What do you think?
Rate this book
Saplēstās mežģīnes
KAISLE... ATKARĪBA... MĪLESTĪBA?
Robeža starp dvēseles vēlmju skaistumu un destruktivitāti ir bīstami trausla...
Ketlīna Rozenfelde ir respektablu mediķu vienīgā atvase, priekšzīmīga teicamniece. Uzaugusi psiholoģiski smacējošā vidē un nogurusi pūlēties attaisnot vecāku cerības, meitene vairāk par visu vēlas izcīnīt brīvību, tiesības dzīvot pašai savu dzīvi un piepildīt savus sapņus.
Talantīgais plastikas ķirurgs Džonatans Holsts tiek dēvēts par visā valstī iekārojamāko vecpuisi. Viņš ir radis pārdroši izmantot dzīves piespēlētās iespējas un nesaudzīgi plosīt sieviešu sirdis, tomēr vīrieša allaž nesatricināmās aukstasinības un vienaldzības vairogs slēpj tumšus pagātnes dēmonus.
Pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un iedragājot Džonatana jauno automašīnu, Ketlīna vēl nenojauš, ka pievilcīgais ārsts būs viņas vasaras prakses vadītājs.
Abu skatieniem sastopoties, uzšķiļas dzirksteles. Attiecības, kas sākušās naidīgi, pamazām pāraug svelmainā, nevaldāmā kaislē, kuras intensitāte nepakļaujas nekādām ētikas un veselā saprāta normām. Soli pa solim Ketlīna un Džonatans atklāj viens otra dvēseles kailumu... taču, maskām krītot, gaismā nāk šokējoša patiesība. Jūtas ir trauslas, un dzīves plīst kā vissmalkākās mežģīnes...
Kurā brīdī iekāre kļūst par apsēstību un attiecības sāk iznīcināt tevi pašu? Vai ir iespējams atpakaļceļš, ja atdodies otram vairāk, nekā jebkad esi piederējis pats sev?
Robeža starp dvēseles vēlmju skaistumu un destruktivitāti ir bīstami trausla...
Ketlīna Rozenfelde ir respektablu mediķu vienīgā atvase, priekšzīmīga teicamniece. Uzaugusi psiholoģiski smacējošā vidē un nogurusi pūlēties attaisnot vecāku cerības, meitene vairāk par visu vēlas izcīnīt brīvību, tiesības dzīvot pašai savu dzīvi un piepildīt savus sapņus.
Talantīgais plastikas ķirurgs Džonatans Holsts tiek dēvēts par visā valstī iekārojamāko vecpuisi. Viņš ir radis pārdroši izmantot dzīves piespēlētās iespējas un nesaudzīgi plosīt sieviešu sirdis, tomēr vīrieša allaž nesatricināmās aukstasinības un vienaldzības vairogs slēpj tumšus pagātnes dēmonus.
Pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un iedragājot Džonatana jauno automašīnu, Ketlīna vēl nenojauš, ka pievilcīgais ārsts būs viņas vasaras prakses vadītājs.
Abu skatieniem sastopoties, uzšķiļas dzirksteles. Attiecības, kas sākušās naidīgi, pamazām pāraug svelmainā, nevaldāmā kaislē, kuras intensitāte nepakļaujas nekādām ētikas un veselā saprāta normām. Soli pa solim Ketlīna un Džonatans atklāj viens otra dvēseles kailumu... taču, maskām krītot, gaismā nāk šokējoša patiesība. Jūtas ir trauslas, un dzīves plīst kā vissmalkākās mežģīnes...
Kurā brīdī iekāre kļūst par apsēstību un attiecības sāk iznīcināt tevi pašu? Vai ir iespējams atpakaļceļš, ja atdodies otram vairāk, nekā jebkad esi piederējis pats sev?
557 pages
Published January 1, 2017
14 people are currently reading
285 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 77 reviews
March 18, 2018
Šis bija gandrīz jautri. Bet lai man piedod autore, izturēju tikai līdz kādai 200.lpp, jo tik primitīvu pakaļdarinājumu Jackie Collins 80.gadu štancējumiem, tā paša laikmeta meksikāņu seriāliem à la "Bagātie arī raud", turklāt ar izmisīgām "Sekss un lielpilsēta" un "50 nokrāsu" parodijām manas acis nebija redzējušas, un vēl šobrīd nespēj attapties. Anatomiski apraksti nav kaisle, banāli un nedzīvi dialogi nav spriedze, savukārt teikums "Džonatans bija alfa tēviņš, un neviens neuzdrošinājās apšaubīt viņa tiesības ņemt to, ko viņš vēlas" ir diagnoze.
Es visādi mēģināju sevi pārliecināt, ka grāmatai ir arī plusi, ka ir jāpriecājas, ka latviešu valodā ir arī šāda rakstura grāmata (piedodiet, nespēju to nosaukt par literatūru), ka autore ir gana trāpīga par 21.gadsimta mākslīgo skaistumu un par nenovīdību par cita panākumiem, ka - beigu beigās - ja grāmata ir iepriecinājusi kaut vienu lasītāju, tai ir visas tiesības pastāvēt. Visi mani labie nodomi neglābjami sašķīst pret neiedomājamo stulbumu "Sievietes bija radītas tam, lai apmierinātu vīrieti" stilā. 1 zvaigzne ir pat par daudz.
Es visādi mēģināju sevi pārliecināt, ka grāmatai ir arī plusi, ka ir jāpriecājas, ka latviešu valodā ir arī šāda rakstura grāmata (piedodiet, nespēju to nosaukt par literatūru), ka autore ir gana trāpīga par 21.gadsimta mākslīgo skaistumu un par nenovīdību par cita panākumiem, ka - beigu beigās - ja grāmata ir iepriecinājusi kaut vienu lasītāju, tai ir visas tiesības pastāvēt. Visi mani labie nodomi neglābjami sašķīst pret neiedomājamo stulbumu "Sievietes bija radītas tam, lai apmierinātu vīrieti" stilā. 1 zvaigzne ir pat par daudz.
December 7, 2017
0/10
Tāds nacionālais bestsellers. Kauns pa visu ģīmi tikai.
Naudiņu gan gribās un tiek grābta iespēja būt pirmajai erotiskajā nišā.
Beidzot izrakstīju visas savas emocijas Midzenī.
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2...
Tāds nacionālais bestsellers. Kauns pa visu ģīmi tikai.
Naudiņu gan gribās un tiek grābta iespēja būt pirmajai erotiskajā nišā.
Beidzot izrakstīju visas savas emocijas Midzenī.
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2...
December 27, 2020
Lai dzīvo dzīvnieciski privātīpašnieciskas attiecības, agresīvi un nesavaldīgo vīrieši, kas vicina dūres pie katras izdevības un kas gasē kā psihi pa šosejām ar saviem bentlijiem vai citiem vāģiem. Un tad - uz guļamistabu aizvelk savu "mazo", kurai noplēš nost biksītes un paņemt to priekšā tā, ka viņai dienām sūrst vagīna un ir grūti pastaigāt. Un tas ir tik ēteriski, tik kaislīgi, tik... Drausmīgi stereotipiski un absolūti neveselīgi?
Lasot Ketlīnas pārdomas par šo vīrieti, redzu nepārliecinātu jaunu sievieti, kas savu izpratni par mīlestību, labu seksu un dzīves vērtībām veido, pavadot laiku ar tipisku macho man, kam pie tam ir ļoti apšaubāma pagātne. Ar to arī apsveicam! Viņš var pārpratuma dēļ izdauzīt viņas ex-boyfriendam seju, mašīnā sarunā meitenes teikto totāli laist gar ausīm (jo kurš mačo klausās sievietē?) un turpināt agresīvi laist ar auto pa šoseju. Bet tas nekas: viņa viņam vēl palūgs piedošanu, un tad paņems mutē viņa gigantisko locekli. That's hot.
Nē, that's disgusting. Nespēju noticēt, ka 2020. gadā tik dzīvs vēl ir šāds sievietes stāstnieciskais naratīvs. Nav runa par feminismu vai ko tādu: nekas no tā vienkārši nav seksīgi. Ne fake skaistums piegulošā Armani kleitiņā bez lencītēm, ne skandalozais alfa diņķis, kas piebriest, tiklīdz tuvumā ir deviņpadsmitgadīgā naivā seksbumba.
Otro zvaigznīti varbūt būtu iedevusi par centieniem padarīt lasāmvielu aizraujošu ar "negaidītajiem" stāsta pavērsieniem. Tas to visu kaut kā glāba, jo nevaru noliegt: grāmata uzmanību noturēja.
Taču vienu zvaigznīti tomēr garantē šie 8 iemesli (to ir vēl vairāk, bet negribu izplūst ārkārtīgi gari):
1. Sieviete kliedz kaislīgā orgasmā pēc pāris grūdieniem? Hmmmmm. Ticamības moments ir zudis.
2. References uz "50 Shades of Grey" kā teju BDSM samaitātības kalngalu ir very cute.
3. "Raivo zināja, ka aperol spritz ir viņas mīļākais kokteilis" - cmon, tas ir 90% sieviešu mīļākais kokteilis, čalim nebija ilgi jādomā.
4. Džonatans un Ketlīna priekšplānā, pārējie cilvēki ar necilajiem latviešu vārdiem pakaļplānā. Bet tomēr - viss notiek Latvijā. Varbūt būtu bijis seksīgāk, ja autore tomēr visu stāstu ieliktu tajā pašā Ņujorkas vidē. Varbūt būtu bijis dabiskāk. Diemžēl seksa dievu Džonatanu Holstu Saunagā nespēju ieraudzīt.
5. Vai sievietēm 21. gadsimta šajā brīdī joprojām vagīnas paliek slapjas, kad viņas uzrunā ar tādiem apzīmējumiem kā "mazā" un "saulīt"?
6. Neskatoties uz pagriezieniem grāmatā, tiek skaisti kultivēts uzskats, ka psihoterapeiti ir stulbi un ka toksiskas attiecības ir lieliska lieta.
7. "Tieši visdziļākā mīlestība rada visskaudrākās sāpes" - kā būtu ar lielu un treknu nē, nē un vēlreiz nē? Sievietes, beidzam slavināt apzinātu sevis ievietošanu ciešanās, lūdzu.
8. Luīze ir fenomenāla draudzene. Jo tikai pašas labākās draudzenes mudina atgriezties toksiska vīrieša skavās, vai ne?
9. "Brīvajās attiecībās taču tā arī jābūt - bez jūtām" - vispār jau nē, visnotaļ pārprasta brīvo attiecību būtība.
Protams, ka tie ir izdomāti tēli, un varbūt autore ir apzināti tos tādus vizualizējusi šajā stāstā. Tomēr sabiedrībā, kurā žurnālu rakstos seksu joprojām apzīmē ar "darīt TO" un kurā sievietes un vīrieši, visticamāk, joprojām visai kautrīgi runā par savām vēlmēm un iekārēm seksuālajā ziņā, varbūt vajadzētu kultivēt ko veselīgāku. Man šķiet, ka šī grāmata neizdara visai labu pakalpojumu tām sievietēm, kas šo grāmatu kāri tver grāmatnīcu plauktos.
Protams, ar šīm grāmatām arī neapšaubāmi ir labi nopelnīts. Tomēr uzskatu, ka erotiskās literatūras žanrs ir atklājams lasītājiem daudz gaumīgāk, aizraujošāk un oriģinālāk. Ir simtiem scenāriju, kas būtu izdevušies aizraujoši bez uzspēlētiem likteņa pagriezieniem, bet ar vairāk erotiku. Varbūt kādā nākamajā grāmatā!
Jebkurā gadījumā, mans mīļākais (vienīgais) citāts ir šis - par to gan nosmējos:
"Tev paaugstinās asinsspiediens, kad cilvēki nesaka to, ko vēlies dzirdēt."
Lasot Ketlīnas pārdomas par šo vīrieti, redzu nepārliecinātu jaunu sievieti, kas savu izpratni par mīlestību, labu seksu un dzīves vērtībām veido, pavadot laiku ar tipisku macho man, kam pie tam ir ļoti apšaubāma pagātne. Ar to arī apsveicam! Viņš var pārpratuma dēļ izdauzīt viņas ex-boyfriendam seju, mašīnā sarunā meitenes teikto totāli laist gar ausīm (jo kurš mačo klausās sievietē?) un turpināt agresīvi laist ar auto pa šoseju. Bet tas nekas: viņa viņam vēl palūgs piedošanu, un tad paņems mutē viņa gigantisko locekli. That's hot.
Nē, that's disgusting. Nespēju noticēt, ka 2020. gadā tik dzīvs vēl ir šāds sievietes stāstnieciskais naratīvs. Nav runa par feminismu vai ko tādu: nekas no tā vienkārši nav seksīgi. Ne fake skaistums piegulošā Armani kleitiņā bez lencītēm, ne skandalozais alfa diņķis, kas piebriest, tiklīdz tuvumā ir deviņpadsmitgadīgā naivā seksbumba.
Otro zvaigznīti varbūt būtu iedevusi par centieniem padarīt lasāmvielu aizraujošu ar "negaidītajiem" stāsta pavērsieniem. Tas to visu kaut kā glāba, jo nevaru noliegt: grāmata uzmanību noturēja.
Taču vienu zvaigznīti tomēr garantē šie 8 iemesli (to ir vēl vairāk, bet negribu izplūst ārkārtīgi gari):
1. Sieviete kliedz kaislīgā orgasmā pēc pāris grūdieniem? Hmmmmm. Ticamības moments ir zudis.
2. References uz "50 Shades of Grey" kā teju BDSM samaitātības kalngalu ir very cute.
3. "Raivo zināja, ka aperol spritz ir viņas mīļākais kokteilis" - cmon, tas ir 90% sieviešu mīļākais kokteilis, čalim nebija ilgi jādomā.
4. Džonatans un Ketlīna priekšplānā, pārējie cilvēki ar necilajiem latviešu vārdiem pakaļplānā. Bet tomēr - viss notiek Latvijā. Varbūt būtu bijis seksīgāk, ja autore tomēr visu stāstu ieliktu tajā pašā Ņujorkas vidē. Varbūt būtu bijis dabiskāk. Diemžēl seksa dievu Džonatanu Holstu Saunagā nespēju ieraudzīt.
5. Vai sievietēm 21. gadsimta šajā brīdī joprojām vagīnas paliek slapjas, kad viņas uzrunā ar tādiem apzīmējumiem kā "mazā" un "saulīt"?
6. Neskatoties uz pagriezieniem grāmatā, tiek skaisti kultivēts uzskats, ka psihoterapeiti ir stulbi un ka toksiskas attiecības ir lieliska lieta.
7. "Tieši visdziļākā mīlestība rada visskaudrākās sāpes" - kā būtu ar lielu un treknu nē, nē un vēlreiz nē? Sievietes, beidzam slavināt apzinātu sevis ievietošanu ciešanās, lūdzu.
8. Luīze ir fenomenāla draudzene. Jo tikai pašas labākās draudzenes mudina atgriezties toksiska vīrieša skavās, vai ne?
9. "Brīvajās attiecībās taču tā arī jābūt - bez jūtām" - vispār jau nē, visnotaļ pārprasta brīvo attiecību būtība.
Protams, ka tie ir izdomāti tēli, un varbūt autore ir apzināti tos tādus vizualizējusi šajā stāstā. Tomēr sabiedrībā, kurā žurnālu rakstos seksu joprojām apzīmē ar "darīt TO" un kurā sievietes un vīrieši, visticamāk, joprojām visai kautrīgi runā par savām vēlmēm un iekārēm seksuālajā ziņā, varbūt vajadzētu kultivēt ko veselīgāku. Man šķiet, ka šī grāmata neizdara visai labu pakalpojumu tām sievietēm, kas šo grāmatu kāri tver grāmatnīcu plauktos.
Protams, ar šīm grāmatām arī neapšaubāmi ir labi nopelnīts. Tomēr uzskatu, ka erotiskās literatūras žanrs ir atklājams lasītājiem daudz gaumīgāk, aizraujošāk un oriģinālāk. Ir simtiem scenāriju, kas būtu izdevušies aizraujoši bez uzspēlētiem likteņa pagriezieniem, bet ar vairāk erotiku. Varbūt kādā nākamajā grāmatā!
Jebkurā gadījumā, mans mīļākais (vienīgais) citāts ir šis - par to gan nosmējos:
"Tev paaugstinās asinsspiediens, kad cilvēki nesaka to, ko vēlies dzirdēt."
March 22, 2018
Kam man vajadzēja šo lasīt, ja veiksmīgi biju izturējusi Greja&Co ofensīvu? Laikam jau es būšu kaķis, kuru reiz nogalinās ziņkārība (un par velti iegūta grāmata). Par šo infantilo tekstu ar vienveidīgo seksu (gandrīz dzeja!) var uzrakstīt daudz garu teikumu, bet nevajag. Autorei rakstīt neaizliegsi, bet izdevniecībai mani kaķa lāsti ir kā spļāviens jūrā. Tā vietā es gribētu teikt - dārgās sievietes, taupiet savu naudu un laiku! Sameklējat kvalitatīvu pornosaitu, izvēlieties rubriku female friendly un būs jums patīkama, erotiski piesātināta izklaide... un noteikti nebūs "milzīga, tēraudcieta, kas triecas, triecas un triecas".
January 7, 2023
"Saplēstās mežģīnes" varbūt arī ir sensācija Latvijas populārajā literatūrā, bet nekādu dižo pienesumu tā tai arī nav nesusi. Šajā stāstā attainota vienkārša pasaule, kur nozīmīgākās attiecības dzīvē ir galvenokārt seksuāla rakstura saikne ar pretējā dzimuma pārstāvi. Mīlestību un laimi, protams, pelnījuši tie, kuri ir bagāti un (dabiski) skaisti, un attiecības tiek koptas gultā (vai mašīnā, dušā, pludmalē, you name it), nevis cieņpilnā, atvērtā sarunā starp diviem pieaugušajiem. Darbā iedrošināta vēlme iet savu ceļu un nepakļauties citu idejām - jā, bet, kamēr "savs ceļš" patiesībā atbilst vispār pieņemtajiem standartiem un nemet izaicinājumu stereotipiem vai žanra klišejām. Lai gan darbs nepretendē uz nekādu sabiedrībā svarīgu nozīmi, man nagi niez meklēt sakarības starp Karīnas Račko darbu popularitāti, dzimtē balstītas vardarbības izplatību Latvijā un to, ka kārtējais parlamenta sasaukums nav spējīgs ratificēt Stambulas konvenciju, tādējādi apliecinot apņēmību cīnīties ar vardarbību pret sievietēm. Bet to varbūt citu reizi.
Bet tā kā "Saplēsto mežģīņu" un citu Račko darbu tehniskā un saturiskā kvalitāte ir pamatoti izkritizēta, es pārmaiņas pēc mēģināšu izcelt arī kādas pozitīvas kvalitātes un pat iedrošināt (!!!) lasīt šo rakstu darbu.
Es ticu rakstniecības un literatūras dziedinošajam spēkam - tā ir iespēja sev un pārējiem dot labāku pasauli vai patvērumu no skarbās ikdienas, dalīties savās skumjās un apzināties, ka savās sāpēs neesi viens, saņemt cerību, ka kāds jau šim purvam ir izgājis cauri un arī tu to varēsi. Tāpēc es mīlu literatūru. Karīna Račko acīmredzot arī mīl literatūru - savādāk nekā es, bet mīl, un kas gan es esmu, lai šķirotu, kurā mīlestībai ir labāka? Pēc viņas teksta redzams, ka rakstniecībā arī viņa rod piepildījumu un mierinājumu - kāds lasa atslodzes literatūru, viņa to raksta. Kritika viņu nav apstādinājusi dalīties ar šī procesa rezultātu - es varētu par to skumji nopūsties, bet vienlaikus šajā neatlaidībā saskatu arī ko atzinības vērtu. Tā teikt - katrai monētai ir divas puses.
Viennozīmīgi apbrīnoju Račko darba spējas - viņa ir zobārste, māca jauno zobārstu paaudzi, audzina meitu, raksta un pati izdod romānus. Es vēlētos arī sev kaut daļu no viņas apņēmības un produktivitātes. Ir cilvēki, kas viņas romānos gūst to patvērumu no pasaules, kur plosās karš un pandēmija un kas ir piepildīta ar ikdienas rūpēm. Man to ir grūti saprast, bet, ja kāds ir guvis mierinājumu Račko sarakstītajā šikajā Rīgā, ko apdzīvo skaistie un bagātie, laikam jau tas ir labi. Varu tik no sirds cerēt, ka lasītāji neņems šo par rokasgrāmatu attiecību veidošanā vai par paraugu tam, ko sagaidīt no mīļotā cilvēka. Bet, atgriežoties pie pirmīt teiktā, kaut kas mūsu sabiedrībā tiecas normalizēt vardarbību pret sievietēm, tāpēc man bail, ka vai tik manas cerības nav veltas.
Zini ko? Es pat ieteiktu šo darbu izlasīt jaunajiem autoriem, kuri lolo ambīcijas par izdotu romānu. Iedomājies, ja Račko atnāca uz izdevniecību ar šo stāstu un saņēma zaļo gaismu (nemaz nerunājot par to, ka redaktora pieskārienu šim tekstam nejūt, lai gan tik retais zina, kāds izskatījās "Saplēsto mežģīņu" melnraksts), to teorētiski var ikviens. Nu cik traki var būt? Vai tavs teksts tiešām ir sliktāks par šo? Ja Račko ir gana uzdrošināšanās, tu arī to vari sagrabināt savā radošo pašpārmetumu plosītajā dvēselītē, jo, tici man, sliktāk nebūs. Vai arī, hei, uztver šo kā manu izaicinājumu tev.
Bet tā kā "Saplēsto mežģīņu" un citu Račko darbu tehniskā un saturiskā kvalitāte ir pamatoti izkritizēta, es pārmaiņas pēc mēģināšu izcelt arī kādas pozitīvas kvalitātes un pat iedrošināt (!!!) lasīt šo rakstu darbu.
Es ticu rakstniecības un literatūras dziedinošajam spēkam - tā ir iespēja sev un pārējiem dot labāku pasauli vai patvērumu no skarbās ikdienas, dalīties savās skumjās un apzināties, ka savās sāpēs neesi viens, saņemt cerību, ka kāds jau šim purvam ir izgājis cauri un arī tu to varēsi. Tāpēc es mīlu literatūru. Karīna Račko acīmredzot arī mīl literatūru - savādāk nekā es, bet mīl, un kas gan es esmu, lai šķirotu, kurā mīlestībai ir labāka? Pēc viņas teksta redzams, ka rakstniecībā arī viņa rod piepildījumu un mierinājumu - kāds lasa atslodzes literatūru, viņa to raksta. Kritika viņu nav apstādinājusi dalīties ar šī procesa rezultātu - es varētu par to skumji nopūsties, bet vienlaikus šajā neatlaidībā saskatu arī ko atzinības vērtu. Tā teikt - katrai monētai ir divas puses.
Viennozīmīgi apbrīnoju Račko darba spējas - viņa ir zobārste, māca jauno zobārstu paaudzi, audzina meitu, raksta un pati izdod romānus. Es vēlētos arī sev kaut daļu no viņas apņēmības un produktivitātes. Ir cilvēki, kas viņas romānos gūst to patvērumu no pasaules, kur plosās karš un pandēmija un kas ir piepildīta ar ikdienas rūpēm. Man to ir grūti saprast, bet, ja kāds ir guvis mierinājumu Račko sarakstītajā šikajā Rīgā, ko apdzīvo skaistie un bagātie, laikam jau tas ir labi. Varu tik no sirds cerēt, ka lasītāji neņems šo par rokasgrāmatu attiecību veidošanā vai par paraugu tam, ko sagaidīt no mīļotā cilvēka. Bet, atgriežoties pie pirmīt teiktā, kaut kas mūsu sabiedrībā tiecas normalizēt vardarbību pret sievietēm, tāpēc man bail, ka vai tik manas cerības nav veltas.
Zini ko? Es pat ieteiktu šo darbu izlasīt jaunajiem autoriem, kuri lolo ambīcijas par izdotu romānu. Iedomājies, ja Račko atnāca uz izdevniecību ar šo stāstu un saņēma zaļo gaismu (nemaz nerunājot par to, ka redaktora pieskārienu šim tekstam nejūt, lai gan tik retais zina, kāds izskatījās "Saplēsto mežģīņu" melnraksts), to teorētiski var ikviens. Nu cik traki var būt? Vai tavs teksts tiešām ir sliktāks par šo? Ja Račko ir gana uzdrošināšanās, tu arī to vari sagrabināt savā radošo pašpārmetumu plosītajā dvēselītē, jo, tici man, sliktāk nebūs. Vai arī, hei, uztver šo kā manu izaicinājumu tev.
October 15, 2017
Manuprāt, katra žanra darbs ir jāvērtē šī žanra robežās, nevis no kaislību un erotikas piesātināta darba jāpaģēr teju vai Nobela prēmijai literatūrā līdzvērtīgs darbs. Karīna Račko darbā "Saplēstās mežģīnes" sniedz tieši to, ko lasītājs var cerēt sagaidīt no šī žanra grāmatas, proti, pasaku pieaugušām meitenēm, kuras joprojām tic, ka arī 21. gadsimtā princis (=mīļotais vīrietis) var atjāt (=atbraukt) baltā zirgā (=melnā bentlijā), ka dzīve sabiedrības krējumā ir skaista, patīkama, lieliska, ka gultā (un ne tikai!) valdošās kaislības ir "ah un oh", un ka tieši to vēlas ikviena un ikviens. Romāns lasītājām (uzdrošinos apgalvot, ka tieši daiļais dzimums ir darba pamatauditorija) ļaus vismaz iztēloties šo šķietami skaisto pasaku, kas noslēdzas ar melno dimanta gredzenu. Ja to visu pavada erotiskās ainas, tad nevajag grāmatā meklēt neko vairāk! Tiesa, autore pat pārsteidz ar dažu dzīves prātulu, kas šķiet pat žanram nepiemērota, tāpēc ļoti gribētos zināt, vai pēc šāda debijas romāna varētu sekot arī nopietnāks pieteikums latviešu literatūrā.
March 23, 2018
Nu. Kaut kā neiederas tā vardarbīgu attiecību, brutāla seksa un mežonīgu tēviņu glorificēšana (vai apžēlošana?) laikā, kad rosās sarunas par Stambulas konvenciju un tādas kustības kā #EsArī uzņem apgriezienus. Manuprāt.
December 25, 2017
Mani neaizrāva, neuzbudināja, neieinteresēja un neiepatikās, bet nav jau arī sliktāk uzrakstīts par "Greja piecdesmit nokrāsām". (Vai vispār var sliktāk?)
December 20, 2020
Kas atšķir labu literatūru no sliktas?
Šis bija jautājums, kas manī dzima līdz ar pirmajām grāmatas lappusēm. Un atbildi nenācās ilgi gaidīt - tas ir ticamības moments. Harija Potera brīnumainajiem notikumiem lasītājs notic daudzkārt vairāk par Saplēstajās mežģīnēs konstruēto neīsto pasauli. Varbūt, ja notikumi nebūtu ielikti galvenokārt 21. gadsimta Rīgas robežās, bet, piemēram, izdomātā X pilsētā (un drīzāk arī pat uz Y planētas), un varoņiem nebūtu ielikti tik disharmoniski vārdi (Ludvigs un Edīte, Džonatans un Olafs utt.), lasītājam būtu aiztaupīti ne mazums neveiklu brīžu (te vietā angliskais “cringy” apzīmējums).
Autore cenšas darbu “izglābt” ar atsevišķiem mākslinieciskiem paņēmieniem - poētiskiem laikapstākļu raksturojumiem, filozofiskām pārdomām par dzīvi (šķiet, šādā veidā cenšoties lasītājam pateikt priekšā, par ko ir šis darbs). Autorei ļoti patīk arī nereālistiski kontrasti, iezīmējot bagāto un nabago (?) pasaules - “bentlijam nākas nīkt lēnajā satiksmē starp žiguļiem un sarūsējušiem opeļiem”, “Saunaga ciemats - vieta, kur nav interneta, tv ir tikai 2 kanāli, cilvēki nelasa dzelteno presi”.
Par erotiskajām ainām pat nerunāsim - skaļi sasmējos vietā, kur Ketlīna, pirmo reizi ieraudzījusi Džonatana lielo mantību, izsaucas “Ak, dievs!”.
Vienīgais teikums, kas lika pat nedaudz aizdomāties, bija alfa tēviņa atziņa, ka “skaistums ir sarežģīts”. Tas nudien tāds ir, ņemot vērā, ka simts lappuses tālāk autore, raksturojot naktskluba apmeklētājas, par skaistām nosauc meitenes ar pieaudzētiem matiem, mākslīgajām skropstām un košiem gela nagiem. Bet varbūt ne man par to spriest, tā kā pašai no šiem visiem atribūtiem nekā nav. Skaistums ir sarežģīts.
Un beigas - visu atrisina dimanta gredzens pirkstā, tas taču jebkurai sievietei ir skaidrs. Un kaudze naudas, protams. Citādi es nevaru izskaidrot, kāpēc autore liek man noticēt, ka alfa tēviņš var kļūt par mierpilnas ģimenes dzīves piekritēju un 20 gadīga meitene no Mārupes, gadu nodzīvojusi Ņujorkā, spēj gūt panākumus modes industrijā.
Es ticu, ka erotiskiem romāniem nav automātiski jābūt sliktiem, kaut izlasot šo grāmatu, iespaids par šo literāro žanru ir sabojāts - visu izšķir autora izvēlētie literārie paņēmieni un konstruētais stāsts.
Paldies grāmatu klubam par izaicinājumu izlasīt kaut ko ārpus ierastā!
Šis bija jautājums, kas manī dzima līdz ar pirmajām grāmatas lappusēm. Un atbildi nenācās ilgi gaidīt - tas ir ticamības moments. Harija Potera brīnumainajiem notikumiem lasītājs notic daudzkārt vairāk par Saplēstajās mežģīnēs konstruēto neīsto pasauli. Varbūt, ja notikumi nebūtu ielikti galvenokārt 21. gadsimta Rīgas robežās, bet, piemēram, izdomātā X pilsētā (un drīzāk arī pat uz Y planētas), un varoņiem nebūtu ielikti tik disharmoniski vārdi (Ludvigs un Edīte, Džonatans un Olafs utt.), lasītājam būtu aiztaupīti ne mazums neveiklu brīžu (te vietā angliskais “cringy” apzīmējums).
Autore cenšas darbu “izglābt” ar atsevišķiem mākslinieciskiem paņēmieniem - poētiskiem laikapstākļu raksturojumiem, filozofiskām pārdomām par dzīvi (šķiet, šādā veidā cenšoties lasītājam pateikt priekšā, par ko ir šis darbs). Autorei ļoti patīk arī nereālistiski kontrasti, iezīmējot bagāto un nabago (?) pasaules - “bentlijam nākas nīkt lēnajā satiksmē starp žiguļiem un sarūsējušiem opeļiem”, “Saunaga ciemats - vieta, kur nav interneta, tv ir tikai 2 kanāli, cilvēki nelasa dzelteno presi”.
Par erotiskajām ainām pat nerunāsim - skaļi sasmējos vietā, kur Ketlīna, pirmo reizi ieraudzījusi Džonatana lielo mantību, izsaucas “Ak, dievs!”.
Vienīgais teikums, kas lika pat nedaudz aizdomāties, bija alfa tēviņa atziņa, ka “skaistums ir sarežģīts”. Tas nudien tāds ir, ņemot vērā, ka simts lappuses tālāk autore, raksturojot naktskluba apmeklētājas, par skaistām nosauc meitenes ar pieaudzētiem matiem, mākslīgajām skropstām un košiem gela nagiem. Bet varbūt ne man par to spriest, tā kā pašai no šiem visiem atribūtiem nekā nav. Skaistums ir sarežģīts.
Un beigas - visu atrisina dimanta gredzens pirkstā, tas taču jebkurai sievietei ir skaidrs. Un kaudze naudas, protams. Citādi es nevaru izskaidrot, kāpēc autore liek man noticēt, ka alfa tēviņš var kļūt par mierpilnas ģimenes dzīves piekritēju un 20 gadīga meitene no Mārupes, gadu nodzīvojusi Ņujorkā, spēj gūt panākumus modes industrijā.
Es ticu, ka erotiskiem romāniem nav automātiski jābūt sliktiem, kaut izlasot šo grāmatu, iespaids par šo literāro žanru ir sabojāts - visu izšķir autora izvēlētie literārie paņēmieni un konstruētais stāsts.
Paldies grāmatu klubam par izaicinājumu izlasīt kaut ko ārpus ierastā!
December 16, 2020
Es nezinu, kā lai īsumā uzrakstu visu ko domāju par šo grāmatu...Biju gaidījusi ko krietni sliktāku, bet laikam tāpēc, ka pirmā grāmata, vēl bija cerības.
Nenormāli paredzama grāmata.”Strīdamies, viss labi, strīdamies.”
Pārāk bieži pārņēma sajūta, ka šo jau kaut kur esmu dzirdējusi... sajūta ka paņemti ļoti līdzīgi sižeti no citām grāmatām vai filmām un salikti visi vienā.
Ak un protams zīmoli visur- kur vajag un kur nevajag🤦🏼♀️
Tomēr, atzīšos - šo grāmatu lasīt vārds vārdā nav iespējams.
Nenormāli paredzama grāmata.”Strīdamies, viss labi, strīdamies.”
Pārāk bieži pārņēma sajūta, ka šo jau kaut kur esmu dzirdējusi... sajūta ka paņemti ļoti līdzīgi sižeti no citām grāmatām vai filmām un salikti visi vienā.
Ak un protams zīmoli visur- kur vajag un kur nevajag🤦🏼♀️
Tomēr, atzīšos - šo grāmatu lasīt vārds vārdā nav iespējams.
November 16, 2017
Kopumā kā arī biju gaidījusi - daudz klišeju, stīvu dialogu utt. Kaitināja biežā dažādu zīmolu piesaukšana, bet, ja vērtē romānu tikai kā vieglas izklaides literatūru, tas nebūt nav sliktāks par ārzemju darinājumiem.
February 9, 2018
Nu, ziniet ...
Pirmkārt teikšu, ka, ja es pirms šī garadarba nebūtu lasījusi nevienu 21.gadsimta erotisko romānu, varbūt vērtētu šo citādāk. Tomēr, esmu lasījusi gan Greju, gan Silvijas Dejas romānus un varu teikt - šis bija pilnīgi skumji neorģināli. Špikots līdz tādam līmenim, ka ainas var salīdzināt starp grāmatām.
Otrkāt, autore ievērojami pārcentusies ar dažādiem notikumu pavērsieniem grāmatas 2.daļā. Būtu labāk beigusi romānu 100 lappuses ātrāk.
Treškārt, un iespējams, galvenokārt - noticēt, ka darbība patiešām notiek Latvijā tā arī neizdevās. Ja galvenajam varonim vārds ir Džonatans Holsts (jo tas ir tik latvisks vārdu salikums), viņš ir pa dzelteno presi izvazāts brunču mednieks, kuram kaut kādā, man neizskaidrojamā, veidā ir izdevies saglabāt veiksmīgu karjeru, tiešām neticu, ka darbība notiek Rīgā. Varbūt ASV to var iztēloties, bet Latvijā tas tā nenotiek.
Kopumā teikšu, ka šis ir visai vāji, lai gan ne uz ko daudz necerēju.
P.S. Tomēr ir arī pozitīvais - Karīnai Račko noteikti ir daudz plašāks un patīkamāks vārdu krājums nkā E.L. Džeimsai. Tas tomēr ir plusiņš.
Pirmkārt teikšu, ka, ja es pirms šī garadarba nebūtu lasījusi nevienu 21.gadsimta erotisko romānu, varbūt vērtētu šo citādāk. Tomēr, esmu lasījusi gan Greju, gan Silvijas Dejas romānus un varu teikt - šis bija pilnīgi skumji neorģināli. Špikots līdz tādam līmenim, ka ainas var salīdzināt starp grāmatām.
Otrkāt, autore ievērojami pārcentusies ar dažādiem notikumu pavērsieniem grāmatas 2.daļā. Būtu labāk beigusi romānu 100 lappuses ātrāk.
Treškārt, un iespējams, galvenokārt - noticēt, ka darbība patiešām notiek Latvijā tā arī neizdevās. Ja galvenajam varonim vārds ir Džonatans Holsts (jo tas ir tik latvisks vārdu salikums), viņš ir pa dzelteno presi izvazāts brunču mednieks, kuram kaut kādā, man neizskaidrojamā, veidā ir izdevies saglabāt veiksmīgu karjeru, tiešām neticu, ka darbība notiek Rīgā. Varbūt ASV to var iztēloties, bet Latvijā tas tā nenotiek.
Kopumā teikšu, ka šis ir visai vāji, lai gan ne uz ko daudz necerēju.
P.S. Tomēr ir arī pozitīvais - Karīnai Račko noteikti ir daudz plašāks un patīkamāks vārdu krājums nkā E.L. Džeimsai. Tas tomēr ir plusiņš.
March 30, 2018
Biju vīlusies. Sākums bija tīri labs. Līdz brīdim, kad nonācu līdz greja 50 nokrāsu kopijas. Man bija tāda sajūta, ka daļa teikumu pat ir copy paste no greja 50 nokrāsu stāsta. Es saprotu, ka šī grāmata izraisīja mega bumu visā pasaulē, jā, tas bija kas tāds, kas aizrāva visus, bet nejau tāpēc jātaisa pakaļdarinājums. Bija tiešām grūti lasīt tekstus, zinot, ka to jau vienreiz esi lasījis pie citas autores. Tas nav nekas jauns, tikai tēli un mazliet stāsts pamainīts. Smieklīgi, ka pati grāmatas beigās bija rakstīts, ka Greja 50 nokrāsas maina normālu attiecību statusu, tikai diez, ko dara šī grāmata? Pārāk uzspēlēta un neīsta tā mīlestība. Šaubos vai kāds katra teikuma vārda galā kādam saka: “es Tevi mīlu”.
Domāju, ka būs kas labāks.
Domāju, ka būs kas labāks.
June 26, 2018
Vai, vai, vai. No pozitīvās puses, uzrakstīta labā latviešu valodā, un varētu pat teikt interesanti, taču negatīvā ir tik daudz ka grūti to labo izcelt. Rakstniece paņēmusi un pārrakstījusi Greja grāmatu, piemetusi kaut ko klāt no Sekss un Lielpilsēta un stāsts ir šķebīgi Danielas Stīlas garā. Nu un to ka nevienam personāžam nav latiešu vārds varētu pat nepieminēt. Viņš 34 gados nenormāli bagāts dakteris (Latvijā????) un viņa 19 gados īpaši pieaugusi un piezemēta no bagātas ģimenes (Latvijā????) Liku 3 zvaigznes tikai skaistajai valodai. Varēja jau nu gan kaut ko oriģinālu izdomāt un ielikt cilvēciņiem latvju vārdus, vai tad Latvijā nav interesantu mīlas trījstūru lai nebūtu jāpārraksta cita rakstnieka bestsellers.
March 27, 2019
Es mēğināju, bet tomēr to nespēju. Tiku knapi līdz pusei. Dzīve ir pārāk īsa, lai lasītu kaut ko tādu. Mani nervi to netur.
Nekādas romantikas vai erotikas, pilns ar klišejām... kaut kā nepamet copy/paste sajūta. Atšķirība tikai tā, ka darbība nemākulīgi pārcelta uz Latviju.
Pilnīgs oriğinalitātes trūkums. Žēl laika, ko iztērēju.
Nekādas romantikas vai erotikas, pilns ar klišejām... kaut kā nepamet copy/paste sajūta. Atšķirība tikai tā, ka darbība nemākulīgi pārcelta uz Latviju.
Pilnīgs oriğinalitātes trūkums. Žēl laika, ko iztērēju.
August 26, 2018
Pāris vārdos - Jauka, naiva pasaciņa.
Pēc lielā slavas viļņa diskusijām un aprakstiem neko daudz jau arī nebiju gaidījusi, bet tomēr saņēmos izlasīt, jo draudzene iedeva bezmaksas grāmatu. Maksāt gan es par šo nemaksātu.
Rakstībai kā tādai nav ne vainas, diezgan plūstošs stāstījums un ātri iet uz priekšu, bet temats un sižets ir jau tik ļoti daudz un bieži redzēts, ka nav šajā grāmatā ko izbaudīt, jo oriģinalitātes nekādas. Izdaudzināta, ka Latvijā un reālistiski, bet no reālisma tur pat 5% nav. Ainas, kas aizgūtas no citām grāmatām bija diezgan uzjautrinošas, kaut arī tā, kas aizgūta no Džūditas Maknotas grāmatas ne tuvu nestāvēja blakus oriģināla meistarībai. Protams, būsim reālisti (ha ha)- latviešu auditorijai tas varbūt ir arī kas jauns un nedzirdēts, tādēļ arī izraisa vispārēju sajūsmu, bet kā cilvēks, kas lasa daudz un pārsvarā ārzemju darbus angļu valodā, varu galvot, ka tādu vulgāru pasaciņu kā šī ir daudz un visās malās. Galvenie varoņi bija diezgan pretīgi - Džonatans ar savu vulgaritāti un mačo tēlu, Ketlīnīte ar savu naivumu un bezpalīdzību. Viņi abi izturējās kā nenobrieduši, hormonu apsēsti, iedomīgi un čīkstulīgi pusaudži. Nu labi, godīguma dēļ jāpiebilst, ka Ketlīna nudien arī ir pusaudzis. Kas bija vēl viens "nē" šajā grāmatā. 15 gadu vecuma starpība bija mazliet par daudz. Saprotams, ka tas bija nepieciešams "veiksmīga, satriecoša plastiskā ķirurga/miljonāra" galvenā varoņa izveidei, bet tomēr...Ņemot vērā, kas notika ar Violu un Džonatana tēvu, varētu domāt, ka viņš apzinās, cik ļoti vēsture tā teikt atkārtojas...
Vienīgais personāžs, kas man tiešām patika bija Luīze. Viņai vismaz bija stiprs raksturs un humora izjūta, kā arī sarkasms nabadzītei Ketlīniņai. Kāpēc vajadzēja viņu sagandēt ar Rolandu, es nekad nesapratīšu...
Nezinu. Varbūt man šī grāmata būtu patikusi labāk, ja tā būtu īsāka, organizētāka un ne tik ļoti pilna ar visādiem notikumiem un pavērsieniem. Lasot visu laiku bija sajūta, ka autore ir beidzot atklājusi Amazon Kindle Unlimited abonementu un tad savākusi materiālus no padsmit lētas pornogrāfijas grāmatām, pārtulkojusi, salikusi lielā grāmatā, iepinusi vēl mazliet drāmas un salkanuma un palaidusi apritē. Šis ir viens no gadījumiem, kad vienā grāmatā ir daudz par daudz notikumi un visu laiku nepamet doma "ak dievs, atkal kaut kas viņus izšķir, nu vai tad nepietiek". Tas "saiet kopā, izšķiras, saiet kopā, izšķiras" aplis nudien garlaikoja līdz asarām. Un pēdējās 50 lapaspuses bija pilnīgi liekas.
Pēc lielā slavas viļņa diskusijām un aprakstiem neko daudz jau arī nebiju gaidījusi, bet tomēr saņēmos izlasīt, jo draudzene iedeva bezmaksas grāmatu. Maksāt gan es par šo nemaksātu.
Rakstībai kā tādai nav ne vainas, diezgan plūstošs stāstījums un ātri iet uz priekšu, bet temats un sižets ir jau tik ļoti daudz un bieži redzēts, ka nav šajā grāmatā ko izbaudīt, jo oriģinalitātes nekādas. Izdaudzināta, ka Latvijā un reālistiski, bet no reālisma tur pat 5% nav. Ainas, kas aizgūtas no citām grāmatām bija diezgan uzjautrinošas, kaut arī tā, kas aizgūta no Džūditas Maknotas grāmatas ne tuvu nestāvēja blakus oriģināla meistarībai. Protams, būsim reālisti (ha ha)- latviešu auditorijai tas varbūt ir arī kas jauns un nedzirdēts, tādēļ arī izraisa vispārēju sajūsmu, bet kā cilvēks, kas lasa daudz un pārsvarā ārzemju darbus angļu valodā, varu galvot, ka tādu vulgāru pasaciņu kā šī ir daudz un visās malās. Galvenie varoņi bija diezgan pretīgi - Džonatans ar savu vulgaritāti un mačo tēlu, Ketlīnīte ar savu naivumu un bezpalīdzību. Viņi abi izturējās kā nenobrieduši, hormonu apsēsti, iedomīgi un čīkstulīgi pusaudži. Nu labi, godīguma dēļ jāpiebilst, ka Ketlīna nudien arī ir pusaudzis. Kas bija vēl viens "nē" šajā grāmatā. 15 gadu vecuma starpība bija mazliet par daudz. Saprotams, ka tas bija nepieciešams "veiksmīga, satriecoša plastiskā ķirurga/miljonāra" galvenā varoņa izveidei, bet tomēr...Ņemot vērā, kas notika ar Violu un Džonatana tēvu, varētu domāt, ka viņš apzinās, cik ļoti vēsture tā teikt atkārtojas...
Vienīgais personāžs, kas man tiešām patika bija Luīze. Viņai vismaz bija stiprs raksturs un humora izjūta, kā arī sarkasms nabadzītei Ketlīniņai. Kāpēc vajadzēja viņu sagandēt ar Rolandu, es nekad nesapratīšu...
Nezinu. Varbūt man šī grāmata būtu patikusi labāk, ja tā būtu īsāka, organizētāka un ne tik ļoti pilna ar visādiem notikumiem un pavērsieniem. Lasot visu laiku bija sajūta, ka autore ir beidzot atklājusi Amazon Kindle Unlimited abonementu un tad savākusi materiālus no padsmit lētas pornogrāfijas grāmatām, pārtulkojusi, salikusi lielā grāmatā, iepinusi vēl mazliet drāmas un salkanuma un palaidusi apritē. Šis ir viens no gadījumiem, kad vienā grāmatā ir daudz par daudz notikumi un visu laiku nepamet doma "ak dievs, atkal kaut kas viņus izšķir, nu vai tad nepietiek". Tas "saiet kopā, izšķiras, saiet kopā, izšķiras" aplis nudien garlaikoja līdz asarām. Un pēdējās 50 lapaspuses bija pilnīgi liekas.
May 11, 2018
Esmu lasījusi daudz un dažādus sū*** gan angļu valodā, gan latviešu. Esmu pārcietusi Twilight 2.,3., un 4.daļu, 50 shades of gray gan briesmīgajā latviešu valodas tulkojumā, gan angliski. Droši var teikt, ka bieži lasu nepārāk garīgi attīstošas grāmatas utt., bet tā ir mana vājība - lasīt vieglo literatūru, lai nav baigi jādomā. Un te nu nokļuvu pie saplēstajām mežģīnēm.... labi, ka pati grāmatu nenopirku, man to aizdeva, es droši vien sistu galvu pret galdu, ja būtu 14€ samaksājusi par tik absurdu savārstījumu...
Kas tad īsti ir šai grāmatā?!
Pirmkārt, kārtējās klišejas - skaistas, mazliet uzfrišinātas dāmas nav dabiskas un ir stervas, bet galvenā varone Ketlīna (19 gadus veca) ir dabiski skaista, inteliģenta, naiva, bet tik talantīga, ka traks var palikt. Pretī tiek likts Džonatans, 34 gadus vecs miljonārs (absolūti neticams plastiskais ķirurgs, ja ņem vērā, ka kopā ar rezidentūru ir jāstudē 11 gadi, tad sanāk, ka viņš 5 gadu laikā kļuva bez maz vai pasaulslavens). Ja neņem vērā absurdi izvēlētos ārzemnieciskos personvārdus, tad tik un tā viss stāsts rada sajūtu, ka autore ir ne tikai salasījusies sliktas lubenes, bet arī saskatījusies ziepju operas. Te pietrūka tikai tas, ka Ketlīna varēja būt no nabadzīgas ģimenes.
Lai cik gudra vai inteliģenta nebūtu Ketlīna, kā gan Džonatans to varēja nojaust, ja viņi visu laiku kniebās?! Tak ar cilvēku jāsarunājas, lai varētu iepazīt. Un vēl viens absurds - kvēla mīla pēc 3 nedēļu pazīšanās un burtiski 3 kniebieniem?! Nopietni?! Es pat neizturēju un pajautāju vīram viņa viedokli, jo viņš ir tikai 1 gadu jaunāks par Džonatanu. 😂
Par pārējo šī savārstījuma daļu neko baigi negribas komentēt, jo murgs turpinās....
Paldies Dievam, ka nenopirku šo grāmatu!
Kas tad īsti ir šai grāmatā?!
Pirmkārt, kārtējās klišejas - skaistas, mazliet uzfrišinātas dāmas nav dabiskas un ir stervas, bet galvenā varone Ketlīna (19 gadus veca) ir dabiski skaista, inteliģenta, naiva, bet tik talantīga, ka traks var palikt. Pretī tiek likts Džonatans, 34 gadus vecs miljonārs (absolūti neticams plastiskais ķirurgs, ja ņem vērā, ka kopā ar rezidentūru ir jāstudē 11 gadi, tad sanāk, ka viņš 5 gadu laikā kļuva bez maz vai pasaulslavens). Ja neņem vērā absurdi izvēlētos ārzemnieciskos personvārdus, tad tik un tā viss stāsts rada sajūtu, ka autore ir ne tikai salasījusies sliktas lubenes, bet arī saskatījusies ziepju operas. Te pietrūka tikai tas, ka Ketlīna varēja būt no nabadzīgas ģimenes.
Lai cik gudra vai inteliģenta nebūtu Ketlīna, kā gan Džonatans to varēja nojaust, ja viņi visu laiku kniebās?! Tak ar cilvēku jāsarunājas, lai varētu iepazīt. Un vēl viens absurds - kvēla mīla pēc 3 nedēļu pazīšanās un burtiski 3 kniebieniem?! Nopietni?! Es pat neizturēju un pajautāju vīram viņa viedokli, jo viņš ir tikai 1 gadu jaunāks par Džonatanu. 😂
Par pārējo šī savārstījuma daļu neko baigi negribas komentēt, jo murgs turpinās....
Paldies Dievam, ka nenopirku šo grāmatu!
May 17, 2018
Grāmatu iesāku lasīt karstā pavasara dienā un pārsteigums, grāmata kā radīta šādam laiskam lasījumam siltā dienā. Kaut kur trešdaļā esot ienācu paskatīties atsauksmes goodreadsā un biju šokā. Zem trim punktiem, komentāri, ka nelasāma, katastrofāla, briesmīga grāmata. Ok, nodomāju, ka latviešiem jau nekad nekas nav labi, viss vienmēr jānoliek. Jo kamoon, neko jau baigi īpašu un gudru no erotiskās grāmatas nevajadzētu gaidīt. Un sākums tieši tāds bija - viegls, interesants un diezgan aizraujošs.. bet vēlāk. Uj, bija vēl tikai nedaudz japalasa, lai pilnībā saprastu negatīvos komentārus. Neiešu detaļā, neteikšu, kas tieši bija ļoti galīgi garām, tādas lietas bija daudz, bet pozitīvi, ka grāmatai bija sižets. Lietas notika un daudz. Bija pavērsieni. Erotikas bija daudz mazāk kā varētu gaidīt. Kopumā tāda vienkārša grāmata līdzīga un ne sliktāka par daudzām ārzemju grāmatām, kuras domātas sievietēm un kurām ir nulle pievienotās vērtības. Dāmām, kuras atbalsta stipras sievietes un feminismu nav īsti piemērota.
January 10, 2018
Totāls copy-paste no Greja 50 nokrāsām. teksti un dialogi ir vienkārši iztulkoti sliktā latviešu valodā. Ekspektācijas grāmatai bija daudz lielākas. Nožēlojami.. Tas izskatās pēc klaja autortiesību pārkāpuma vāji kopējot pasaulē populāro triloģiju.
Gribējās ticēt, ka latviešu rakstnieki ir radošāki. Diemžēl esmu sarūgtināta...
Gribējās ticēt, ka latviešu rakstnieki ir radošāki. Diemžēl esmu sarūgtināta...
January 12, 2018
Jūtama ietekme no Mr. Greja. Liekas dīvaini, ka galveno varoņu vārdi tik nelatviski. Kādēļ gan "smalko ļaužu" aprindās nevar apgrozīties Anna, Pēteris, Jānis, Līga u.c. latvieši? Pārāk prasti, ļ. cien. autore? Sižets banāls, klišejisks, bet jāatzīst, ka viegli lasāms gabals (kas ir pozitīvs aspekts).
April 20, 2018
Nu, tagad es vismaz zinu, ko kritizēju.
Read
September 10, 2022Šajā grāmatā ir visas iespējamās klišejas, kuras vien vari iedomāties, izdzirdot “erotiskais romāns”. Visi tik skaisti, gudri, bagāti un perfekti, ka zūd jebkāda realitātes noskaņa. Šī ir autores pirmā gramata, varbūt tāpēc tik vāja.
December 10, 2022
Spēle - saskaiti cik reizes grāmatā ir vārdi “amorāls” un “mazā”.
Lasījās kā slikts latviešu valodas tulkojums. Beigās tomēr dīvānā kritizēt ir viegli, bet grāmatu nolikt bija grūti.
Lasījās kā slikts latviešu valodas tulkojums. Beigās tomēr dīvānā kritizēt ir viegli, bet grāmatu nolikt bija grūti.
January 28, 2018
Divas zvaigznes, kuras lieku vērtējumā nozīmē, ka ir OK. Izlasot ir dalītas domas. Šo grāmatu saņēmu , ka dāvanu Ziemassvētkos un pirms tam biju dzirdējusi izteiktus slavinājumus un tikpat asu kritiku. Būtībā izlasīt šo grāmatu mani nerosināja žanrs un erotika, bet drīzāk ziņkārība , kas tur par kārtējo ažiotāžu un ko es pati par to domāšu. Sākšu ar to, kas man traucēja. Likās par daudz idealizēti galvenie varoņi. 19 gadīga meitene zin ko tieši dzīvē grib, teicamniece, vecāku gribas nospiesta, nenormāli izskatīga, bet pati grimst dziļos kompleksos. Tā trakā mīlestība (kuru es vairāk sauktu par iekāri un kaisli) abu varoņu starpā pārāk nereāla. Būtībā mīlestības definīcija šeit ir diezgan stipri vienkāršota. Nemitīga dzīšanās pakaļ sliktajam vīrietim un tajā pašā laikā centība tikt no viņa vaļā dēļ dažādiem pārpratumiem un neizrunāšanās dēļ, nu tā diezgan banāli. Turklāt 35 gadus vecais iekārojamais donžuāns nu tik ļoti galvu zaudē dēļ tāda skuķa arī likās stipri pārspīlēti. Sķita tiešām nedaudz samiksēts no daudz kā jau dzirdēta un redzēta. Brendu pieminēšana sita augstu vilni, bet no otras puses, tas laikam bija vajadzīgs, lai varētu pasvītrot it kā smalko sabiedrību. Tajā pašā laikā teksts bija viegli lasāms un it kā atbilda gaidītajam - viegls romāns, kurš neprasa lielu iedziļināšanos. Būtībā erotiskās ainas nepadarīja šo romānu ne īpašu, ne par kaut ko neparastu vai iepriekš nebijušu. Mūsdienās valda diezgan izteikta tendence mēģināt pārsteigt ar kaut ko, šobrīd tas ir viss kailais, erotiskais utt.. (it kā). Nedaudz gan skumji liekas, ka daudzus slinkos lasītājus, vai tos kuri var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt savā mūžā izlasītās grāmatas, nereti izvēlas šādus vieglos romānus (varbūt es kļūdos, es tā ceru vismaz), tiešām gribas ticēt,ka ja tā tas ir, tad tas mainīsies. Nevis tāpēc, ka man trūktu iztēles, seksualitātes vai fantāziju, bet tāpēc, ka dodu priekšroku visam, kas liek stipri palauzīt domāšanu un neliek mierā prātu labu brīdi pēc grāmatas izlasīšanas. Te gan es uz to nemaz neliku nekādas cerības, tāpēc vīlusies es neesmu.
P.S. Aizmirsu piebilst, man patika, ka tika pieminētas pazīstamas vietas Rīgā un citur, tas labāk rosināja iztēli notikumiem. :)
P.S. Aizmirsu piebilst, man patika, ka tika pieminētas pazīstamas vietas Rīgā un citur, tas labāk rosināja iztēli notikumiem. :)
April 2, 2018
Īstenībā nebija nemaz tik slikta. Izlasot citu atsauksmes un komentārus es gaidīju kaut ko daudz trakāku. Nav grāmata, kas būtu jāiekļauj obligātās literatūras sarakstā, taču nav arī tas sliktākais, kas vispār lasīts. Visi raksta, ka atgādināja 50 Shades, bet man vairāk atgādināja After. Abās grāmatās galvenā varone (Ketlīna/Tesa) tāda naiva pareizā meitene, kura tikko pabeigusi vidusskolu. Viņai ir boyfriends (Raivo/Noa), ar kuru pazīstama jau no bērnības un abi ir kopā, jo tā ir pareizi un droši. Bet tad viņa satiek slikto puisi (Džonatans/Hārdins), kuram nu nespēj pretoties. Džonatans arī pāris reizes iekaustīja citus vīriešus (Hārdinam arī patika kauties). After man gan patika labāk (kaut gan arī nav nekāda dižā māksla). Mežģīnes pat bija interesantas - visu laiku kaut kas notika, turklāt kaut kas tik neiedomājams, ka vienmēr pārsteidza (pozitīvi vai negatīvi, bet pārsteiguma moments bija). Gribējās turpināt lasīt, lai zinātu, kas nu vēl tur notiks. Sižets jau kopumā tāds ļoti neloģisks un smieklīgs. Ok, skaidrs, ka Ketlīna uzvedas stulbi (jo viņai 19, it kā normāli), bet Džonatans taču arī uzvedas kā 15-gadīga meitene (viņam 34). Teorētiski Džonatanam taču būtu jābūt nedaudz sakarīgākam, bet nē. Arī tie apraksti brīžiem bija smieklīgi - visi tie zvērojošie vanaga skatieni, naidpilnas un sarkastiskas nopūtas, pārsteigtie, inteliģences pilnie un izaicinošie skatieni, izsmejošie un nicinājuma pilnie smiekli - brīžiem tiešām interesanti kā īsti tas izskatās vai izklausās.
Un kas ar to Džonatana košanu kaklā? Vienu brīdi domāju, ka varbūt būs pavērsiens un izrādīsies, ka viņš ir vampīrs, bet nē.
Bet nu kopumā, ja salīdzina ar dažiem citiem latviešu rakstniekiem, tad šis nav tas trakākais gadījums.
Un kas ar to Džonatana košanu kaklā? Vienu brīdi domāju, ka varbūt būs pavērsiens un izrādīsies, ka viņš ir vampīrs, bet nē.
Bet nu kopumā, ja salīdzina ar dažiem citiem latviešu rakstniekiem, tad šis nav tas trakākais gadījums.
January 22, 2018
Tā kaķa un peles spēle, kas risinājās līdz abu galveno varoņu pirmajiem mīlas priekiem, man šķita aizraujoša/ seksīga. Cerēju, ka tāda būs visa grāmata. Arī valoda samērā plūstoša. Mūsdienu romantiskajā vai erotiskajā literatūrā ir moderni pieminēt dažādu brendu nosaukumus, tomēr tas un konstantais vārda 'ekskluzīvi' lietojums nedaudz grauzās acīs. Arī notikumu pavērsieni - ierāpšanās pa balkonu (wtf?! Kas tas vispār bija?! ), neskaitāmās 'nejaušās' satikšanās, Samanta - šķita samāksloti un vēlreiz man atgādināja, ka lasu fikciju (mīlu, ja šāda veida grāmatas ļauj saaugt ar stāstu/ noticēt sižetam).
Domāju, ka uzlabojumi jau tikai praktizēšanās jautājums. Veiksmi autorei turpmāk un gaidīšu jauno darbu!
Domāju, ka uzlabojumi jau tikai praktizēšanās jautājums. Veiksmi autorei turpmāk un gaidīšu jauno darbu!
December 26, 2017
Vienkārši līdz galam nespēju noticēt tēlu patiesumam.
November 27, 2017
Interesanta grāmata ar ļoti plašu vārdu krājumu un paplašinātiem teikumiem(īpašvārdiem).
Viegli lasāma.
Viegli lasāma.
Displaying 1 - 30 of 77 reviews