekad nebūs saprotams. Skaisti un vienkārši.. "Skumjas ir brīvas. Dusmās cilvēks ir sasaistīts. [...] Tāpēc, kad man ir skumji, es skatos uz cilvēkiem no agšas. "

[Ophelia · Rating 3 out of 5]

Stunning collection. Everyday-philosophy & marvellous enfeeblement, vast spectrum of deeply shown notions & minimalistic abstraction as well. All in one, fits even madam's tiny clutch.

[Aivars Umbraško · Rating 5 out of 5]

Grāmata, kura izlasīta, bet neizlasīta.

[Madara Dobele · Rating 5 out of 5]

Ziedonis ļauj pazaudēties. Un atkal atrasties. Man ir tikai mans mūžs, bet man liekas, ka Ziedonis der visu mūžiem. Epifānijas var lasīt vēl un vēl, un vēl. Un nekad nav par daudz.

[Liesma Laizāne]

"Kad es tā laužos cauri tumsai, man reizēm ienāk doma prātā, ka varbūt es spīdu, pats to neredzēdams un neapjauzdams, un kaut kur tālumā kāds mani redz kā sīku jāņtārpiņu kustamies. Dievs tas vis nav, es esmu materiālists, bet Liktenis tas varētu būt. Un tad es domāju: vai viņš redz, ka es brienu pa brikšņiem, bet tepat ir citu cilvēku iestaigāts ceļš? Vai viņš smīn par mani? Vai viņš redz to bedri, kurā es iekritīšu vai arī aiziešu tai līdz ar malu? Vai viņš gatavojis man to bedri?"

[Monta · Rating 4 out of 5]

nošpikoju no 5. zvaigznes

[Madara Puķe · Rating 3 out of 5]

Mazi domu gabaliņi. Citi spožāki, citi ne tik ļoti.

[Solvita Moskalenko · Rating 5 out of 5]

Mīlu

[Anita Šteinberga · Rating 5 out of 5]

Imants Ziedonis. Epifānijas II (1974) jeb Cilvēka dziesma ceļa sirdij

„Epifānijas” - grieķu vārds, kas nozīmē atspīdēšanu, atklāsmi. Kā saka pats autors, “tie ir impulsi, mazi uzliesmojumi, kuru gaismā daži brīži dzīvē izgaismojas sevišķi spilgti. Reizēm šie impulsi var likties pretrunīgi, reizēm, kā jau impulsi, tie tādi arī ir, bet visu grāmatu impulsu kopgājiens ir no piedzimšanas līdz jaunai piedzimšanai”.
Ziedoņa epifānijas ir nemainīga vērtība cauri laikiem. Katrs tajās atradīs kaut ko tieši priekš sevis, pie tam dažādos laikos tas būs kaut kas cits.
Pirmā “Epifāniju” grāmata tika izdota 1971.gadā, otrā – 1974.gadā, bet trešā – 1994.gadā. Atšķirot manā grāmatu plauktā jau kopš skolas laikiem mītošo 1978.gada izdevumu, kurā apvienotas divas pirmās grāmatas, sapratu, ka otrā daļa, kas tagad nokļuvusi manā 1974.gadā izdoto grāmatu listē, man ir kā jaunatklājums.

“Reizēm man liekas, ka ar mani Dieviņš trenējas kā ar futbolbumbu. Atvelk kāju un gāž pa ribām. (Cik nu Dieviņš vispār var gāzt!) Un nekā es nezinu, kur ir viņa varti, un nekā es nezinu, ar ko viņš spēlē.”

“Naktīs ceļi guļ. Tie savelk sev grāvmalas virsū ar āboliņu un ķemenēm, un madarām, un vīgriezēm, un maziem sienāzīšiem, tikai pats ceļa vidus paliek grantaisns un balts kā taciņa. Ceļi guļ, mājas guļ, suņi nerej. Es eju pa guļošiem ceļiem uz pirkstgaliem – man bail tos uzmodināt. Kur ce’ma varētu būt sirds? Ap kuru vietu, zem kura akmens? Varbūt ceļa sirds guļ kaut kur ceļmalā, kur klusāk, ceļmallapām piesegusies? Kādā paipalas ligzdā, kādā patiltē varbūt? Bet varbut - arī ceļa sirds staigā? Nevar taču būt, ka ceļa sirds stāv uz vietas, droši vien tā iet visu dienu un nakti pārguļ kādā ceļmalas sētā, tukša suņu būdā varbūt?”

“Paglaudīt galvu. Mēs zinām, kas tas ir. Mēs esam glaudīti. Kad mazi bijām. Mēs vēl tagad to atceramies. Ļoti viegli ir noglāstīt bērnam galvu, izlaist pirkstus caur matiem. Paglaudīt, nosaukt mīlināmā vārdiņā. Nav nekādas atbildības. Ļoti viegli.
Bet paglaudiet galvu lielajam cilvēkam. Savai vec¬māmiņai, savam vectēvam. Tēvocim, kad viņš ir slims. Un viņš sāks raudāt. Viņš apjucis sāks raudāt. Par ko?
Par to, ka blakus ir bijusi uguns. Tuvumā visu laiku bija uguns un atspīdumi uzblāzmoja solīdami. Visu laiku aiz sienas bija siltums, un reizēm tas atnāca pa durvju spraugu.
Tu noglaudīji - tu atgādināji.
Tāpēc - grūti ir noglāstīt galvu vecam cilvēkam. Roka neceļas atdot parādu ar pieckapeiku.”

[Rita Eglīte · Rating 5 out of 5]

Man ir kauns atzīt, ka Epifānijas pilnā to apjomā izlasīju pirmo reizi. Lasīju pa vienam laimes un pārdomu graudiņam un ļāvu lasīšanas laikā Epifānijām darīt neredzamo darbu manī. Šī bija tik skaista dāvana. Dāvanu dāvana un dāvana to šai garajā vasariņā ielasīt sevī. Vāks aizvērts, bet nāksies jau atkal to atvērt. Epifānijošana vajadzīga ik mirkli, laikā, kas man dots.

Neko nefiksēju lasīšanas procesā, līdz šodienas pēdējām Epifānijām. Pārējais mājo manī un noteikti tiks atjaunināts, vēlreiz lasot Epifānijas. Jo tā ir Laime ar lielo burtu.

“Laime ir laiks. Piepildīts laiks. Laime ir skaņām, krāsām un smaržām piepildīts laiks. (..)
Man laime rādās tikai laikā.”

“Lodes iet man cauri un mani neķer, mazi putekļi pasaules okeānā veido mazu salu - kad tu tur nonāksi, mēs būsim mazu valsti iesākuši.
Es mīlu tevi.
Tā ir zīme, ka esmu pamodies citiem laikiem.”

[Sibilla Librum · Rating 3 out of 5]

Непогана збірка есеїв та роздумів латвійського автора. Цю книжку я отримала від латвійського журналіста, який казав, що цей автор користується популярністю у його країні. Що здивувало, так це той факт, що ця збірка має вищий рейтинг ніж у «Таємної історії» Донни Тартт.

Ці нариси були чудовим поєднанням думок, образів природи, філософських ідей та спостережень автора. Усе це з доповненнями світлин Яниса Глейздса, які були наче прекрасно підібраним акордом, що остаточно доповнив композицію.

Не всі роздуми прийшлися до душі, однак загалом було непогано, ця збірка тепер стоїть на полиці спогадів.

[Ita · Rating 4 out of 5]

Grāmata, pie kuras jāatgriežas gadu no gada. Katru reizi izlasot, jaunus domu graudus izlobīt. Bija epifānijas, kas savā haotiskumā lika raukt pieri, un bija epifānijas, kas lika asarām sariesties acīs.

[Evelīna · Rating 4 out of 5]

Es visu neizlasīju, jo bibliotekāre gribēja grāmatu atpakaļ, bet nu Ziedonis zina, ko viņš runā.
Atstāšu savu mīļāko citātu:
“..ja es būtu skaida, tikai plika skaida, - arī tad es savu vērtību nezaudētu, jo esmu skaida no tā koka, kam ir saknes.”

[Kitija · Rating 5 out of 5]

<3

[Annija Spēka · Rating 5 out of 5]

Neatceros, kādas pasakas man bērnībā lasīja pirms gulētiešanas. Bet epifānijas vēl tagad lasot skan tēta balsī. ^.^

[Madara Markeviča · Rating 5 out of 5]

Noteikti ieteiktu izlasīt visiem ! Personīgi mīļākā bija "Kamols" un "Nekas, tu neuztraucies".