What do you think?
Rate this book
Debesis pelnos
Sadegt mīlestībā – visskaistāk tas šķiet tieši neskartām sirdīm, kuras vēl ne reizi nav plosījušas jūtu uguns radītās sāpes.
Izlauzusies no lauku nabadzības, žurnālistikas studente Vanesa Grīnerte apņēmīgi cīnās par savu vietu zem saules, piestrādā par oficianti Vecrīgas kafejnīcā un klusībā naivi sapņo par mīlestību, kas nogāž no kājām un satricina dzīvi pašos tās pamatos.
Ir vīrieši, kuriem nav iespējams pateikt “nē” – šo mācību agrāk vai vēlāk apgūst gandrīz ikviena sieviete.
Ciniskais, velnišķīgi pievilcīgais starptautiskā viesnīcu tīkla magnāts Stefans Bergs uzskata, ka monogāmija ir pretdabiska – viņu interesē tikai brīvās attiecības, sekss bez emocionālas tuvības. Lai arī Stefans nojauš, ka Vanesas viedoklis un prioritātes atšķiras, fiziskā vilkme starp abiem ir pārāk intensīva un vīrietis nespēj pretoties kārdinājumam ievilkt meiteni gultā.
Viņi abi apzinās spēles noteikumus. Tikai sekss. Tikai vienu vienīgi reizi.
Tomēr plānotā viena nakts pāraug vairākās, un likmes izrādās augstākas, nekā sākotnēji šķitis. Mostoties jūtām, Vanesa un Stefans ir spiesti pārvērtēt visu, kam viņi iepriekš ticējuši, taču ugunīgu kaislību un intrigu mutuļos tuvībā rastās debesis draud pārvērsties pelnos...
Kāpēc ir cilvēki, kuri slīd mums garām, tiecoties pretī, tomēr nekādi nespēj aizsniegt, un ir tādi, kuriem izdodas ne tikai pieskarties, bet arī pakļūt zem ādas, izplatīties asinsritē, caururbt visu dziļāko būtību, sirdi un dvēseli ieskaitot?
KARĪNA RAČKO (1988) ir zobārste, kuras sirdslieta jau kopš bērnības bijusi rakstīšana. Autores debijas romānam “Saplēstās mežģīnes” izdevies atvērt jaunu lappusi latviešu literatūras vēsturē, izraisīt sensāciju sabiedrībā un dažu mēnešu laikā kļūt par 2017.gada bestselleru.
Izlauzusies no lauku nabadzības, žurnālistikas studente Vanesa Grīnerte apņēmīgi cīnās par savu vietu zem saules, piestrādā par oficianti Vecrīgas kafejnīcā un klusībā naivi sapņo par mīlestību, kas nogāž no kājām un satricina dzīvi pašos tās pamatos.
Ir vīrieši, kuriem nav iespējams pateikt “nē” – šo mācību agrāk vai vēlāk apgūst gandrīz ikviena sieviete.
Ciniskais, velnišķīgi pievilcīgais starptautiskā viesnīcu tīkla magnāts Stefans Bergs uzskata, ka monogāmija ir pretdabiska – viņu interesē tikai brīvās attiecības, sekss bez emocionālas tuvības. Lai arī Stefans nojauš, ka Vanesas viedoklis un prioritātes atšķiras, fiziskā vilkme starp abiem ir pārāk intensīva un vīrietis nespēj pretoties kārdinājumam ievilkt meiteni gultā.
Viņi abi apzinās spēles noteikumus. Tikai sekss. Tikai vienu vienīgi reizi.
Tomēr plānotā viena nakts pāraug vairākās, un likmes izrādās augstākas, nekā sākotnēji šķitis. Mostoties jūtām, Vanesa un Stefans ir spiesti pārvērtēt visu, kam viņi iepriekš ticējuši, taču ugunīgu kaislību un intrigu mutuļos tuvībā rastās debesis draud pārvērsties pelnos...
Kāpēc ir cilvēki, kuri slīd mums garām, tiecoties pretī, tomēr nekādi nespēj aizsniegt, un ir tādi, kuriem izdodas ne tikai pieskarties, bet arī pakļūt zem ādas, izplatīties asinsritē, caururbt visu dziļāko būtību, sirdi un dvēseli ieskaitot?
KARĪNA RAČKO (1988) ir zobārste, kuras sirdslieta jau kopš bērnības bijusi rakstīšana. Autores debijas romānam “Saplēstās mežģīnes” izdevies atvērt jaunu lappusi latviešu literatūras vēsturē, izraisīt sensāciju sabiedrībā un dažu mēnešu laikā kļūt par 2017.gada bestselleru.
- GenresRomance
528 pages, Hardcover
Published January 1, 2018
4 people are currently reading
98 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 29 of 29 reviews
March 3, 2018
*nomet eņģeliski baltas apenes uz grēcīgi melniem palagiem* Done. Okay. Teiksim tā – labāk vienreiz izlasīt, nekā 100 reiz dzirdēt. Izlasīju. Tagad man beidzot var būt savs viedoklis un... Tapa skaidrs, ka neesmu šīs autores darbu mērķauditorija.
Ja runājam tīri idejiski – nav absolūti nekā slikta vēlmē uzrakstīt sieviešu romānu(būsim atklāti, es nedomāju, ka kāds vīrietis šo grāmatu lasīs). Tas pat būtu tīri jauki, ņemot vērā, ka man reizēm liekas, ka mums primārais žanrs ir ''padomju laiku ciešanas''. Tāpat, ja runājam idejiski – pilna pasaule ar grāmatām par sieviešu un vīriešu attiecībām. Tas tā vienkārši ir un būs. Neizsmeļamā tēma. Taču... well... šis bija.... jā...
Mana 1 zvaigzne balstās uz 3 lietām, kuras te bija...kaut cik okay(?):
-To, ka Stefans par savu brīvo attiecību modeli Vanešuku laicīgi informēja. Nevis, teiksim stāstīja šai, ka mīlēs mūžam, lai gan plānoja tikai seksot un pamest. Nu, vnk līdz ar to, starp 100 drāmām vismaz nebija drāma par to, kā viņš meloja un mūža mīlu solīja. Viņš bija diezgan atklāts uzreiz.
-Nodaļa ar Sofijas POV. Tā bija viena un es vnk kkā kaut cik varēju iedomāties tādu sievieti. Tādu, kas nav laimīga ''attiecībās'', rada ilūzijas, kas sāpina un galu galā tomēr nespēj aiziet, lai gan tas būtu vieglāk.
-Gabriela.
Kas man primāri nogalināja šo darbu, bija tie pārspīlējumi visās iespējamās lietās un nebeidzamās drāmas. Es vienīgi brīnos, ka Stefans neizrādījās karalienes Elizabetes pazudušais dēls, kuru vnk no šūpuļa nolaupījuši briesmīgie dzērāji un atveduši uz Latviju. Tas būtu tieši atbilstoši pārējo pārspīlējumu līmenim. Vanesa ir nu perfekta PILNĪGI visā. Pat seksā otrajā reizē sniegums tāds, ka labākās pornozvaigznes var vnk izbeigt savu karjeru un doties uz piemājas veikalu strādāt, jo Vanesa viņas vnk pārtrumpo. Skolas laiku saverelējumi – tik izcili, ka žurnāla(kurā grūti darbu dabūt pat profesionālam žurnālistam) redaktore uzreiz piedāvā darbu utt. Ja visi tie pārspīlējumi un drāmas būtu toned down vismaz par pusi, šis jau būtu labāk. Un ja ik pāris lapas neatkārtotos vieni un tie paši teksti. Nu nav vajadzīgs ntās reizes uzsvērt kāds Stefans ir alfa tēviņš(kas ļoti svarīgi - heteroseksuāls) un kā no viņa nes tā, ka 5km attālumā Vanesa viņu var jau saost.
Anyway, es šo lasot izklaidējos tāpat kā lasot tos vājos trillerus un krimiķus :D Iesaku neiespringt un nestresot :D. Galu galā - šis viss ir subjektīvi :).
So....man šī grāmata īsumā :D
Mazā, tu esi tik šaura. Mazā, es esmu tik dziļi tevī.
'o, jā, es gribu, lai katru dienu esi piepildīta ar manu sēklu.
gadsimta mīla------->gadsimta mīlas mokas
page 430.
Mazā, nepiesātināmā neķītrele.
Tomass tomēr nemīl Stefanu.
ze end.
Šo lietu es vēlos pateikt skaļi un tā lai arī pēdējās rindas dzird, so pardon the capslock: MAN NAV NEKAS PRET VIEGLO(VAI EROTISKO) GRĀMATU ŽANRU. MANS VĒRTĒJUMS IR PAR KONKRĒTO GRĀMATU, TĀS SATURU UN RAKSTĪBU! NEVIS ŽANRU KOPUMĀ!
Tas tā, pirms kāds sāk mest akmeņus, ka nevajag lasīt vieglās grāmatas, ja tā nepatīk žanrs un nespēju lasīt par seksu. Es izlasīju vairākus trillerus, kuri izrādījās ne visai labi(lai gan bija ļoti izslavēti). Vai tas, ka ieliku tiem zemus vērtējumus nozīmē, ka man ir problēmas ar trilleri kā žanru? Nē. Man bija problēmas ar konkrētajām grāmatām un tāpēc tām bija zemi vērtējumi.
Anyway, tagad zinu, par ko visi runā un citas šīs autores grāmatas nelasīšu. Not for me.
Let's move on :)
July 3, 2018
Man noteikti pienākas kāda medaļa par to, ka es šo murgu izlasīju (un visiem pārējiem arī). Šausmas. ja vēl Saplēstās mežģīnes bija plus mīnus okey - tomēr kaut kāds sižets un varēja iesmiet par tiem tekstiem un varoņiem, tad šoreiz - tas pat vairs vienā brīdī pārstāja kļūt smieklīgi. Šī grāmata bija tāds copy-paste variants (turklāt sūdīgs) no mežģīnēm. Un apnicīgi, ka ik pēc kādām piecām lapām viss atkal atkārtojas, tikai mainās atrašanās vieta. Vispirms Vanesa sajūt Stefana alfa tēviņa klātbūtni pirms viņu ierauga (kā jau visas sievietes telpā), tad viņai sāk ļimt ceļi, atkaras žoklis un smadzenes saiet želejā. Tad tas pats no Stefana skatu punkta - apbrīno cik Vanesa inteliģenta (droši vien tāpēc, ka tā atvērtā mute visu laiku un teikumu nespēj salikt), super skaista un nez kāpēc kaut kas viņu pievelk. Tas viss atkārtojās pirmajās 150 lpp tikai dažādās vietās - sporta klubā, ballītē, uz ielas utt. Un kā gan var aizmirst Stefana tēraudcietos muskuļus, sešpaku un kārtīgi izgludināto balto kreklu.. Visu laiku gaidīju vai arī šajā grāmatā galvenajam varonim būs tieksme plēst apģērbu (ņemot vērā to, ka varoņi bija tādi paši kā pirmajā grāmatā un uzvedās kā tādas 14 meitenes - jā, abi). Šoreiz gan tika saplēstas tikai vienas biksītes.
Ja saplēstajās mežģīnēs vismaz kaut kas notika, tad šeit sižeta vispār nebija. Sajūta, ka lasi visu laiku vienu un to pašu un nekas nenotiek. Nebija vispār nekādu sižeta pavērsienu un bija jau sākumā skaidrs kā viss beigsies. Un viss bija tik šausmīgi klišejiski, ka bail. Es tiešām gaidīju kaut ko vismaz lasāmu, taču ik pa laikam sevi bija jāuzmundrina, lai spētu turpināt lasīt. Ja par pirmo grāmatas pusi vēl varēja uzjautrināties un pasmieties, tad, lasot otro pusi, gribējās tikai raudāt, jo vēl tik daudz lapu līdz beigām.
Ja saplēstajās mežģīnēs vismaz kaut kas notika, tad šeit sižeta vispār nebija. Sajūta, ka lasi visu laiku vienu un to pašu un nekas nenotiek. Nebija vispār nekādu sižeta pavērsienu un bija jau sākumā skaidrs kā viss beigsies. Un viss bija tik šausmīgi klišejiski, ka bail. Es tiešām gaidīju kaut ko vismaz lasāmu, taču ik pa laikam sevi bija jāuzmundrina, lai spētu turpināt lasīt. Ja par pirmo grāmatas pusi vēl varēja uzjautrināties un pasmieties, tad, lasot otro pusi, gribējās tikai raudāt, jo vēl tik daudz lapu līdz beigām.
February 23, 2018
Grāmatu izlasīju, ar cerību, ka varbūt Tas tiešām ir talants, tikai es nespēju To aiz pežģīnēm saskatīt.
Pārfrāzējot kādu izlasītā sacerējuma domugraudu, šis pasākums bija manas dvēseles mazohisms. Kad izšķīros, lasīt vai nē, apzināti slāpēju iekšējo balsi, kas aizdomīgi purpināja: "Ja tādā mērkaķa ātrumā svaigi cepts manuskripts tiek bīdīts uz izdošanu, tad... "
Nu ja, varētu gari un plaši apcerēt visas literārā izstrādājuma kvantitātes un kvalitātes, bet tas, manuprāt, būtu tieši tas pats, kas bērt pērles cūkām priekšā. Autore ar savu radošo izpausmju paškritiku neslimo. Izdevējai rūp izdevumu un ienākumu bilance. Žēl tikai redaktores, manuprāt, patiešām inteliģenta sieviete, atšķirībā no divām iepriekšējam, bet domāju, ka viņa kā profesionāle pati redz visus karaļa plikumus.
Secinājumi:
1. Domraksts ir vājš, vēl vājāks par iepriekšējo.
2. Prāts debesīs, deguns pelnos.
3. No sliktas literatūras neviens vēl nav nomiris, vai ne, Ieva?
Pārfrāzējot kādu izlasītā sacerējuma domugraudu, šis pasākums bija manas dvēseles mazohisms. Kad izšķīros, lasīt vai nē, apzināti slāpēju iekšējo balsi, kas aizdomīgi purpināja: "Ja tādā mērkaķa ātrumā svaigi cepts manuskripts tiek bīdīts uz izdošanu, tad... "
Nu ja, varētu gari un plaši apcerēt visas literārā izstrādājuma kvantitātes un kvalitātes, bet tas, manuprāt, būtu tieši tas pats, kas bērt pērles cūkām priekšā. Autore ar savu radošo izpausmju paškritiku neslimo. Izdevējai rūp izdevumu un ienākumu bilance. Žēl tikai redaktores, manuprāt, patiešām inteliģenta sieviete, atšķirībā no divām iepriekšējam, bet domāju, ka viņa kā profesionāle pati redz visus karaļa plikumus.
Secinājumi:
1. Domraksts ir vājš, vēl vājāks par iepriekšējo.
2. Prāts debesīs, deguns pelnos.
3. No sliktas literatūras neviens vēl nav nomiris, vai ne, Ieva?
March 4, 2018
hahahahaaa
RTC
RTC
February 26, 2018
Es zinu, kāpēc lasīju un zinu kāpēc tāds vērtējums. Man vajadzēja "viegli un ātri" grāmatu, un šai nāca klāt vēl interese par nākošo savārstījumu (šis vēl vairāk atgādināja copypaste Greju nekā pirmā grāmata). galvenās varones profesiju izpētot citos veidos kā seriālos un filmās autorei laikam nav pieticis spēka, jo aina nemaz nav tik spīdoša, kā te tiek klārēts, lai gan visu cieņu, zina, ka komunikācijas studentiem komunikācijas vēstures eksāmens liekas elles mokas. Vai vērts uz šo tērēt laiku? nē, bet labāk iztērēju pāris stundas un par to pārliecinos.
April 23, 2020
Sliktākā grāmata kādu jebkad esmu lasījusi. No sirds centos nebūt snobiska un nicīga, bet ... pat neskatoties uz redaktores visticamāk nesavtīgo darbu šo āprātu kopā sadiedzot nevaru pateikt nevienu labu vārdu. Klišejiski ir pieklājīgakais, ko par šo var pateikt.
May 29, 2018
1 zvaigzne
Šis vienreiz bija kaut kas pavisam nejēdzīgs. Savā otrajā romānā Karīna Račko ir pamanījusies aizmirst pilnīgi visu, kas glāba Saplēstās mežģīnes, rezultātā radot romānu, kura mākslinieciskā vērtība ir apmēram tādā līmenī, kā portāla Dieviete.lv ikdienas ieraksti Facebook.
Jā, es saprotu, ka šī ir "vieglā" literatūra, bet galvenā nelaime ir tā, ka tas tiek pasniegts kā kas augstvērtīgs un oriģināls (kas tas galīgi nav).
Par oriģinalitāti (precīzāk, tās trūkumu) runājot, ataust atmiņā mūžsenā patiesība - arī špikot ir jāmāk. "Debesis pelnos" būtībā ir pārrakstītas "50 Greja nokrāsas". Lūk, daži iemesli, kāpēc tā domāju:
1) Stefans tāpat kā Kristians ir tāds mačo tēviņš, pietam vēl tik ļoti bagāts un skaists, ka visas sievietes, kas viņu ierauga zaudē jebkādas saprata paliekas. Protams,viņš ir brunču mednieks un, protams, viņam ir tumša pagātnes trauma, kas liek viņam tā uzvesties.
2) Vanesa no Kolkas tāpat kā Anastasija ir klasiska pelēkā pele (arī šeit nevainības problēma ir aktuāla), tomēr tajā pašā laikā tik ļoooti talantīga, ka tiek pieņemta darbā ietekmīgā Baltijas žurnālā, ar savu viduvēja skolas sacerējumu līmeņa savārstījumu, kam bezkaunīgi dots tāds pats nosaukums kā Aleksandra Čaka dzejolim.
3) Gabriela Stefanu gluži tāpat kā Elena Greju ir izglābusi no tā šausmīgā pagrimuma kādā viņš sevi būtu iegrūdis. Jo, protams, viņa vienīgā "redzēja īsto Stefanu".
Salīdzinājumus varētu saukt vēl un vēl, bet, lai paliek arī pašiem, ko pameklēt.
Piemetot klāt vēl visu nevajadzīgo drāmu, nepamatoto latviešu dižgaru citēšanu, ticamības trūkumu un krimiķa elementus, jāsaka, ka šis viss kopā mani tiešām neuzrunāja. Un vaina nav tajā, ka neesmu auditorija šādai literatūrai. Erotiskā literatūra nav nekas slikts. Pat "Saplēstās mežģīnes" nebija nekas briesmīgs. Par šo gan es tā, diemžēl neteiktu.
Šis vienreiz bija kaut kas pavisam nejēdzīgs. Savā otrajā romānā Karīna Račko ir pamanījusies aizmirst pilnīgi visu, kas glāba Saplēstās mežģīnes, rezultātā radot romānu, kura mākslinieciskā vērtība ir apmēram tādā līmenī, kā portāla Dieviete.lv ikdienas ieraksti Facebook.
Jā, es saprotu, ka šī ir "vieglā" literatūra, bet galvenā nelaime ir tā, ka tas tiek pasniegts kā kas augstvērtīgs un oriģināls (kas tas galīgi nav).
Par oriģinalitāti (precīzāk, tās trūkumu) runājot, ataust atmiņā mūžsenā patiesība - arī špikot ir jāmāk. "Debesis pelnos" būtībā ir pārrakstītas "50 Greja nokrāsas". Lūk, daži iemesli, kāpēc tā domāju:
1) Stefans tāpat kā Kristians ir tāds mačo tēviņš, pietam vēl tik ļoti bagāts un skaists, ka visas sievietes, kas viņu ierauga zaudē jebkādas saprata paliekas. Protams,viņš ir brunču mednieks un, protams, viņam ir tumša pagātnes trauma, kas liek viņam tā uzvesties.
2) Vanesa no Kolkas tāpat kā Anastasija ir klasiska pelēkā pele (arī šeit nevainības problēma ir aktuāla), tomēr tajā pašā laikā tik ļoooti talantīga, ka tiek pieņemta darbā ietekmīgā Baltijas žurnālā, ar savu viduvēja skolas sacerējumu līmeņa savārstījumu, kam bezkaunīgi dots tāds pats nosaukums kā Aleksandra Čaka dzejolim.
3) Gabriela Stefanu gluži tāpat kā Elena Greju ir izglābusi no tā šausmīgā pagrimuma kādā viņš sevi būtu iegrūdis. Jo, protams, viņa vienīgā "redzēja īsto Stefanu".
Salīdzinājumus varētu saukt vēl un vēl, bet, lai paliek arī pašiem, ko pameklēt.
Piemetot klāt vēl visu nevajadzīgo drāmu, nepamatoto latviešu dižgaru citēšanu, ticamības trūkumu un krimiķa elementus, jāsaka, ka šis viss kopā mani tiešām neuzrunāja. Un vaina nav tajā, ka neesmu auditorija šādai literatūrai. Erotiskā literatūra nav nekas slikts. Pat "Saplēstās mežģīnes" nebija nekas briesmīgs. Par šo gan es tā, diemžēl neteiktu.
September 26, 2018
Saplēstās mežģīnes 2.0. vai drīzāk 0.2.
Šeit būs īss ievads pirmajā grāmatas pusē, kas ir tik ļoti copy-paste no pirmās, ka tas jau ir smieklīgi. (Redz, kā es pielāgojos tam, ka katrā otrajā lapaspusē ir angļu vārds, ko varēja pārtulkot, bet kāpēc pūlēties, right? Stefans mums taču ir no Amerikas, Hārvardas absolvents! Viņam paredzams lietot angļu vārdus random vietās! Hell yeah)
Šajā grāmatā nav ne kripatiņas reālisma. Kāda jēga rakstīt grāmatu, kas centrēta Latvijā, ja neņem vērā ne ekonomisko, ne sociālos apstākļus? Tikpat labi darbība var risināties ASV, kur naudas valūta ir eiro un lielākā daļa populācijas ir ķīnieši. Sviests kaut kāds! Viss settings un background ir pilnīgs delusional sviests! (O,paskaties, atkal jau angļu valodas vārdi latviešu tekstā, drīz varēšu jau pilnībā kopēt K.R. rakstības stilu, ne?)
Visas sievietes joprojām tiek nonievātas un pataisītas par tukšgalvēm vai tik ļoti atkarīgām no seksa,ka pazemo sevi atkal un atkal diženā Džonatana Stefana priekšā. Tikai dažām (protams, ka TIKAI galvenajām varonēm abās grāmatās) piemīt "reti spoža inteliģence", ko viņas ļoti bagātīgi un meistarīgi izrāda kļūstot mēmas, vājas ceļos, vārgas, ģībstošas, apreibušas un tā tālāk un tā joprojām, Super Seksīgā vīrieša klātbūtnē. Nesaprotu, kā rakstniece var tik ļoti zemu vērtēt un gluži vai ienīst pārējās sievietes, bet rakstīt sievietēm domātu literatūru. Un ja iedomājas, ka ir sievietes, kas šo pērk un sajūsminās par šo noniecināšanu! Un tā krāpšana... Pašķīrušies vai nē, bet tas, ka tiek popularizēts, ka ir pilnīgi normāli, ka puisis guļ ar ko pagadās, bet meitenei jāpaliek šķīstai un baltai ir pilnīgas muļķības. Pretīgi paliek.
Savu viedokli par visām reklāmām un zīmoliem jau izteicu pirmās grāmatas vērtējumā, bet atkārtošos - ceru, ka autorei par to pamatīgi piemaksāja. Ja nē, tad velti pūlējās saukt visus tos zīmolus. (Izņemot tad, ja mērķis bija sagādāt papildus darbu acu ārstiem, jo pēc visas tās acu bolīšanas pēc katra zīmolu uzbrukuma varētu rasties nopietnas problēmas.) Un LENOVO dators? Pats lētākais dators kas pieejams tirgū, ir mistera Super Veiksmīgais Biznesmenis, Impērijas valdnieks dators? Tiešām? Biju kaut kā gaidījusi Apple MacBook. Kāda vilšanās pēc visiem Gucci- Šmucci, Manolo-Šmanolo utt :D
Un P.S.
Likt pašai savu bildi un pašas grāmatas vāka liekas kaut kā nepareizi iedomīgi.
Iespējams, ka es kļūdos protams un tā ir tikai tāda "nejauša" līdzība, bet nu.. tas deguns...
Šeit būs īss ievads pirmajā grāmatas pusē, kas ir tik ļoti copy-paste no pirmās, ka tas jau ir smieklīgi. (Redz, kā es pielāgojos tam, ka katrā otrajā lapaspusē ir angļu vārds, ko varēja pārtulkot, bet kāpēc pūlēties, right? Stefans mums taču ir no Amerikas, Hārvardas absolvents! Viņam paredzams lietot angļu vārdus random vietās! Hell yeah)
Šajā grāmatā nav ne kripatiņas reālisma. Kāda jēga rakstīt grāmatu, kas centrēta Latvijā, ja neņem vērā ne ekonomisko, ne sociālos apstākļus? Tikpat labi darbība var risināties ASV, kur naudas valūta ir eiro un lielākā daļa populācijas ir ķīnieši. Sviests kaut kāds! Viss settings un background ir pilnīgs delusional sviests! (O,paskaties, atkal jau angļu valodas vārdi latviešu tekstā, drīz varēšu jau pilnībā kopēt K.R. rakstības stilu, ne?)
Visas sievietes joprojām tiek nonievātas un pataisītas par tukšgalvēm vai tik ļoti atkarīgām no seksa,ka pazemo sevi atkal un atkal diženā
Savu viedokli par visām reklāmām un zīmoliem jau izteicu pirmās grāmatas vērtējumā, bet atkārtošos - ceru, ka autorei par to pamatīgi piemaksāja. Ja nē, tad velti pūlējās saukt visus tos zīmolus. (Izņemot tad, ja mērķis bija sagādāt papildus darbu acu ārstiem, jo pēc visas tās acu bolīšanas pēc katra zīmolu uzbrukuma varētu rasties nopietnas problēmas.) Un LENOVO dators? Pats lētākais dators kas pieejams tirgū, ir mistera Super Veiksmīgais Biznesmenis, Impērijas valdnieks dators? Tiešām? Biju kaut kā gaidījusi Apple MacBook. Kāda vilšanās pēc visiem Gucci- Šmucci, Manolo-Šmanolo utt :D
Un P.S.
Likt pašai savu bildi un pašas grāmatas vāka liekas kaut kā nepareizi iedomīgi.
Iespējams, ka es kļūdos protams un tā ir tikai tāda "nejauša" līdzība, bet nu.. tas deguns...
August 12, 2024
Es gribu sākumā pateikt, ka ir cilvēki, kuriem patīk šāda literatūra, un lai jau viņiem tiek. Es negribu likt cilvekiem justies slikti par to, kas viņiem patīk. Viņi vienkārši šo visu uztver citādi, un es neiešu viņiem braukt virsū par to, ka viņiem šī grāmata patika, bet Dievs, tēvs debesīs, cik murgaini man viss šis likās.
Šajā grāmatā ir tik daudz reāli problemātisku notikumu un attiecību. Tēlu u biezi notikumu raksturojums ir tik tālu atdalīts no realitātes, ka es to fiziski nespēju uztvert nopietni. Šajā grāmatā arī teksti un domas pastāvīgi atkārtojās. Izņemot visu to info, kura atkārtojās, šī grāmata varētu būt divas/ trīs reizes īsāka. Un bieži izvēlētie vārdi un frāzes man likās nepanesamas. Es neesmu pilnīgi droša, ka šī grāmata nav vienkārši sava žanra parodija, jo bija teikumi, par kuriem es vienkārši nevaru noticēt, ka tie tika uzrakstīti nopietni. Tieši kā var patiešām ierakstīt, ka Vanesa "izpūta elpu, kuru, pati neapiznādamās, bija aizturējusi"? Tas ir viens no klišejiskākajiem teikumiem, kādi vispār ir iespējami šajā žanrā.
Lai es nesāktu ļoti garu eseju, es tikai pateikšu vēl, ka grāmatas pēdējais teikums ir kļuvis par manu jauno miega paralīzes dēmonu.
Šajā grāmatā ir tik daudz reāli problemātisku notikumu un attiecību. Tēlu u biezi notikumu raksturojums ir tik tālu atdalīts no realitātes, ka es to fiziski nespēju uztvert nopietni. Šajā grāmatā arī teksti un domas pastāvīgi atkārtojās. Izņemot visu to info, kura atkārtojās, šī grāmata varētu būt divas/ trīs reizes īsāka. Un bieži izvēlētie vārdi un frāzes man likās nepanesamas. Es neesmu pilnīgi droša, ka šī grāmata nav vienkārši sava žanra parodija, jo bija teikumi, par kuriem es vienkārši nevaru noticēt, ka tie tika uzrakstīti nopietni. Tieši kā var patiešām ierakstīt, ka Vanesa "izpūta elpu, kuru, pati neapiznādamās, bija aizturējusi"? Tas ir viens no klišejiskākajiem teikumiem, kādi vispār ir iespējami šajā žanrā.
Lai es nesāktu ļoti garu eseju, es tikai pateikšu vēl, ka grāmatas pēdējais teikums ir kļuvis par manu jauno miega paralīzes dēmonu.
March 10, 2023
Ja būtu jānoraksturo vienā vārdā grāmata, tad es teiktu- paredzamība. Sižets atbilstošs žanram un brīžiem pat tīri interesanti. Iesaku lasīt tiem, kuriem gribas “vieglu” romānu, neiedziļinoties un nemeklējot zemtekstus personu rīcībā un izjūtās.
Read
September 10, 2022Nu jā. Ir tik slikti un paredzami, ka mani pat tas izklaidē. Šī grāmata ir tāds Pelnrušķītes stāsts, kur atkal, protams, visi ir skaisti un vīrietis ir bagāts, tāpat kā pārējās Račko grāmatās.
October 31, 2023
Grāmata sarakstīta ļoti vieglā valodā, bet viss stāsts jau bija paredzams. Visu laiku nepameta sajūta, ka vienreiz jau kaut kur tas ir lasīts. :)
Trīs ar mīnusu.
Trīs ar mīnusu.
February 22, 2019
Viss jau kaut kur dzirdēts un redzēts, nesagaidīju neko łoti pārsteidzošu, bet tā jau laikam arī nebija domāts.
March 18, 2018
Lai vai ko varētu teikt par paredzamo, banāli nereālo sižetu, "dzīves gudrību" pasāžām un klišejām, tās lapas raiti šķiras uz priekšu, stāstījums rauj līdzi (gandrīz pabraucu garām savai pieturai šorīt) un neko darīt, jālasa. Mani izklaidēja šis stāsts. Citāts, kas uzrunāja: "(..) cilvēks, kas dzīvo bez uguns, ir tikai čaula, neīstenota esības potenciāla šķirsts". Valodā izcili formulēta mūžveca atziņa. Un rotaļa ar vārdiem "debesis pelnos" sākumā un beigās arī patika. Gribētos lasīt kaut ko par "nobriedušām" attiecībām šīs autores izpildījumā. Vai var uzburt mīlestības un erotikas stāstu 10+ un 20+ gadu laulības dzīvē?!
Kad pagājušas pāris dienas kopš grāmatas izlasīšanas un pārdomas turpinās, vēlos papildināt savu mazo pārskatu. Abos Karīnas Račko romānos lielākā daļa darbības norisinās ekskluzīvās vietās, galvenie varoņi bauda dārgus dzērienus un izmeklētus ēdienus, dzīvo luksusa mājokļos, pārvietojas ar dārgiem auto, ceļo utt. Jā, no vienas puses, pat kaitinoši, sak', dzīvē tā mums lielākajai daļai nav, bet!, no otras puses, manuprāt, ir patīkami iedomāties sevi esam šajā vidē, baudām visu, ko tā var sniegt. Brīžiem gan ir sajūta, ka, līdzīgi kā kino darbos, zemsvītrā būs piezīme par "produktu izvietošanu":)) Lai vai kā, ikdienā apkārt ir tik daudz "īstās realitātes", ka uz brīdi aizmukt no tās, dzīvojot romāna dzīvi, nav ne vainas. Skarbums gan šajā romānā arī neizpalika, tā kā nemaz tik plakans tas nav, kā varētu šķist.
Kad pagājušas pāris dienas kopš grāmatas izlasīšanas un pārdomas turpinās, vēlos papildināt savu mazo pārskatu. Abos Karīnas Račko romānos lielākā daļa darbības norisinās ekskluzīvās vietās, galvenie varoņi bauda dārgus dzērienus un izmeklētus ēdienus, dzīvo luksusa mājokļos, pārvietojas ar dārgiem auto, ceļo utt. Jā, no vienas puses, pat kaitinoši, sak', dzīvē tā mums lielākajai daļai nav, bet!, no otras puses, manuprāt, ir patīkami iedomāties sevi esam šajā vidē, baudām visu, ko tā var sniegt. Brīžiem gan ir sajūta, ka, līdzīgi kā kino darbos, zemsvītrā būs piezīme par "produktu izvietošanu":)) Lai vai kā, ikdienā apkārt ir tik daudz "īstās realitātes", ka uz brīdi aizmukt no tās, dzīvojot romāna dzīvi, nav ne vainas. Skarbums gan šajā romānā arī neizpalika, tā kā nemaz tik plakans tas nav, kā varētu šķist.
October 4, 2020
Valoda laba, bet saturs...
December 21, 2024
Stāsts par sapņiem spēku, izturību, mīlestību, kura izdzisa līdz ar piedzīvoto ugunsgrēku pirms vairākiem gadiem, draudzību, kura gan spēj būt saprotoša un atbalstoša, gan spējīga dunci iedurt mugurā, naudu par kuru nevar nopirkt cilvēku, kurš mīl. Grāmatas galvenā varone Vanesa ir jauna meitene ar lieliem sapņiem, kurus viņai nav viegli piepildīt, jo ģimenes apstākļi un mātes neticība viņai stāv ceļā.
Vanesas ceļš uz savu mērķu sasniegšanu ir iedvesmojošs – viņa neatlaidīgi cīnās - mācoties un strādājot, pierādot, ka ar gribasspēku un apņēmību iespējams pārvarēt jebkuru šķērsli. Līdzās viņai parādās Stefans(bagāts, A&B Hotel īpašnieks), kura dzīve ir iezīmēta ar traģēdiju, bet tas viņam neaizliedz izbaudīt meiteņu klātbūtni kad un kur to pats vēlas. Viņš nāk no ģimenes, kurā vecāki dzēra, un šī vide ir ietekmējusi viņa skatījumu uz pasauli un mīlestību kā tādu. Viņa zaudētā māsa ir dziļa emocionālā sāpe, kas viņam viņam lika uztver pasauli caur savas kroplās pasaules pieredzes prizmu, un viņam bija tik ļoti bail atzīt ko viņš jūt, kad parādījās Vanesa.
Šis stāsts apvieno Vanesas un Stefana sarežģītās dzīves līnijas – viņu cīņu, mīlestību un centienus pārvarēt pagātnes rēgus.
Grāmata aizkustina ar tās reālismu, cilvēcīgumu un cerību. Tā atgādina, ikviens ir spējīgs mīlēt, lai cik būtu sāpīgas rētas atstājusi pagātne.
🌶️🌶️🌶️🌶️ - 18+
Vanesas ceļš uz savu mērķu sasniegšanu ir iedvesmojošs – viņa neatlaidīgi cīnās - mācoties un strādājot, pierādot, ka ar gribasspēku un apņēmību iespējams pārvarēt jebkuru šķērsli. Līdzās viņai parādās Stefans(bagāts, A&B Hotel īpašnieks), kura dzīve ir iezīmēta ar traģēdiju, bet tas viņam neaizliedz izbaudīt meiteņu klātbūtni kad un kur to pats vēlas. Viņš nāk no ģimenes, kurā vecāki dzēra, un šī vide ir ietekmējusi viņa skatījumu uz pasauli un mīlestību kā tādu. Viņa zaudētā māsa ir dziļa emocionālā sāpe, kas viņam viņam lika uztver pasauli caur savas kroplās pasaules pieredzes prizmu, un viņam bija tik ļoti bail atzīt ko viņš jūt, kad parādījās Vanesa.
Šis stāsts apvieno Vanesas un Stefana sarežģītās dzīves līnijas – viņu cīņu, mīlestību un centienus pārvarēt pagātnes rēgus.
Grāmata aizkustina ar tās reālismu, cilvēcīgumu un cerību. Tā atgādina, ikviens ir spējīgs mīlēt, lai cik būtu sāpīgas rētas atstājusi pagātne.
🌶️🌶️🌶️🌶️ - 18+
July 18, 2018
Izlasīju, jo viegli lasās - tāpat kā meksikāņu ziepju operas bija ļoti viegli skatīties, pēc skolas atnākot mājās, kad biju sīciņa (gan jau, ka neesmu vienīgā, kas skatījās Rosalindu u.c. LNT pirms daudziem gadiem). Lai arī cik absurdi tas viss nebūtu un brīžiem nāk smiekli no samākslotā sižeta un dialogiem, tomēr grāmatu nenoliku malā, kamēr neizlasīju līdz galam (šis gan vairāk uz mani, jo es esmu tāds kā "completist" - man grūti pat sliktas un nebaudāmas grāmatas, filmas, seriālus un jebko citu nolikt malā pirms tas nav pabeigts no sākuma līdz beigām).
BET atšķirībā no pirmās autores grāmatas, šī nevienā brīdī īsti "nepaķēra". Pēc pirmās grāmatas izlasīšanas, šī šķita kā pilnīgi tā pati grāmata, nomainot tikai grāmatas varoņu vārdus... Ja "Debesis pelnos" nebija domāts kā vienkāršs "cash grab" un autore tiešām domāja, ka viņai ir vēl ko teikt un rakstīt (šobrīd jau esot pabeigta arī trešā grāmata), tad varbūt tiešām labāk būtu bijis ņemt pilnībā piemēru no "50 Greja nokrāsām" un izvērst vienu stāstu 3 grāmatās, nevis trīs reizes rakstīt vienu un to pašu.
BET atšķirībā no pirmās autores grāmatas, šī nevienā brīdī īsti "nepaķēra". Pēc pirmās grāmatas izlasīšanas, šī šķita kā pilnīgi tā pati grāmata, nomainot tikai grāmatas varoņu vārdus... Ja "Debesis pelnos" nebija domāts kā vienkāršs "cash grab" un autore tiešām domāja, ka viņai ir vēl ko teikt un rakstīt (šobrīd jau esot pabeigta arī trešā grāmata), tad varbūt tiešām labāk būtu bijis ņemt pilnībā piemēru no "50 Greja nokrāsām" un izvērst vienu stāstu 3 grāmatās, nevis trīs reizes rakstīt vienu un to pašu.
June 13, 2018
Sākotnēji bibliotēkā tielējos - vai tiešām man 'dārza sezonā' šī rezervētā grāmata ir vajadzīga.
It kā paredzama un banāla, bet tomēr izklaidējoša un vakaros palīdzēja atslēgties no domām par darbu. Tāpēc "it was ok" ir atbilstošākais vērtējums.
Viens jautājums tomēr mani nepamet - vai tiešām sievietes uzrunā tikai bagāti mačo ar brutalitāti / sadomazohisku pieskaņu seksā?
Pārāk daudz grāmatu ar šādu sižetu.
It kā paredzama un banāla, bet tomēr izklaidējoša un vakaros palīdzēja atslēgties no domām par darbu. Tāpēc "it was ok" ir atbilstošākais vērtējums.
Viens jautājums tomēr mani nepamet - vai tiešām sievietes uzrunā tikai bagāti mačo ar brutalitāti / sadomazohisku pieskaņu seksā?
Pārāk daudz grāmatu ar šādu sižetu.
March 4, 2023
Mana pirmā Račko grāmata un iespējams, ka pēdējā. Šausmīgi garlaicīgi, nepārliecināja personību uzbūve - Hārvardas students, kurš rīkojas tik muļķīgi un neprofesionāli, kura personība ir tikai cinisks alfa tēviņš un nevainīga meitene, protams, teicamniece, kura arī gultā ir labāka, nekā visas citas pieredzējušās. Pēdējās 100 lpp bija tīrās mocības, lasīju paragrāfu pirmos teikumus, lai tikai ātrāk varētu beigt (ne tik ātri, cik Vanesa)
August 12, 2024
Man prieks, ka grāmatu klubiņš pieķērās šim. Negaidīju Skubija Dū epizodes cienīgo noslēgumu. Varētu teikt, ka bija gandrīz smieklīgi, bet man vienkārši palika žēl Latvijas auditoriju, kam acīmredzami trūkst normālas erotiskās literatūras. Bet gan jau man vienkārši skauž, jo neesmu tik perfekta kā Vanesa.
Domas par Stefanu: “Laura pavērās vīrietī tā, it kā nespētu tikt skaidrībā - viņš ir vājprātīgs vai vienkārši neizsakāmi stulbs.”
Domas par Stefanu: “Laura pavērās vīrietī tā, it kā nespētu tikt skaidrībā - viņš ir vājprātīgs vai vienkārši neizsakāmi stulbs.”
August 27, 2018
Ja salīdzina ar pirmo grāmatu, šī man patika labāk, tomēr paralēles ar Greju nevar nesaskatīt. Atkal naivais pelrušķītes stāsts, pārmaiņas pēc varēja uzrakstīt ko citu. Kā arī būdama ārste jāapšauba dažādi fakti par to, kā cilvēki par mīlēties visu nakti bez apstājas. Lai vai kā vēl viena Greja kopija.
August 13, 2020
Par biežu atkārtojas pārfrāzēti teksti, kas jau minēti grāmatā iepriekš, atstāstīti notikumi, kas jau pirms 20lpp izlasīti. Neradās cerētās sajūtas, pēc 16.nodaļas jau virspusēji skrēju pāri lapaspusēm. Paredzamas beigas.
November 12, 2020
Gandrīz jau vilka uz divām zvaigznēm, jo, protams, grāmata lasās viegli un ātri. Bet nu beigu sižets tik banāls un paredzams.. turklāt visu laiku nepamet sajūta, ka šī ir copy-paste pirmajai autores grāmatai. Izlasīju lasīšanas pēc, lai būtu lietas kursā, kāpēc tad visiem tik ļoti ‘patīk’...
July 21, 2018
2,5 stars
August 22, 2018
Līdzīgi kā autores pirmā grāmata, arī šī ir gaumīgi uzrakstīta - pietiek gan pikanto detaļu, gan arī grāmatas sižets ir interesants.
December 23, 2018
Grāmata pāris vakariem.
Ja ļoti neiedziļinās sižetā un necenšas izprast cik reāls tas ir, tad var lasīt.
Nedaudz atgādina pirmo grāmatu.
Ja ļoti neiedziļinās sižetā un necenšas izprast cik reāls tas ir, tad var lasīt.
Nedaudz atgādina pirmo grāmatu.
September 17, 2019
Mazliet par daudz kāju trīcēšanas. Varone liekas stipri līdzīga iepriekšējās grāmats varonei. Scenārijs arī...jauna meitene un vecāks pieredzējis vīrietis... nekāds
pāsteigums ;).
pāsteigums ;).
November 11, 2020
Grāmata trāpa mērķī vakariem, kad strādāts 12 stundas pie datora un gribas atslēgties. Kritizētājus īsti nesaprotu - zinat, taču, kā raksta Račko - tak nepērciet, ja meklējat augsto mākslu!
December 30, 2022
Cilvēki nereti sevi mēdz identificēt ar pašu patērēto, savu personību izpaužot ar iecienītās mūzikas, iemīļoto filmu izvēlēm, arī uzsverot pārtiku, kādai dod priekšroku. Iespējams, saknes tam meklējamas skolas laiku atmiņu kladēs, kur bija jāatbild uz tādiem vitāli svarīgiem jautājumiem kā “kas ir tava mīļākā puišu grupa”, “kas tev vislabāk garšo” un… “kuru grāmatu tu pēdējo izlasīji”.
Šo mazo komūniņu vidū īpaši izceļama ir grāmatu lasītāju grupa, kuri pauž savas personības unikalitāti ar viedokļiem par citu sarakstītiem tekstiem, vienlaikus uzturot mītu, ka grāmatu lasīšana kā īpaši bagātina cilvēka personību, dvēseli, uzlabo empātiju, rosina labu literāro valodu utt. (Zemsvītras piezīme: kā to lieliski apliecina publiskās grāmatu mīļotāju grupas – tā nav.)
Paldiesdievam, ir pagājuši laiki, kad grāmatas bija vienīgais glābiņš no drūmās padomju cenzūras skartās realitātes, kur tikai zemtekstos un alegorijās varēja meklēt sapni par labāku pasauli. Šodienas sabiedrībai ir pieejams pilnīgi viss, un grāmatas ir tikai viens no plaša patēriņa izklaides un kultūras produktiem – līdz ar to grāmatu lasītāja unikālā būtība var sākt sajusties apdraudēta.
Nenoliedzot, ka plašajā literatūras telpā pastāv visdažādākās kvalitātes darbi, tomēr ir jāapzinās, ka no ābeles nevajag gaidīt bumbierus un ka katrai sarakstītai grāmatai ir sava auditorija un sava sūtība. Tas, kas patīk pilnīgi visiem, visticamāk, tā līdz galam neder nevienam (un, atzīsim, te, Goodreads, mēs ļoti labi zinām, ka ir grāmatas, kuru patikšana ir labais tonis un vice versa).
Par Karīnas Račko grāmatām, protams, zināju, biju pazvaigājusi līdz ar dažiem nežēlīgiem recenzentiem, bet pat nemēģināju vērt vaļā, jo zināju, ka nebūs mans. Taču dažādu sakritību rezultātā, cenšoties atrast pašu vieglāko literatūru atvaļinājuma pirmajai dienai, kurā plānots darīt precīzi neko, pie manis nonāca Račko “Debesis pelnos” un, pārvarot pirmo stereotipu raisīto pretestību, diezgan raiti pusdienlaikā to jau biju piebeigusi.
Pirmās sajūtas, protams, bija - LOL. Klišeju klišejas, neizpratne par zīmoliem un "augstākās sabiedrības" paradumiem (miljonāri nepasūta ilggadējai mīļākai GLĀZI kaut kāda moetiņa), viss kā no nolāpītas padsmitgadnieces sapņojumiem - viņa ideāla, ar perfektu augumu, viņš ideāls, ar perfektu augumu. Viņa teicamniece, nabadzīga, nevainīga un eņģelis, viņš ciniķis, netic mīlestībai un miljonārs. Ka tik vienā brīdī viņu pat par sātanu nenodēvēja vai kā tamlīdzīgi. Kopumā tur ir milzum daudz lietu, kam var piesieties - īpaši pārzinot atsevišķu nozaru aizkulises - bet vai vajag.
Un tad vienā brīdī tā grāmata mani paķēra... jo atcerējos, kā kaut kādos 17 gados lasīju pirmās latviski izdotās Kontinenta lubenes, un principā, nometot malā savu šodienas dzīves pieredzi, rūdījumu, izpratni par lietu kārtību - nu galīgi nav slikti. Pasaciņa lielām meitenēm. Ā, un kas nav maznozīmīgi, erotiskā sadaļa arī strādā tā, kā vajadzētu. Te gan vietā piebilde - šķiet, lai pavilktos uz Račko rakstīto, jābūt līdzīgiem priekšstatiem par seksu un erotiku. Ja liela auguma muskuļoti vīrieši un slaidas sievietes lielām krūtīm, kā arī strikti heteroseksuālas attiecības neietilpst seksuālo preferenču pirmajās rindās, nav jēgas šitam ķerties klāt. Atceros manījusi publisku sašutumu, ka tur vienā epizodē esot romantizēta izvarošana, es līdz galam šim apgalvojumam nepiekrītu – ja vīrietis pēc abpusēji gribēta seksa uzvedas kā kretīns, tam ir jāpiemēro cits vārds.
Neesmu pārliecināta, ka tuvākās piecgades laikā pieķeršos vēl kādam šī žanra darbam (neatkarīgi no tā, Račko vai ne – Račko), bet kopumā labi pavadīta dienas pirmā daļa. Galu galā, reizēm arī pieaugušām meitenēm ir nepieciešamas pasaciņas, turklāt, atšķirībā no pornofilmām, te iespēja, ka beigās viņi apprecas un dzīvo ilgi un laimīgi, ir daudz lielāka 😉 PS Tā ir daiļliteratūra, nevis uzziņu vai padomu literatūra, nemēģiniet šo visu atkārtot mājās.
Šo mazo komūniņu vidū īpaši izceļama ir grāmatu lasītāju grupa, kuri pauž savas personības unikalitāti ar viedokļiem par citu sarakstītiem tekstiem, vienlaikus uzturot mītu, ka grāmatu lasīšana kā īpaši bagātina cilvēka personību, dvēseli, uzlabo empātiju, rosina labu literāro valodu utt. (Zemsvītras piezīme: kā to lieliski apliecina publiskās grāmatu mīļotāju grupas – tā nav.)
Paldiesdievam, ir pagājuši laiki, kad grāmatas bija vienīgais glābiņš no drūmās padomju cenzūras skartās realitātes, kur tikai zemtekstos un alegorijās varēja meklēt sapni par labāku pasauli. Šodienas sabiedrībai ir pieejams pilnīgi viss, un grāmatas ir tikai viens no plaša patēriņa izklaides un kultūras produktiem – līdz ar to grāmatu lasītāja unikālā būtība var sākt sajusties apdraudēta.
Nenoliedzot, ka plašajā literatūras telpā pastāv visdažādākās kvalitātes darbi, tomēr ir jāapzinās, ka no ābeles nevajag gaidīt bumbierus un ka katrai sarakstītai grāmatai ir sava auditorija un sava sūtība. Tas, kas patīk pilnīgi visiem, visticamāk, tā līdz galam neder nevienam (un, atzīsim, te, Goodreads, mēs ļoti labi zinām, ka ir grāmatas, kuru patikšana ir labais tonis un vice versa).
Par Karīnas Račko grāmatām, protams, zināju, biju pazvaigājusi līdz ar dažiem nežēlīgiem recenzentiem, bet pat nemēģināju vērt vaļā, jo zināju, ka nebūs mans. Taču dažādu sakritību rezultātā, cenšoties atrast pašu vieglāko literatūru atvaļinājuma pirmajai dienai, kurā plānots darīt precīzi neko, pie manis nonāca Račko “Debesis pelnos” un, pārvarot pirmo stereotipu raisīto pretestību, diezgan raiti pusdienlaikā to jau biju piebeigusi.
Pirmās sajūtas, protams, bija - LOL. Klišeju klišejas, neizpratne par zīmoliem un "augstākās sabiedrības" paradumiem (miljonāri nepasūta ilggadējai mīļākai GLĀZI kaut kāda moetiņa), viss kā no nolāpītas padsmitgadnieces sapņojumiem - viņa ideāla, ar perfektu augumu, viņš ideāls, ar perfektu augumu. Viņa teicamniece, nabadzīga, nevainīga un eņģelis, viņš ciniķis, netic mīlestībai un miljonārs. Ka tik vienā brīdī viņu pat par sātanu nenodēvēja vai kā tamlīdzīgi. Kopumā tur ir milzum daudz lietu, kam var piesieties - īpaši pārzinot atsevišķu nozaru aizkulises - bet vai vajag.
Un tad vienā brīdī tā grāmata mani paķēra... jo atcerējos, kā kaut kādos 17 gados lasīju pirmās latviski izdotās Kontinenta lubenes, un principā, nometot malā savu šodienas dzīves pieredzi, rūdījumu, izpratni par lietu kārtību - nu galīgi nav slikti. Pasaciņa lielām meitenēm. Ā, un kas nav maznozīmīgi, erotiskā sadaļa arī strādā tā, kā vajadzētu. Te gan vietā piebilde - šķiet, lai pavilktos uz Račko rakstīto, jābūt līdzīgiem priekšstatiem par seksu un erotiku. Ja liela auguma muskuļoti vīrieši un slaidas sievietes lielām krūtīm, kā arī strikti heteroseksuālas attiecības neietilpst seksuālo preferenču pirmajās rindās, nav jēgas šitam ķerties klāt. Atceros manījusi publisku sašutumu, ka tur vienā epizodē esot romantizēta izvarošana, es līdz galam šim apgalvojumam nepiekrītu – ja vīrietis pēc abpusēji gribēta seksa uzvedas kā kretīns, tam ir jāpiemēro cits vārds.
Neesmu pārliecināta, ka tuvākās piecgades laikā pieķeršos vēl kādam šī žanra darbam (neatkarīgi no tā, Račko vai ne – Račko), bet kopumā labi pavadīta dienas pirmā daļa. Galu galā, reizēm arī pieaugušām meitenēm ir nepieciešamas pasaciņas, turklāt, atšķirībā no pornofilmām, te iespēja, ka beigās viņi apprecas un dzīvo ilgi un laimīgi, ir daudz lielāka 😉 PS Tā ir daiļliteratūra, nevis uzziņu vai padomu literatūra, nemēģiniet šo visu atkārtot mājās.
Displaying 1 - 29 of 29 reviews