Neredzamie

by Inga Gaile

Jauna rakstniece Gerda dodas uz kaimiņpilsētas rakstnieku māju, lai radītu savu pirmo romānu. Ierodoties rezidencē, jaunā sieviete atklāj, ka iepriekšējā vakarā tur aizdomīgos apstākļos gājis bojā ievērojams rakstnieks, pirmais nopietnais valsts Nobela prēmijas kandidāts rakstniecībā.

Vai slepkavība? Un, ja jā - kurš ir slepkava? Aizdomas krīt uz visiem - rakstnieku nama saimnieci, viņas meitu, uz draugu - vēsturisko romānu autoru, uz sievu un mīļāko...

Izmeklēšanā iesaistās gan pilsētas mērs, gan ietekmīga Francijas kultūras izdevuma žurnāliste, gan policists, kuru ar Gerdu saista sena, kopīga un dramatiska pagātne.

Kurš no rakstnieku nama iemītniekiem nestāsta patiesību? Varbūt tā ir pati Gerda?

208 pages, Hardcover

Published February 1, 2018

About the author

Dzejniece un rakstniece. Dzimusi 1976. gadā Rīgā. Beigusi Rīgas Centra humanitāro ģimnāziju (1993), studējusi literatūras teoriju, vēsturi un kritiku, kā arī teātra, kino un TV dramaturģiju Latvijas Kultūras akadēmijā.
Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju (1999), Annas Dagdas fonda balva (2004), Ojāra Vācieša prēmiju (2004, 2012), Dzejas dienu balvu (2007) un žurnāla "Latvju Teksti" balvu (2012). 2012. gadā saņēmusi Prozas lasījumu galveno balvu par stāstu "Piena ceļi". Kā arī Literatūras gada balvu par dzejoļu krājumu "Vai otrā grupa mani dzird?". Prozā debitējusi ar romānu "Stikli", kuram 2019. gadā sekoja "Skaistās". Ir sarakstījusi arī detektīvromānu "Neredzamie" un izdevniecībā Mansards izdots stāstu krājums "Piena ceļi".
Latvijas literatūras gada balva par prozas darbu "Skaistās".
Jaunākais darbs ir romāns sērijā "Es esmu" (Dienas grāmata) par rakstnieci Ivandi Kaiju - Rakstītāja. par to rakstniece saņēmusi Kilograms kultūras balvu literatūras kategorijā, kā arī nomināciju Latvijas literatūras gada balvai prozas kategorijā.
Dzejoļu krājums "Nakts" iznācis 2021. gadā.

Reviews

[Madara · Rating 3 out of 5]

Visa savīšanās beigu aplī tomēr bija forša.

Viena vakara grāmata.

[Aija · Rating 3 out of 5]

Man vairāk simpatizē Ingas Gailes nopietnā puse, taču bija interesanti šajā rakstnieci ieraudzīt no pilnīgi citas puses. Bez bagātiem valodas “kokgriezumiem”, bez pārāk smagām tēmām un ar varoņiem, kas, šķiet, dzīvo kaut kur pašas rakstnieces tuvumā-bohēmu mīloši atzîti un mazāk talantīgi autori, kas galu galā ir un paliek tikai cilvēki ar savām vājībām un sliktiem lēmumiem.

[Linda Tomase]

-3 zvaigznes. Kas tas vispār ir par izstrādājumu? Grūti noticēt, ka tas ir dzejnieces Ingas Gailes darbs. Sižeta nav, varoņi kā karikatūras, no detektīva atmosfēras ne kripatas. Kādam no izdevniecības vai kādam no pirmajiem melnraksta lasītājiem vajadzēja atklāti pateikt un atturēt no šāda savārstījuma publicēšanas. Izmocīju līdz 80.lpp

[Alma · Rating 2 out of 5]

Es parasti neesmu tā, kas raksta garas atsauksmes, it īpaši par ne pārāk labām grāmatām. Apzinos, ka nespēju uzrakstīt labāku krimiķi, kur nu vēl to novērtēt, bet šī grāmata trāpīja nelaikā, tādēļ kārtīgi to izķidāšu.

1. zvaigzne ir par to, ka grāmata pastāv.

Tas ir arī viss, ko tā dara. Tai nav mērķis, funkcijas - jebkas, kas varētu man dot “jēgu” to vispār lasīt. Vai tas ir kriminālromāns? Jā. Vai tajā ir burti? Jā. Tas arī ir viss.

Visi aspekti no šīs grāmatas šķiet nepabeigti un forsēti. Es pēdējā laikā bieži dzirdu, ka, rakstot grāmatas, pēc laika tēli uzsāk paši savu ceļu, sāk paši sevi rakstīt, un esmu šo arī pieredzējusi dažos darbos, bet šeit visas personības bija… kariķētas (ja tā drīkst teikt). Gerda - īsts Līsbetas Salanderes neveiksmīgs atdarinājums, Kaspars - pārspīlēts “manchild”, Vilma - bērnišķīgās “citādās” attēlojums, jebkura no sieviešu rakstniecēm - “pusmūža mūza”. Pirmo reizi gadījies tā, ka nevēlos nevienam tēlam dzirdēt laimīgas beigas.

Varbūt tas bija mērķis, varbūt šie pārspīlējumi bija tā domāti, to es nezinu, neesmu tik inteliģenta, bet vai to vajadzēja vēl apvienot ar krimiķa žanru (gribas pēc šī izlasīt kaut ko no Jū Nesbē…)?

2. zvaigzne ir par manu apjukumu.

Nesapratu lietas atrisinājumu, un tas mani iepriecināja. Tas bija viens faktors, kas deva cerību, ka šo grāmatu vispār atcerēšos.

Secinot varu piebilst, ka es neesmu pieredzējusi latviešu rakstnieču darbu lasīšanā - esmu iepazinusies ar Ezeru, Ikstenu, Repši un Rukšāni. Vai šis ir pilnīgi jaunatklāts žanrs, vai šis vispār ir raksturīgi Gailei, es nezinu, bet tas nav tas, ko gaidīju.

[Agris Fakingsons · Rating 3 out of 5]

..detektīvi viennozīmīgi nav mans žanrs, bet šo gribējās izlasīt un nebija tik traki. neko no šīs grāmatas necerēju, neko arī nesagaidīju, tā vienkārši bija daļa latviešu literatūras, kuru var lasīt, bet var arī nelasīt :)

[Vaira · Rating 4 out of 5]

Neesmu objektīva, par Ingas Gailes darbiem jūsmoju jau kopš viņas pirmās grāmatas un liekas, ka viņa nolasa manis pašas domas, bet izliek uz papīra skaisti, tēlaini un auditoriju piesaistoši. Ieintriģēja paziņas publicētie citāti un to iedvesmota nopirku arī grāmatu, izlasīju vienā rāvienā (varbūt tur vienīgais mīnuss, kas garāks arī nenāktu par ļaunu, beigas likās sasteigtas un varbūt pat pārāk netipiski laimīgas). Gerdas tēls ir gluži kā izkāpis no Ingas dzejoļiem un viņas iekšējie dialogi ik pa brīdim lika pasmaidīt, ja ne iesmieties skaļāk. Īsti, dzīvi, saprotami varoņi netipiskā situācijā kā mini detektīvs.

[Linda · Rating 3 out of 5]

Paralēlā visumā es esmu rakstniece, kontā vairākas lieliskas dzejas grāmatas, un nu jau arī prozas. Un šī ir mana visu laiku sliktākā un kritizētākā prozas grāmata.
Ziniet, es joprojām esmu lieliska rakstniece.

Tik tiešām, vadoties pēc citu komentāriem, biju gaidījusi ko drausmīgu, bet nebija tik traki. Veiksmīgi savērpts krimiķītis ar ļoti dzīviem, atšķirīgiem, pilnasinīgiem tēliem (nezinu, ko cilvēki cepas par to "kariķētību"). Vietām būtu gribējies, lai autore ar kādu pastrīdās, vai kādu frāzi, domugraudu, varoņa attieksmi atstāt vai tomēr ņemt ārā, bet kopumā man patika.

Tajā pašā laikā ļoti priecājos, ka autore ir augusi līdz romānam Skaistās, kas, manuprāt, ir viens no izcilākajiem pēdējo gadu latviešu literatūras darbiem.

[Ieva Andersone · Rating 4 out of 5]

Ļoti atšķirīga grāmata nekā Stikli vai Skaistās. Sākumā ienāca prātā doma, vai tik autore šo grāmatu neizlēma rakstīt kādu utilitāru iemeslu dēļ. Nezinu gan, vai Latvijā pat par populāru detektīvu iespējams saņemt pieklājīga apmēra honorāru. Varbūt var vienkārši padzīvot nedēļu rakstnieku namā piejūras pilsētā. Taču, lai kādi nu būtu iemesli, grāmata ir izdevusies. Tā ir pavisam cita Inga Gaile, kas māk rakstīt raiti, praktiski, ironiski un trāpīgi. Tēliem ir prototipi - sabiedrībā zināmi cilvēki un rakstnieki. Viens no grāmatas lasīšanas priekiem ir mēģināt atpazīt, kurš ar to vai citu cilvēku būtu domāts. Daži šķiet kombinācija: piemēram, galvenais varonis man liekas divu mūsu klasiķu - viena jau miruša, un vienas vēl dzīvas - apvienojums. Piejūras pilsētas mērs, protams, tur šaubu nav, un visai precīzs raksturojums. Vai man beigās palika skaidrība, kurš ir slepkavnieks? Nē, un no vienas puses forši, no otras - tomēr klasiskā žanra gabalā tomēr par to nevajadzētu būt šaubām. Jebkurā gadījumā: es būšu ļoti priecīga, ja Inga Gaile atkal izlemtu kādu utilitāru apsvērumu dēļ uzrakstīt kādu vienkāršu, populāra žanra romānu. Varbūt jāpamēģina erotiskais romāns vai trilleris? No Neredzamo ainām skaidrs, ka potenciāls ir.

[Andrejs Ķīlis · Rating 1 out of 5]

Galvenā varone ir garlaicīga, stereotipiska karikatūra. Kā detektīvs grāmata pilnībā izgāžas - nav lietišķu pierādījumu, noziegums netiek īsti atklāts un trūkst saprotama nobeiguma, kā arī nav paradīts, kā īsti varoņi nonāk no bēdīgās situācijas pirms paša nobeiguma līdz laimīgajām beigām. Turklāt pat nestabilais, tikai uz aizdomām un potenciāliem motīviem balstītais nozieguma atrisinājums nobeigumā tiek apšaubīts. Lai nu kas šī grāmata būtu, tas nav "Agatas Kristi manierē savērpts klasisks detektīvsižets"(citējot aprakstu uz grāmatas aizmugurējā vāka).

[Kristīne · Rating 3 out of 5]

Pirmajām 50 lapām kaut kā bija grūti tikt cauri, bet pie beigām sižets jau pat aizrāva.

[Angela Berke · Rating 5 out of 5]

Man ļoti patīk Gailes valoda. Poētiski, trāpīgi un eleganti. Arī asprātīgas ironijas/pašironijas netrūkst. Un sižets bija saviņķelēts aizraujoši. Nebija iespējams pārtraukt lasīt.

[tu zini, kas es esmu · Rating 3 out of 5]

Nekādas sajūsmas nav.

[Ingvilda · Rating 4 out of 5]

Ai, šis bija vienkārši labs detektīvs.

[Kristine Laurina · Rating 2 out of 5]

Visu laiku bija jādomā, kas jālieto šai šādi rakstītu :-) Tajā pašā laikā - man patika, JO - deva vēlmi rakstīt !!!

[Santuco · Rating 3 out of 5]

Viegli lasās, laba valoda, bet kaut kas vārdos neietērpjams līdz galam neļāva noticēt. Vispār man patīk Gailes proza, lasot dzirdu, kā autore pati lasītu tekstus

[Leonija · Rating 3 out of 5]

Nezinu kā citiem šīs grāmatas lasītājiem, bet man personiski prasījās vairāk sižetu, jo beigās īsti nevarēja saprast kā tika atklāts, kurš tad īsti krimināllietā ir vainīgais. Bet tā, kopumā, grāmata bija interesanta.