Aizaugušās drupas

by Alfreds Dziļums

Cīnītāju atmiņas. Miera zvani skan — bet stāvoklis kļuva traģisks. Latviešu leģionāri, kas cīnījās par savas zemes brīvību, pēkšņi tika apvainoti par noziedzniekiem. Ne ārstu, ne.invalīdu cilvēciskais saprāts nespēja pieņemt šo netaisnību, zuda arī uzticība izslavētajai rietumu tautu humanitātei. Kāda jēga bijusi pasaules karam, ja verdzība un terors turpinās, ja dzeloņu žogi draud nogriezt pusi Eiropas?’

Katra pavadītā nakts un diena nesa mūs tuvāk baigam liktenim. Mēs arvien atradāmies krievu aplenktā pilsētā.

Stāvokli varējām tikai zīlēt pēc angļu sardzes: tomēr tā mainījās pie slimnīcas vārtiem, tikmēr mums vēl bija cerības otrā pasaules karā sekas pārdzīvot. Pilsētā pieņēmās panika. Civilisti devās rietumu virzienā ar mugursomām, atlokas ratiņiem. Bēgļu mokas vēl nebija beigušās. No kā viņi bēga, kad miera zvani bija vēstījuši pasaulei jaunu taisnību un brīvību?

236 pages, Hardcover

First published January 1, 1968

About the author

Alfreds Dziļums (1907–1976) – rakstnieks. Pievērsies galvenokārt lauku dzīves tematikai, apliecinājis darba un zemnieka dzīves vērtību. Prozai raksturīgs spilgts tipāžs, psiholoģiski precīzs raksturojums. Latvijas lauki prozā attēloti dažādos vēsturiskos apstākļos.

Dzimis Jura Dziļuma un Helēnas Šteinertes ģimenē, vectēva Indriķa Dziļuma mājā – Doles pagasta “Jeņčos” –, jo ugunsgrēks bija nopostījis Baldones “Pūriņus”, kur bija ieprecējies viņa tēvs, turklāt abas saimniecības šķīra vien robežupīte Ķekaviņa. Agri zaudējis vecākus.
Kad tika dalīts tēva mantojums, ieguva zemesgabalu, kur vēlāk izveidoja savu saimniecību un uzcēla “Rietumu” mājas; šajā laikā viņš nodibināja ģimeni, kurā dzimuši divi dēli.

Izglītību galvenokārt ieguvis pašmācības ceļā. Nodarbojies ar lauksaimniecību Baldones pagasta Siliņos, vēlāk Pūriņos un 20. gs. 30. gadu beigās saimniekojis Baldones Rietumos (šo mājvārdu lietojis arī kā vienu no pseidonīmiem).

1949: apprecējās ar aktrisi Irmu Vārpu.
1950: martā pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā.
Strādāja Vermlandē.
Kopš 1955: pavasara ar ģimeni dzīvoja Stokholmā.

Literārā darbība
1925: pirmā publikācija - tēlojums "Meža ainas" žurnālā "Meža dzīve" 2. numurā ar pseidonīmu Vizuls.
Līdz 1938: literārās publikācijas žurnālā "Meža dzīve".
1938: stāsts "Aizbērtā aka" mēnešrakstā "Daugava" 8. numurā.

Literārie darbi
1931: drāma "Pie ozola".
1934: tagadnes aina "Kaimiņi".
1936: drāma "Egļu sala".
1938: stāsts "Raženā audze".
1939: luga "Mājas atslēga".
1939: luga "Smagās vārpas".
1939: luga "Meža vīri".
1939: romāns "Viršu druvas".
1940: romāns "Gaišie logi".
1942: romāns "Saplēstā krūze".
1946: īsprozas krājums "Pelni".
1947: pasaka "Sarkanais velns".
1947: stāsti "Meži deg".
1947: stāsts "Meža pils".
1948: triloģija "Celmenieki".
1948: pasaka "Meža Andrievs".
1949: romāns "Rīta cēliens", triloģijas "Celmenieki" 2. daļa.
1949: romāns "Tornas grāvrači".
1950: pasaka "Sētnieks Čiepsts".
1951: romāns"Vēja kaņepe".
1953: romāns "Dieva dzirnas", triloģijas "Celmenieki" 3. daļa.
1952: romāns "Vakars uz ezera".
1955: romāns "Pārvietotie".
1956: romāns "Mežlejas taurētājs".
1960: romāns "Nokaltis zars".
1961: romāns "Cilvēki vētrā".
1962: autobiogrāfisks romāns "Zeme dzīvo".
1964: autobiogrāfisks romāns "Pēdas rīta rasā".
1964: romāns "Daugavas krāces".
1965: romāns "Aklā ezera velns".
1965: stāstu krājums "Dieva dārzs".
1967: romāns "Vilka zobs".
1968: autobiogrāfisks romāns "Aizaugušās drupas".
1969: romāns "Vēja melderis".
1970: romāns "Tiesas svētdiena".
1971: stāts "Vienas vasaras zieds".
1972: romāns "Lai neaizmirstam".
1973: romāns "Kurzemes sirds vēl dzīva".
1974: autobiogrāfisks romāns "Mežu aizvējā".
1975: romāns "Gaidi mani!".
1976: romāns "Kurzemīte, sērdienīte".
1978: stāstu krājums "Plosti sēklī".

1941: laikrakstā "Padomju Latvija", Nr. 43-122; romāns "Rāvainie ūdeņi" (paskatīties, vai tas nav romāns "Celmenieki", parādās arī Celmenieku vārds, tomēr sākums ir pilnīgi atšķirīgs). 1. daļas beigas (23. maijs).
1944: žurnālā "Laikmets" romāns "Vēja vērpete" - Nr. 29 (14. jūl.) – Nr. 39 (10 tupinājumi; 22. jūl.)

1997–2008: Latvijā izdoti Raksti (1–26).

Sarakstījis lugas "Pie ozola" (1931), "Uz milža pleca", "Beigu sākums" (abas 1964) u. c.
1958: romānu "Laila no Rīgas" aktieris un režisors Andris Valdmanis dramatizējis teātra izrādēm, darbu
dēvēdams par komēdiju 3 cēlienos ar mūziku un dziesmām.
Viencēlieni "Bernauera iela" un "Tvists un sudmaliņas".

Darbojies karavīru laikrakstā "Kurzemnieks" un žurnālā "Tālos Ceļos" (1944–1945).

1948: Latvijas Sarkanais krusts sakārtojis noveļu krājumu, kas aptver vienpadsmit rakstnieku darbus. Izdevums domāts latviešu neredzīgajiem, kādēļ to iespiedīs neredzīgo rakstā. Krājumā iekļauts Dziļuma stāsts "Līžele". Citi autori: Jānis Klīdzējs (Jūrmalas priedes), Anšlavs Eglītis (Olas), Irma Grebzde (Nāve). Knuts Lesiņš (Māmiņas ceļasoma), Jānis Jaunsudrabiņš (Sapņu kamanās), Pāvils Klāns (Dūda), Jānis
Širmani