What do you think?
Rate this book
#Fudzi161km
Stāsts par kādu Latvijas Nacionālās Operas biļešu kontrolieri, kurš kļuva par mākoņkilometru tirgotāju un devās skrējienā apkārt Fudzi vulkānam Japānā.
Stāsts kā pasaka, kas varētu atgadīties ar katru no mums.
Stāsts kā pasaka, kas varētu atgadīties ar katru no mums.
611 pages, Hardcover
Published May 19, 2017
17 people are currently reading
188 people want to read
About the author
Mārtiņš Zvīdriņš
1 book46 followersMārtiņš Zvīdriņš ir grāmatas #Fudzi161km - pasaka par mākoņkilometru tirgotāju autors.
Dzimis 1991. gadā Rīgā. Uzaudzis Pļavniekos (mikrorajons Rīgā). Mācījies Rīgas 90. vidusskolā līdz 10. klasei, tālāk turpinājis mācības Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā.
Pēc vidusskolas absolvēšanas 2011. gada rudenī uzsācis mācības Banku augstskolā uzņēmējdarbības novirzienā, kuras pārtraucis 2013. gadā.
Ar ko īpašs autora debijas darbs #Fudzi161km - pasaka par mākoņkilometru tirgotāju?
Grāmata tika izdota 2017. gada pavasarī 1000 eksemplāros, no kuriem lielāko daļu lasītāji bija paguvuši nopirkt iepriekšpārdošanā.
Katru no 1000 grāmatām unikālu padara eksemplāra numurs (1-1000), kas norādīts darba beigās, kā arī autora personalizētais ieraksts, kas veikts (bez izņēmuma) katrā grāmatā.
Neizprotami ir tas, ka šī grāmata nav atrodama neviena grāmatnīcā vai kādā citā veikalā, taču valsts lielākajās bibliotēkās to ir iespējams iegūt lasīšanai.
Ar autoru iespējams sazināties, rakstot uz e-pasta adresi fudzi161km@gmail.com
Dzimis 1991. gadā Rīgā. Uzaudzis Pļavniekos (mikrorajons Rīgā). Mācījies Rīgas 90. vidusskolā līdz 10. klasei, tālāk turpinājis mācības Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā.
Pēc vidusskolas absolvēšanas 2011. gada rudenī uzsācis mācības Banku augstskolā uzņēmējdarbības novirzienā, kuras pārtraucis 2013. gadā.
Ar ko īpašs autora debijas darbs #Fudzi161km - pasaka par mākoņkilometru tirgotāju?
Grāmata tika izdota 2017. gada pavasarī 1000 eksemplāros, no kuriem lielāko daļu lasītāji bija paguvuši nopirkt iepriekšpārdošanā.
Katru no 1000 grāmatām unikālu padara eksemplāra numurs (1-1000), kas norādīts darba beigās, kā arī autora personalizētais ieraksts, kas veikts (bez izņēmuma) katrā grāmatā.
Neizprotami ir tas, ka šī grāmata nav atrodama neviena grāmatnīcā vai kādā citā veikalā, taču valsts lielākajās bibliotēkās to ir iespējams iegūt lasīšanai.
Ar autoru iespējams sazināties, rakstot uz e-pasta adresi fudzi161km@gmail.com
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 53 reviews
July 16, 2018
Maija beigās biju pieveicis pārgājienu Kolka – Dubulti un dziedēju savas daudz cietušās kājas. Vienu brīdi man ienāca prātā ideja papētīt šī pasākuma organizētāja internetā atstāto nospiedumu. Lapa pa lapai, un uzdūros šai grāmatai. Par to savā blogā bija uzrakstījusi Līga, un uz viņas vērtējumiem es paļaujos. Nolēmu grāmatu iegādāties, grāmatu veikalos nebija, domāju ok – ibooks jau nepievils – pievīla. Sāku pētīt vairāk, izrādās, ka grāmatu savulaik izdevuši ar pūļa finansējuma palīdzību un tā pieejama ierobežotā skaitā. Rakstīju uz internetā atrasto adresi pašam autoram. Par laimi man grāmata vēl bija pieejama, samaksāju un ko tu domājies – man grāmatu uz mājām piektdienas vakarā piegādāja pats autors! Cepuri nost par tādu servisu!
Pati grāmatas anotācija gan ir visnotaļ pieticīga un nemaz īsti neatklāj grāmata saturu. “Stāsts par kādu Latvijas Nacionālās Operas biļešu kontrolieri, kurš kļuva par mākoņkilometru tirgotāju un devās skrējienā apkārt Fudzi vulkānam Japānā. Stāsts kā pasaka, kas varētu atgadīties ar katru no mums.”
Ja esi cilvēks, kurš uzskata, ka autobiogrāfijas prot un drīkst sarakstīt tikai vīri ar sirmām bārdām, tad droši vari tālāk nelasīt. Grāmatas autoram nudien vēl nav sirma bārda, un ko nu tur slēpt, arī pats teksts nemaz nav literāri pieslīpēts. Taču rakstītajam ir viens bonuss, kas pārsit visus trūkumus – tas nāk no sirds. Vienmēr esmu apbrīnojis cilvēkus, kuri spēj tā atklāti izlikt savu dzīvi uz papīra, neko daudz neslēpjot un rakstot, kā ir. Pat ja ar kaut kas ir piemelots, tad es to nespēju ieraudzīt.
Vispirms gribu pateikties autoram par to, ka nu es beidzot saprotu, kas ir tas RuneScape. nodaļu izrāvu cauri vienā piegājienā. Varbūt tādēļ, ka pašam patīk datorspēles un nekad neesmu smādējis labu stāstu par tām. Taču šī nudien nav tā grāmatas daļa, kas man deva īpašu pievienoto vērtību, īstās nodaļas bija skriešana apkārt Monblānam un #Fudzi161km. Par Fudzi pasākumu es biju tviterī jau lasījis, lai gan, iespējams, autora izklāsta stils man smadzenēs iedēstīja viltus atmiņas (tā ar gadās). Mani ultramaratonistu pasākumi un viņu trases ir interesējušas. Pašam gan skriešana riebjas no bērna kājas, bet noklundurēt pārdesmit kilometrus neliekas nekas traks. Varu uzreiz pateikt, ka ceļojuma apraksti autoram ir līmenī; viņš stāsta ne tik vien par pašu sacensību tehnisko procesu, bet savus pārdzīvojumus, iespaidus, ceļu uz sacensībām. Tad nu vari lasīt un salīdzināt ar sevi, es piemēram nevaru nemaz iedomāties, ka es ejot varētu aizmigt, pat pēc divām diennaktīm. Man arī nekad nav bijusi tāda fiziska slodze, ka sāktos halucinācijas. Tad nu sanāk tāda sava ofisa planktona perspektīvas salīdzinājums ar nopietnu ceļotāju. Tas paplašina skatu uz dzīvi un, iespējams, motivē izdarīt kaut ko tādu, uz ko pats nekad nesaņemtos, kalpot par iedvesmas avotu un likt sasparoties.
Autors ir iedvesmojies Šekltona un Dimā. Ja par Šekltona piedzīvojumiem es pilnībā piekrītu, tad Dimā darbi mani nekad tā pa īstam nav aizrāvuši. Tas gan neliedza man tos pārlasīt daudzas reizes. Grāmatā daļa no lapaspusēm ir veltītas citātiem no šīm un vēl citām grāmatām. Ar citātiem es domāju pāris lapaspuses teksta. Tie acīmredzot raksturo dažādus autora dzīves pagrieziena punktus un veido zināmu paralēlo stāstu. Godīgi sakot, man visa šī alegoriju un alūziju lieta diezgan bieži aizved neceļos un es varu pēc tam piecas minūtes sēdēt un analizēt, ka caur šo skatīties uz iepriekš lasīto. Vai arī naktī pamodies un ne no tā ne no šā sākt domāt, bet kāpēc tur tā bija!? Man nebija nekā pret teksta blāķiem, jo grāmatas ir labas un lieku reizi pārlasīt interesantākās vietas nevienam nekad par sliktu nav nācis. Vienu brīdi pat sākās grāmatblogera ieteicēja sindroms un biju nolēmis autoram uzrakstīt un ieteikt vēl grāmatas par zābaku ēšanu un ziemeļu pētniecību, kas manuprāt ir tikpat labas, bet tad nolēmu neuzbāzties.
Nu un vēl daļa no grāmatas ir par dzīvi, to pašu pelēko ikdienu, kas īstenībā aizpilda laiku starp dzīves pagrieziena punktiem. Kur nākas Operā pārbaudīt biļetes, tirgot tūrisma inventāru un mēģināt izdomāt, ka realizēt savus sapņu. Te ir arī mīlestība un nāve (kā nu bez tā), nav jau nekāds kolbā klonēts radījums. Taču šis fons ir tikpat svarīgs kā viss pārējais, jo tas definē cilvēku.
Ja jārunā par grāmatas mīnusiem, tad vienīgais, kas nāk prātā ir tās fiziskās dimensijas, ja vilcienā vēl var izvadāt līdzi, tad ceļojot bija jāatstāj vien mājās.
Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm, reti gadās izlasīt tik sakarīgu cilvēka stāstu par dzīvi. Ja vēlies uzzināt, kas motivē cilvēkus darīt kaut ko līdz spēku izsīkuma robežai, reizēm pat kaitējot savai veselībai, tad šis būs viens no stāstiem, kādēļ tas vajadzīgs.
Pati grāmatas anotācija gan ir visnotaļ pieticīga un nemaz īsti neatklāj grāmata saturu. “Stāsts par kādu Latvijas Nacionālās Operas biļešu kontrolieri, kurš kļuva par mākoņkilometru tirgotāju un devās skrējienā apkārt Fudzi vulkānam Japānā. Stāsts kā pasaka, kas varētu atgadīties ar katru no mums.”
Ja esi cilvēks, kurš uzskata, ka autobiogrāfijas prot un drīkst sarakstīt tikai vīri ar sirmām bārdām, tad droši vari tālāk nelasīt. Grāmatas autoram nudien vēl nav sirma bārda, un ko nu tur slēpt, arī pats teksts nemaz nav literāri pieslīpēts. Taču rakstītajam ir viens bonuss, kas pārsit visus trūkumus – tas nāk no sirds. Vienmēr esmu apbrīnojis cilvēkus, kuri spēj tā atklāti izlikt savu dzīvi uz papīra, neko daudz neslēpjot un rakstot, kā ir. Pat ja ar kaut kas ir piemelots, tad es to nespēju ieraudzīt.
Vispirms gribu pateikties autoram par to, ka nu es beidzot saprotu, kas ir tas RuneScape. nodaļu izrāvu cauri vienā piegājienā. Varbūt tādēļ, ka pašam patīk datorspēles un nekad neesmu smādējis labu stāstu par tām. Taču šī nudien nav tā grāmatas daļa, kas man deva īpašu pievienoto vērtību, īstās nodaļas bija skriešana apkārt Monblānam un #Fudzi161km. Par Fudzi pasākumu es biju tviterī jau lasījis, lai gan, iespējams, autora izklāsta stils man smadzenēs iedēstīja viltus atmiņas (tā ar gadās). Mani ultramaratonistu pasākumi un viņu trases ir interesējušas. Pašam gan skriešana riebjas no bērna kājas, bet noklundurēt pārdesmit kilometrus neliekas nekas traks. Varu uzreiz pateikt, ka ceļojuma apraksti autoram ir līmenī; viņš stāsta ne tik vien par pašu sacensību tehnisko procesu, bet savus pārdzīvojumus, iespaidus, ceļu uz sacensībām. Tad nu vari lasīt un salīdzināt ar sevi, es piemēram nevaru nemaz iedomāties, ka es ejot varētu aizmigt, pat pēc divām diennaktīm. Man arī nekad nav bijusi tāda fiziska slodze, ka sāktos halucinācijas. Tad nu sanāk tāda sava ofisa planktona perspektīvas salīdzinājums ar nopietnu ceļotāju. Tas paplašina skatu uz dzīvi un, iespējams, motivē izdarīt kaut ko tādu, uz ko pats nekad nesaņemtos, kalpot par iedvesmas avotu un likt sasparoties.
Autors ir iedvesmojies Šekltona un Dimā. Ja par Šekltona piedzīvojumiem es pilnībā piekrītu, tad Dimā darbi mani nekad tā pa īstam nav aizrāvuši. Tas gan neliedza man tos pārlasīt daudzas reizes. Grāmatā daļa no lapaspusēm ir veltītas citātiem no šīm un vēl citām grāmatām. Ar citātiem es domāju pāris lapaspuses teksta. Tie acīmredzot raksturo dažādus autora dzīves pagrieziena punktus un veido zināmu paralēlo stāstu. Godīgi sakot, man visa šī alegoriju un alūziju lieta diezgan bieži aizved neceļos un es varu pēc tam piecas minūtes sēdēt un analizēt, ka caur šo skatīties uz iepriekš lasīto. Vai arī naktī pamodies un ne no tā ne no šā sākt domāt, bet kāpēc tur tā bija!? Man nebija nekā pret teksta blāķiem, jo grāmatas ir labas un lieku reizi pārlasīt interesantākās vietas nevienam nekad par sliktu nav nācis. Vienu brīdi pat sākās grāmatblogera ieteicēja sindroms un biju nolēmis autoram uzrakstīt un ieteikt vēl grāmatas par zābaku ēšanu un ziemeļu pētniecību, kas manuprāt ir tikpat labas, bet tad nolēmu neuzbāzties.
Nu un vēl daļa no grāmatas ir par dzīvi, to pašu pelēko ikdienu, kas īstenībā aizpilda laiku starp dzīves pagrieziena punktiem. Kur nākas Operā pārbaudīt biļetes, tirgot tūrisma inventāru un mēģināt izdomāt, ka realizēt savus sapņu. Te ir arī mīlestība un nāve (kā nu bez tā), nav jau nekāds kolbā klonēts radījums. Taču šis fons ir tikpat svarīgs kā viss pārējais, jo tas definē cilvēku.
Ja jārunā par grāmatas mīnusiem, tad vienīgais, kas nāk prātā ir tās fiziskās dimensijas, ja vilcienā vēl var izvadāt līdzi, tad ceļojot bija jāatstāj vien mājās.
Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm, reti gadās izlasīt tik sakarīgu cilvēka stāstu par dzīvi. Ja vēlies uzzināt, kas motivē cilvēkus darīt kaut ko līdz spēku izsīkuma robežai, reizēm pat kaitējot savai veselībai, tad šis būs viens no stāstiem, kādēļ tas vajadzīgs.
June 29, 2017
Ļoti, ļoti jūtams redaktora trūkums, kurš ar vieglu un stingru roku izravētu visas klišejiskās metaforas, tūkstoškārt dzirdētos epitetus, pilnīgi lieko kontekstu un citus grafomānijas elementus, kurus pazudinot grāmata varbūt zaudētu trešdaļu biezuma, bet iegūtu daudz vairāk.
Ir jāiet, bet ir arī jāsaprot, kad apstāties – ne tikai cīņā ar vulkānu, bet arī ar drukāšanu. Un gribējās vairāk par skriešanu tomēr.
Ir jāiet, bet ir arī jāsaprot, kad apstāties – ne tikai cīņā ar vulkānu, bet arī ar drukāšanu. Un gribējās vairāk par skriešanu tomēr.
March 2, 2025
Mārtiņš - piemērs daudziem. Cik daudz cilvēks emocionāli un fiziski spēj panest nepadodoties. Šķietami salūzt, bet piecelties no jauna. Pārsteidzoši skaista valoda un spēja sevi neizskaistināt, bet parādīt tādu, kāds viņš ir. Pēdējā laika vērtīgākā grāmata.
June 13, 2017
Fantastiska grāmata!
Pārmaiņas pēc kaut kas patiess un īsts. Un protams iedvesmojošs.
Katra nākošā lapa turpināja pozitīvi pārsteigt par spīti tam, ka autoram šī ir pirmā grāmata un "rakstnieks" līdz šim nebija viņa profesija.
Varu iedot izlasīt, bet grāmata patiesībā ir tik forši nostrādāta, ka ieteiktu nopirkt pašam savu kopiju. Var redzēt, ka ir ielikts darbs, sviedri un dvēsele, pilnveidojot katru detaļu. Tā kā grāmata ir "pilnīgs andergraunds", tad pie savas kopijas var tikt rakstot uz fudzi161km@gmail.com.
Uzreiz gan jāsaka, ka grāmata nav tikai skrējējiem un īsti nav pat par skriešanu (kaut arī nosaukumā ir pieminēts ultramaratons un distances garums), bet gan par dzīvi, tās kāpumiem un kritumiem, un cilvēkiem, kas pavada šajā ceļā, atbalsta, iedvesmo un par attiecībām ar viņiem.
Grāmatu var iedalīt 3 daļās.
Pirmā ir visemocionālākā un liek gan smieties, gan raudāt. Galvenās tēmas ir mīlestība un nāve. Un protams iedeva arī vispārīgāku ieskatu, kā viss ir novedis līdz Fudži, kā radās Baltais Kalns un Kolka-Dubulit.
Otrā daļa ir par ikdienas "straglu" un cīņu par saviem sapņiem un savu mērķu piepildīšanu. Par cīņu ar sevi, citiem un to rāmīti, kas visus mūs ietver.
Trešā daļa beidzot ir par skriešanu, bet kā jau ultramaratonā pienākās - vairāk par mentālo cīņu nekā par fizisko. Un arī par solījumiem, uzvarām un sakāvēm.
Ir jāpabrīdina, ka grāmata varbūt nav piemērota visiem. Patiesa un īsta nozīmē arī, ka būs necenzēta valoda (ne tik daudz, cik izmantojam ikdienā), kā arī asinis, vēmekļi, sūdi un viss pārējais bez kā reālajā dzīvē neiztikt, bet par ko ikdienā pārāk nerunā. Visvairāk patika tas, ka, lasot, radās sajūta, ka Mārtiņš grāmatu raksta sev (un varbūt pāris konkrētiem cilvēkiem) nevis visiem citiem, kas nozīmē, ka ir atstātas daļas, ko citi autori izvēlētos izņemt vai uzrakstīt citādāk. Tas ir raksturīgs daudziem pasaulslaveniem autoriem, kas par to pašu tiek slavēti un kritizēti.
Vēl, kas patika:
- kvalitāte - grāmtas komanda ir izdarījusi lielisku darbu, noslīpējot ne tikai tekstu, bet arī visas citas detaļas,
- autora teksts meistarīgi sapīts kopā ar izvlikumiem no Mazā prinča, Grāfa Monte Kristo, Izturības, Dvēseļu puteņa un Nāves salas,
- fantastiskas ilustrācijas,
- profesors Kriķis, Einārs Repše un citi Latvijā slaveni personāži jau sen bija pelnījuši, ka viņus apraksta grāmatā.
Waiting for translations in English and Japanese.
Pārmaiņas pēc kaut kas patiess un īsts. Un protams iedvesmojošs.
Katra nākošā lapa turpināja pozitīvi pārsteigt par spīti tam, ka autoram šī ir pirmā grāmata un "rakstnieks" līdz šim nebija viņa profesija.
Varu iedot izlasīt, bet grāmata patiesībā ir tik forši nostrādāta, ka ieteiktu nopirkt pašam savu kopiju. Var redzēt, ka ir ielikts darbs, sviedri un dvēsele, pilnveidojot katru detaļu. Tā kā grāmata ir "pilnīgs andergraunds", tad pie savas kopijas var tikt rakstot uz fudzi161km@gmail.com.
Uzreiz gan jāsaka, ka grāmata nav tikai skrējējiem un īsti nav pat par skriešanu (kaut arī nosaukumā ir pieminēts ultramaratons un distances garums), bet gan par dzīvi, tās kāpumiem un kritumiem, un cilvēkiem, kas pavada šajā ceļā, atbalsta, iedvesmo un par attiecībām ar viņiem.
Grāmatu var iedalīt 3 daļās.
Pirmā ir visemocionālākā un liek gan smieties, gan raudāt. Galvenās tēmas ir mīlestība un nāve. Un protams iedeva arī vispārīgāku ieskatu, kā viss ir novedis līdz Fudži, kā radās Baltais Kalns un Kolka-Dubulit.
Otrā daļa ir par ikdienas "straglu" un cīņu par saviem sapņiem un savu mērķu piepildīšanu. Par cīņu ar sevi, citiem un to rāmīti, kas visus mūs ietver.
Trešā daļa beidzot ir par skriešanu, bet kā jau ultramaratonā pienākās - vairāk par mentālo cīņu nekā par fizisko. Un arī par solījumiem, uzvarām un sakāvēm.
Ir jāpabrīdina, ka grāmata varbūt nav piemērota visiem. Patiesa un īsta nozīmē arī, ka būs necenzēta valoda (ne tik daudz, cik izmantojam ikdienā), kā arī asinis, vēmekļi, sūdi un viss pārējais bez kā reālajā dzīvē neiztikt, bet par ko ikdienā pārāk nerunā. Visvairāk patika tas, ka, lasot, radās sajūta, ka Mārtiņš grāmatu raksta sev (un varbūt pāris konkrētiem cilvēkiem) nevis visiem citiem, kas nozīmē, ka ir atstātas daļas, ko citi autori izvēlētos izņemt vai uzrakstīt citādāk. Tas ir raksturīgs daudziem pasaulslaveniem autoriem, kas par to pašu tiek slavēti un kritizēti.
Vēl, kas patika:
- kvalitāte - grāmtas komanda ir izdarījusi lielisku darbu, noslīpējot ne tikai tekstu, bet arī visas citas detaļas,
- autora teksts meistarīgi sapīts kopā ar izvlikumiem no Mazā prinča, Grāfa Monte Kristo, Izturības, Dvēseļu puteņa un Nāves salas,
- fantastiskas ilustrācijas,
- profesors Kriķis, Einārs Repše un citi Latvijā slaveni personāži jau sen bija pelnījuši, ka viņus apraksta grāmatā.
Waiting for translations in English and Japanese.
February 12, 2018
Grūti izteikties objektīvi par #Fudzi161km grāmatu.
Ticu, ka Latvijas literatūrā Mākoņgrāmata ir ienesusi jaunas vēsmas gan ar tās sarežģīto tapšanas procesu, neiesaistot nevienu izdevniecību, gan grāmatas saturu, kas, izmantojot piecu Latvijā un pasaulē slavenu autoru darbus, veidots kā spēcīgs un ne katram uzreiz saskatāms asociāciju tīkls.
Būs interesanti vērot, kā #Fudzi161km uztvers Latvijas literatūras gada balvas žūrija, kurai grāmata tika iesniegta vērtēšanai. Tai nav ISBN (grāmatas personas kods, pēc kura to iespējams atrast uzskaites sistēmās) koda, veikalos/grāmatnīcās tā nav pieejama un… ir grāmatas valoda, ko neviena izdevniecība nekad nebūtu laidusi cauri.
Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāja Sigita Kušnere, atbildot uz manu jautājumu par ISBN koda nepieciešamību, norādīja, ka grāmata bez šī personas koda, ir jebkas cits, tikai ne grāmata. Es varu viņai daļēji piekrist, jo Mākoņgrāmata pēc pirmā acu uzmetiena izskatās kā grāmata, taču patiesībā lasītājs pēc laika atklāj, ka tā ir būvēta kā karte. Karte uz piedzīvojumiem.
Zinu, ka kopā ar komandu varam vēl labāk, tamdēļ piecas zvaigznes šķiet pārāk dāsns vērtējums, bet stabilas četras es gribētu ielikt.
Kā vairumam lasītāju, arī man tagad rodas pretenzijas pret tik plašiem citu autoru citātiem. Tos autors gan varēja vietām saīsināt, bet šo autoram piedodu. Brīdī, kad viss tika likts kopā, bažījos, ka lasītājs nespēs uzķert teksta dimensiju spēles. BET! Kļūda! Lasītājs ir ievērojamāki viedāks nekā man šķita.
#Fudzi161km grāmatas autors
Mārtiņš
fudzi161km@gmail.com
Ticu, ka Latvijas literatūrā Mākoņgrāmata ir ienesusi jaunas vēsmas gan ar tās sarežģīto tapšanas procesu, neiesaistot nevienu izdevniecību, gan grāmatas saturu, kas, izmantojot piecu Latvijā un pasaulē slavenu autoru darbus, veidots kā spēcīgs un ne katram uzreiz saskatāms asociāciju tīkls.
Būs interesanti vērot, kā #Fudzi161km uztvers Latvijas literatūras gada balvas žūrija, kurai grāmata tika iesniegta vērtēšanai. Tai nav ISBN (grāmatas personas kods, pēc kura to iespējams atrast uzskaites sistēmās) koda, veikalos/grāmatnīcās tā nav pieejama un… ir grāmatas valoda, ko neviena izdevniecība nekad nebūtu laidusi cauri.
Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāja Sigita Kušnere, atbildot uz manu jautājumu par ISBN koda nepieciešamību, norādīja, ka grāmata bez šī personas koda, ir jebkas cits, tikai ne grāmata. Es varu viņai daļēji piekrist, jo Mākoņgrāmata pēc pirmā acu uzmetiena izskatās kā grāmata, taču patiesībā lasītājs pēc laika atklāj, ka tā ir būvēta kā karte. Karte uz piedzīvojumiem.
Zinu, ka kopā ar komandu varam vēl labāk, tamdēļ piecas zvaigznes šķiet pārāk dāsns vērtējums, bet stabilas četras es gribētu ielikt.
Kā vairumam lasītāju, arī man tagad rodas pretenzijas pret tik plašiem citu autoru citātiem. Tos autors gan varēja vietām saīsināt, bet šo autoram piedodu. Brīdī, kad viss tika likts kopā, bažījos, ka lasītājs nespēs uzķert teksta dimensiju spēles. BET! Kļūda! Lasītājs ir ievērojamāki viedāks nekā man šķita.
#Fudzi161km grāmatas autors
Mārtiņš
fudzi161km@gmail.com
August 9, 2017
Mani uzrunāja īsais apraksts Pasaka par mākoņkilometru tirgotāju un grāmatas vizuālais noformējums. Bet par saturu ... :D Zinu, ka draudzene kaut kad man stāstīja par šādu lietu (tieši viņas kopiju arī lasu), bet mani tad neuzrunāja. Tagad, kad manu Goodreads draugu logā parādījās pirmie #Fudzi161km vērtējumi, sapratu, ka arī es vēlos to izlasīt.
Bija vietas kur pasmieties, gan kur līdzjūtībā asaras acīs saskrēja. Līdz šim par ultramaratoniem kā tādiem biju dzirdējusi, bet nezināju kādas trases ir un cik ekstrēmi skriešanas apstākļi var būt skrienot apkārt kalnam. Uzrakstīts patiesi, atkailinot sevi.
Lasot fantāziju 600 lpp un vairāk nešķiet par daudz, bet šim darbam bija vietas, kur likās par daudz. Mani pašu pārsteidza, ka man bija par maz skriešanas. Traucēja personvārdu izvēle (bet piedodama mākslinieciskā izpausme). Ārpus ierastā bija ļoti garie teksti no citām grāmatām (coppy & paste) nevis daudz saprotamākie citāti, bet tas mani pat netraucēja. Lai arī ceļojumu aprakstus un līdzīgas lietas nekad ar interesi neesmu lasījusi, tomēr Alfred Lansing Endurance: Shackleton's Incredible Voyage mani pat ieinteresēja.
Pirmā trešdaļa gāja tā lēnāk, kamēr iegāju autora ritmā un stilā, bet pārējo vienā naktī izrāvu un pāršķirot pēdējo lapu vien nodomāju: Malacis! Super! Un kut tad turpinājums?
Stāsts pat to, ka ja grib, tad var. Galvenais nepadoties un neatmest cīņas sparu, pat tad, kad uzreiz visu nevar.
Bija vietas kur pasmieties, gan kur līdzjūtībā asaras acīs saskrēja. Līdz šim par ultramaratoniem kā tādiem biju dzirdējusi, bet nezināju kādas trases ir un cik ekstrēmi skriešanas apstākļi var būt skrienot apkārt kalnam. Uzrakstīts patiesi, atkailinot sevi.
Lasot fantāziju 600 lpp un vairāk nešķiet par daudz, bet šim darbam bija vietas, kur likās par daudz. Mani pašu pārsteidza, ka man bija par maz skriešanas. Traucēja personvārdu izvēle (bet piedodama mākslinieciskā izpausme). Ārpus ierastā bija ļoti garie teksti no citām grāmatām (coppy & paste) nevis daudz saprotamākie citāti, bet tas mani pat netraucēja. Lai arī ceļojumu aprakstus un līdzīgas lietas nekad ar interesi neesmu lasījusi, tomēr Alfred Lansing Endurance: Shackleton's Incredible Voyage mani pat ieinteresēja.
Pirmā trešdaļa gāja tā lēnāk, kamēr iegāju autora ritmā un stilā, bet pārējo vienā naktī izrāvu un pāršķirot pēdējo lapu vien nodomāju: Malacis! Super! Un kut tad turpinājums?
Stāsts pat to, ka ja grib, tad var. Galvenais nepadoties un neatmest cīņas sparu, pat tad, kad uzreiz visu nevar.
June 20, 2017
Tas bija tik skaisti! Tas bija tik fantastiski! Tas bija tik patiesi!
Un nobeigums... Nobeigums paņēma uz visiem 100.
Paldies, Mārtiņ, par iedvesmu, paldies par emocijām! Paldies, ka Tu uzticēji mums tik atklātu savu stāstu!
Ir jāiet!
Un nobeigums... Nobeigums paņēma uz visiem 100.
Paldies, Mārtiņ, par iedvesmu, paldies par emocijām! Paldies, ka Tu uzticēji mums tik atklātu savu stāstu!
Ir jāiet!
March 13, 2021
Grāmata ilgi nostāvēja plauktā. Pa ceļam to iedevu izlasīt vēl dažiem interesentiem, bet pati kaut kā nevarēju pieķerties. Ne tāpēc, ka pārāk bieza - man patīk biezas grāmatas. Varbūt tāpēc, ka daļēji zināju, par ko tā ir. Varbūt tāpēc, ka mazliet baidījos no dažās atsauksmēs minēto grafomāniju. Varbūt tāpēc, ka mazliet neticēju autoram. Bet tagad, kad pēc vairākiem gadiem esmu to beidzot paņēmusi un izlasījusi, visi šie attaisnojumi šķiet lieki.
Domāju, ka lielākai daļai lasījāju šo grāmatu īsti nevar samaitāt, jo tie jau zina iznākumu un ir apzināti pirkuši savu eksemplāru paši. Bet tiem, kas tomēr nezina, brīdinu, ka atsauksmē var būt maitekļi.
Ar grāmatu bija savādi, jo lasot cīnījās divi spēki. Viens, kas mudināja šķirt vaļā un lasīt tālāk, un otrs, kas katru vakaru klusiņām vilka atpakaļ un mēģināja pierunāt, ka šovakar var arī nelasīt. Sākumā to "norakstīju" uz to, ka ne visas nodaļas šķita tik aizraujošas. Autors stāsta par dažādiem notikumiem, kas sākotnēji šķiet nesaistīti ar skriešanu apkārt vulkānam, tomēr tie visi ir svarīgi, lai saprastu tālāk notiekošo, pieņemtos lēmumus. Atkarībā no lasītāja, kāda no šīm nodaļām var šķist garlaicīgāka. Man tā bija nodaļa, kur autors iepazīstina ar Dimanta Pianisti. Drīz aiz interesanto RunScape piedzīvojumu apraksta un iepriekš nenojaustajām operas aizkulisēm tā šķita tik ikdienišķa un saldi pārspīlēta. Bet, lasot tālāk, arvien sabruka mani pieņēmumi, un izkristalizējās cita doma, kāpēc ir šis spēks, kas kavē lasīt.
Jo grāmata ir par kaut ko lielu, ko paveic mazs cilvēks. To lasot, nākas saskarties ar skaudro realitāti, ka arī pats esi mazs cilvēks, tikai, atšķirībā no autora, neko lielu paveicis neesi. Lai arī grāmata iedvesmo, tā arī visai tieši pasaka, ka tu vienkārši esi bijis par slinku/gļēvu/vāju/neuzmanīgu, lai piepildītu savas klusās vēlēšanās. Tā pamodina bailes par sapņiem, kuru piepildīšana varētu atstāt tukšumu. Atgādina, ka tu arī vari, ja nemīz. Tikai tu mīz. Un tieši tāpēc, ka autors parāda savu mazo, cilvēcīgo, bailīgo, ievainoto, neglīto pusi, tilta esamība starp mazu cilvēku un lielu sapni kļūst par vēl ciešāk, skaidrāk un ticamāk iezīmētu iespējamību, ko neesi izmantojis. Tas, ka autors ir parasts čalis no Pļavniekiem ar saviem trūkumiem, apgāž aizbildinājumu, ka pie mums jau tā nevar. Norauj tik ērto masku, ka mēs jau nabadziņi, nevaram. It kā visi saka, ka kaut go grib sasniegt, bet bieži vien tālāk par hops! netiek. Tāpat kā tas čalis Mr. Septītnieks - mēs sapņojam, bet nesaņemamies, un savu gļēvumu aizlīmējam ar plāksterīti naudas izteiksmē, kādu summu pārvietojot no vienas kabatas otrā (tā arī daudzi no mums droši vien ieguva šīs grāmatas eksemplārus, jo tādā veidā strādā mākoņpirkšana/pārdošana - atrodi to, par ko daudzi sapņo, bet nesaņemās, un piedāvā cilvēkiem nopirkt plāksterīšus. Abas puses būs laimīgas, bet tikai viena mazbērniem varēs stāstīt savus piedzīvojumus un rakstīt grāmatu.) Un par savu sapni piedevām ir jāuzņemas atbildība, kas liela sapņa gadījumā šķiet tik milzīga, ka nobiedē un liek pašiem sevi sabotēt ķerties klāt.
Šis nekādā ziņā nav pārmetums autoram par viņa izvēlēto pūļa finansēšanas metodi. Visu cieņu! Diez vai kāds, kas pirka akcijas vai grāmatu iepriekšpārdošanā, jūtas apbižots. Drīzāk paceļu cepuri uzdrīkstēšanās priekšā.
Bet runājot vairāk par grāmatu, tā neizstāsta visu stāstu, jo tad autoram tā būtu jāpabeidz pēc eksemplāru nonākšanas pircēju rokās. Kā jau daži minēja, labprāt uzzinātu arī turpinājumu, tomēr man šķiet, ka tieši šis pirmais skrējiens ir ļoti jaudīgs. Ne tāpēc, ka izdevies kā iecerēts, bet tieši tāpēc, ka nav. Pat ja autors daļu notikušā būtu noklusējis, tomēr grāmatā ir pietiekami daudz sāpju, bēdu, apjukuma, vilšanās, lai parādītu, ka ne vienmēr viss notiek pēc plāna, un tomēr dzīve turpinās. Jā, ir dienas, kas padoties nav atļauts, tomēr ir dienas, kad padoties ir vislielākā drosme, jo ir jāizcīna cīņa ar sevi, jāpārgriež sasaiste, kas vilka uz priekšu, un pašam pēc tam jāsadzīvo ar šo lēmumu.
Varbūt cits redaktors būtu izravējis šo to lieku, bet būtu žēl, ja būtu izravēti arī dažādie izteicieni (vai tie pārtulkoti). Valoda, kas vietām ir literāri daiļrunīga, un vietām ļoti sarunvalodīga, radīja kontrastu, kas vismaz man palīdzēja iejusties. Neiebilstu pret garajiem izvilkumiem no citām grāmatām. "Endurance" bija īpaši interesants, bet pārējie kalpoja kā ainas, kas kaut kādā mērā paskaidro, un kaut kādā pavelk spriedzi uz priekšu.
Es nezinu, vai grāmata varētu būt labāka, ja tiktu nopucēta. Varbūt tad tā vairs nebūtu mazais, grauzošais akmentiņš ciešajā botē, kas uzberž jēlumus un liek pašam pārskatīt savus sapņus un iespējas. Varbūt tad tā vairs neizaicinātu pārbaudīt savas mentālās un fiziskās izturības robežas. Iesaku visiem, kas nebaidās dzīvei un sapņiem pieskarties mazliet sāpīgāk.
Kad es pirku savu eksemplāru, tad mērķis bija palīdzēt sapņa realizācijā, pretī saņemot gandarījumu (un plāksteri). Toreiz domāju, ka grāmatiņa būs kā tāds diploms, ar ko sev papliķēt pa plecu un atgādināt, ka nebija žēl palīdzēt. Nemaz negaidīju, ka iegūšu daudz vairāk, un man ir liels prieks, ka es kļūdījos.
Domāju, ka lielākai daļai lasījāju šo grāmatu īsti nevar samaitāt, jo tie jau zina iznākumu un ir apzināti pirkuši savu eksemplāru paši. Bet tiem, kas tomēr nezina, brīdinu, ka atsauksmē var būt maitekļi.
Ar grāmatu bija savādi, jo lasot cīnījās divi spēki. Viens, kas mudināja šķirt vaļā un lasīt tālāk, un otrs, kas katru vakaru klusiņām vilka atpakaļ un mēģināja pierunāt, ka šovakar var arī nelasīt. Sākumā to "norakstīju" uz to, ka ne visas nodaļas šķita tik aizraujošas. Autors stāsta par dažādiem notikumiem, kas sākotnēji šķiet nesaistīti ar skriešanu apkārt vulkānam, tomēr tie visi ir svarīgi, lai saprastu tālāk notiekošo, pieņemtos lēmumus. Atkarībā no lasītāja, kāda no šīm nodaļām var šķist garlaicīgāka. Man tā bija nodaļa, kur autors iepazīstina ar Dimanta Pianisti. Drīz aiz interesanto RunScape piedzīvojumu apraksta un iepriekš nenojaustajām operas aizkulisēm tā šķita tik ikdienišķa un saldi pārspīlēta. Bet, lasot tālāk, arvien sabruka mani pieņēmumi, un izkristalizējās cita doma, kāpēc ir šis spēks, kas kavē lasīt.
Jo grāmata ir par kaut ko lielu, ko paveic mazs cilvēks. To lasot, nākas saskarties ar skaudro realitāti, ka arī pats esi mazs cilvēks, tikai, atšķirībā no autora, neko lielu paveicis neesi. Lai arī grāmata iedvesmo, tā arī visai tieši pasaka, ka tu vienkārši esi bijis par slinku/gļēvu/vāju/neuzmanīgu, lai piepildītu savas klusās vēlēšanās. Tā pamodina bailes par sapņiem, kuru piepildīšana varētu atstāt tukšumu. Atgādina, ka tu arī vari, ja nemīz. Tikai tu mīz. Un tieši tāpēc, ka autors parāda savu mazo, cilvēcīgo, bailīgo, ievainoto, neglīto pusi, tilta esamība starp mazu cilvēku un lielu sapni kļūst par vēl ciešāk, skaidrāk un ticamāk iezīmētu iespējamību, ko neesi izmantojis. Tas, ka autors ir parasts čalis no Pļavniekiem ar saviem trūkumiem, apgāž aizbildinājumu, ka pie mums jau tā nevar. Norauj tik ērto masku, ka mēs jau nabadziņi, nevaram. It kā visi saka, ka kaut go grib sasniegt, bet bieži vien tālāk par hops! netiek. Tāpat kā tas čalis Mr. Septītnieks - mēs sapņojam, bet nesaņemamies, un savu gļēvumu aizlīmējam ar plāksterīti naudas izteiksmē, kādu summu pārvietojot no vienas kabatas otrā (tā arī daudzi no mums droši vien ieguva šīs grāmatas eksemplārus, jo tādā veidā strādā mākoņpirkšana/pārdošana - atrodi to, par ko daudzi sapņo, bet nesaņemās, un piedāvā cilvēkiem nopirkt plāksterīšus. Abas puses būs laimīgas, bet tikai viena mazbērniem varēs stāstīt savus piedzīvojumus un rakstīt grāmatu.) Un par savu sapni piedevām ir jāuzņemas atbildība, kas liela sapņa gadījumā šķiet tik milzīga, ka nobiedē un liek pašiem sevi sabotēt ķerties klāt.
Šis nekādā ziņā nav pārmetums autoram par viņa izvēlēto pūļa finansēšanas metodi. Visu cieņu! Diez vai kāds, kas pirka akcijas vai grāmatu iepriekšpārdošanā, jūtas apbižots. Drīzāk paceļu cepuri uzdrīkstēšanās priekšā.
Bet runājot vairāk par grāmatu, tā neizstāsta visu stāstu, jo tad autoram tā būtu jāpabeidz pēc eksemplāru nonākšanas pircēju rokās. Kā jau daži minēja, labprāt uzzinātu arī turpinājumu, tomēr man šķiet, ka tieši šis pirmais skrējiens ir ļoti jaudīgs. Ne tāpēc, ka izdevies kā iecerēts, bet tieši tāpēc, ka nav. Pat ja autors daļu notikušā būtu noklusējis, tomēr grāmatā ir pietiekami daudz sāpju, bēdu, apjukuma, vilšanās, lai parādītu, ka ne vienmēr viss notiek pēc plāna, un tomēr dzīve turpinās. Jā, ir dienas, kas padoties nav atļauts, tomēr ir dienas, kad padoties ir vislielākā drosme, jo ir jāizcīna cīņa ar sevi, jāpārgriež sasaiste, kas vilka uz priekšu, un pašam pēc tam jāsadzīvo ar šo lēmumu.
Varbūt cits redaktors būtu izravējis šo to lieku, bet būtu žēl, ja būtu izravēti arī dažādie izteicieni (vai tie pārtulkoti). Valoda, kas vietām ir literāri daiļrunīga, un vietām ļoti sarunvalodīga, radīja kontrastu, kas vismaz man palīdzēja iejusties. Neiebilstu pret garajiem izvilkumiem no citām grāmatām. "Endurance" bija īpaši interesants, bet pārējie kalpoja kā ainas, kas kaut kādā mērā paskaidro, un kaut kādā pavelk spriedzi uz priekšu.
Es nezinu, vai grāmata varētu būt labāka, ja tiktu nopucēta. Varbūt tad tā vairs nebūtu mazais, grauzošais akmentiņš ciešajā botē, kas uzberž jēlumus un liek pašam pārskatīt savus sapņus un iespējas. Varbūt tad tā vairs neizaicinātu pārbaudīt savas mentālās un fiziskās izturības robežas. Iesaku visiem, kas nebaidās dzīvei un sapņiem pieskarties mazliet sāpīgāk.
Kad es pirku savu eksemplāru, tad mērķis bija palīdzēt sapņa realizācijā, pretī saņemot gandarījumu (un plāksteri). Toreiz domāju, ka grāmatiņa būs kā tāds diploms, ar ko sev papliķēt pa plecu un atgādināt, ka nebija žēl palīdzēt. Nemaz negaidīju, ka iegūšu daudz vairāk, un man ir liels prieks, ka es kļūdījos.
November 21, 2018
Pagaidām Mārtiņa grāmata ir kļuvusi par manu visu laiku vismīļāko grāmatu. Pašai kā ceļotājai un skriešanas entuziastei kā arī trakulību meklētājai, šī grāmata manī darbojās kā motivators. Visam. Dzīvei, sportam, sevis un patiesības meklēšanai, sapņu piepildīšanai, cīņu pārvarēšanai un vēl, un vēl.
Valoda grāmatā ir izcila, domu lidojums vēl izcilāks. Un, protams, stāsts pats par sevi tik interesanti izvērsts un sapīts ar Mārtiņa dzīves stāstu. Absolūta bauda! Paldies, Mārtiņ!
Valoda grāmatā ir izcila, domu lidojums vēl izcilāks. Un, protams, stāsts pats par sevi tik interesanti izvērsts un sapīts ar Mārtiņa dzīves stāstu. Absolūta bauda! Paldies, Mārtiņ!
June 29, 2017
Mārtiņ, neņem ļaunā, 3 zvaigznes ir labi! Man kopš laika gala ir paticis, kā Tu raksti, Tev labi padodas, tie teikumi, ko virpini ainas, ko uzbur, es reāli pabiju tajās vietās un situācijās, ko apraksti. Ja vien turpināsi ar rakstīšanu - Tev viss vēl ir priekšā.
Bet, ja par šo - tad gribas teikt, (neatceros kura) klasiķa vārdiem - "..nebija laika, lai uzrakstītu īsāk". Par garu. Ir saprotams, ka gribas padalīties visos nozīmīgos sīkumos, bet ne visi tie ir nozīmīgi stāsta uzbūvē. Krietni par garu. Īpaši tie citāti no citiem stāstiem. Vairākas reizes pieķēru sevi pie domas "ak, nē, atkal jau copy-paste 4 lapu garumā?" Kaut gan brīžiem tie citētie fragmenti aizrāva tā, ka labprātāk būtu turpinājusi tos lasīt, nevis atgriezties pie pamatstāsta.
Nesajutu konsekvenci darbojošos personāžu segvārdu izvēlei. Citi tiek saukti īstajos vārdos, citi izdomātos, bet kāds vispār apsaukts kā pasaku tēls. Par šo aspektu jautājums galvā palicis neatbildēts.
Visu cieņu par sevis "uzšķēršanu" publiskai apskatei. Pārsvarā cilvēki no tā baidās, bet par citiem gan labprāt uzzina. Brīžiem gribējās Mārtiņu sapurināt, brīžiem iecirst pļauku, brīžiem apskaut. Katrā ziņā - emocijas uzjundīja.
Biju klāt arī grāmatas atklāšanā un sekoju līdzi līdz tai sociālajos tīklos. Gribas pateikt vienu - manās acīs Tu neesi bijis nekāds krāpnieks. Es noticēju Tavam sapnim, Tu mācēji to pasniegt tā, lai man liktos tā vērts, par to ziedot savu naudu. Tas, ka grāmatu varētu arī nekad nesaņemt, šķita krietni otršķirīgi.
Mana pirmā grāmata ar autora ierakstu :)
Bet, ja par šo - tad gribas teikt, (neatceros kura) klasiķa vārdiem - "..nebija laika, lai uzrakstītu īsāk". Par garu. Ir saprotams, ka gribas padalīties visos nozīmīgos sīkumos, bet ne visi tie ir nozīmīgi stāsta uzbūvē. Krietni par garu. Īpaši tie citāti no citiem stāstiem. Vairākas reizes pieķēru sevi pie domas "ak, nē, atkal jau copy-paste 4 lapu garumā?" Kaut gan brīžiem tie citētie fragmenti aizrāva tā, ka labprātāk būtu turpinājusi tos lasīt, nevis atgriezties pie pamatstāsta.
Nesajutu konsekvenci darbojošos personāžu segvārdu izvēlei. Citi tiek saukti īstajos vārdos, citi izdomātos, bet kāds vispār apsaukts kā pasaku tēls. Par šo aspektu jautājums galvā palicis neatbildēts.
Visu cieņu par sevis "uzšķēršanu" publiskai apskatei. Pārsvarā cilvēki no tā baidās, bet par citiem gan labprāt uzzina. Brīžiem gribējās Mārtiņu sapurināt, brīžiem iecirst pļauku, brīžiem apskaut. Katrā ziņā - emocijas uzjundīja.
Biju klāt arī grāmatas atklāšanā un sekoju līdzi līdz tai sociālajos tīklos. Gribas pateikt vienu - manās acīs Tu neesi bijis nekāds krāpnieks. Es noticēju Tavam sapnim, Tu mācēji to pasniegt tā, lai man liktos tā vērts, par to ziedot savu naudu. Tas, ka grāmatu varētu arī nekad nesaņemt, šķita krietni otršķirīgi.
Mana pirmā grāmata ar autora ierakstu :)
November 22, 2018
Autors un grāmata, kas man sūtīti no Kosmosa - bezgalīgs paldies par ekskluzīvo iespēju būt daļai no šā procesa! Čabulīt, tie ogļu vagoni bija lielākā bauda manā profesionālajā karjerā. Asinīm mūsu ringā bija nevis dzelzs, bet nektāra garša. Un lasāmvielā gūtās atziņas - bāka visai turpmākajai dzīvei. PALDIES!
Lepna par izdarīto, ar nepacietību gaidu turpinājumu. Es zinu, ka Tu to paveiksi!
Ir jāiet! Ja Tu vari to iztēloties, tas var būt un eksistēt! (viedais tētis)
Lepna par izdarīto, ar nepacietību gaidu turpinājumu. Es zinu, ka Tu to paveiksi!
Ir jāiet! Ja Tu vari to iztēloties, tas var būt un eksistēt! (viedais tētis)
January 17, 2018
Viena no tām grāmatām, ko var iesākt, iesildīties un tad vairs nevar nolikt malā, kamēr nav pabeigta.
Biju domājusi, ka stāsts būs par skriešanu, bet izrādījās daudz vairāk - gan emociju, gan piedzīvojumu, gan pārdzīvojumu ziņā! Ja rūp, ko apkārtējie par tevi domā, neiesaku lasīt publiskā vietā, jo stāstā ir vietas, kur viena lasīšanas piegājiena ietvaros var ātri nonākt no (skaļas) smiešanās līdz asaru pilnām acīm, un atpakaļ pie humora.
Varbūt bija nedaudz par garu, varbūt bija pārāk daudz (garu) citātu no citu autoru darbiem, varbūt tika atklātas pārāk daudz personīgas detaļas no apkārtējo cilvēku dzīves, bet kopumā tas viss veidoja to milzīgo piedzīvojumu - dzīvi.
Noteikti iesaku - gan tiem, kas skrien, gan tiem, kas iet, gan tiem, kas cīnās, un arī tiem, kam patīk čīkstēt, ka #vissirslikti - jo šī grāmata ir pierādījums tam, ko var panākt ar neatlaidību un apņemšanos!
Biju domājusi, ka stāsts būs par skriešanu, bet izrādījās daudz vairāk - gan emociju, gan piedzīvojumu, gan pārdzīvojumu ziņā! Ja rūp, ko apkārtējie par tevi domā, neiesaku lasīt publiskā vietā, jo stāstā ir vietas, kur viena lasīšanas piegājiena ietvaros var ātri nonākt no (skaļas) smiešanās līdz asaru pilnām acīm, un atpakaļ pie humora.
Varbūt bija nedaudz par garu, varbūt bija pārāk daudz (garu) citātu no citu autoru darbiem, varbūt tika atklātas pārāk daudz personīgas detaļas no apkārtējo cilvēku dzīves, bet kopumā tas viss veidoja to milzīgo piedzīvojumu - dzīvi.
Noteikti iesaku - gan tiem, kas skrien, gan tiem, kas iet, gan tiem, kas cīnās, un arī tiem, kam patīk čīkstēt, ka #vissirslikti - jo šī grāmata ir pierādījums tam, ko var panākt ar neatlaidību un apņemšanos!
August 24, 2017
Zvaigznes:
* No rokas -rokā, dizains, pievienotā vērtība, personīgi un ar cieņu
* Valoda, dažādība, skaisti savādāk :)
* Humors, sēdi un stulbi smaidi vai pat smejies (tas ir jāmāk)
* Atklātība, lietas īstajos vārdos, emociju kailums - kas pazīstams.
* Spēks kuru satur grāmata + savdabīgais haoss kurā ir sava kārtība!
"Cilvēks atvēra acis.
Cilvēks piecēlās.
Cilvēks pārstāja būt puteklis.
Cilvēks sāka būt cilvēks."
Izbaudīju katru lapas pusi, pat ja tā šķita grūta priekš manis, bet katrai detaļai ir jēga, sīkumos slēpjas visa burvība. Neatdekvāti adekvāta!
Paldies!
* No rokas -rokā, dizains, pievienotā vērtība, personīgi un ar cieņu
* Valoda, dažādība, skaisti savādāk :)
* Humors, sēdi un stulbi smaidi vai pat smejies (tas ir jāmāk)
* Atklātība, lietas īstajos vārdos, emociju kailums - kas pazīstams.
* Spēks kuru satur grāmata + savdabīgais haoss kurā ir sava kārtība!
"Cilvēks atvēra acis.
Cilvēks piecēlās.
Cilvēks pārstāja būt puteklis.
Cilvēks sāka būt cilvēks."
Izbaudīju katru lapas pusi, pat ja tā šķita grūta priekš manis, bet katrai detaļai ir jēga, sīkumos slēpjas visa burvība. Neatdekvāti adekvāta!
Paldies!
March 10, 2018
Beidzot pieķēros pirms vairākiem mēnešiem iegūtajai grāmatai.
Ieliku piecas *, lai izlasīto grāmatu rindā izceltos, kā “vērts izlasīt”, kaut patiesībā dodu 4ar lielu +, jo vienmēr jau ir uz ko tiekties un, rodas jautājums, kā vispār var novērtēt biogrāfiskus darbus, kuriem nav izdomāti vēl papildus wow efekti, lai veicinātu lasītāja pārsteiguma un sajūsmas kārpiņas. Mārtiņš ir radījis savu unikālo pasniegšanas veidu, kā ietērpt tās sajūtas, ko pa īstam var izdzīvot tikai pats. Tie, kas aizrāda par rupjo/tiešo slengu lietojumu, laikam maz ir lasījuši dažādu žanru darbus. Vienīgais, kas tiešām “bremzēja” uz leju, bija lielie citu grāmatu tekstu blāķi, kaut arī pārliecinošās paralēles, ne viss ir jāielej lasītājā ar karotīti.
Es neskrienu un nekad nesapratīšu to skriešanas baudu, bet te runa nav par skriešanu. Arī uzdrīkstēšanās tā atkailināties jau vien ir apsveicama. Un paldies par to! Tā kā smaggrāmatas noturēšana jau vien bija challenge, grāmatu izlasīju dažās dienās, kaut patiesībā vajadzētu kā ultramaratonistiem- cīnīties līdz galam, caur miegu un kādā vēja spelgonīgā ziemā kkur ārā ar pieres bateriju kā vienīgo gaismas avotu, lai iedvesmotos.
Zināju, ka grāmata man patiks pirms to iegādājos, galu galā, pati esmu sevi lauzusi, lai uzdrīkstētos piepildīt savus sapņus, un visas tās bezcerīgi garās darba dienas pirms mērķa, nezinot vai izdosies, ir tas, kas kopā sastāda šo mind cleaning procesu. Šī nav grāmata visiem un vēl mazāk cerēt, ka izlasot atvērsies kāda čakra. Mums katram savs ceļš līdz saviem sapņu purviem izbrienams.
Ieliku piecas *, lai izlasīto grāmatu rindā izceltos, kā “vērts izlasīt”, kaut patiesībā dodu 4ar lielu +, jo vienmēr jau ir uz ko tiekties un, rodas jautājums, kā vispār var novērtēt biogrāfiskus darbus, kuriem nav izdomāti vēl papildus wow efekti, lai veicinātu lasītāja pārsteiguma un sajūsmas kārpiņas. Mārtiņš ir radījis savu unikālo pasniegšanas veidu, kā ietērpt tās sajūtas, ko pa īstam var izdzīvot tikai pats. Tie, kas aizrāda par rupjo/tiešo slengu lietojumu, laikam maz ir lasījuši dažādu žanru darbus. Vienīgais, kas tiešām “bremzēja” uz leju, bija lielie citu grāmatu tekstu blāķi, kaut arī pārliecinošās paralēles, ne viss ir jāielej lasītājā ar karotīti.
Es neskrienu un nekad nesapratīšu to skriešanas baudu, bet te runa nav par skriešanu. Arī uzdrīkstēšanās tā atkailināties jau vien ir apsveicama. Un paldies par to! Tā kā smaggrāmatas noturēšana jau vien bija challenge, grāmatu izlasīju dažās dienās, kaut patiesībā vajadzētu kā ultramaratonistiem- cīnīties līdz galam, caur miegu un kādā vēja spelgonīgā ziemā kkur ārā ar pieres bateriju kā vienīgo gaismas avotu, lai iedvesmotos.
Zināju, ka grāmata man patiks pirms to iegādājos, galu galā, pati esmu sevi lauzusi, lai uzdrīkstētos piepildīt savus sapņus, un visas tās bezcerīgi garās darba dienas pirms mērķa, nezinot vai izdosies, ir tas, kas kopā sastāda šo mind cleaning procesu. Šī nav grāmata visiem un vēl mazāk cerēt, ka izlasot atvērsies kāda čakra. Mums katram savs ceļš līdz saviem sapņu purviem izbrienams.
May 12, 2020
Manās rokās grāmata nonāca nejauši un tā tikpat nejauši nonāks pie nākamā lasītāja. Tādi dārgakmeņi ir jādod tālāk. Izlidoju tai cauri nedēļas laikā, nav tādas grāmatas līdz šim bijis, kuras dēļ kavētu savu gulētejamo laiku. Retrospektīvi detaļas, kas uzrunāja, secība nav saistīta ar nozīmīgumu:
- operas dzīves aizkulises, nopirka manu uzmanību - jā, es turpināšu šo biezo ķieģeli lasīt tālāk, pompozitāte, mākslīgums, saškiebtās tortes, cik bieži esmu pateikusi paldies šveicaram?,
- bagātās, bet neiespējamās attiecības kā uz naža asmens ar Dimanta Pianisti, (ko jūs abi tur varat ņemties un nevarat sadalīt???), klintsakmens un balsts vienlaikus, drosmīga savas un otra iekšiņas atklāšana,
- Džarā pāragrais transfērs uz gara pasauli, pārdzīvojums, brāli zaudējot,
- neticība tam, ka cilvēks var no labas sirds gribēt palīdzēt (ko viņam no manis vajag?),
- datorspēles karjeras apraksts (absolūti neesmu datorspēļu fans, bet aizrāva skatījums un tas, kā tur uzkačātie skili var ģeldēt dzīvē),
- pirmā reize - Monblāns (virsotne),
- atspoguļojums notikumu ķēdītei - vide ietekmē intereses (draudzība->alpīnisms->kalni->Fudzi)
- pseidonīmi varoņiem, kurus atminot jāsmaida - marsietis, melnais stārķis, ņumens bleks, Ouka kungs utt. Alma gan bija Alma (caur viņu uzzināju par Mieramuzeju),
- visas puņķu, jēlumu, asaru un vēmekļu, rupjību ainas. Jo īstas.
Ir dienas, kad padoties nedrīkst.
- operas dzīves aizkulises, nopirka manu uzmanību - jā, es turpināšu šo biezo ķieģeli lasīt tālāk, pompozitāte, mākslīgums, saškiebtās tortes, cik bieži esmu pateikusi paldies šveicaram?,
- bagātās, bet neiespējamās attiecības kā uz naža asmens ar Dimanta Pianisti, (ko jūs abi tur varat ņemties un nevarat sadalīt???), klintsakmens un balsts vienlaikus, drosmīga savas un otra iekšiņas atklāšana,
- Džarā pāragrais transfērs uz gara pasauli, pārdzīvojums, brāli zaudējot,
- neticība tam, ka cilvēks var no labas sirds gribēt palīdzēt (ko viņam no manis vajag?),
- datorspēles karjeras apraksts (absolūti neesmu datorspēļu fans, bet aizrāva skatījums un tas, kā tur uzkačātie skili var ģeldēt dzīvē),
- pirmā reize - Monblāns (virsotne),
- atspoguļojums notikumu ķēdītei - vide ietekmē intereses (draudzība->alpīnisms->kalni->Fudzi)
- pseidonīmi varoņiem, kurus atminot jāsmaida - marsietis, melnais stārķis, ņumens bleks, Ouka kungs utt. Alma gan bija Alma (caur viņu uzzināju par Mieramuzeju),
- visas puņķu, jēlumu, asaru un vēmekļu, rupjību ainas. Jo īstas.
Ir dienas, kad padoties nedrīkst.
February 22, 2018
Iespējams, ka man bija pareiza sagatavošana šai grāmatai. Dzirdēju paša Mārtiņa stāstu par to, kā viņš nonāca līdz šim Bībeles cienīgajam piemineklim. Un tad nu man bija noteikts "maindsets" to lasīt. Ja man nebūtu šo priekšzināšanu (un, kas svarīgāk, emocionālās saiknes - ja to tā var nosaukt), grāmatu izbaudītu mazāk. Iespējams. Tas papildus efekts, kas tas, ko lasi mijās kopā ar to, kas ir paša Mārtiņa stāstīts, ir diezgan spēcīgs. Ja runājam par šo grāmatu, saukšu to par privilēģiju nevis trūkumu. Tāpat kā labs papildinājums man šķiet arī vietām jūtamā profesionāla teksta redaktora trūkums. Lasot tekstus, kas mums ikdienā ir apkārt, esam raduši pie kaut kā - pie izravētām rindkopām un noteiktiem kanoniem. Novērtēju atkāpi. Vai bija vietām liekvārdība un jau dzirdētas metaforas? Jā, bija, bet tā arī ir daļa no šīs grāmatas dabiskās burvības.
February 16, 2018
Stāsts ierauj lasītāju līdzi piedzīvojumu skurbulī.
Mētājoties starp prieka virsotnēm un skumju gravām, pāris simtos lpp. tiek izdzīvotas kāda cita dzīves aizkulises.
Mētājoties starp prieka virsotnēm un skumju gravām, pāris simtos lpp. tiek izdzīvotas kāda cita dzīves aizkulises.
May 23, 2018
Pirms grāmatas saņemšanas tieši nesen biju izlasījis "Izlaušanās" un liels pārsteigums bija škirstot pirmās lapas lasīt daļas no Lānsinga grāmatas. Paldies ka izliki šo lielisko stāstu uz papīra!
July 11, 2020
Ir maz sajūtu dzīvē, kas līdzinātos tām, kas pārņem, kad esi sastapis īsto grāmatu īstajā dzīves brīdī. Atceros to klikšķi, kad ne no kurienes prātā ienāca doma – man vajag ŠO grāmatu, te un tagad. Kad nākamajā dienā to aizņēmos, sapratu, ka tādi klikšķi nekad nemelo, un šai sajūtai vienmēr jāklausa. Biju sailgojusies pēc sajūtas, kad vakaros aizlasies tiktāl, ka aizmirsti par laiku. Grāmata ir ļoti īsta, un droši vien jāsaka – ne katram tā patiks. Bet tās mērķis noteikti nav kādam patikt. Vairāki stāsta fragmenti ļoti sasaucās ar lielajiem jautājumiem, kas pašlaik ir arī manā galvā, apstiprinot, ka es neesmu traka. Un tas ir tik ļoti vajadzīgs – ik pa laikam gūt apstiprinājumu savām pārdomām vai darbībām.
*
Vienu zvaigzni atstāju tukšu, jo beigās, kad gribējās ātrāk uzzināt stāsta beigas, garie grāmatu fragmenti šķita lieki.
*
Vienu zvaigzni atstāju tukšu, jo beigās, kad gribējās ātrāk uzzināt stāsta beigas, garie grāmatu fragmenti šķita lieki.
November 10, 2017
Grāmata patika. Apbrīnojama uzdrīkstēšanās un mērķtiecība. Līdz izmisumam uzrunājošas un saprotamas epizodes katram sapņotājam, neatkarīgi no vecuma... Piekrītu, ka prasās turpinājuma. Varbūt mazliet traucēja daudzās atkāpes uz citiem literārajiem darbiem un netulkotā svešvalodas sarakste. Jā ,ir vēl tādi dinozauri ( un ne viens vien ),kuriem angļu valoda sagādā zināmas grūtības . Cīnoties ar svešvalodu ,zuda tā fantastiskā sajūta, kas lasītāju atrauj no realitātes un liek dzīvot līdzi.
Lai nu kā ,bet izlasīt to iesaku visiem sapņotājiem ,ideālistiem un arī skeptiķiem!
Grāmata par mīlestību, ideāliem , un nesalaužamu gribasspēku!
Lai veicas ,Mārtiņ!
Raksti vēl ,tev sanāk !
Lai nu kā ,bet izlasīt to iesaku visiem sapņotājiem ,ideālistiem un arī skeptiķiem!
Grāmata par mīlestību, ideāliem , un nesalaužamu gribasspēku!
Lai veicas ,Mārtiņ!
Raksti vēl ,tev sanāk !
Read
January 26, 2024Ja gribas palasīt kaut ko patiesi skarbu un no pirksta neizzīstu, šī būs īstā grāmata!
.
Es, protams, varētu te kaut ko baigi gudri “kasīties” par to, ka grāmatu varēja krietni noīsināt, ja no tās izgrieztu citu grāmatu fragmentus. Par to, ka notikumi attīstās pārāk lēni, par to, ka autors pārlieku iedziļinās maznozīmīgu detaļu izklāstā utt., taču tas viss būtu lieki, jo te nozīme ir tikai un vienīgi STĀSTAM. Tieši tādam, kādu Mārtiņš to ir uzrakstījis.
.
Atklātam. Skarbam. Brīžiem pretīgam. Bet ļoti, ļoti cilvēcīgam.
.
Par ko tad ir stāsts?
.
Par mirušajam brālim doto solījumu, par mākoņkilometru tirgotāju un par to, kā viens latvietis pieņēma izaicinājumu noskriet 161 km apkārt Fudzi vulkānam Japānā.
.
.
.
“Es biju no tiem ārstu murgiem, kas tulznas griež nost un neķēpājas ar diegu vilkšanu caur sulojošo mironi.”
.
“Kā man gribētos, lai cilvēki būtu vairāk cilvēki nekā boti, un ar to man arī pietiktu, lai atgūtu ticību pasaulei tādai, kādai tai jābūt.”
.
“Tas latvietis vispār ir dīvains radījums - nevar iztikt bez dziesmas, dejas un otra latvieša knābāšanas.”
.
.
.
Mārtiņ, paldies! Ir ļoti, ļoti labi!
.
P.S. Un Sandijs ir arī mans bērnu dienu elks #1! :)
.
#Fudzi161km
.
Es, protams, varētu te kaut ko baigi gudri “kasīties” par to, ka grāmatu varēja krietni noīsināt, ja no tās izgrieztu citu grāmatu fragmentus. Par to, ka notikumi attīstās pārāk lēni, par to, ka autors pārlieku iedziļinās maznozīmīgu detaļu izklāstā utt., taču tas viss būtu lieki, jo te nozīme ir tikai un vienīgi STĀSTAM. Tieši tādam, kādu Mārtiņš to ir uzrakstījis.
.
Atklātam. Skarbam. Brīžiem pretīgam. Bet ļoti, ļoti cilvēcīgam.
.
Par ko tad ir stāsts?
.
Par mirušajam brālim doto solījumu, par mākoņkilometru tirgotāju un par to, kā viens latvietis pieņēma izaicinājumu noskriet 161 km apkārt Fudzi vulkānam Japānā.
.
.
.
“Es biju no tiem ārstu murgiem, kas tulznas griež nost un neķēpājas ar diegu vilkšanu caur sulojošo mironi.”
.
“Kā man gribētos, lai cilvēki būtu vairāk cilvēki nekā boti, un ar to man arī pietiktu, lai atgūtu ticību pasaulei tādai, kādai tai jābūt.”
.
“Tas latvietis vispār ir dīvains radījums - nevar iztikt bez dziesmas, dejas un otra latvieša knābāšanas.”
.
.
.
Mārtiņ, paldies! Ir ļoti, ļoti labi!
.
P.S. Un Sandijs ir arī mans bērnu dienu elks #1! :)
.
#Fudzi161km
March 15, 2021
Mārtiņ, droši zini, ka šī tev ir pirmā grāmata? :D
Viena Vilkamidzeņa recenzijapasaka vairāk nekā tūkstoš vārdu ir vairāk nekā tūkstoš vārdu xD
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2...
Nevar nelasīt.
Un P.S., tāpēc ka te var ērti slēpt spoilerus, gadījumā ja kāds nezina un vēl negrib zināt viņa skrējiena rezultātu:
Viena Vilkamidzeņa recenzija
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2...
Nevar nelasīt.
Un P.S., tāpēc ka te var ērti slēpt spoilerus, gadījumā ja kāds nezina un vēl negrib zināt viņa skrējiena rezultātu:
October 21, 2017
Ja vērtējumu varētu izteikt smalkāk par zvaigznītēm, tad liktu 4,8 zvaigznes, jo gribētu likt gandrīz izcili. Lai arī grāmata mani ievilka jau no pirmajām lappusēm, tomēr sākotnēji pārāk uzkrītoši un sagribēti šķita daudzie salīdzinājumi un epiteti. Vēl izvilkumi no citām grāmatām (lai arī labām) bija par daudz un vietām krietni par garu – tos gribējās ‘’pārtīt uz priekšu’’ un ātrāk atgriezties pie galvenā stāsta.
Bet kopumā man grāmata nu ļoooti patika! Drosmīgi, aizraujoši, megaiedvesmojoši un stāsts pie manis atnāca īstajā brīdī, palīdzēja sapurināties, reizēm nomierināties un nonākt pie dažām ļoti vērtīgām atziņām. Liels, LIELS paldies par to!
Plusiņš arī par gaumīgo dizainu un glītajām ilustrācijām.
Pret grāmatas biezumu pilnīgi nekādu iebildumu, ja būtu plānāka, tad šķistu par īsu :)
Bet kopumā man grāmata nu ļoooti patika! Drosmīgi, aizraujoši, megaiedvesmojoši un stāsts pie manis atnāca īstajā brīdī, palīdzēja sapurināties, reizēm nomierināties un nonākt pie dažām ļoti vērtīgām atziņām. Liels, LIELS paldies par to!
Plusiņš arī par gaumīgo dizainu un glītajām ilustrācijām.
Pret grāmatas biezumu pilnīgi nekādu iebildumu, ja būtu plānāka, tad šķistu par īsu :)
October 30, 2018
Mārtiņa gaitām sekoju kopš viņš mēģinàja pievarēt #Fudzi161km. Kad Mārtiņš paziņoja, ka tika izdota grāmata, sapratu ka būs jānopērk.
Grāmata ļoti patika, žetons par tik smalku sevis iztirzāšanu plašākai sabiedrībai. Man nebūtu iekšās.
Brīžiem lasot likās pārāk daudz liekvārdības sarakstīts, varbūt nevar nosaukt tieši par liekvārdībām, bet gan es kā lasītājs brīžiem izlasot kādu citātu no Šekltona, vēl ilgi domāju, kādas tieši paralēles autors velk ar Šekltona piedzīvojumiem.
Prasījās vairāk par treniņu gaitu, vai skrējiena analīzi (pirms un pēc).
Ļoti patika, ka brīžiem spēj pajokot gan par sevi, gan par citiem (kautiņš pie puķēm).
Izlasot grāmatu sapratu, ja cilvēks kaut ko ļoti vēlās, tad spēj to sasniegt.
Grāmata ļoti patika, žetons par tik smalku sevis iztirzāšanu plašākai sabiedrībai. Man nebūtu iekšās.
Brīžiem lasot likās pārāk daudz liekvārdības sarakstīts, varbūt nevar nosaukt tieši par liekvārdībām, bet gan es kā lasītājs brīžiem izlasot kādu citātu no Šekltona, vēl ilgi domāju, kādas tieši paralēles autors velk ar Šekltona piedzīvojumiem.
Prasījās vairāk par treniņu gaitu, vai skrējiena analīzi (pirms un pēc).
Ļoti patika, ka brīžiem spēj pajokot gan par sevi, gan par citiem (kautiņš pie puķēm).
Izlasot grāmatu sapratu, ja cilvēks kaut ko ļoti vēlās, tad spēj to sasniegt.
March 29, 2018
Ļoti iedvesmojoša grāmata!
Brīdī, kad tā nonāca manās rokās, grāmata aizsteidzās uz rindas priekšu, kur jau ilgāku laiku pacietīgi stāvēja, putekļiem putēja un savu kārtu gaidīja daudzas citas. Pāris negulētas naktis, neaprakstāmus emociju virpuļviesuļus un patiesības atklāsmes vēlāk Mākoņgrāmata izcīnījusi savu vietu uz manu mīļāko un vērtīgāko ķieģeļu pjedestāla.
Bez variantiem. Tā nāca īstajā brīdī, un, kā autors pats norādījis, kalpoja kā karte ārā no melnuma tad, kad man tas bija tik ļoti nepieciešams.
Grāmata ir izcili talantīgi strukturēta un uzmanību noturēja līdz pēdējai lappusei, pamazām arvien kāpinot spriedzi un radot neapturamu vēlmi noskaidrot, kādos piedzīvojumos ved nākamā lappuse, tad nākamā aiz tās, pēc tam – arī visas pārējās. Rakstīta viegli un patīkami lasāmā valodā, nereti sagādājot arī varenas smieklu šaltis. Tā spēja aizķert līdz pašiem dziļumiem un ieinteresēt jau ar pirmajiem vārdiem, un nevienu brīdi nelikās, ka kaut kas būtu par daudz vai lieku.
Cepuri nost autoram par tādu veikumu!
Ir jāiet!
Brīdī, kad tā nonāca manās rokās, grāmata aizsteidzās uz rindas priekšu, kur jau ilgāku laiku pacietīgi stāvēja, putekļiem putēja un savu kārtu gaidīja daudzas citas. Pāris negulētas naktis, neaprakstāmus emociju virpuļviesuļus un patiesības atklāsmes vēlāk Mākoņgrāmata izcīnījusi savu vietu uz manu mīļāko un vērtīgāko ķieģeļu pjedestāla.
Bez variantiem. Tā nāca īstajā brīdī, un, kā autors pats norādījis, kalpoja kā karte ārā no melnuma tad, kad man tas bija tik ļoti nepieciešams.
Grāmata ir izcili talantīgi strukturēta un uzmanību noturēja līdz pēdējai lappusei, pamazām arvien kāpinot spriedzi un radot neapturamu vēlmi noskaidrot, kādos piedzīvojumos ved nākamā lappuse, tad nākamā aiz tās, pēc tam – arī visas pārējās. Rakstīta viegli un patīkami lasāmā valodā, nereti sagādājot arī varenas smieklu šaltis. Tā spēja aizķert līdz pašiem dziļumiem un ieinteresēt jau ar pirmajiem vārdiem, un nevienu brīdi nelikās, ka kaut kas būtu par daudz vai lieku.
Cepuri nost autoram par tādu veikumu!
Ir jāiet!
June 11, 2018
Lielisks iedvesmas avots un lasāmviela! Esmu grāmatu tārps un pēdējā laikā grāmatnīcu piedāvājums man, maigi sakot, liek vilties. Šī grāmata pie manis nonāca pavisam nejauši un apriju to dažu dienu laikā, neskatoties uz lielo apjomu. Pēc ilgiem laikiem man atkal bija tā sajūta, ka nespēju nolikt grāmatu malā, ka visi citi darbi tiek pakārtoti lasīšanai un es to riktīgi izbaudīju. Prieks, ka netika rediģēta valoda, jo man ir tik ļoti apnicis, ka visam dzīvē tiek likts apkārt rāmis kā "ir pareizi un pārdodami" un tieši valoda un tiešuma ļāva vairāk iejusties autora stāstā, dzīvot līdzi un padarīja stāstu īstu, patiesu un pirmatnīgu. Un vēl, grāmata atklāj cilvēka gara stiprumu, vēlmi dzīvot, cīnīties un nepadoties grūtību priekšā, kas, vismaz priekš manis, bija pati stāsta esence! Paldies!
October 3, 2018
Grāmata, kas liks dzīvot līdzi, pārdzīvot, skumt, dusmoties, izmist un priecāties kopā ar grāmatas autoru. Skan banāli, bet šīs visas emocijas tika atraisītas, šķirot lapu pēc lapas. Un tas viss būs spilgti. Tā, it kā uz savas ādas, jo autors nevairās būt īsts, neslēpjoties aiz liekulības maskas un nesniedzot lasītājam savu labāko versiju.
Vairāki grāmatā aprakstītie notikumi man bija nezināmi. Tāpēc, uzsākot šo piedzīvojumu, biju vairākkārtīgi izsists no sliedēm, jo biju iztēlojies, ka šis būs bezrūpīgs stāsts par puisi, kas organizē lielāko pārgājienu Latvijā. Tas ne tuvu nav tā.
Ar nepacietību gaidīšu stāsta turpinājumu, jo tam ir jābūt!
Vairāki grāmatā aprakstītie notikumi man bija nezināmi. Tāpēc, uzsākot šo piedzīvojumu, biju vairākkārtīgi izsists no sliedēm, jo biju iztēlojies, ka šis būs bezrūpīgs stāsts par puisi, kas organizē lielāko pārgājienu Latvijā. Tas ne tuvu nav tā.
Ar nepacietību gaidīšu stāsta turpinājumu, jo tam ir jābūt!
October 18, 2023
Ļoti atklāta, personīga, emocionāla un interesanti uzrakstīta grāmata.
Cīņā par saviem sapņiem ir dienas, kad padoties aizliegts.
Cīņā par saviem sapņiem ir dienas, kad padoties aizliegts.
November 14, 2017
Pats neesmu īsts grāmatu lasītājs. Bet ko nu slēpt. Šo grāmatu izlasīju par ļoti īsu laiku, jo vienkārši gribējās lasīt tālāk, uzzināt vairāk. Šai grāmatai piemīt ļoti liels ''spēks''. Lasot šo grāmatu, ātri vien pamanīju, ka manā dzīvē daudz kā pietrūkst un ka ir jāiet tālāk, lai šos robus aizpildītu. Šajā grāmatā, katrs var atrast sadaļu priekš sevis. Pārdzīvojumi, ceļojumi, mīlestība, cīņa pret sevi kopā ar sevi, īsta draudzība un daudz tā, ko es vienkārši negribu saukt, jo to katrs lasītājs atver pats sev. Paldies autoram par ielikto laiku un dvēseli šajā grāmatā. Iesaku šo grāmatu katram, kuram ir apnicis tas, kā viņa dzīve rit un viņš grib mainīties, jo lielāku motivāciju jūs negūsiet. Lai veicas, lasītāj! Paņēmi grāmatu? Tasi tējas ar citronu? Uzvilki siltās zeķes, lai kājas nesalst? Jā? Tad uz priekšu, jo tavs piedzīvojums un pārmaiņas tavā sāksies tūlīt pat! GO!
February 23, 2024
Grāmatu aizņemos no viena drauga, kas bija laimīgā kārtā grāmatu ieguvis, jo bija pareizajā laikā mājās, kas autors ieradās viņa brālim iedot eksemplāru. Pirms grāmatas saņemšanas tiku brīdināta, ka jāņem liela soma, jo grāmata sver nedaudz zem 2kg 😀
Šī grāmata man šķita daudz interesantāka nekā gaidīju. Godīgi sakot biju gaidījusi kaut ko vairāk Bear Grylls stilā, kur čalis vienkārši hardkorā triec cauri dzīvei, taču istenībā grāmata daudz vairāk atspoguļoja autora iekšējās sajūtas un cilvēcīgumu. Patika arī, ka visā garumā bija drusku #7nieka vaibs (mīklas, vieglākas kā 7niekā, bet tāpat. Lika googlēt un stalkot nepazīstamus cilvēkus un iestādes). Man arī Endurance bija pirmā grāmata pēc kuras izlasīšanas es sapratu, ka ir žanrs, kas man interesē, un 200lpp grāmatas lasīšana vairs neaizņēma gadu. ✌️
Šī grāmata man šķita daudz interesantāka nekā gaidīju. Godīgi sakot biju gaidījusi kaut ko vairāk Bear Grylls stilā, kur čalis vienkārši hardkorā triec cauri dzīvei, taču istenībā grāmata daudz vairāk atspoguļoja autora iekšējās sajūtas un cilvēcīgumu. Patika arī, ka visā garumā bija drusku #7nieka vaibs (mīklas, vieglākas kā 7niekā, bet tāpat. Lika googlēt un stalkot nepazīstamus cilvēkus un iestādes). Man arī Endurance bija pirmā grāmata pēc kuras izlasīšanas es sapratu, ka ir žanrs, kas man interesē, un 200lpp grāmatas lasīšana vairs neaizņēma gadu. ✌️
Displaying 1 - 30 of 53 reviews