Dievaines

by Daina Sirmā

Dzejnieces Dainas Sirmās trešais dzejoļu krājums "Dievaines" pievēršas viņas dzimtas un visas Latvijas vēstures tēmām. Krājumu veido vairāki sižetisku saistītu dzejoļu cikli. Krājums nominēts laikraksta "Diena" gada balvai kultūrā.

Krājuma redaktors Ronalds Briedis tā noskaņu raksturojis: “Savā trešajā dzejoļu krājumā Daina Sirmā ir uzklājusi galdu un atvērusi durvis gada tumšākā laika mielastam. Veļu laiks. Dievaines. Šajā vakarā kamolos savēlusies migla iegūst sen aizgājušu cilvēku vaibstus, sabiezē durvju ailē un pārkāpj sava bijušā nama slieksnim."

Genres: Poetry

79 pages, Paperback

First published January 1, 2017

Reviews

[Mairita (Marii grāmatplaukts) · Rating 3 out of 5]

Rīta krēslā sāku un pie rīta kafijas pabeidzu. "Dievaines" piestāv rudenim. Ne tam košajam rudens sākumam, bet lietum, vējam, miglai un tumsai, jo krājuma vienojošais temats ir aizgājušo un aizejošo atcere. Atmiņās atnāk sen mirušie draugi un radi, atdzīvojas sen pamestas mājas. Jau otro reizi pārliecinos, ka Daina Sirmā ir ļoti latviska dzejniece, kuras dzejā cieši saaužas latviski pagāniskais ar kristīgām notīm, viss, kas bijis pagātnē un veido tagadni. Personīgi man viņas pirmais dzejas krājums patika labāk, šis ir smagāks, turklāt jūtams arī kas grūtāk atkožams, tas savādais virziens, kurā viņa izteikti iet ar dzejas ciklu par skolotāju Eiženiju, kura iemīlas savā skolniekā (vēl nepublicēti, šos dzejoļus varēja dzirdēt dzejnieces izpildījumā Dzejas dienu pasākumā).

[Aija · Rating 3 out of 5]

Dainas Sirmās valoda ir bieza, tā sapinas, savijas, sakrokojas kā mežģīnes, bet ne tās, kas no gaisīga auduma. Šīs mežģīnes ir iegrieztas smagā kokā, izgrebtas, izkaltas, bet vijīgas. Dievsines runā par vēsturi mūsos, par laiku pagātnes, kas joprojām rit ikvienā no mums.

[Paula · Rating 4 out of 5]

Dzeja novembra valodā, visnotaļ vienkārši un skaisti.

[Sintija · Rating 4 out of 5]

Krājumu veido cikli, kuru iekšējo dramaturģiju daļēji nosaka hronoloģija, kā arī tādi elementi kā iekšējā runa, remarkas, fonētiski izteiksmes līdzekļi (iekšējās atskaņas, vibranti u.tml.). Valodas bagātības un sintakses ziņā dzeja asociējas ar Ingas Ābeles valodiskajiem līdzekļiem. Dzeja jālasa balsī, tad tā īpaši spēcīgi atbalsojas telpā. Un ja vēl ārā ir negaiss vai arī ja tu sēdi uz kāpnēm, kuras veidotas no dēļiem, kas salasīti no sabombardētas kravas mašīnas piekabes otrajā pasaules karā...
Konceptuāli krājums saistīts ar aiziešanas, mūžības tēmu. Laikā un mūžībā ierobežoti personāži savijas, atdzīvojas, saplūst ar dabu, zemi, kura ir dzīva un brīžam ar vertikālu virzību. Dzejai raksturīga kaisle un dedzība - pagātnes laiktelpas, cilvēku izzināšanas un ceļotāja kaisle.
Ir arī vājāki dzejas cikli, kuros ir samudžinājumi, vai atsevišķi dzejoļi, kurus ir sarežģīti saprast, piemēram, cikls "Pelni" vēl jāpārlasa. Bet varbūt tas tāpēc, jo šie dzejoļi šķiet liriskāki, ja lielākoties krājuma dzejai piemīt vēstījošās literatūras iezīmes. Dzeja stāsta, pat atveido. Krājuma sākumā ir vislielākā spriedze.

[Agris Fakingsons · Rating 2 out of 5]

..man patika autores lasījums vienā pasākumā. dzejoļi skanēja tik labi. pašam izlasot nekas labi tur neskanēja, bet nav jau tā, ka slikti, jo dažas rindas sirdī aizķēra kādu prieka stīgu :)

[Sergejs · Rating 5 out of 5]

Ravelīnu redutes kontrgardes lunetes būs grūti aizmirst.