13 stāsti: Pirmā mīlestība - Cilvēks maskā - Melnā dāma - Bildinājums - Romāns ar Aneti - Cēra kunga vakarēdiens - Sievietes uzticība - Grēku grāmata - Sieviete un automobilis - Zīda mētelis - Antonīnas grēks - Burvība - Azarts un sievietes mīla.
Jānis Ziemeļnieks (īstajā vārdā Jānis Krauklis) dzimis 1897. gadā. Miris 1930. gadā Rīgā. Apbedīts Meža kapos. Nesekmīgi mēģinājis apgūt kurpnieka un aptiekāra darbu. 1914. gada beigās sācis strādāt par fotogrāfa mācekli Dāvja Spundes darbnīcā Strenčos, bet no 1915. līdz 1918. gadam strādājis par fotogrāfu. Paralēli fotogrāfa darbam sācis intensīvi rakstīt dzejoļus. 1916. gada septembrī laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" ar pseidonīmu "Ziemeļnieks", kuru izdomājis laikraksta redaktors Āronu Matīss, tika nodrukāts viņa pirmais dzejolis "Vai tiešām es tik ļauns?" 1916. gadā smagas nieru slimības dēļ ārsts izrakstījis pirmo opija devu. Kopš tā laika atkarība no narkotikām pamazām tuvina J. Ziemeļnieku pāragrajai nāvei. 1920. gadā sācis dzīvot Rīgā. Tajā pašā gadā kā eksterns pabeidzis vidusskolu. Strādājis Izglītības ministrijas Mākslas departamentā, Latvju rakstniecības un žurnālistu arodbiedrībā. Laikā no 1925. līdz 1930. gadam bijis redakcijas loceklis laikrakstā "Jaunākās Ziņas" un žurnālā "Atpūta". Par dzejoļu krājumu „Naktis” saņēmis Kultūras fonda balvu (1929).
Nezinu par visiem rakstniekiem, bet dažos var nojaust viņu "tēmu" - tādu sarkanu diedziņu, kas caurvij it visu, kas top uzrakstīts.
Par Jānis Ziemeļnieks saka, ka tā esot mīlestība. Varbūt. Bet tik trausla, ka vienīgais, ko var redzēt ir greizsirdība... pārpārēm. Tā laikam ir tā trauslā mīletība, kas sirdi padara greizu. Un dzidru rasas lāsi padara sārtu - par asins pili. Tajā tad arī Jānis Ziemeļnieks satiekas ar Edgar Allan Poe.
Visi stāsti ir mazliet līdzīgi bet tajā pašā laikā ļoti atšķiras un ir interesanti lasīt. Visos ir intriga vai ironija ko citas reizes var paredzēt bet citas arī ne. Žēl ka grāmata tik ātri beidzās, daudzi stāsti varēja but daudz garāki.