What do you think?
Rate this book
Tilda ja tolmuingel
Andrus Kivirähki uus raamat "Tilda ja tolmuingel" ilmub juba mai alguses. Illustratsioonid on raamatule teinud Takinada ehk Irina Shabarova. Kivirähki kauaoodatud lasteraamatus tegutsevad Tilda ja teda abistav tolmuingel:
Vahel juhtub, et me unustame. Unustame tähtsaid asju. Selliseid, mida oleks tarvis tingimata mäletada.
Siis tulevadki meile appi väikesed tolmuinglid. Nad on nähtamatud, nii nagu ka tolm ise. Ja nemad mäletavad kõike, sest tolm on alati olemas olnud ega kao kunagi kuhugi. Üks säärane tolmuingel lendab sisse ka Tilda aknast...
Vahel juhtub, et me unustame. Unustame tähtsaid asju. Selliseid, mida oleks tarvis tingimata mäletada.
Siis tulevadki meile appi väikesed tolmuinglid. Nad on nähtamatud, nii nagu ka tolm ise. Ja nemad mäletavad kõike, sest tolm on alati olemas olnud ega kao kunagi kuhugi. Üks säärane tolmuingel lendab sisse ka Tilda aknast...
- GenresChildrensMiddle Grade
144 pages, Hardcover
First published January 1, 2018
6 people are currently reading
113 people want to read
About the author
Andrus Kivirähk
65 books290 followersAndrus Kivirähk is an Estonian journalist, playwright and novelist. His writing style can be called self-mocking and sarcastic with dark humour. His best known work "Rehepapp ehk November", a.k.a. "Rehepapp", has been translated to Finnish and Norwegian. "Mees, kes teadis ussisõnu", a bestseller in Estonia, so popular that a board-game was based on it, has been translated to English as "The Man Who Spoke Snakish". These books, as well as his other historical-themed works such as "Ivan Orava mälestused" and "Kalevipoeg" resonated strongly with contemporary Estonian society.
Kivirähk is also the author of the children's book "Leiutajateküla Lotte" and its sequels, and wrote the screenplay for the cartoon based on it.
Andrus Kivirähk works as a journalist, and is married with 3 children.
Kivirähk is also the author of the children's book "Leiutajateküla Lotte" and its sequels, and wrote the screenplay for the cartoon based on it.
Andrus Kivirähk works as a journalist, and is married with 3 children.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 41 reviews
October 12, 2020
Igauņu autora Kivirehka skaista fantāzijas pasaka bērniem ļoti mūsdienīgi aktuālās noskaņās - cilvēcība un mīlestība pret mākslīgo intelektu un tehnoloģijām - kurš šajā divcīņā būs tas uzvarētājs jeb .. Matrix mini versijā bērnu apziņas celšanai.
October 23, 2020
Tagad es zinu, kur pazūd pogas. Putekļu eņģelis iepatikušos pogu iesien no putekļiem novītā virvītē un dodas ar to pastaigāties. Pogas ir putekļu eņģeļu vājība.
Bet ne par to ir īstais stāsts. ;)
Tik ļoti sirsnīga grāmata! Mans iekšējais bērns priecājas.
Pavisam nedaudz vairāk šeit: https://lililasa.wordpress.com/2020/1...
Bet ne par to ir īstais stāsts. ;)
Tik ļoti sirsnīga grāmata! Mans iekšējais bērns priecājas.
Pavisam nedaudz vairāk šeit: https://lililasa.wordpress.com/2020/1...
November 13, 2020
Lai gan mazie klausītāji bija apmierināti ar grāmatu, taču jāsaka, ka šī, salīdzinot ar to pašu Oskaru, likās bezmaz nekāda. Pārāk didaktiski manai gaumei.
January 27, 2022
Piękna historia o zapominaniu, o korzeniach, o szczęściu, o dbaniu o Nasze pochodzenie.
Urocza, ciepła i niewymagająca
Urocza, ciepła i niewymagająca
October 19, 2021
Labā nozīmē vecmodīgs un aizkustinošs stāsts par atmiņām, prieku un to, kas ir svarīgs, un to, kas tāds nav. Atšķirīgs no citām Kivirehka grāmatām bērniem, bet aizvien labs. Un satriecoši skaistas ilustrācijas.
October 23, 2020
Ko daudz vairāk var pateikt par darbu, ja tas vienkārši ir izcils. Emocionāls stāsts par meiteni, kurai nav bijusi iespēja iepazīt savu tēvu, bet tāda rodas satiekot putekļu eņģeli. Skaista fantāzija.
October 25, 2020
Kivirehks ir stāstu meistars! Tilda un putekļu eņģelis ir sirsnīgs stāsts par cilvēkiem un viņu atmiņām. Par to, ka nekur nekas nepazūd bez pēdām, aizgājušie laiki un cilvēki pārvēršas putekļos. Brīdī, kad šķiet, ka esi aizmirsis kaut ko svarīgu, to atcerēties palīdz putekļu eņģeļi - mazas, pūkainas, lidojošas būtnes, kas atceras visu. Tilda satiek savu putekļu eņģeli un stāsts par meiteni un atmiņām var sākties!
October 7, 2018
Väga südamlik ja kaasakiskuv lugu. Lapsed kuulasid väga suure õhinaga ning nõudsid juba varakult õhtujutu lugemist.
December 17, 2018
Imearmas lugu, mis on nii tihedalt illustratsioonidega seotud, et lugedes on tunne nagu oleksid tolmuinglid selle loo tolmust kokku heegeldanud. Ilmselt ka natuke nööpe vahele põiminud.
Või siis vahelt ära närinud, kes neid teab.
Päris raske on öelda, kas see lugu saaks olla olemas ilma piltideta või kas need pildid saaksid olla olemas ilma loota.
Või siis vahelt ära närinud, kes neid teab.
Päris raske on öelda, kas see lugu saaks olla olemas ilma piltideta või kas need pildid saaksid olla olemas ilma loota.
July 5, 2021
Burvīga, salda, garastāvokli paceļoša grāmata! Kivirehks tiešām ir vārdu un noskaņas meistars! Un tie zīmējumi (māksliniece Irīna Šabarova) - FANTASTISKI skaisti! Ļoti mīlīgi un labestīgi! Mums katram noteikti ik pa laikam jāpalasa bērnu grāmatas savas dvēseles pabarošanai.
October 24, 2018
Mälestused on ühed kummalised asjad. Ühtäkki võivad ammu unustuse hõlma vajunud mälupildid nõnda eredatena meie meeled vallutada ning sa tunned, et aastakümneid tagasi aset leidnud hetk oleks otsekui tänasest hommikust. See on lihtsalt nõnda selge ja kirgas.
Minule meenus näiteks eelmine pühapäev üks aastate tagune hommikusöök. Me istume ema ja vennaga kollases köögis valge söögilaua taga. Mina ja vend oleme vast sellised 5–6-aastased pätakad. Järsku hakkab mööda kollast seina ringi hüppama üks hele päikeselaik. Meie vennaga ristisime selle nähtuse koheselt Päikesejänkuks ning olime uskumatult elevil meie külalise tõttu.
Praegu tagasi mõeldes sellele kaugele hommikule hakkan paratamatult analüüsima, kas see mälupilt on tõesti ühe kindla hommiku oma või mitmete hommikute summa? Päike võis ju vastasmaja akendest meie kööki peegelduda nõnda ka teistel hommikutel? Või oli see kindla aasta- ja kellaaja ning ilmastiku ideaalne klapp? Äkki järgmine aasta sama kuupäeva hommikul oli ilm pilves ja ülejärgmise aasta hommikul istusime sel kellaajal juba koolipingis. Või me lihtsalt ei märganud enam Päikesejänku külaskäike? Pean vennalt ja emalt uurima, kas ka nemad mäletavad seda üht hommikut ja meie erakordset külalist.
Kuid vähemalt ma sain see nädal teada põhjuse, miks mulle see kunagine kuldne hommik järsku meelde oli tulnud. Nimelt oli eelmine pühapäev meie poolt läbi hüpanud üks väike tolmuingel. Nemad mäletavad kõike ning aitavad lahkelt ka meil mäletamist väärivaid hetki meelde tuletada. Kui sa vahel äkki aevastad ja sul tuleb seejuures midagi ka meelde, siis tea, et su juurest vuhises mööda just üks tolmuingel. Ilmselt avastad sa peagi, et ühelt sinu kampsunilt või mantlilt on üks nööp kuhugi rändama läinud. Suure tõenäosusega võttis tolmuingel selle endaga kaasa, sest neil on täiesti lootusetu nõrkus nööpide vastu. Kuid selline väike tasu ühe helge mälestuse eest pole vast liiast.
Teisi minu arvustusi saate lugeda blogist aadressil:
http://kirjanduslikpaevaraamat.blogsp...
Minule meenus näiteks eelmine pühapäev üks aastate tagune hommikusöök. Me istume ema ja vennaga kollases köögis valge söögilaua taga. Mina ja vend oleme vast sellised 5–6-aastased pätakad. Järsku hakkab mööda kollast seina ringi hüppama üks hele päikeselaik. Meie vennaga ristisime selle nähtuse koheselt Päikesejänkuks ning olime uskumatult elevil meie külalise tõttu.
Praegu tagasi mõeldes sellele kaugele hommikule hakkan paratamatult analüüsima, kas see mälupilt on tõesti ühe kindla hommiku oma või mitmete hommikute summa? Päike võis ju vastasmaja akendest meie kööki peegelduda nõnda ka teistel hommikutel? Või oli see kindla aasta- ja kellaaja ning ilmastiku ideaalne klapp? Äkki järgmine aasta sama kuupäeva hommikul oli ilm pilves ja ülejärgmise aasta hommikul istusime sel kellaajal juba koolipingis. Või me lihtsalt ei märganud enam Päikesejänku külaskäike? Pean vennalt ja emalt uurima, kas ka nemad mäletavad seda üht hommikut ja meie erakordset külalist.
Kuid vähemalt ma sain see nädal teada põhjuse, miks mulle see kunagine kuldne hommik järsku meelde oli tulnud. Nimelt oli eelmine pühapäev meie poolt läbi hüpanud üks väike tolmuingel. Nemad mäletavad kõike ning aitavad lahkelt ka meil mäletamist väärivaid hetki meelde tuletada. Kui sa vahel äkki aevastad ja sul tuleb seejuures midagi ka meelde, siis tea, et su juurest vuhises mööda just üks tolmuingel. Ilmselt avastad sa peagi, et ühelt sinu kampsunilt või mantlilt on üks nööp kuhugi rändama läinud. Suure tõenäosusega võttis tolmuingel selle endaga kaasa, sest neil on täiesti lootusetu nõrkus nööpide vastu. Kuid selline väike tasu ühe helge mälestuse eest pole vast liiast.
Teisi minu arvustusi saate lugeda blogist aadressil:
http://kirjanduslikpaevaraamat.blogsp...
April 30, 2023
"Tilda ja tolmuingel" on lugu tüdrukutirtsust, kes on hakanud iga päevaga aina enam mõtlema sellest, kes ta isa enne surma oli. Ema pädevaid vastuseid aga ei anna, kuid ootamatult tekib plikal võimalus oma isaga siiski kohtuda - või siis mitte päris. Tema isa on tolmus!
Raamat on väga südamlik ja armas, samas ka krutskeid ja vigureid täis. Lugu tekitab igasugu emotsioone: kord võid nukralt meenutada kaotatut, teine kord naerad, kõht kõveras, ja imestad, kust autor selliste geniaalsete stseenideni on jõudnud. Süžee on lihtsalt jälgitav ning nauditav nii väikestele kui suurtele. Ilmselt eriti veel suurtele, kes siin suuri äratundmiskohti peaksid leidma.
Raamat on väga südamlik ja armas, samas ka krutskeid ja vigureid täis. Lugu tekitab igasugu emotsioone: kord võid nukralt meenutada kaotatut, teine kord naerad, kõht kõveras, ja imestad, kust autor selliste geniaalsete stseenideni on jõudnud. Süžee on lihtsalt jälgitav ning nauditav nii väikestele kui suurtele. Ilmselt eriti veel suurtele, kes siin suuri äratundmiskohti peaksid leidma.
June 18, 2018
Nii ILUS ja armas ja täitis südame soojusega!
June 10, 2020
Grāmata par to, ka mūsu atmiņas un patiesā būtība nekur nepazūd. Viss virmo mums visapkārt, putekļos. Ir tikai uzmanīgi jāieklausās.
October 21, 2021
Bezgala sirsnīga un mīlīga grāmata, ko izlasīt vienā elpas vilcienā. Par atmiņu nozīmi, par attieksmi pret dzīvi un apkārtējiem, par nesamākslotību.
November 17, 2020
Geniaalne! Ja lisaks veel hästi kirjutatud ja muhe lugeda. Sobib nii noortele kui ka täiskasvanutele.
Kõik on tolm! Ja kui kõik on tolm, siis järelikult oleme me alati olemas mälestustena, sest tolm ei kao ju kunagi kuhugi. Alati tuleb tagasi! :D
-------------------
"Mina olen tolm," ütles loomake. "Mis tähendab, et ma olen ka su isa. Ma olen kõik see, mis on kunagi olnud. Sest miski ei kao jäljetult. Kõik jääb alles. Kõigest saab tolm." lk 44
"/.../ Tolmuimeja ei tee tolmule midagi. Tolmule polegi võimalik midagi teha, tolm on olnud maailmas aegade algusest ja jääb siia aegade lõpuni. Sest kõik, mis kaob, muutub ju tolmuks. Tolm on igavene." lk 63
Sest ükski rahvas ei kao siit ilmast jäljetult. Tegelikult ei kao ta üldse kuhugi, ta vaid muutub ... tolmuks. Ja tolm mäletab. lk 79
Kõik on tolm! Ja kui kõik on tolm, siis järelikult oleme me alati olemas mälestustena, sest tolm ei kao ju kunagi kuhugi. Alati tuleb tagasi! :D
-------------------
"Mina olen tolm," ütles loomake. "Mis tähendab, et ma olen ka su isa. Ma olen kõik see, mis on kunagi olnud. Sest miski ei kao jäljetult. Kõik jääb alles. Kõigest saab tolm." lk 44
"/.../ Tolmuimeja ei tee tolmule midagi. Tolmule polegi võimalik midagi teha, tolm on olnud maailmas aegade algusest ja jääb siia aegade lõpuni. Sest kõik, mis kaob, muutub ju tolmuks. Tolm on igavene." lk 63
Sest ükski rahvas ei kao siit ilmast jäljetult. Tegelikult ei kao ta üldse kuhugi, ta vaid muutub ... tolmuks. Ja tolm mäletab. lk 79
January 27, 2019
Andrus Kivirähk on üks mu lemmikautor - mulle meeldib tema iroonia täiskasvanutele mõeldud juttudes ja südamlikkus lastelugudes. Tõepoolest, "Tilda ja tolmuingel" on väga südamlik raamat, mis tuletab meelde nii mõnedki elu põhiväärtused: mälu ja mälestused on olulised, need aitavad ka edaspidises elus paremini toime tulla; oma paha tujuga kannad negatiivsust ka teistele edasi.
Raamat on ka väga kaunis - Takinada illustratsioonid on tõesti imelised!
Soovitan kõigile! :)
Raamat on ka väga kaunis - Takinada illustratsioonid on tõesti imelised!
Soovitan kõigile! :)
December 2, 2020
ENG below
Vīlusies Kivirehkā neesmu, tomēr nepamet sajūta, ka varētu labāk. Brīdinu, tālākais teksts iekļauj arī maitekļus.
Pirmkārt, neesmu droša, vai lielā (drīzāk jau mazā), "ļaunā" pārvēršana putekļos ir labākais risinājums. Vēl pie tam ņemot vērā, ka teorētiski ļaunais tēls dzīvo ļoti noslēgti, nekādu ļaunumu sabiedrībai līdz šim nebija nodarījis, ir diezgan liels sociofobs, baidās no putekļiem. Diezgan skaidrs, ka viņš cieš no misofobijas (pataloģiskas bailes no netīrumiem un baktērijām). Un rezultātā viņš tiek pārvērsts pats savās bailēs. Vai tur būtu kāda dziļāka metafora?
Un tik cukurainas beigas arī negaidīju (jā, ir atšķirība starp laimīgām un cukurainām beigām). Vizuāli ļoti pievilcīga grāmata, it īpaši lemūrveidīgais putekļu eņģelis, arī tēmas svarīgas - vecāku noslēpumi (lai arī joprojām neesmu sajūsmā, ka viena no tēliem visu dzīvi savam vīram bija melojusi par saviem vecākiem, jo baidījās no atraidījuma), spiediens uz bērniem profesiju izvēlē (un autors īsti nevienā mirklī tā arī neļauj noprast, ka nezināt arī ir ok), vientuļo vecāku izvēle stāstīt/nestāstīt par otru vecāku. Varbūt tieši šī stāsta daļa mani uzrunāja visvairāk, jo varēju identificēties - gan ar mammas būvētajām sienām, smagumu un blokiem. Paldies autoram par to.
Tagad pasēdēšu, paskatīšos krēslainajā pagalmā un padomāšu par to vilšanos sajūtu vēlreiz.
***
ENG
ENG below
I'm not disappointed in Kivirekh but I can't get rid of a feeling that it could be better. For further read - spoiler alarm.
First of all I am not sure if turning main "evil" character into dust is the best solution. Especially if we keep in mind following facts: the theoretically evil character lives a very closed life, he hasn't done any harm to anyone until now, he's quite a sociophobe, scared from dirt and dust. Quite obvious that he's suffering from mysophobia (pathologic fear from dirt and bacteria). As a result of his phobia he gets turned into his own fear. Is there some deeper metaphor maybe?
Also, I was not expecting such a sugar-coated end. In general, it's a visually pretty book, especially lemur-type dust angel. Also the topics are relevant - parents' secrets (although I'm not excited about one of the characters lying to her husband for many years about her parents in fear from resentment), pressure on children in choosing profession (and author never really mentions that it is ok not to know), the single parents' choice to tell/not tell about the other parent. I believe this part was the one that talked to me the most as I could identify with the walls of silence built by mum, her emotional heaviness and blocks.
Now I will take some time to thing again about being dissappointed.
Vīlusies Kivirehkā neesmu, tomēr nepamet sajūta, ka varētu labāk. Brīdinu, tālākais teksts iekļauj arī maitekļus.
Pirmkārt, neesmu droša, vai lielā (drīzāk jau mazā), "ļaunā" pārvēršana putekļos ir labākais risinājums. Vēl pie tam ņemot vērā, ka teorētiski ļaunais tēls dzīvo ļoti noslēgti, nekādu ļaunumu sabiedrībai līdz šim nebija nodarījis, ir diezgan liels sociofobs, baidās no putekļiem. Diezgan skaidrs, ka viņš cieš no misofobijas (pataloģiskas bailes no netīrumiem un baktērijām). Un rezultātā viņš tiek pārvērsts pats savās bailēs. Vai tur būtu kāda dziļāka metafora?
Un tik cukurainas beigas arī negaidīju (jā, ir atšķirība starp laimīgām un cukurainām beigām). Vizuāli ļoti pievilcīga grāmata, it īpaši lemūrveidīgais putekļu eņģelis, arī tēmas svarīgas - vecāku noslēpumi (lai arī joprojām neesmu sajūsmā, ka viena no tēliem visu dzīvi savam vīram bija melojusi par saviem vecākiem, jo baidījās no atraidījuma), spiediens uz bērniem profesiju izvēlē (un autors īsti nevienā mirklī tā arī neļauj noprast, ka nezināt arī ir ok), vientuļo vecāku izvēle stāstīt/nestāstīt par otru vecāku. Varbūt tieši šī stāsta daļa mani uzrunāja visvairāk, jo varēju identificēties - gan ar mammas būvētajām sienām, smagumu un blokiem. Paldies autoram par to.
Tagad pasēdēšu, paskatīšos krēslainajā pagalmā un padomāšu par to vilšanos sajūtu vēlreiz.
***
ENG
ENG below
I'm not disappointed in Kivirekh but I can't get rid of a feeling that it could be better. For further read - spoiler alarm.
First of all I am not sure if turning main "evil" character into dust is the best solution. Especially if we keep in mind following facts: the theoretically evil character lives a very closed life, he hasn't done any harm to anyone until now, he's quite a sociophobe, scared from dirt and dust. Quite obvious that he's suffering from mysophobia (pathologic fear from dirt and bacteria). As a result of his phobia he gets turned into his own fear. Is there some deeper metaphor maybe?
Also, I was not expecting such a sugar-coated end. In general, it's a visually pretty book, especially lemur-type dust angel. Also the topics are relevant - parents' secrets (although I'm not excited about one of the characters lying to her husband for many years about her parents in fear from resentment), pressure on children in choosing profession (and author never really mentions that it is ok not to know), the single parents' choice to tell/not tell about the other parent. I believe this part was the one that talked to me the most as I could identify with the walls of silence built by mum, her emotional heaviness and blocks.
Now I will take some time to thing again about being dissappointed.
December 12, 2021
Na książki wydawnictwa Widnokrąg natknęłam się w tym roku za sprawą serii Kepler62, wydane w ramach serii "Bliskie-Dalekie sąsiedztwo", w której przybliżane nam są książki autorów głównie nadbałtyckich. Ale nie są to byle jakie książki, bo zmuszają nas do zastanowienia się nad, jak w przypadku Keplera62 ochrony środowiska, tak tutaj skupiamy się na pamiętaniu rzeczy, osób i wydarzeń, które już przeminęły. I o matko, jaka to jest piękna książka!
Tilda obserwuje dorosłych - mamę, która jest niewiarygodnie smutna i nie porusza tematu jej ojca, zmarłego, gdy ta miała zaledwie roczek; szefową mamy, która jest chamska i nieprzyjemna; ojca najlepszego przyjaciela, który skupiony na własnym zajęciu nie dostrzega innych. Tilda widzi i wie, że każdemu z nich, łącznie z nią samą czegoś brakuje, czegoś ważnego, nienamacalnego. Każde z nich wymazało wspomnienia, który były ich ogromną częścią - tą ciepłą, radosną, pełną miłości. I tu właśnie wkracza nasz mały kłębek kurzu, wspomnienie rzeczy, które już odeszły, a które nie znikną nigdy, bo kurz będzie istniał do końca świata i wszędzie się wciśnie.
Uwielbiam tą książkę. Jest jednocześnie prosta, ale napisana tak ładnie, że z przyjemnością podsunęłabym ją dzieciom, bo nie dość, że jest mądra, nie jest infantylna, to ma w sobie ukryty przekaz niczym baśnie Andersena, którymi zaczytywałam się jako dziecko. A ja ogromnie cenię książki dla dzieci, które mogę czytać jako dorosły czytelnik. To taki rodzaj historii, która pozostanie ze mną na dłużej i do której z przyjemnością wrócę nie raz i nie dwa, żeby ponownie ją przeżyć i być może odkryć coś nowego, co wcześniej mi umknęło. Uwielbiam historie z morałem, bo zawsze można z nich coś wyciągnąć, a poza tym wszystkie moje ulubione historie z dzieciństwa zawsze miały jakiś morał!
Podoba mi się też to takie nieoczywiste i niecodzienne użycie kurzu jako aniołem, a do tego te przepiękne ilustracje! Ja na pewno w najbliższym czasie przekopię się przez inne książki z tej serii, żeby poznać jeszcze inne historie, a wam póki co z czystym sercem polecam te, które już znam! :)
Tilda obserwuje dorosłych - mamę, która jest niewiarygodnie smutna i nie porusza tematu jej ojca, zmarłego, gdy ta miała zaledwie roczek; szefową mamy, która jest chamska i nieprzyjemna; ojca najlepszego przyjaciela, który skupiony na własnym zajęciu nie dostrzega innych. Tilda widzi i wie, że każdemu z nich, łącznie z nią samą czegoś brakuje, czegoś ważnego, nienamacalnego. Każde z nich wymazało wspomnienia, który były ich ogromną częścią - tą ciepłą, radosną, pełną miłości. I tu właśnie wkracza nasz mały kłębek kurzu, wspomnienie rzeczy, które już odeszły, a które nie znikną nigdy, bo kurz będzie istniał do końca świata i wszędzie się wciśnie.
Uwielbiam tą książkę. Jest jednocześnie prosta, ale napisana tak ładnie, że z przyjemnością podsunęłabym ją dzieciom, bo nie dość, że jest mądra, nie jest infantylna, to ma w sobie ukryty przekaz niczym baśnie Andersena, którymi zaczytywałam się jako dziecko. A ja ogromnie cenię książki dla dzieci, które mogę czytać jako dorosły czytelnik. To taki rodzaj historii, która pozostanie ze mną na dłużej i do której z przyjemnością wrócę nie raz i nie dwa, żeby ponownie ją przeżyć i być może odkryć coś nowego, co wcześniej mi umknęło. Uwielbiam historie z morałem, bo zawsze można z nich coś wyciągnąć, a poza tym wszystkie moje ulubione historie z dzieciństwa zawsze miały jakiś morał!
Podoba mi się też to takie nieoczywiste i niecodzienne użycie kurzu jako aniołem, a do tego te przepiękne ilustracje! Ja na pewno w najbliższym czasie przekopię się przez inne książki z tej serii, żeby poznać jeszcze inne historie, a wam póki co z czystym sercem polecam te, które już znam! :)
July 16, 2020
#jauniešiem⠀
⠀
Bieži vien grāmatās ilustrāciju autoru darbs tiek novērtēts kā teiksim otrā plāna aktieri- lieliski veido kopainu, bet tik un tā nav priekšplānā. Taču patiesībā dažkārt ilustrācijas pašas par sevi ir mākslasdarbs, ko vērts baudīt atsevišķi. ⠀
⠀
Šī grāmata mani piesaistīja ar skaistajiem un tajā pat laikā skumjajiem Takinada gleznojumiem-tik pievilcīgi un reizē pārdomas rosinoši. Arī pats stāsts manī izraisīja gan skumjas, gan smieklus- tāds īpatnējs emociju miksējums par zaudējumiem un meklējumiem, ar kuriem savā dzīvē tādā vai citādā formā saskaras ikviens. ⠀
⠀
Mazais putekļu eņģelis atsauca man atmiņā trīs dienu piedzīvojumu džungļos Borneo, kur vienā no nakts pārgājieniem mēs sastapāmies ar slow loris. Tikai gadus vēlāk skatoties national geographic pārraidi es uzzināju, ka supermīlīgais nakts dzīvnieciņš patiesībā ir bīstams-tā tiksiskais kodiens ir cilvēkam letāls. ⠀
⠀
⠀
Bieži vien grāmatās ilustrāciju autoru darbs tiek novērtēts kā teiksim otrā plāna aktieri- lieliski veido kopainu, bet tik un tā nav priekšplānā. Taču patiesībā dažkārt ilustrācijas pašas par sevi ir mākslasdarbs, ko vērts baudīt atsevišķi. ⠀
⠀
Šī grāmata mani piesaistīja ar skaistajiem un tajā pat laikā skumjajiem Takinada gleznojumiem-tik pievilcīgi un reizē pārdomas rosinoši. Arī pats stāsts manī izraisīja gan skumjas, gan smieklus- tāds īpatnējs emociju miksējums par zaudējumiem un meklējumiem, ar kuriem savā dzīvē tādā vai citādā formā saskaras ikviens. ⠀
⠀
Mazais putekļu eņģelis atsauca man atmiņā trīs dienu piedzīvojumu džungļos Borneo, kur vienā no nakts pārgājieniem mēs sastapāmies ar slow loris. Tikai gadus vēlāk skatoties national geographic pārraidi es uzzināju, ka supermīlīgais nakts dzīvnieciņš patiesībā ir bīstams-tā tiksiskais kodiens ir cilvēkam letāls. ⠀
⠀
July 29, 2020
Visuaalaelt nii ilus ja jutt sees armas. Ei usuks, et Kivirähk on selle kirjutanud, kui nime kaanel ei näeks!? Arvestades kõiki neid kakasid&kartulisalateid, siis see on ikka üks hästi, väga hästi kirja pandud jutt. Kurb, armas, tore ... Ilus!
December 1, 2022
Meie lapsed armastasid seda raamatut.
Nii armas ja südamlik lugu mälestustest.
Kindlasti loeme veel ja veel 🥰
Nii armas ja südamlik lugu mälestustest.
Kindlasti loeme veel ja veel 🥰
March 3, 2020
Paganama kelmikas ja samas nii ilus lugu! Ja lisaks minu lemmiklause:
"Burgerimüüja tundis end nii õnnelikuna, et võttis taskust telefoni ja tegi iseendast pilti."
"Burgerimüüja tundis end nii õnnelikuna, et võttis taskust telefoni ja tegi iseendast pilti."
November 16, 2019
Väikse Tilda isa on surnud. Tüdruk soovib kangesti teada, milline tema isa oli, kuid ema ei taha sel teemal rääkida, mistõttu saab isa peale mõtlemine Tilda kinnisideeks. Ühel päeval (tegelikult küll öösel) lendleb Tilda juurde tolm, kes pakub tüdrukule seltsi ja toob leevendust suurele isa igatsusele.
Olen lugenud Kivirähkilt „Novembrit“, mis mulle keeleliselt väga meeldis, aga sisu osas jäi natuke liiga ulmeks. Ja olen sirvinud laste loetavaid Kivirähki raamatuid, mis on ka sellised kahtlased tundunud. Seega ei tekitanud „Tilda ja tolmuingli“ raamat enne lugemist suurt eufooriat. Isegi pelgasin seda lugema hakata, aga kuna see paistis hitiks saavat, siis võtsin julguse kokku ja asusin lugema.
Kuna raamat on mõeldud lastele, siis ilmselgelt on see kirjutatud lihtsamini kui täiskasvanute raamatud, mistõttu jäi mul keeleline ilu märkamata. Aga üllatuslikult meeldis mulle väga raamatu sisu. Kindlasti parim lasteraamat temalt, millega olen kokku puutunud.
Olen lugenud Kivirähkilt „Novembrit“, mis mulle keeleliselt väga meeldis, aga sisu osas jäi natuke liiga ulmeks. Ja olen sirvinud laste loetavaid Kivirähki raamatuid, mis on ka sellised kahtlased tundunud. Seega ei tekitanud „Tilda ja tolmuingli“ raamat enne lugemist suurt eufooriat. Isegi pelgasin seda lugema hakata, aga kuna see paistis hitiks saavat, siis võtsin julguse kokku ja asusin lugema.
Kuna raamat on mõeldud lastele, siis ilmselgelt on see kirjutatud lihtsamini kui täiskasvanute raamatud, mistõttu jäi mul keeleline ilu märkamata. Aga üllatuslikult meeldis mulle väga raamatu sisu. Kindlasti parim lasteraamat temalt, millega olen kokku puutunud.
March 13, 2022
Nii kui seda raamatut nägin, ei olnud mingitki kahtlust - see on võrratu kaanepildi ja illustratsioonidega raamat. Sisugi on võrratult armas - lugu unustatud mälestustest, mida võiksime siiski mäletada. "Hea lasteraamatu" tiitliga pärjatud kirjutis, mis sobib lugemiseks ka täiskasvanutele.
August 6, 2018
Tore, et ka tänapäeval ilmub veel nii ilusaid ja südamlikke raamatuid.
February 9, 2020
Üks mu lemmikuid.
April 20, 2020
Omamoodi armas lugu, kuid kuidagi eriliselt sees helisema ei jäänud.
Pikemalt loe mu arvamust blogist: https://midaheliluges.blogspot.com/20...
Pikemalt loe mu arvamust blogist: https://midaheliluges.blogspot.com/20...
December 21, 2020
Wonderful book! Even if it is meant for children it has such a deep meaning. Also with wonderful illustrations.
December 26, 2020
Väga armas raamat. Ilusad pildid. Tolm ei kao tõesti kunagi kuhugi. Armas idee need Tolmuinglid.
Displaying 1 - 30 of 41 reviews