Meitene no nekurienes

by Vladimirs Kaijaks

Kādas mazpilsētas stacijā jaunais pārmijnieks Linards gādā, lai vilcieni uz fronti un no tās droši paietu viens otram garām. Tie ved karavīrus, munīciju, retāk cilvēkus no nekurienes uz kaut kurieni. Kādā reizē steidzīgais frontes vilciens aizķer cilvēku pilnā sastāva pēdējos vagonus, un Linards sadauzītajā vagonā starp mirušām sievietēm atrod meiteni, kura elpo.

Ko iesākt, ko darīt? Atstāt – nozīmē atdot nāvei. Ziņot vācu okupācijas iestādēm – gandrīz to pašu. Vest uz mājām – vecāki nepieņems, baidīsies riskēt. Linards izdara tā, ka meitene paliek dzīva, bet viņš to pazaudē. Gadi iet, meitene pieaug, bet Linardam sirdī ne dienu vairs nav miera.

Vladimirs Kaijaks romānā lieliski pratis radīt spriedzi notikumos un uzturēt to cilvēku attiecībās.

254 pages, Hardcover

Published January 1, 2017

About the author

Prozaiķis Vladimirs Kaijaks dzimis 1930. gada 2. septembrī Cēsīs. Rakstnieces Māras Svīres dzīvesbiedrs. Beidzis Rīgas 50. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu (1950). Strādājis Latvijas Radio par reportieri, bijis arī mežstrādnieks un Rakstnieku savienības literārais konsultants un referents. Publicējas kopš 1949. gada. Sarakstījis scenārijus kinofilmām "Šahs briljantu karalienei" (1973, kopā ar M.Steigu un L.Volfu), "Zem apgāztā mēness" (1977, kopā ar Ē.Lāci), "Bailes" (1986). Pēc V.Kaijaka romānu motīviem veidots populārais televīzijas seriāls "Likteņa līdumnieki" (kopš 2003. gada). Latvijas Rakstnieku savienības biedrs (1964). Par stāstu "Cilda" apbalvots ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1990). Romāns "Rēgi" godalgots pirmajā "Karoga" romānu konkursā (1993).

Vladimirs Kaijaks (īstajā vārdā Kārlis Laimonis Lazdovskis (līdz 1959), Kārlis Bendrups (1959–1970), kopš 1970. gada vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms; 1930–2013) – rakstnieks. Vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Pazīstams kļuva 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados ar saviem kriminālromāniem un romantiski liriskiem stāstiem. Latviešu literatūras vēsturē nozīmīgi viņa stāsti ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem. Fantastiskā reālisma
motīvi vijas cauri visai Vladimira Kaijaka daiļradei. Krājums "Visu rožu roze" (1987) ir viens no 20. gadsimta 80. gadu
spožākajiem. Mūža pēdējos gados vairāk pazīstams ar tetraloģiju "Likteņa līdumnieki", pēc kuras motīviem tapa tautā iemīļots Latvijas Televīzijas seriāls.

Līdz 1959: īstajā vārdā – Kārlis Laimonis Lazdovskis.
1959–1970: Kārlis Bendrups.
Kopš 1970: vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms.
Bijis precējies ar rakstnieci Mirdzu Bendrupi un Māru Svīru.

1949. 5. nov.: pirmā publikācija – dzejolis "Kolhoza tirgus" laikraksta "Padomju Jaunatne" literatūras un mākslas pielikumā.

Dzejoļu krājumi
1963: "Putni laižas pret vēju".

Stāsti
1966: "Stāsti par laimi".
1967: "Vistu elks".
1969: "Smagās sirdis".
1970: "Mans pavasaris".
1970: "Brigitas brīnums".
1973: "Akācija akmens pagalmā" (1973).
1977: "Soļi".
1980: "Atgriešanās".
1987: "Visu rožu roze".
1992: "Vecis".
2001: "Masku teātris".

Romāni
1970: "Direktora klints".
1976: "Bailes".
1983: "Signe".
1993: "Rēgi".
1999: "Enijas bize".
1999: "Zem Marsa debesīm".
2000: "Nārbuļu dēli".
2002: "Mantinieki".
2005: "Atraidītā sindroms".
2009: "Meitene no nekurienes".
2017: "Vēstule" (kopā ar Māru Svīri).

Videoromāns
2007: "Līdumnieku mantojums" (kopā ar Māru Svīri).

Proza bērniem
1964: stāsts "Putenī".
2003: stāsts "Melnais kamols-amols-mols".

Autobiogrāfiskā proza
2011: "Koka kāja, Kapu māja".

Ārzemju autoru darbu atdzejojumi
No krievu valodas
1962: Fjodors Tjutčevs "Dzeja" (kopā ar Mirdzu Bendrupi).
1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Montu Kromu un Māru Misiņu).


Darbība kinodramaturģijā
1973: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Šahs briljantu karalienei" (kopā ar Miermīli Steigu un Lazaru Volfu, režisors Aloizs Brenčs).
1977: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Zem apgāztā mēness" (kopā ar Ēriku Lāci, režisors Ēriks Lācis).
1986: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma romāna Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Bailes" (režisors Gunārs Cilinskis).
1992: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma stāsta Dekrim studijas spēlfilmai "Zirneklis (režisors Vasilijs Mass).

Reviews

[Egita · Rating 5 out of 5]

Latvijas vēstures lappusēs daudzi notikumi rakstīti ar asiņainiem burtiem. Tāpat daudzu latviešu likteņi. Man Linarda stāsts par drosmi un izvēlēm Kaijaka izpildījumā uz Latvijas vēstures fona 20.gadsimta vidū prasīties prasījās būt daudzkārt apjomīgāks, bet varbūt tāpēc tik ass un tiešs, ka tik koncentrēts.

[Sindija Tabaka · Rating 5 out of 5]

Lieliska grāmata.

[Kristīne Līcis · Rating 4 out of 5]

Grāmatas patiesās galvenās varones ir sirdsapziņas mokas un neiespējamās morāli ētiskās izšķiršanās, kas Latvijas vēsturē pārāk bieži bija kļuvušas pārāk ikdienišķas. Linards ir ļoti nepatīkams personāžs, taču nevar izvairīties no līdzciešanas, kad viņš ir spiests izvēlēties starp mazas meitenes glābšanu un visas savas ģimenes apdraudēšanu, turklāt šajā situācija viņš nonācis nevis savas muļķības vai nelietības dēļ, bet gan tādēļ, ka iekļuvis marionešu pulkā, ar ko rotaļās PSRS un nacisti. Grāmatas spēcīgākā daļa nenoliedzami ir Linarda mēģināšana sadzīvot ar savu lēmumu.

Iesākumā traucēja skopā proza, bet tad izlēmu to pieņemt kā piemērotāko veidu, kā runāt par lietām, ko pat sev grūti pateikt, jo atzīšanās gļēvumā reti tiek iepīta izsmalcinātā tekstā.

[p]atiesākās atzīšanās nāk pār lūpām no pārpilnas sirds un bez izvaicāšanas salauž piesardzībs barjeras.

Aizmirstība ir liela un visvarena. Ko neviens neatceras, tā vairs nav.

[Iveta Celmiņa · Rating 3 out of 5]

Man likās pārlieku samocīts notikumu risinājums. Sākums it kā loģisks, pēc tam viss raustās - iesākas, beidzas bez jēdzīga izskaidrojuma.
Ne meitene, ne puisis (vīrietis?) nav pārdomāti varoņi. Tie tikai plūst līdzi notikumiem, ko vada autors.

[Kristaps · Rating 5 out of 5]

Labprāt liktu sešas zvaigznes, taču jau pāris nedēļu ilgušie mēģinājumi uzrakstīt tam pamatojumu katru reizi beidzas ar teksta nodzēšanu.

Elpu aizturējusi, viņa saguma, it kā sajustu smilšu slāni, kas spiež tā, ka jānoslāpst, tad nodrebinājās, satvēra Linarda roku un krampjaini turējās pie tās. Kā toreiz.
Jau tajā brīdī, kad Lelde stāstīja par mežā apraktajiem, Anna juta, ka zīmēs. Tagad viņa izņēma no groza zīmēšanas piederumus.
Linards klāt negāja, bet dziļā bijībā vēroja, ko meitene dara. Manīja, ka viņai sāp. Bija grūti šeit kavēties. Drūma, čūsklaina izcirtuma mala starp diviem pauguriem. Saule pārvilkās ar pelēcīgu plēvi. Uzpūta rudenīgs vēsums. Pārlidoja sīlis un apmetās uz vētras izgāzta koka. Starp celmiem aizslīdēja sarkana lapa. Meitene zīmēja. Viņa neredzēja, ko redzēja Linards, bet skatīja ko pavisam citu.

[Ieva Upeniece · Rating 4 out of 5]

Šī grāmata izvērtās par ko savādāku nekā es gaidīju. Kaijaks apraksta pārsvarā Linarda izjūtas, maz fokusējoties uz to, kas notiek ar meiteni no vilciena. Es, savukārt, vairāk gaidīju, ka stāsts būs par meitenes dzīvi.

Es apbrīnoju Kaijaka spēju piešķirt katram grāmatas varonim ļoti specifisku, izteiktu raksturu. Mēs iepazīstam cilvēkus un zinām, ko no viņiem var sagaidīt.

Man likās, ka vēsturiskie fakti nesaskan gluži ar laika ritējumu grāmatā, bet varu protams maldīties.

Grāmatas beigas mani pārsteidza, bet, šķita ļoti loģisks noslēgums šim stāstam.

[Kaspars · Rating 3 out of 5]

Grāmata, par kuru gribās teikt, ka līdz galam netika realizēts potenciāls. Tāds drūms skrējiens cauri aptuveni 1943.-1949.gadam, kurš varēja būt labāks (tomēr Vladimirs Kaijaks spēj rakstīt daudz labāk), un pati grāmata likās pārlieku samocīta un nedaudz par daudz haotiska.

[Jolis · Rating 3 out of 5]

Drūms skrējiens cauri 1941.-1949. gadam.

[Iluta Liberte · Rating 5 out of 5]

Ļoti laba grāmata, negaidīti, atklāti sakot. Par to taustāmo cilvēcību ikvienā no mums.

[Valts Dalbins · Rating 5 out of 5]

Lielisks darbs. Nedaudz vēstures, bet stāstam pamatā izcila psiholoģija & filozofija.

[emilija · Rating 4 out of 5]

4,5

[Ivita Pelnena · Rating 5 out of 5]

Stāsts par drosmi, atbildību, sirdsapziņu un bailēm.