Grāmatai uzmanību pievērsa pāris dzirdētas pārliecinoši labas atsauksmes un ir jāpiekrīt - burvīgas bērnības atmiņas.
Tiesa, nevarēju saprast vai tam bērnam traki veicas vai traki neveicas, jo tiek aprakstītas tiešām daudz reāli dzīvībai bīstamas situācijas, bet galā jau Ulsiks izaug liels. Nevilšus gribās salīdzināt - es jau arī uzaugu dzīvojoties pa pagalmu, kad vecāki tik uzmest aci pa logu un pirmajā klasē uz skolu gāju pati, bet varu vien saskaitīt tīs kārtīgas traumas, un tās pašas nepadraudēja dzīvību...
Ļoti iepriecināja, tas ka bērns nav nedabiski gudrs (kas manās acīs ir daudzu grāmatu ar bērniem galvenajā lomā klupšanas akmens), es patiešām noticēju tai viņas domu gaitai.