“Aivara Strangas grāmata ir aizraujošs pētījums par Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimniecisko politiku (1934–1940). Autors sev raksturīgajā informatīvi piesātinātajā stilā, dažviet eleganti iezibinot lasītāja prātā iepriecinošu, teju nojaušamu intelektuālo ironiju, vēstī arī par to, ko mēs vēl nezinājām par Ulmaņa autoritārās valdības iecerēm un paveikto tautsaimniecībā. Ar šo monogrāfiju Latvijas historiogrāfija ir ieguvusi detalizētu stāstu par Ulmaņa autoritāro režīmu. Pētījums balstīts uz Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem, aplūkotā laika preses publikācijām, daudziem citiem vēstures avotiem un vēsturisko literatūru. Analizētais jauno faktu materiāls liek nobirt bez barotnes palikušajām “vīģes lapām”, ar kurām līdz šim sevi piesedza mīts par Ulmaņlaikiem kā zelta laikiem Latvijas valstiskuma vēsturē. Vēsturniece Ineta Lipša.
Pamatīgs pētījums par Latvijas ekonomiku pēc 15.maija apvērsuma. Vēl viena zārka nagla mītā, ka Ulmaņlaikos viss bija ideāli, piena upes un ķīsēļa krasti utt. Bija, protams, arī pozitīvi piemēri, tomēr autors visai skaidri parādā Ulmaņa saimnieciskās politikas trūkumus. Patika piemērs par to, ka pats finanšu ministrs ar biedriem personīgi sapulcē lemj par degvīna pudeļu biezumiem un izmēriem. Dažas lietas šajā sistēmā patiešām tika novestas līdz absurdam.
Ļoti detalizēti izpētītas konkrētā laika posma liecības, kas pamatīgi paplucina naratīvu par "Ulmaņlaiku kā Zelta laiku". Autors spilgti parāda, ka bija kļūdaini lēmumi un pieņēmumi, kas, visticamāk, rezultātā būtu noveduši valsti bankrotā, ja nebūtu okupācija. Tomēr, šķiet, ka darbs ir vienpusējs un koncentrējas tikai uz pierādījumiem, kas apliecina režīma un Ulmaņa kļūdas. Noteikti bija arī veiksmīgi un vērtīgi valsts pārvaldes lēmumi tajā laikā, taču grāmatas autors izvēlējies tos neizcelt. Lai nu kā - grāmata, manuprāt, ir vērtīgs informācijas avots par šiem dažiem gadiem mūsu valsts vēsturē.