Piecas dienas

by Anšlavs Eglītis

“Piecas dienas” (1976) ir viens no politiski asākajiem Anšlava Eglīša romāniem. Tas ir nesaudzīgs padomju dzīves īstenības attēlojums, sākot ar Baigo gadu un deportācijām līdz pat laikam, ko var nosaukt par “sociālisma uzplaukumu”. Anšlava Eglīša īpatnais rakstīšanas stils, savdabīgais pasaules skatījums katrā darbā atpazīstams gandrīz uzreiz ar pirmajām rindkopām. Tomēr romāns “Piecas dienas” māklinieciskā ziņā veidots citādi nekā pārējie darbi. Jau Jānis Rudzītis savā laikā asredzīgi pamanīja, ka: “... Anšlava Eglīša rakstnieka iedabā sāk atklāties tāda ievirze, ko no viņa nemaz nebijām gaidījuši. Proti, viņš kļūst “ideoloģisks”, kļūst cīnītājs, kas nevar atturēties, nepaudis mazāk vai vairāk sadzirdamu nožēlošanu, nicināšanu, tieši vai starp rindām lasāmu aicinājumu...”

447 pages, Paperback

First published January 1, 1976

About the author

Anšlavs Eglītis (1906–1993) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, gleznotājs. Dzimis rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas Marijas Stalbovas ģimenē. Jānis Veselis viņu nodēvējis par vienu latviešu rakstniecības intelektuālistiem. Viens ražīgākajiem latviešu trimdas autoriem, kas literāro jaunradi aizsācis jau Latvijā. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un lugu rakstniecībā. Trimdā apliecinājis sevi arī kā kritiķis, tostarp filmu kritiķis. Darbojies arī grāmatu dizainā gan kā savu, gan citu autoru grāmatu ilustrētājs.

Tēvs – rakstnieks Viktors Eglītis, māte – skolotāja un tulkotāja Marija Eglīte, sieva – gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa.
Skolas gaitas sācis Rīgā.
Ziemas ģimene pavadījusi Rīgā, bet vasaras pie radiem Cesvainē.
1915: vecāki evakuējās uz Krieviju, Anšlavs Eglītis ar vecākiem dzīvoja Maskavas tuvumā.
1941: 31. decembrī apprecējies ar gleznotāju Veroniku Janelsiņu.
Dzīvodams trimdā, aizrāvies ar kalnos kāpšanu, kas aprakstīta arī literāros darbos.

Literārā darbība

1926: pirmā publikācija dzejolis "Lords" laikrakstā "Brīvā Zeme" 19. septembrī.
Dzeja publicēta periodiskajos izdevumos "Burtnieks", "Zaļā Vārna", "Jaunā Nedēļa", "Daugava", "Latvju Mēnešraksts" un citviet.
1931: žurnālā "Piesaule" publicēts pirmais īsprozas darbs, novele "Stulbenis" (Nr. 9.).
1957: žurnālā "Zvaigzne" (Padomju Latvija) publicēts tēlojums "Neierastā Amerika".

Literārie darbi

Īsprozas darbi (novele, stāsti, apraksti, tēlojumi)
1936: “Maestro”.
1940: Nestundas.
1943: “Ģīmetne”.
1946: “Kazanovas mētelis”.
1946: “Teoduls Supersakso”.
1946: “Uguns pilsēta”.
1948: “Čingishana gals”.
1950: “Sīkstā dzīvība”.
1951: “Švābu kapričo”.
1954: “Neierastā Amerika”.
1956: “Karuselis”.
1958: “Sveiciens Sofijai Ozo”.
1961: “Divi kāpieni”.
1962: “Mana banka”.
1969: “Pēdējais mohikānis”.
1970: “Pasmaidot”.
1977: “Kas izpostīja latvisko stūrīti?”
1992: “Ciemiņš no dzimtenes”.
1999: “Ziemassvētku stāsti” / sastādījis Viktors Hausmanis.

Dzejas krājumi
1938: “Vientulis un dzīrotājs”.
1941: “Mijkrēslī” kopā ar Andreju Johansonu.

Romāni
1940: “Līgavu mednieki”.
1946: “Homo novus”.
1951: “Adžurdžonga”.
1952: “Laimīgie”.
1954: “Cilvēks no Mēness”.
1955: “Es nebiju varonis”.
1956: “Misters Sorrijs”.
1958: “Omartija kundze".
1959: “Ilze”.
1961: “Malahīta dievs”.
1961: “Vai te var dabūt alu?”.
1962: “Pansija pilī”.
1963: “Pēdējais raidījums”.
1966: “Nav tak dzimtene”.
1967: “Tiesa nāk”.
1968: “Bezkaunīgie veči”.
1970: “Cilvēks mežā”.
1971: “Es nepievienojos”.
1976: “Piecas dienas”.
1980: “Vai zini zemi, citronas kur zied?”

Lugas
1944: “Kosma konfirmācija”.
1944: “Pa purna tiesu”.
1974: “Lūdzu ienāciet, ser!”, 2 grāmatās.
1990: “Lugas”.
2016: “Cilvēks grib spēlēt”.

Reviews

[Viola]

A. Eglītis šajā 1976.g. romānā apraksta daudzus vēsturiskus notikumus - LV neatkarības laiku, okupācijas, Baigo gadu. Asi un nesaudzīgi viņš tēlo padomju sistēmas nežēlību un trulumu. Skarbs un patiess cilvēku salauzto likteņu attainojums.

"Vai cilvēkam neapnīk dzīvot mūžīgā spriedzē un aizdomās?
Nemaz! Visa šī valsts iekārta turas uz sprieguma, spiegošanas un nodevības. Tā kļūst par cilvēku dienišķo izpriecu."

[Sintija Meijere]

Es jau vairākkārt esmu atzinusies mīlestībā Anšlavam. 🫶🏻
Šis bija viens no nedaudzajiem vēl nelasītajiem darbiem. Jāatzīst, ka krietni atšķirīgs no pārējiem Eglīša darbiem - politiski ass un patriotisks.
5 dienas Klaudija Velka dzīvē 1970to vidū, kurā aprakstīta gan tā brīža sociālisma nejēdzīgā ikdiena, gan atmiņas par brīvvalsti, okupāciju un deportācijām (piekrītu citām atsauksmēm, ka deportāciju ainas aprakstītas ļoti trāpīgi), gan trimdas latviešiem un viņu ciemošanos dzimtenē, gan nodevējiem, kolaboracionistiem un stukačiem.
Zinot Eglīša biogrāfiju, galvenajā varonī saskatīju daudz atsauču uz pašu Anšlavu. Cik man zināms, Eglītis pēc bēgļu gaitām tā arī neatgriezās Latvijā, tāpēc apbrīnoju viņa spēju tik precīzi un trāpīgi aprakstīt visas padumjo laiku ikdienas ainiņas un cilvēku raksturus.
Tiem, kuriem interesē mūsu 20.gs. vēsture, noteikti iesaku nepaiet garām šim romānam.
Es, kā Anšlava rakstības stila fane, ļoti, ļoti izbaudīju katru lappusi!

[Jānis Būmanis]

Anšlavs Eglītis darbā nesaudzīgi apraksta padomju sistēmas stulbumu un nežēlību nesaudzīgi uzbrūkot tās nežēlībai, haosam, divkosībai, tumsonīgam. Un ,,sitienus'' saņem gan bezrakstura pielīdēji un karjeristi, gan naivie ideālisti, kas pārtop savas tautas nodevējos, gan arī noderīgie idioti-sistēmas aizstāvji ārzemēs.
Rindas par baigo gadu-autobiogrāfiskas un atklātas par daudzu literatūras un mākslas slavenību darbību šajā tumšajā laikā.

Manā uztverē-viens no labākajiem, lai arī asākajiem Anšlava Eglīša darbiem.

[Marta]

"Puķēm nav ko pārmest. Puķe nav vainīga, ja zied sarkana. Uz ziedlapām nav ne sirpja, ne āmura - nāves un verdzības zīmju. Lai zied puķes, vienalga kādā krāsā."

[Kaspars]

Ja godīgi, tad man Anšlava Eglīša darbi patik, tomēr šis darbs noteikti ir "asākais"/skarbākais darbs, ko ir nācies izlasīt no A. Eglīša darbiem, jo autors šajā grāmatā vēršas ar sitieniem, pret padomju/sociālisma "cēlējiem", kuri vairāk ir pašlabuma meklētāji un pielīdēji, nekā ideālisti.

Atsevišķas piecas zvaigznes noteikti būtu pelnītas par "baigā gada" (t.sk. deportācijām), aprakstu.

[Liene Kainaize]

Nopietnais Anšlavs. Vērtīgi izlasīt!

[Elina Saba]

Skarbs, lieliski uzrakstīts stāsts Eglīša manierē. Baigais gads, vācu okupācija, sociālisma "celšana", viss aprakstīts kā caur personisko prizmu.

[Sarmite]

Vērtīgs tiešas pieredzes stāsts par Latvijas okupācijas pirmajām dienām.

[Sandra Zaharova]

Manuprāt, viena no labākajām Anšlava Eglīša grāmatām, ar asumiņu.

[Dana S]

Mazliet par daudz faktu izklāsta (bet ok, ja pieņem, ka mērķauditorija ir trimdas sabiedrība). Un piekasos tam, ka 1970-to gadu Rīgā galvenais varonis pastaigājas Brīvības un Elizabetes ielā.