biogrāfija IEMĪLĒJIES PRUSTS Piedodiet par mazliet snobisku banalitāti - es esmu IEMĪLĒJUSIES Marselā Prustā.
[..] Viņa mīlestības turpina dzīvot vienīgi tāpēc, ka viņš tās padarījis par savas dzejas saturu.” [..] Viss ko es rakstu ir daiļliteratūras, taču tas nāk tik smagi, jo man trūst iztēles, taču viss ir piepildīts ar nozīmi, ko ilgi esmu nesis sevī, pārāk ilgi [..]
Kad pirms daudziem gadiem lasīju “Zudušo laiku meklējot“ visas 7’ņas grāmatas, nesapratu, kas ir tas - kas tik ļoti aizķeras un pieķeras - kāpēc joprojām uzsaktu, ka tieši Prusts man atvēra literatūtu - lasīšanu un rakstīšanu?! Šī grāmata daudz manu domu un sajūtu saliek pa vietām, un ļoti iedvesmo izlasīt romānu ciklu vēreiz - nu jau ar daudz zinošāka lasītāja acīm un sirdi. Tajā kā raksta Prusts - no sevis, no savas dzīves, no sava piedzīvotā un sajūtām - ir daudz no tā, kā es sajūtu savu rakstīšanu - neizdomāt stāstu, cilvēkus, sajūtas - sajaukt īstenības kārtis un uzrakstūt jaunu īstenību!
Man noteikti jātiek pašai pie savas - visu septiņu grāmatu sērijas! Turklāt, ja es būtu mecināta, es pasūtītu beidzot iztulkot visu “Zudušo laiku meklējot“ grāmatu latviskotās versijas. Šo grāmatu IR JĀIZLASA katram.
[…] laika neapturamās dabas izraisītās sekas: “Grāmata ir kā liela kapsēta, kur kapakmeņu vairākumam uzraksti vairs nav salasāmi. Vai dažkārt, gluži otrādi, mēs lieliski atceramies vārdu, bet mums nav zināms, vai ar tā īpašnieka saistītie notikumi vēl atspoguļoti grāmatas lappusēs. […]
… Paldies, Inga Pizāne par šīs grāmatas dāvinājumu.