"Lai ceļotu tālu un ilgi, nepieciešams daudz kas. Piemēram, kārtīga mugursoma. Bikses. Uzņēmība. Bezrūpīgs un drusku vieglprātīgs noskaņojums. Karte... Nē, ceļot var arī bez kartes. Taču pats svarīgākais — nauda nav vajadzīga. Par naudu vienkārši nevajag domāt. Tieši par to stāsta Harijs Vagrants — kā ceļot tālu un ilgi, bezrūpīgi, ar mugursomu, bet bez naudas."— Guntis Berelis
Reizēm, iestrēgstot ikdienas rutīnā, mēdz piemeklēt sajūta, ka varētu vienkārši piecirst kāju, pateikt: "Eh!" un aizlidot. Harijam tas ir izdevies, un ne vienu reizi vien — sekot ceļam, brīvībai, domubiedru un dvēseles brāļu un māsu kopībai šeit un plašajā Eiropā. Ielu muzikanta ceļojumos piedzīvotais ne vienmēr ir garda medusmaize, gadās arī pa kādai rūgtai garozai. Bet kur gan bez tām? Uzdrošinos teikt, ka pēc pāris šo piezīmju izlasīšanas arī jūs steigsieties atrast kādu kartona plāksni, uzskrīpāt uz tās PL un doties ceļā. Kaut vai tikai domās. Un tieši tur jau arī viss sākas! — Toms Treibergs
Harijs Vagrants (īstajā uzvārdā Kadiķis) ir ceļotājs, mūziķis un publicists. Beidzis Teoloģijas fakultāti, aizrāvies ar dažādu netradicionālu mūzikas instrumentu spēli. Hariju biedē rutīna un šķiet svarīgi atklāt Dzīves Patiesību. To, kas mīt aiz vārdiem un mentālām konstrukcijām. Mazbudžeta ceļošana ir Harija aizraušanās un reizē mēģinājums transcendēt pašam sevi.
Kad ieraudzīju, ka drīzumā tiks atvērta “Ielu muzikanta dienasgrāmata”, man salecās sirds. Es pat nezinu vai tādēļ, ka gribēju to pēc iespējas ātrāk izlasīt, lai uzzinātu, ko tad tāds ielu mūziķis var rakstīt… iespējams arī es tādu grāmatu reiz gribēju uzrakstīt. Grāmatas autors un galvenais varonis (nu kā tad citādi dienasgrāmatā var būt), ir Harijs, kurš spēlē dažādus interesantus un nebūt ne Latvijā bieži sastopamus eksotiskus instrumentus. Teju ikviens vēlās piedalīties viņa un viņa draugu – grupas – performancēs. Sākotnēji visa darbība norisinās Rīgā, skaidri pat zināms uz kurām ielām un kuriem pakāpieniem jaunie mūziķi spēlē. Viss ir skaidri un gaiši uzrakstīts, lai gan, protams, tās sajūtas nebūt nav tik viegli saprast, piemēram, kad mūzikas vilināti, apkārt stāj dažāda vecuma, izcelsmes un slāņa cilvēki. “Ielu muzikants ir pats sev pavēlnieks, turklāt ar saviem priekšnesumiem nereti spēj nopelnīt pietiekami daudz, lai nodrošinātu savu iztikas minimumu un nereti pat vēl vairāk, turklāt neskaitāmie piedzīvojumi un iepazīšanās, kas gadās izpaužoties uz ielas, liek baudīt dzīvi visā tās krāsainībā un dažādībā. Un pat vēl vairāk.” Jā, tieši tā arī tas ir. Pamēģiniet spēlēt uz ielām (vai dejot, gleznot, sēdēt nokrāsoti ar zeltu…), jūs sajutīsiet! Lai nu kā, visa grāmata nebūt nav par muzicēšanu Rīgas ielās, bet arī par došanos uz priekšu, pretī piedzīvojumiem, pretī dvēseles piepildīšanai, sevis atrašanai. Harijs un viņa draudzene Džūna dodas pretī Eiropai ar autostopiem. Protams, viņiem ir mērķi – viens no tiem – muzicēšana uz ielām, otrs – festivāls “Varavīksne”. Ceļā jaunieši sastop gan draugus, kas ir teju tādi paši klaidoņi un dzīves brīvie kā viņi, gan iegūst jaunus – muzicējot uz ielām. Liela daļa grāmatas notikumu norisinās festivālā “Varavīksne”. Autora valoda ir tik bagāta, ka lasot, liekas – arī es tur esmu, es to visu esmu piedzīvojis… Grāmatā ir tik daudz piedzīvojumu, ka brīžiem gribas pašai paņemt savu instrumentu un doties spēlēt kaut kur tālu, tālu. Vienkārši lai dotos, lai būtu kustībā, lai sajustu kā ir justies patiešām brīvai… Jebkurā gadījumā, grāmata ir sarakstīta patīkami vienkāršā valodā, teju viss ir izklāstīts tieši un tik reāli, ka saproti – viss ir patiess.
Nekur nevar iet, tāpēc kaut kur vajadzēja aiziet. Kroņa laikos nelasījās nekādi, nespēju pierunāt savu prātu paļauties izdomātām pasaulēm. Un tad atklāju, ka Ielu muzikanta dienasgrāmata gan lasās ar prieku un smeķi. Tik ļoti vajadzēja ceļu zem kājām, kripatu hedonisma, brīvības, bezbēdības, likteņpaļāvības, ritma, mūzikas un prieka. Lasīt ārā no grāmatas īstas vietas, kur šobrīd citādi netikt, stopētāju dienas nedienas, kas tik pazīstamas. Ir ļoti labi. P.S. www.3td.lv vajag ieviest jebkādu citātu glabāšanas/pasvītrošanas opciju. Lūdzu. Paldies jau iepriekš!
"Viņš vēlas cept gaļu, ja precīzāk, cūku ribiņas. Viņa argumenti ir formulēti aptuveni. — Man ir noriebies tas zālēdāju ēdiens un visi šie stulbie, svētie hipiji ar savu veģetārismu un mūžīgo meditāciju! Aizejam uz tuvāko ciematu, nopērkam normālas ribiņas un vakarā uzcepam ugunskurā! Varētu paķert arī vīnu. Kādas trīs pudeles. Viss jau būtu labi. Viena vienīga problēma ir tā, ka Varavīksnes nostāja gan pret gaļu, gan pret alkoholu ir visai negatīva, lai pat neteiktu — klaji noliedzoša."
Viss, ko biju gaidījusi- gan pieredzes bagāta ceļotāja stāsti, ielu muzikanta ikdiena, gan stopēšanas pieredze, interesanta, bagāta valoda, arī nedaudz, bet noderīgi fakti par pasauli. Katram otrajam noteikti radīs interesi par ceļošanu bez naudas- apkārt pasaulei ar stopēšanu, kā arī spēcīgi uzrunās rutīnas nomocītos, jo viena no autora atziņām ir par rutīnas uzveikšanu.
Diezgan viegli lasāms gabals, lai gan īsti manā gaumē nav. Esmu bijusi visās lielajās pilsētās, kas minētas grāmatā. Nesaprotu, kā var pukoties un neizmantot iespēju apskatīt Krakovas vecpilsētu. Arī Brno ir jauka, viesmīlīga pilsēta. Par Prāgu un Drēzdeni man apmēram tāds pats iespaids (Prāgā esmu bijusi pat trīs reizes). Žēl, ka muzikantiem tā nepaveicās Vīnē, jo arī Vīne ir burvīga pilsēta, kurā daudz ko redzēt un dzirdēt.
Ļoti labā valodā uzrakstīta grāmata par divu jauniešu vienu stopēšanas pieredzi. Nav gluži tā, ka piekristu šādai ceļošanas metodei ar alkoholiskajiem piedzīvojumiem un Varavīksnes festivāls manai gaumei arī bija par daudz, bet nevar noliegt, ka grāmata patiešām ir labi uzrakstīta.
kā jau dienasgrāmatā, tajā atrodams it viss. spilgtas emocijas, daudzveidīgi piedzīvojumi, pārsteigumi un arī pa kādai nelielai devai gluži informatīvas informācijas. ņemot vērā grāmatas nosaukumu, cerēju uz daudz aizraujošiem stāstiem iz ielu muzikanta dzīves, tā vietā tika pie ļoti plašas stopētāja pieredzes, taču aizraujoša ir kā viena, tā otra.
Forša grāmata par hipijiem un ielu muzikantu dzīvi. Pilnīgi sagribējās apmeklēt kādreiz kādu "Rainbow Gatherings" festivālu. Ja patīk visas šīs hipsteru idejas, tad grāmata būs ideāls lasāmais. Varavīksnes saieta apraksti bija lieliski. Autoram talants. Ceru būs kādreiz vēl kāda grāmata.