What do you think?
Rate this book
Lībiešu folklora
Grāmatā "Lībiešu folklora" pirmo reizi latviešu valodā ir publicētas 19.-20.gs. savāktās interesantākās un savdabīgākās lībiešu pasakas, teikas, nostāsti, tradīcijas, ticējumi, gadskārtu ieražas, sakāmvārdi, mīklas un tautasdziesmas, un daļa no šiem tekstiem ir arī lībiešu valodā. Papildinot folkloras materiālu, sastādītāja Valda Marija Šuvcāne grāmatā sniedz ieskatu par lībiešu folkloru, tās vācējiem un teicējiem. Lībiete Valda Marija Šuvcāne (dz. Blūma, 1923) ir dzimusi Lielirbē.
Viņa ir viena no nedaudzajām dzimtās valodas pratējām un ilggadēja lībiešu kultūrvēstures pētniece. V.M.Šuvcānes nozīmīgākais darbs ir grāmata "Lībiešu ciems, kura vairs nav" (2002), kurā pirmo reizi apkopota un atspoguļota Ziemeļkurzemes lībiešu dzīve vairāku gadsimtu garumā. Autore raksta lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas "Lībiešu krasts" izdevumam "Līvli", publicē pētījumus "Lībiešu gadagrāmatās" un citos izdevumos, ir sastādījusi "Latviešu-lībiešu sarunvārdnīcu", "Latviešu-lībiešu-angļu sarunvārdnīcu", bilžu grāmatu "Urū! Rurū!" (V.M.Šuvcānes lībiešu teksti, M.Stārastes ilustrācijas) un "Lībiešu tekstus".
Viņa ir viena no nedaudzajām dzimtās valodas pratējām un ilggadēja lībiešu kultūrvēstures pētniece. V.M.Šuvcānes nozīmīgākais darbs ir grāmata "Lībiešu ciems, kura vairs nav" (2002), kurā pirmo reizi apkopota un atspoguļota Ziemeļkurzemes lībiešu dzīve vairāku gadsimtu garumā. Autore raksta lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas "Lībiešu krasts" izdevumam "Līvli", publicē pētījumus "Lībiešu gadagrāmatās" un citos izdevumos, ir sastādījusi "Latviešu-lībiešu sarunvārdnīcu", "Latviešu-lībiešu-angļu sarunvārdnīcu", bilžu grāmatu "Urū! Rurū!" (V.M.Šuvcānes lībiešu teksti, M.Stārastes ilustrācijas) un "Lībiešu tekstus".
243 pages, Paperback
Published January 1, 2003
1 person is currently reading
6 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 of 1 review
June 14, 2025
Rūpīgi izstrādāts izdevums ar bagātīgu informāciju par tekstu izcelsmi, teicējiem, lībiešu folkloras kopainu un pētniecības vēsturi.
Jauki, ka dažām dziesmām dotas arī notis, ne tikai vārdi. Mani visvairāk aizrāva teikas, tur arī redzēju vistiešāko saikni ar Vērdiņa “Lībiešu balādēm”, kuru dēļ gribēju šo grāmatu lasīt. Pasakās vietām bija kaut kas ļoti mīļš: Jūras mātes gādība, arī pamāte, par kuru īpaši norādīts, ka viņa nav ļauna.
Kā grāmatā minēts, pasakas, sakāmvārdi un citi folkloras teksti daļēji pārklājas ar latviešu, vācu, igauņu folkloru. Man liekas, viena pasaka bija folklorizējies Vilhelma Haufa darbs. Bet ko tur lai dara! Folklora ceļo.
Grāmatā ir tik bieži aprakstītas folkloras vākšanas ekspedīcijas un sniegts tik daudz biogrāfisku ziņu par teicējiem un pētniekiem, ka manām vajadzībām tas viss bija mazliet smagnēji, bet nesamazināšu vērtējumu par to, ka autore (tas ir, sastādītāja) šādi izrādījusi cieņu citiem lībiešiem un saviem kolēģiem, kuru pūliņu dēļ šos tekstus varam lasīt. Galu galā, es būtu varējusi pāršķirt tās daļas, kas mani mazāk interesē, bet kādam citam varbūt tieši šādu, akadēmiski precīzu izdevumu vajag. Turklāt lasītājam, kas neko nezina par lībiešiem, grāmata būtu daudzpusīgs ievads – te ir no visa pa druskai, pat maza sarunvārdnīciņa un vilkača kapa foto.
Jauki, ka dažām dziesmām dotas arī notis, ne tikai vārdi. Mani visvairāk aizrāva teikas, tur arī redzēju vistiešāko saikni ar Vērdiņa “Lībiešu balādēm”, kuru dēļ gribēju šo grāmatu lasīt. Pasakās vietām bija kaut kas ļoti mīļš: Jūras mātes gādība, arī pamāte, par kuru īpaši norādīts, ka viņa nav ļauna.
Kā grāmatā minēts, pasakas, sakāmvārdi un citi folkloras teksti daļēji pārklājas ar latviešu, vācu, igauņu folkloru. Man liekas, viena pasaka bija folklorizējies Vilhelma Haufa darbs. Bet ko tur lai dara! Folklora ceļo.
Grāmatā ir tik bieži aprakstītas folkloras vākšanas ekspedīcijas un sniegts tik daudz biogrāfisku ziņu par teicējiem un pētniekiem, ka manām vajadzībām tas viss bija mazliet smagnēji, bet nesamazināšu vērtējumu par to, ka autore (tas ir, sastādītāja) šādi izrādījusi cieņu citiem lībiešiem un saviem kolēģiem, kuru pūliņu dēļ šos tekstus varam lasīt. Galu galā, es būtu varējusi pāršķirt tās daļas, kas mani mazāk interesē, bet kādam citam varbūt tieši šādu, akadēmiski precīzu izdevumu vajag. Turklāt lasītājam, kas neko nezina par lībiešiem, grāmata būtu daudzpusīgs ievads – te ir no visa pa druskai, pat maza sarunvārdnīciņa un vilkača kapa foto.
Displaying 1 of 1 review