Le rouge vif de la rhubarbe

by Auður Ava Ólafsdóttir

"Souvent aux beaux jours, Ágústína grimpe sur les hauteurs du village pour s’allonger dans le carré de rhubarbe sauvage, à méditer sur Dieu, la beauté des nombres, le chaos du monde et ses jambes de coton. C’est là, dit-on, qu’elle fut conçue, avant d’être confiée aux bons soins de la chère Nína, experte en confiture de rhubarbe, boudin de mouton et autres délices.
Singulière, arrogante et tendre, Ágústína ignore avec une dignité de chat les contingences de la vie, collectionne les lettres de sa mère partie aux antipodes à la poursuite des oiseaux migrateurs, chante en solo dans un groupe de rock et se découvre ange ou sirène sous le regard amoureux de Salómon. Mais Ágústína fomente elle aussi un grand voyage : l’ascension de la « Montagne », huit cent quarante-quatre mètres dont elle compte bien venir à bout, armée de ses béquilles, pour enfin contempler le monde, vu d’en haut…"

Genres: Fiction, Roman, Contemporary, Novels

144 pages, Mass Market Paperback

First published January 1, 1998

About the author

Auður Ava Ólafsdóttir was born in Iceland in 1958, studied art history in Paris and has lectured in History of Art at the University of Iceland. Her earlier novel, The Greenhouse (2007), won the DV Culture Award for literature and was nominated for the Nordic Council Literature Award. She currently lives and works in Reykjavik.

Reviews

[Zanda · Rating 5 out of 5]

Savā ziņā apbrīnojami laba grāmata.
Islandiešu piejūras ciema rimta, nesteidzīga dzīve, kur skarbi skaistā daba cieši savijusies ar cieminieku ziemeļnieku izturību, savstarpējo draudzīgumu un izpalīdzību. Tur nav pierasts čīkstēt par dzīves grūtībām. Arī Augustīne ne. Kaut tieši viņai būtu par ko. Augustīnes sapnis ir pāri tam visam - Kalns.

Tēlaini skaisti, mierpilni, ar iekšēji harmonisku viegluma sajūtu.

Un rabarberiem, protams, ir īpaša loma cieminieku un Augustīnes dzīvē.

[Arta · Rating 4 out of 5]

“Ir ļoti maz tādu, kas uzdrīkstas dzīvē pieņemt tik daudzus nozīmīgus lēmumus. Vairākums jau ir lielās sprukās, kad vajag izvēlēties konfekti no šokolādes asorti kastes. Nē, viņi vienmēr izvēlas vienu un to pašu, ko pazīst pēc folijas krāsojuma, kā laboratorijas pele būrī allaž dodas uz stūri, kur ir barība.”

Tik smaržīga! Burvīgu noskaņu grāmatiņa...
Spiežu 4⭐️, bet domāju par 4.4⭐️

[Mairita (Marii grāmatplaukts) · Rating 3 out of 5]

3,5/5. Kopumā man patika stāsts. Tāds neizcakināts ziemeļu skaistais skarbums, dzīve kāda tā ir. Beigas gan gribējās konkrētākas un laikam pārāk daudz gaidīju labo atsauksmju iespaidā.
Plašāka atsauksme blogā https://gramatas.wordpress.com/2018/1...

[Sandra Koka (pielasit_sirdi) · Rating 4 out of 5]

⛰Sagadīšanās pēc pie manis atnāca nākamā islandiešu grāmata, ko tulkojis tas pats Dens Dimiņš. Nu re, no islandiešiem man vairs neizvairīties!
.
.
Pirmkārt jau gribas teikt, ka esmu mazliet sajūsmināta par grāmatas vāku- tam tik patīkami pieskarties un gribas to apčamdīt atkal un atkal. Arī nosaukums mani valdzina, mana mīļākā krāsa un rabarberi, kurus es mēdzu ēst bez cukura-tā vien gribas iegrauzties kādā tikko izdīgušā skābulī. .
.

Bet ne jau tikai par saldiem rabarberu ievārījumiem, asinsdesām, melnām smilšu pludmalēm, vaļu medniekiem un neaizsniedzamiem kalniem ir šis stāsts. .
.

Grāmata tik poētiski, tik maigi un klusītiņām stāsta vientulīgu, līdz mielēm sāpīgu stāstu, ka gribētos, lai tā nebūtu tik īsa un turpinātos. .
.
🌕”Tu gribi teikt, ka nozīme ir ne tikai tam, kas notiek, bet arī tam, kas nenotiek?”🌖 Autore daudz ko astāj starp rindiņām, ļaujot lasītājam minēt vai tikai nojaust patieso dziļumu. Arī beigas man paliek neskaidras un liek uzdot jautājumus, vai mana interpretācija ir pareiza?! Vai tā beidzās šis stāsts?! .
.
Sarkanais rabarbers ir par gudru meiteni, kurai kopš dzimšanas ir kroplas kājas. Viņa dzīvo kopā ar sievieti, kas viņu mīl un rūpējas, tajā pat laikā ilgojas pēc mātes, no kuras pienāk tikai īsas vēstules. Viņa ilgojas pēc tēva, kuru nekad nav satikusi (🌕” Viņš vienkārši mani lieki netraucē, mēs apmaināmies ar ziņām- gan jūras pastā, gan telepātiski. “🌕) un vairāk par visu viņa gribētu uzkāpt tajā ciemata kalna virsotnē un darīt visas tās lietas, ko varētu darīt vesels cilvēks. 🌕”Tici man, ir daudz cilvēku, kas skrien visu mūžu, bet nekur tā pa īstam arī nenonāk”🌕 .
.
.
🐋Man šī grāmatiņa liekas tik smalka, tik jutīga, tik ļoti trausla- kā galvenās varones iekšējā sajūtu pasaule, kas nocietinājusies skarbajā un vienlīdz skaistajā Islandes dabā. .
.
.
4.5⭐️

[Elīna Jurberga · Rating 5 out of 5]

ārkārtīgi skaisti.

[Aline · Rating 4 out of 5]

Un court roman d'ambiance, d'atmosphère, d'une grande poésie. C'est sans prétention. Il ne s'y passe rien d'autre que la vie.
Ça été pour moi une lecture très agréable, comme suspendue dans le temps

[littleprettybooks · Rating 4 out of 5]

14/20

De ce roman ressortent une douce mélodie, un parfum de bien-être, d’espoir et de douceur. C’est un joli moment hors du temps. Un personnage inspirant de courage et de positivisme, un roman où la nature est au centre et où l’action est mise de côté au profit de l’ambiance qui s’en dégage.

Ma chronique : https://myprettybooks.wordpress.com/2...

[Kristīne · Rating 5 out of 5]

Katrs vārds vietā.

[Aija · Rating 3 out of 5]

Grāmata, kas jāpārlasa vēlreiz - lēnāk, klusāk, pārdomājot to, kas pateikts, un to, kas noklusēts un tikai nojaušams.
Brīžiem burtiski sajūtama, sasmaržojama Islandes skarbā daba, kur sarkani rabarberi ir vienīgais krāšņums melnā zemē un naktī.
Tomēr lasot nepamet sajūta, ka šis ir tikai melnraksts. Pārāk daudz tikai nojaušamā.
"Redze ir sarežģīta padarīšana. Daudzi dzīvo laimīgi, skatās, bet neredz, bet īstenībā mēs redzam, pat neskatīdanies."

[Aija Ekmane · Rating 3 out of 5]

Mazliet apmulsusi, jo īsti nesaprotu kā novērtēt šo grāmatu, kā jauniešiem paredzētu vai kā pieaugušajiem...
Man kā pieaugušajam, likās, ka grāmata tikai padod impulsus un pārējais jau roda šī impulsa rezultātā. Brīžiem plūstoši, brīžiem saraustīti, brīžiem haotiski. Šī noteikti nav ātrlasāmā grāmata.
Bet ja par jauniešiem, tad visdrīzāk šī nebūs grāmata ar kuru vecākiem veicināt bērnos grāmatu lasītprieku, ja tāda nav. Pārjūtīgām jaunietēm varbūt, bet tomēr man liekas, ka tie domu pavedieni pārāk ātri tiktu norauti strarp rindkopām , kuras var viena otrai sekot kā pilnīgi neatkarīgi un nesaistoši teikumi. Kaut kā mulstu. Tik daudz ietvertu domu, ka reāli vienīgais kam tu patiesi vari stabili pieķerties ir, ka galvenajai varonei ir no dzimšanas vājas kājas, viņa pārvietojas ar kruķiem un viņas sapnis ir uzkāpt kalnā.
Grāmata, kurā līdz galam nav pateikts nekas, bet pateikts tik daudz. Varbūt šis ir risinājums, kad autoram negribas rakstīt biezu grāmatu, bet gribas radīt sajūtu, it kā būtu uzrakstījis šo biezo grāmatu. Vai man tas patīk? Īsti vēl nesaprotu

[Audrey Martel · Rating 4 out of 5]

Peut-être un peu moins abouti que les autres titres de l'auteure, ce premier roman constitue tout de même un riche mélange de ce que l'on aime de Ava Audur Olafsdottir. L'Islande y est davantage décrite, de même que le changement des saisons si particulier. On découvre au passage quelques rites culinaires propre à ce pays insulaire.

L'écriture est poétique et subtile, les personnages sont magnifiques et forts.

Bref, je l'aime !

[Linda Tomase · Rating 5 out of 5]

Mīļā, labā O.A.Olafsdotira. Šis ir viņas pirmais darbs, bet tik skaidri redzams viņas neatkārtojamais stils - pārpasaulīgi izsmalcināts un reizē pavisam neveikls, bērnišķīgs, komisks. Dzīves dzeja un strupa ikdiena. Aizkustinoši. Labs stāsts, spilgti tēli, lielisks D. Dimiņa tulkojums.

[Linda · Rating 3 out of 5]

Grāmata patiešām burvīga, vienkārši neaizsniedzās līdz maniem tiem sirds nostūrīšiem, kur mīt zvaigznes.

[Inese · Rating 5 out of 5]

Visas 5 zvaigznes ar izsaukumzīmi. Jo ļoti tuvinājos. Valodskaisti. Citātskaisti. Gadalaikskaisti.
Bet neatkārtošos, jo daudzāk - https://gramatfoto.blogspot.com/2020/...

[Charlotte L. · Rating 4 out of 5]

La plume de l'autrice est d'une grande poésie et d'une grande douceur. Parfois un petit peu difficile à suivre et sans doute un peu trop bref pour être très marquant, ça n'en reste pas moins une vraie belle lecture, avec une héroïne unique et forte, et une Islande merveilleusement sombre et sauvage. Étant donné que c'est un premier roman, j'ai bien envie d'en lire plus.

[Exuline · Rating 2 out of 5]

C'est toujours aussi difficile de rédiger une chronique sur un livre qui ne m'a rien apporté. J'ai trouvé ma lecture insipide, fade sans début ni fin.

Une note de l'éditeur dit sur la quatrième de couverture : "Le Rouge vif de la rhubarbe éclaire à merveille l'œuvre de la grande romancière islandaise." Et ben dit donc avec ça, je suis totalement rassurée sur le fait que je vais avoir du mal à sortir de ma PAL Rosa Candida.

Pourtant je comprends les personnes qui se sont laissés porter ou devrais-je dire bercer par Ágústína, elle affronte son quotidien des rêves plein la tête, et regarde passer les nuages au dessus d'elle et réinvente le monde à sa façon. Ce livre n'est qu'une succession de mini scénettes sans véritable lien les unes avec les autres, c'est presque comme si l'auteure avait décidé de nous balancer au visage des instants de vies décousus. Je n'ai donc pas été sensible à l'histoire et à la plume de notre célèbre romancière islandaise.

J'ai terminé de lire ce livre il y a une semaine, et déjà il ne m'en reste pas grand chose ...

J'ai bien conscience que c'est peut être la chronique la plus courte de mon blog, mais là je ne sais pas quoi vous dire de plus, je ne suis surement pas le meilleur public pour ce genre de littérature.

[Léa · Rating 3 out of 5]

Un roman doux et charmant qui, cependant, ne me laissera pas un souvenir impérissable.

[Sisī · Rating 5 out of 5]

Saldsērīga grāmata, kas atstāj spēcīgu pēcgaršu. Apbrīnojama autores spēja neliela apjoma darbā radīt lielu vielu pārdomām.

[Laura · Rating 3 out of 5]

Grūti pat noformulēt sajūtas par šo grāmatu. Palika baigā mazumpiegarša, lasīju, lasīju un ar katru lpp gaidīju to "nu tik sāksies, nu tik būs", un noķeršu to īsto grāmatas garšu, bet tā arī paliku kaut kur gaisā karājamies, mazliet skumju un brīvības plīvurā un tomēr līdz galam nesapratu.

[Dana La · Rating 3 out of 5]

skaisti, bet bez beigām

[Agris Fakingsons · Rating 3 out of 5]

..kaut kas šajā visā man tiešām patika, bet līdz galam ar šo grāmatu vienas dienas laikā neapradu, īpaši jau pēdējās nodaļas izskaņā.

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 3 out of 5]

“Tu gribi teikt, nozīme ir ne tikai tam kas notiek, bet arī tam, kas nenotiek?”

Augustīne ir īpaša meitene - īpaša, jo kopš dzimšanas nespēj staigāt, bet vēl jo vairāk tādēļ, ka īpaši darbojas viņas prāts. Meitene nesaredz kopainu, bet pamana miljoniem sīkumu un var izrēķināt vissarežģītākos matemātikas uzdevumus, bet nespēj uz papīra uzrakstīt risināšanas gaitu.Tomēr īpašiem cilvēkiem, diemžēl, ne vienmēr būt ir viegli un viegli nav arī Augustīnei.
Meitenes mamma šķiet īsta dzeguze - pasaules skrējēja, kas savu bērnu iemaina pret brīvību un dodas strādāt tālu prom, taču uztur savdabīgu saraksti ar meitu, kur sola reiz tikties, dzīvot kopā, taču šis “reiz” nepienāk. Par tēvu Augustīne nezina teju neko. Meiteni audzina vecmāmiņas draudzene, kas saskata meitenē īpašo un tic Augustīnes pat vispārdrošākajiem sapņiem - piemēram, uzkāpt ciema augstākajā kalnā. Taču vairumam apkārtējo šķiet, ka Augustīne ir tikai savdabīga sapņotāja, tomēr viņa ir arī mērķtiecīga darītāja.

Sērīgs young adult žanra gartstāsts, kas uzrakstīts skaistā un poētiskā valodā. Šķiet, lasot, vairāki jautājumi paliek karājoties gaisā bez atbildēm, tāpat kā grāmatas beigas. Kopumā grāmata nebūt nav slikta, taču es domāju, vai nav par sarežģītu attiecīgajai mērķauditorijai.

Lai gan tikai uz pāris dienām (kas ir daudz par maz) - taču man ir bijusi tā laime pabūt Islandē, redzēt grāmatā aprakstīto melno smilšu pludmali un termālos baseinus - Islandes daba nudien ir skarba un drūmi skaista. Autore ir lieliski radījusi Islandes noskaņu un šī grāmata mani atmiņās aizveda uz vietu, kuru zemes spēki cenšas saraut gabalos.

[chacha · Rating 3 out of 5]

3.5 ?

je l'ai presque terminé hier soir, à moitié hallucinée de sommeil, et d'ailleurs la seule chose que j'ai retenue de ma lecture d'hier soir, c'est les oiseaux morts. pourquoi diable autant d'oiseaux morts dans le dernier tiers de ce bouquin ? en référence à la mère de la protagoniste ? ou juste parce que l'histoire a lieu sur une île, dans un village très rural, et c'est le quotidien des gens là-bas ?

c'est ouf, ça me dérange vraiment de pas savoir.

j'ai rien compris à la fin non plus. pourtant, la fin, je l'ai lue ce matin, fraîche et reposée.

la prémisse avait tout pour me plaire (même si, bon, pour moi Agústina avait, genre, 68 ans, pas 16). l'idée qu'une femme (une fille en l'occurrence) grimpe une montagne armée seulement de ses 2 béquilles, niveau tête mûle "je vais vous prouver ce que je vaux", j'ai adoré le concept. perso c'est ma came, peut-être parce que j'ai ce besoin de me prouver au monde aussi.

bref. le début (l'automne, puis l'hiver) m'a beaucoup plu, puis ensuite... ensuite, je sais pas ce qu'il s'est passé ? on arrive au printemps, et tout devient hyper flou. j'arrive plus à comprendre l'enchaînement d'événements pourtant les choses devraient être claires, puis que la protagoniste arrive au moment de vérité, au moment de relever son défi...

la fin est un mystère à mes yeux, mais c'est peut-être parce que j'ai lu une partie à moitié endormie. je vais le relire, histoire de mettre les choses au clair.

[Maracujia · Rating 4 out of 5]

Il rosso vivo del rabarbaro è la storia di Ágústína, un’adolescente per cui la vita è un’eterna lotta, una conquista da affermare giorno per giorno.
E quale miglior affermazione di se al mondo che non scalare la loro Montagna, per lei che non ha l’uso delle gambe. Una conquista che le permetterà di valutare, anche, la possibilità di crescere.

Anche con questo romanzo, il primo da lei pubblicato ma arrivato in Italia in ritardo rispetto agli altri, la Ólafsdóttir si conferma una scrittrice dalla penna magica e dalla straordinaria sensibilità.

[Val B-t · Rating 3 out of 5]

Bien circonscrit, court roman à l'histoire bien simple, porté par une écriture lente et un brin poétique. L'héroïne est une handicapée de naissance, qui est prise en charge par une vieille dame dans un village nordique (en Islande probablement) et qui a des rêves de grandeur, elle qui mène pourtant une vie rurale très simple.

[Karīna Janova-Jannava · Rating 3 out of 5]

Ja jums patika Eivas Lavanderas savādās un skaistās skumjas, tad jums patiks šī (un otrādi!) Abas grāmatas ir kā identiskas dvīņumāsas - noskaņa, vide, valoda. Pat tēli tie paši. Lasīju un brīnījos, cik līdzīgi var domāt un rakstīt divas autores (islandiešu un amerikāņu) divās dažādās pasaules malās.
Ļoti skumja, aizkustinoša, melanholisku noskaņu grāmata.

[Roxy · Rating 2 out of 5]

Ça crée des belles images dans la tête, mais toute la narration est décousue et si quelqu'un me demandait l'histoire, je ne saurai quoi dire. Au moins, c'était une bonne pause avant le retour du psychopathe (La bête).

[Noémie Paillon · Rating 3 out of 5]

J’ai aimé retrouver dans l’écriture la douceur et la poésie propres à Audur Ava Olafsdottir.
Toutefois j’ai eu le sentiment de lire l’ébauche de ses prochains livres, avec une histoire décousue dans laquelle on se perd un peu et un roman trop court pour s’y plonger réellement.

[katrín lea · Rating 3 out of 5]

3.5 fín bók! elska auði övu og veit að þetta er hennar fyrsta bók, finn alveg stílinn hennar vera að mótast en er samt ekki alveg kominn. skiljanlega. falleg bók og alltaf fallegar setningar og lýsingar. var samt súper lengi með hana því ég var ekkert spennt fyrir henni.

[Niwininon · Rating 5 out of 5]

Une écriture à la fois mélancolique et poétique. L'autrice nous fait traverser différentes saisons et différents paysage avec une force lyrique éblouissante.
Le manque d'intrigue n'est pas une problématique, nous suivons simplement les moments de vie d'Augustina. Rien n'est superflu, la lecture est reposante, fluide et agréable. Quel banger.