Klaida magones

by Staņislava Hobjana-Šerona, Liene Lieģeniece (Translator)

Šī grāmata ir par likteni, ko piedzīvo meitene, kas augusi dievbijīgā poļu ģimenē un kas respektē ieaudzinātos morāles un ētikas principus, izvirzot sev lielus mērķus un neatlaidīgi tiecoties īstenot savus sapņus. Sapni kļūt par ārsti viņa loloja jau kopš bērnības, un neticami grūtos apstākļos to arī īsteno, saņemot ārsta diplomu.
Autores emocionālais stāstījums pietuvina lasītājiem pēckara gadus, kas simtiem tūkstošiem poļu no Austrumu teritorijām - no Poļesjes, Voliņas un Viļņas apkaimes - bija pazemojoša gūsta laiks nežēlīgajā Sibīrijas, Kazahstānas, Uzbekistānas zemē... Tā ir liecība un pierādījums, ka cilvēks, ja viņam ir mīlestība un ticība, spēj pārvarēt visu, izdzīvot un uzvarēt.

332 pages, Hardcover

Published January 1, 2018

Reviews

[Liva]

Staņislavas Hobjanas - Šeronas atmiņas ir kā vēl viens apliecinājums padomju varas naidam pret cilvēkiem, kas traucē diženo mērķu īstenošanai, vēl viens atgādinājums kā vara, kas cīnījās pret darbaspēka izmantošanu budžu saimniecībās, pati ciniski izmantoja šos pašus budžus savos kolhozos kā gandrīz bezmaksas darbaspēku. Vienlaikus šis darbs ir svaiga gaisa malks izsūtījuma atmiņu stāstu grāmatu vidū, tas parāda tik lielo dažādību it kā vienādos apstākļos un vienādiem spriedumiem.

Plašāk par grāmatu blogā: https://lalksne.blogspot.com/2018/08/...

[Kristine]

Viegli lasāms atmiņu stāsts bez izteiktas gaudulības un čīkstēšanas. Autores dzīve izsūtījumā nav bijusi vienkārša. Daudz pārdzīvojumu, asaru un sāpju piedzīvots, tomēr visā stāstījumā vijas pateicība un prieks par sīkām uzvarām, kas vainagojas ar panākumiem. Ticība, apņēmība, mīlestība, pateicība ir atslēgas vārdi šim darbam. Apbrīnojama ir autores drosme, neatlaidība un ticība. Atmiņu epizode par Ziemassvētku svinēšanu autores ģimenē ir aizkustinoša un burvīga.

[Anna]

Ārkārtīgi skaists un personīgi dziļš stāsts par lielu drošsirdību un paļāvību, ticību labajam pat grūtos laikos. Vienlīdz atklājot skarbo realitāti, kurā dzīvoja un kādai sistēmai bija jāiziet cauri, lai iegūtu vajadzīgo. Ļoti interesanti palūkoties no autores redzējuma uz šo vēstures posmu, kā arī atsvaidzināt zināšanas un uzzināt jaunus faktus par vēsturi, izsūtīto dzīvi. Detalizētie atmiņu stāsti kā atkāpes no galvenā naratīva palīdzēja man pašai uzburt šo ainu, kuru autore atminējās par laiku Polijā, Īvēs, Viļņā utt. un iztēloties to pavisam dzīvi. Lasīju grāmatu ar dziļu aizrautību. Arī valoda bija ārkārtīgi tekoša, izkopta un brīva, baudāma (paldies par sekmīgo tulkojumu uz latviešu valodu).

[Arvis Austrums]

Kopš laikiem, kad apmeklēju savu mazpilsētas bibliotēku, esmu lasījis tā saucamās pieaugušo grāmatas -"Vasara kurā salūza likteņi" un pārējās no TĀS sērijas. Man bija tik dzīve iztēle no vecāsmammas stāstiem par notikumiem mājas pagalmā, kur biešu vagu vietā pekšņi krita bumbas un šīs šķembas mājā ir no lādiņiem. Bibliotekāres nebeidza brīnīties par manu grāmatu izvēli. Pa ilgiem laikiem atkal nokļuvu tajos gados, kad naktīs izrāva no gultām un sabāza vagonos. Varbūt, es to sāku lasīt tādēļ, ka aizdomājos par savu jaunību.
Vai skaista ir jaunība?
Vai skaista ir Staņislavas jaunība?

[Kaspars]

Šādas grāmatas ir grūti novērtēt - no vienas puses tā ir atmiņu grāmata, un manā ieskatā atmiņas vienmēr ir selektīvas. Savukārt no otras puses - tā ir zināma dokumentāla liecība par kādu laiku.

Par pašu grāmatu - vērtējumu samazināju par to poļu uzskatu par mistiskajām vēsturiskajām teritorijām un, kaut kā šķiet, ka autore kaut ko "noklusē" savās atmiņās. Tomēr grāmatu noteikti ir vērts izlasīt, lai salīdzinātu ar latviešu autoru darbiem.

[Inga]

Man vienkārši jāatceras, ka no atmiņu grāmatas par grūtu un cēlu jaunību, nevar sagaidīt labu literatūru.