O Kamilu, który patrzy rękami

by Tomasz Małkowski, Joanna Rusinek (illustrator)

Pięcioletni Kamil jest niewidomy. Ale czy to powód, żeby się go bać, litować nad min albo natrętnie o niego troszczyć?
Stanowczo nie! On sam całkiem dobrze sobie radzi i jak każdy chłopiec miewa szalone pomysły i niezwykłe przygody. Wspólnie ze starsza siostrą Zuzią świetnie się bawią, robią sobie psikusy, a kiedy trzeba - stają za sobą murem.
Książka oswaja z nieznanym światem, w którym patrzy się rękami.

64 pages, Hardcover

First published March 1, 2017

Reviews

[Rasa Bugavičute-Pēce · Rating 4 out of 5]

Ļoti vajadzīga un svarīga grāmata, kas būtu jālasa priekšā un jādod lasīt visiem bērniem, kas vien pagadās pa ceļam, jo tā ir tieši par to, ar ko mums ir tik ļoti grūti tikt galā - par empātiju pret tikai mazliet citādo.

[knygugriauzike_gabriele · Rating 4 out of 5]

Penkiametis Kamilis skiriasi nuo kitų vaikų tuo, kad mato ne akimis, o... rankomis! Tačiau tai nereiškia, kad berniuku reikia perdėtai rūpintis ar gailėtis, priešingai - Kamilis itin savarankiškas, tikras nutrūktgalvis, kuris pešasi su seserimi, spardo kamuolį ar važinėjasi dviračiu, o neretai kritinėse situacijose geba padėti kitiems žmonėms.

Nors nepriklausau tikslinei knygos skaitytojų auditorijai (istorija yra rekomenduojama 5-7 metų vaikams), tačiau ši pažintis savitai sužavėjo, o ir paskatino bent mintimis sugrįžti į vaikystę, į periodą, kai didelis bei margaspalvis pasaulis yra kupinas atradimų, kai kiekvienas kvapas, garsas ar vaizdas prilygsta stebuklui. Skaitydama orientavausi į trumpų skyrių istorijų pagrindines temas, apie kurias būtina kalbėti su vaikais (skirtumai tarp žmonių, tolerancija, pakantumas, draugystė ir kt.), kad jie kasdienybėje elgtųsi humaniškai, į gyvenimiškas situacijas ir bėdas, nuo kurių nesame apsaugotas nei vienas, o svarbiausia - į veikėjų poelgius, išgryninančius moralines vertybes. Tikiuosi, kad dėmesį į šiuos aspektus atkreipiau ne vien aš, kad tai pavyks padaryti ir vaikams, kurie dar tik skaitys knygą, susipažins su Kamiliu ir tokiu būdu ugdys savo empatijos gebėjimus.

Smagiausia buvo stebėti, kaip iš arti, lyg pats būdamas Kamiliu, rašytojas aprašė neregio vaiko gyvenimą, kasdienybės spindulius ir skaudulius, kaip tikslingai ir paprastai leido suprasti, su kokiomis problemomis pastarasis susiduria ir ko trokšta jo maža, likimo iššūkių nepagailėta, bet nepalaužta širdelė. Nūdienos visuomenėje vis dar pasitaiko tokio požiūrio atvejų: neregys, vadinasi, nieko negali padaryti pats, savarankiškai; neregys, vadinasi, privalu jo gailėtis, užjausti dėl „defekto“; neregys, vadinasi, gyvenime nieko nepasieks, nes neturi reikiamų gebėjimų ir galimybių. Tačiau tai nėra tiesa. Taip, neregiai negali matyti, bet kiti jų receptoriai yra labiau išlavinti, pavyzdžiui, klausa. Mums, empatiškiems žmonėms, norisi juos užjausti, bet to nereikia daryti - jie nemiršta, jie tokie patys žmonės kaip mes: gyvena, klysta, mokosi, o galiausiai - žengia pirmyn. Ir jiems nereikia gailesčio, priešingai - jiems reikia gero žodžio, paskatinimo, palaikymo. Žinoma, toks žmogus gal ir nedirbs buhalterio ar IT specialisto darbo (sakau „gal“, kadangi, turint užsidegimą, dažnai neįmanoma virsta įmanoma), bet tai nereiškia, kad jie neras kito, ne mažiau svarbaus darbo, kuris bus naudingas valstybės klestėjimui.

Knygos skyriai trumpučiai, o kiekviename iš jų - kardinaliai kitokia situacija, bet reali, atitinkanti tikrovės perspektyvas ir galimybes. Nuo peštynių su seserimi iki įkyrios tetulės, nuo pasimetimo prekybos centre iki kaimynų buto sumaišymo su savuoju, nuo savarankiško važiavimo dviračiu iki pagalbos sužeistajam ir kt. Kiekvienos tikslas yra atskleisti arba vertybės tipą, arba prideramo elgesio pavyzdį, arba parodyti klaidas ir išankstinį nuostatą, kurį puoselėja žmonės, dar net gerai nepažinę asmens, jo charakterio bei gebėjimų. Visi atvejai parinkti ir pritaikyti, atsižvelgiant į Kamilio negalią. Teksto šriftas didelis, tad istorija puikiai tinka vaikams, kurie tik mokosi skaityti, susipažįsta su raidžių bei žodžių pasauliu. Smagios iliustracijos papildo istoriją ir suteikia pastarajai išraiškingumo, o ir tampa dar vienu aspektu, patraukiančių jaunųjų skaitytojų dėmesį.

„Kamilis, kuris mato rankomis“ - trumpa, bet itin prasminga knyga, ugdanti vaikų toleranciją, skatinanti priimti kitą tokį, koks jis yra, suprasti, kad visi esame skirti, bet būdami tokie - esame tik žavesni. Jeigu visi būtume vienodi, pasaulis prarastų ryškias spalvas ir panirtų į monotoniją, prarastų tikrąjį grožį, kuris matuojamas ne kuo kitu, o žmogaus vidinėmis savybėmis, širdies gyliu ir atvirumu. Neabejoju, kad ši knyga bus ypač prasminga vaikams, kurie bendraamžių apsuptyje patys jaučiasi kitokie, nepritampa, yra atstumti, gal net sulaukia pašaipų už tai, kad yra originalūs, o ne kopijos. Noriu tikėti, kad Kamilio istorija visa tai patiriantiems vaikams parodys tikrąjį kelią, paskatinsiantį eiti pirmyn, būti savimi, nepaisant nieko, o labiausiai - kitų asmenų daromos įtakos. Gyvenimas tik vienas, tad kitų neigiama, stabdanti svajones, nuomonė - tik nereikšmingas dalykas, kurį suvokti reikia kiekvienam nuo pat mažų dienų.

Rekomenduoju vaikams, lankantiems darželį ar mokyklą - įstaigas, kuriose pastarieji, išėję iš įprastos ir gerai pažįstamos namų aplinkos į platųjį pasaulį, susipažįsta su bendraamžiais, ne visada esančiais tokiais, kaip jie patys. Jeigu ieškote knygelės vaikui, kuris pamažu įsilieja į bendraamžių bendruomenės gretas ir norite, kad jis pažintų ne tik gyvenimiškas situacijas, kurios gali pasitaikyti jų kelyje, bet ir įvairias emocijas, rekomenduoju. Jeigu ieškote vaikams lengvai suprantamos, įdomios, prasmingos ir vertybine tematika reikšmingos knygos, siūlau. Net ir dabar, XXI a., tolerancijos vis dar stinga, patyčios niekur nedingo, tad tokios knygelės - ypatingos, reikalingos bei būtinos mūsų visuomenei. Skleisti žinią, ugdyti asmenybes reikia nuo mažų dienų, o Kamilio istorija - neabejotinai padės tai padaryti.

4/5⭐

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 4 out of 5]

Cilvēki mēdz būt neredzīgi. Viņi tādi mēdz piedzimt un par tādiem kļūt dzīves laikā. Arī bērni.

Kamils ir viens no šiem bērniem. Kamēr citi to uzskata par pasaules galu, milzu nelaimi, turklāt nepakautrējoties to klāstīt skaļi pašam Kamilam un vecākiem, Kamils to neuzskata par neko sevišķu. Un kādēļ gan, ja viņam ir tik superīgi vecāki, kas dara visu, lai Kamils pieredzētu pēc iespējas vairāk to, ko var jebkurš redzīgs cilvēks? Vecāki arī ir tikpat prasīgi pret Kamilu, kā pret viņa māsu – katram mājās ir savi darbiņi, kas ir jāveic. Tāpat Kamilam ir brīnišķīga māsa, kas ne vien atbalsta brāli jaunu pieredžu gūšanā, bet, kā jau tas brāļiem un māsām pienākas – mēdz izāzēt, bet pats galvenais – māsa būs tā, kas atņirgs zobus, pret katru, kurš nosauks Kamilu par kropli vai nekam nederīgu. Jā, arī tas šajā grāmatā būs – galējs empātijas trūkums un 0 tolerances no līdzcilvēkiem, kas tomēr visos gadījumos, ieraudzīs Kamilā cilvēku, nevis viņa nespēju redzēt.

Manuprāt, ļoti laba grāmata, kas iedrošinās bērnus uztvert bērnus ar redzes traucējumiem līdzvērtīgi. Jā, iespējams, ne visas rotaļas var spēlēt kopā, bet ir tik daudz lietu, ko var darīt kopā. Es neesmu pārliecināta, vai visu, kas aprakstīts grāmatā patiešām var darīt neredzīgs cilvēks, jo es nespēju iedomāties, kā es varētu ar aizvērtām acīm nobraukt no kalna ar slēpēm. Lai gan arī ar atvērtām acīm, man stipri būtu jāsaņemas. Taču Kamils traucas no kalna ar slēpēm, brauc ar tandēma velosipēdu, spēlē futbolu, lec no laipas ūdenī un bauda bērnību gluži tāpat kā viņa māsa.

Vērtīga grāmata – izlasiet paši un dodiet lasīt bērniem!

[Aija Puriņa · Rating 5 out of 5]

Grāmatu paņēmu no Bērnu žūrijas '24 plaukta. Tikko paskatījos, ka 9+ grupā šī ir ieguvusi 3.vietu. Manuprāt, bija jābūt vismaz otrajā vietā.☺️

Mums ļoti patika šī grāmata par piecgadīgo neredzīgo zēnu un viņa mīļo un tik atbalstošo ģimeni. Cepuri nost viņu attieksmei pret Kamila aklumu un bērnu šajā situācijā.🌟

Stāsti ir aizraujoši un tik piemēroti vakara skaļlasīšanai. Tie ir atšķirīgi un tie izcili parāda tik dažādo līdzcilvēku attieksmi pret akliem cilvēkiem sabiedrībā. Reizēm klaji riebīgo! Arī valoda ir raita, dialogi reizumis paskarbāki, bet interesanti un viegli uztverami.

Stāstiņi atklāj apkārtējo cilvēku nezināšanu, neizpratni, tolerances un empātijas trūkumu. Toties grāmatas autors sparīgi pretojas šīm visām situācijām ar Kamila un viņa ģimenes palīdzību. Palīgtēli ir spilgti un atmiņā paliekoši. Autors Kamilu neļauj žēlot, bet gan veido viņu emocionāli stabilu, pašpietiekamu un maksimāli ļauj viņam būt parastam priekpilnam bērnam.

Ļoti noderīga grāmata, ja vēlies padomāt par cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanos sabiedrībā, ja gribi labāk izprast akla cilvēka ikdienas grūtības (arī viņa ģimenes!) un ja labprāt paplašinātu sava bērna redzējumu par plašo pasauli 🖐️

[Agris Fakingsons · Rating 3 out of 5]

..tik sen atpakaļ jau iesāku šo lasīt, bet kopš tās dienas grāmata nostāvēja neaiztikta. stāsti krāsaini kā pasaule. vietām liek līdzi just, vietām gribas iebilst. varbūt ne iebilst, bet saprast, ko aklais puika pirms tam ir darījis, ja savā vecumā tikai tajā brīdī viņš to dara pirmo reizi. bet tā jau sirsnīgi un jauki. | 3,5*

[Mairi · Rating 5 out of 5]

Super! Soe ja sõbralik raamat. Täpselt see, mida ma kahe loengu vahelises augus vajasin.

[Mehsi · Rating 4 out of 5]

Een mooi boek met leuke illustraties met korte verhaaltjes over Kamil, een blind jongetje, en zijn familie. Van voetballen tot kleding kopen tot spelletjes met zijn zusje en vriendjes tot streken en meer! Ik vond het erg leuk om te lezen al had ik af en toe wel zin om het verhaal in te gaan en wat mensen te schudden, vooral die tante, wat een type.

Maar lieve ouders LET even op wat je kinderen de hond zoal voeren en laat ook zeker niet, op een makkelijke plek, kerstkransjes staan. Chocolade is ECHT niet goed voor een hond. Echt niet. Heel jammer ook hoe laks die kinderen erover waren. Ja, in dit fictieve verhaal is het goed gedaan, maar in het echt zal je hond ziek worden of erger.

[Eva Draviņa · Rating 4 out of 5]

Ieraudzījusi Kamilu, tante iesaucās:”- Manu mazo nabadziņ! – un apskāva puiku tik stipri, ka viņam sāka trūkt elpas. Tāpēc viņš atkal nevarēja paskaidrot, ka nav nekāds nabadziņš. Kamils vienkārši neredz – un viss. Interesanti, ko resnā tante pati darītu, ja puika mestos viņu smacēt un teiktu: “Nabaga resnā tante! Nesēdies uz tā krēsla, tu tam esi par smagu!”

Mamma allaž pārskaitās, kad cilvēki skatījās uz puiku ar tādām skumjām, it kā viņam tūdaļ pat būtu jāmirst.

- Es viņu vecumā jau sen lasīju, - noteica kāds smalks kungs pie blakus galdiņa. Viņš tur sēdēja kopā ar diviem citiem kungiem. Savu sakāmo viņš it kā teica galdabiedriem, bet patiesībā – bērnu mammai. Vīrs acīmredzot uzskatīja, ka viņam ir tiesības likt citiem justies neērti.

…saldumi vislabāk garšo tieši pirms pusdienām. Kāpēc gan vecāki nekādi negrib to saprast?

Zužai bija mazliet žēl, ka vectēvs, kuru viņa mīl, velk uz zoba tēti, kuru arī viņa mīl.

[Inta Rozenvalde · Rating 5 out of 5]

Šāda satura grāmatas ir grūti novērtēt. Kad savulaik bērni vaicāja, kādēļ ir jālasa grāmatas, tad atbildēju, ka iemeslu ir daudz un dažādi, bet viens no svarīgākajiem ir tas, ka varat iepazīt dažādas dzīves, dažādus likteņus, varat mācīties dzīvi iepazīt tādās situācijās, kādas jums pašiem nenākas piedzīvot, emocijas, kādas nekad nav nācies izbaudīt. Jūsu sirsniņas būs bagātākas, dzīvesgudrākas, acis redzīgākas, ausis dzirdīgākas un prātiņš - pieņemošāks, izprotošāks. Un "Kamils.." ir no tām grāmatām, kura var palīdzēt izprast un atvērties.

[Liliann · Rating 2 out of 5]

2.5 tähte

Illustratsioonid olid vapustavad, aga jutt jäi soovida. Jah, selles olid häid hetki, kus õpetati lahkust ja kuidas pimedate lastega suhelda, kuid palju oli ka stereotüüpsed tegelasi, ilma midagi nende kohta ütlemast. Näiteks, kas ainukene viis, kuidas lahendada probleeme on see, et ema läheb ja pahandab. Palju jäi puudu.

Võibolla on probleem minus ja ma lihtsalt ei saanud aru loo lisaelementidest.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Tik mīļa grāmata par bērnu, kas mācās pasauli redzēt ar rokām. Neredzīgais Kamils nav citāds vai dīvains, viņam nav bail no nezināmā vai augstā. Viņam patīk jokoties, spēlēties un dzīvot savu foršo dzīvi. Iesaku! It īpašu šajos laikos, pasaulē tik daudz smaga un grūta, Kamils dod cerību.

[Helin Puksand · Rating 5 out of 5]

Tore lugu 5aastasest pimedast poisist. Lugeda tasub ka töiskasvanutel, et saada aimu, kuidas elab ja mõtleb üks pime laps.

[Lucie Coppin · Rating 1 out of 5]

Dans pleins de petites histoires du quotidien, nous suivons Camille, un enfant avec une cécité, et sa famille, afin de sensibiliser les plus jeunes avec humour à cette pathologie.

Ce livre permet au lecteur dès la première page de se mettre directement à la place de Camille, l’enfant avec surdité dont parle notre livre : « Ça fait quoi d'être aveugle? Ferme tes paupières ou, mieux encore, mets un foulard sur tes yeux. Maintenant, va jusqu'à la salle de bains et lave-toi les mains. Attention de ne pas tomber dans la machine à laver! Tu n'es pas une chaussette sale, que je sache! Vas-y, je t'attends ici. » Ce livre met l’accent sur les autres sens de Camille qui se sont sur-développés, comme souvent dans la cécité grâce à la plasticité cérébrale, notamment son ouïe. Sa propre tante a tendance à le rabaisser à son condition : « Mon pauvre petit infirme », et à lui donner à manger comme à un bébé, alors que le reste de la famille le pousse plutôt en avant. Il reçoit également des remarques des autres enfants : « le bigleux »; mais les morales des histoires sont toujours positives, et quand ceux-ci comprennent le trouble de Camille, ils l’invitent finalement à venir jouer au foot avec eux en le guidant. La compréhension est donc passée par la simple explication du trouble (même si bien évidemment dans la vie, tout n’est pas toujours aussi simple…). Dans une autre petite histoire, Camille réussit même à faire du vélo tout seul et en est très fier. En sortant, il porte des lunettes de soleil, que l’on retrouve bien dans les illustrations de Joanna Rusinek. Sa sœur prend souvent la défense de son frère aveugle, dans la moindre circonstance, même si l’on retrouve également ce sentiment d’injustice présent systématique dans la fratrie d’un enfant avec un trouble par rapport aux parents. À la récréation, jouer à Colin-maillard est pour lui un jeu d’enfant, lui permet de participer à la vie sociale et permet finalement aux autres enfant de se mettre à sa place en se coupant la vue.

Le personnage principal permet ainsi d'aborder la question du handicap avec sensibilité et empathie. Cela aide les enfants à comprendre et à accepter les différences. L'histoire montre comment le protagoniste surmonte ses défis, inspirant les jeunes lecteurs à être résilients face à leurs propres difficultés. En voyant le monde à travers les expériences sensorielles du personnage, les lecteurs développent une meilleure compréhension et une plus grande empathie envers ceux qui vivent avec des handicaps. Le langage est accessible et adapté à l'âge (à partir de 8 ans), tout en étant suffisamment riche pour enrichir le vocabulaire des enfants. Le livre transmet des valeurs importantes telles que l'acceptation, l'entraide et le courage. Il incite à la réflexion et peut servir de point de départ pour des discussions en classe ou à la maison sur des sujets importants comme l'inclusion et la diversité. Finalement, ce livre est également disponible en braille.

[Zane Eniņa · Rating 5 out of 5]

Autors – Tomašs Malkovskis, no poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode, ilustrējusi Joanna Rušineka

Kamils jeb Mileks, kā viņu sauc vecāki un māsa, ir piecus gadus vecs zēns, kurš skatās ar rokām tāpēc, ka ir neredzīgs. Viņam pašam tas itin nemaz netraucē, viņš ir dzīvespriecīgs, kustīgs un zinātkārs puika. Tas, ka viņš neredz, galvenokārt sagādā problēmas citiem, piemēram, Helēnas tantei, kura vienmēr metas Kamilu žēlot, jo viņai šķiet, ka viņš ir mazs nabadziņš.
Neliels citāts par to, kā tante uzvedas: "Ieraudzījusi Kamilu, tante iesaucās: – Manu mazo nabadziņ! – un apskāva puiku tik stipri, ka viņam sāka trūkt elpas. Tāpēc viņš atkal nevarēja paskaidrot, ka nav nekāds nabadziņš. Kamils vienkārši neredz – un viss. Interesanti, ko tante pati darītu, ja puika mestos viņu smacēt un teiktu: "Nabaga resnā tante! Nesēdies uz tā krēsla, tu tam esi par smagu!" "

Mileks gan pats ēd, nevis ir barojams ar karotīti, kā iedomājas tante, gan iet un skrien un pat brauc ar riteni un spēlē futbolu. Kā tas iespējams, jālasa grāmatā.

Stāstiņi par puiku, kurš skatās ar rokām, ir ļoti aizkustinoši un ja ne bērniem, tad mammām noteikti izvilinās gan smieklus, gan pa kādai asarai, jo ir par empātiju, par spēju iejusties otra ādā. Vēstījumu papildina izteiksmīgas, nedaudz komiskas ilustrācijas.

[Книжни Криле · Rating 5 out of 5]

„За Камил, който вижда с ръце“ е една нетипична, замислящо-усмихваща и разведряващо-трогателна детска книга, написана от полския писател Томаш Малковски и чудесно илюстрирана от художничката Йоана Рушинек. Издадена от издателство Timelines и преведена на български от Силвия Борисова, книгата разказва куп истории от живота петгодишния Камил, който е незрящ, но това съвсем не му пречи да изживява едно пълноценно и щастливо детство. Сред главите не липсва и коледна история. Питате се как едно незрящо момче може да украсява коледната елха? Скоро ще разберете! Ще разберете още и друго – децата като Камил нямат нужда от съжаление и съчувствие, а от разбиране и приемственост. Прочетете ревюто на „Книжни Криле“: https://knijnikrile.wordpress.com/202...

[Ilze Melberga · Rating 4 out of 5]

Grāmata, kas no pavisam cita skatu punkta parāda aklā puisēna Kamila dzīvi. Kamils neredz, bet viņš dara it visu citu, ko dara ikkatrs bērns - tikai redz viņš ar rokām. BJVŽ 2024.gada kolekcijas grāmata kategorijā 9+. Sākumā 9 gadniekam nepavisam negribējās lasīt šo grāmatu, mēģinājām abi kopā, un stāsts par skulptūras dibenu bija kā saldā odziņa uz kūkas. Interesants veids kā bērniem pastāstīt par cilvēkiem mums līdzās.

[Ilze Sperga · Rating 5 out of 5]

Par puiseiti, kam nav redzis, bet ir sakareiga saime i apleik goduos vysaidi ļauds. Ite to gon šaļtim šabloniskai - ļaunī i vīnaļdzeigī pret ījiuteigajim cylvākim, beiguos vinnej lobais. Bet tei vysa ir pīredze - vysu vaira skaiteituojam, koč kaidā ziņā literaturys didaktiskuo funkceja ar pīmārim nu dzeivis "kai pareizi izaturēt, ka sūpluok ir oklys bārns". I vysleidza jis dzeivoj sovu dzeivi, dora blienis, naklausa, ir meils - kai i vysi bārni.

[Reelika Kullerkan · Rating 5 out of 5]

5aastane Kamil on pime, aga see ei takista tal asju tegemast. Tegemist on hästi elujaatava perekonnaga, kes ei tee oma tegemistes mingeid erandeid sellepärast, et Kamil on pime. Kamil sõidab rattaga, suusatab, vaatab/kuulab multikaid, mängib suuremale õele vingerpusse ja nii edasi. Ainult see muudab Kamili ja tema peret õnnetuks, kui neid haletsetakse.

[Sigita Mūrniece · Rating 5 out of 5]

Īsi atgadījumi no 6gadīgā Kamila dzīves un ikdienas. Kamils neredz kopš dzimšanas tāpēc drīkst eņģeļu ekspozīciju aptaustīt ar rokām, bet braukt ar velo vēl ir jātrennējas. Puišiem 7 un 9 ļoti patika

[Bruna · Rating 5 out of 5]

Koja krasna, dirljiva priča!

[SandiBandi · Rating 5 out of 5]

Z učenci vemo, da slepi niso revčki! Lep prevod, g. Pisk!

[Ulla Saar · Rating 4 out of 5]

Päris tore lugemine ja vahva, et peategelaseks on veidi teistsugune poiss.

[Adrianna · Rating 4 out of 5]

Bardzo cenna książka, pokazująca dzieciom perspektywę osób niewidomych.

[Tamberg · Rating 4 out of 5]

Some characters have unpronounceable names.

[Karlina · Rating 5 out of 5]

Ļoti forša grāmata!👍

[Gunta Riske · Rating 5 out of 5]

Sirsnīga grāmata. Vajadzētu izlasīt visiem, lai paplašinātu savu skatījumu uz mazliet citādo.

[Sisī · Rating 5 out of 5]

Pasaule kļūtu par mazliet labāku vietu, ja katrs izlasītu šo grāmatu. 🤍

[Säde Karin · Rating 2 out of 5]

Halllllbbbbbb