"Grāmata, kuru Tu, mīļais lasītāj, turi rokās, ir Visuma bibliotēku noraksts. Tā ir par aistu (baltu tautu) Ceļu, tas nozīmē - par mūsu Saknēm, par mūsu sentēvu cēlo Garu un upurēšanos nākotnes labā, tas nozīmē - mūsu, kuri tagad dzīvojam, labā. Grāmata šī ir par mani un Tevi, par mums, brāļiem, kurus iekarotāji arvien sanaidot tiecās, lai valdītu. Bijās tie mūsu, jo ar savas Brīvības mīlestību bijām spēcīgi, jo to Spēku no mūsu cēlā aistu Gara guvām. Dēvēja mūs par baltiem, jo bijām pie mūsu jūras. Dēvēja par piejūrniekiem un visādi citādi. Taču svarīgi ir pašiem zināt, kas esam. Svarīgi pašiem savu identitāti atcerēties, lai Tautas Gars mūsos vēl dziļāk iesūktos. Tam iesūcoties, ģenētiskā atmiņa atgriezīsies arī ar visu, kas tagadnei ir svarīgs, lai mēs apzinātu nākotni veidotu." (Audrone Ilgevičiene) Fragments no grāmatas: ''Tas, kurš ķermeņa vēlmes un dziņas atstāj, gatavojas dvēseles varoņdarbam. Tādam Garam dievišķais pieskaras. No šā pieskāriena viņš sāk dzīvot starp laicīgo un Gara pasauli, savu dzīvo ķermeni par Gara trauku turēdams. Uzzina lielo noslēpumu par to, ka nāves nav. Kopš tā brīža viņš vairs nebīstas nāves, jo dvēsele nevar no tās bīties, zinādama, ka pasaulīgo laiku tik ķermenis un prāts skaitļo. Dievišķā Gara nolaišanos uz Zemes caur daudzām savām daļiņām, uz Zemes par dvēselēm dēvētām, caur mistēriju, tās lielo nozīmību un jēgu tāds savdabībā par savu apjēdz. To apjēdzis, nespēj bezjēdzīgi dzīvot...'' No lietuviešu valodas tulkoja Madara Baltuša.
Viennozīmīgi viena no visvērtīgākajām līdz šim izlasītajām grāmatām jebkad!!
Autore ir lietuviešu zinātniece, valodniece Audrone Ilgevičiene - Astreja, caur kuru kā Gaismas instrumentu ir iedota informācija no energoinformatīvā lauka jeb Visuma bibliotēkas, jeb Akaši hronikām, lai uzrakstītu par Baltu tautu civilizācijas izcelsmes Sākuma Sākumu (pirms desmit tūkstoš gadiem), t.i., - par Dieva bērnu Tautas cilts - aistu - ceļu no Siltās jūras Ēģiptes zemēs līdz īstajai nolemtajai vietai pie Aukstās jūras jeb Aistu jūras, jeb Baltijas jūras. Jānis Lejiņš grāmatā "Zīmogs sarkanā vaskā" ir aprakstījis laiku, kad (līdz 12.gadsimtam pastāvošais) tīrais latvju egregors (domformas) tika izpostīts un izkropļots caur kristietību. Izcilākais viņa grāmatā, protams, ir viedo krīvu spēcīgais Dievišķais Gara spēks kā pārmantotais turpinājums aistu Dievišķajam Gara spēkam.
Ir vienkārši bauda lasīt "Teiku par aistiem", ja, pateicoties savām zināšanām un apziņai, tur sniegtā informācija ir pilnībā saprotama, jo enerģētiskā sasaiste ar tobrīd pastāvošo aistu jeb tīro latvju egregoru tai ir īpaši spēcīga!!
"Neaizmirsti noteikumu: nekad necenties pierādīt to, kas ir patiess! Tas, kurš pats patiess ir, īstumu no neīstuma atšķir, tādēļ nekādu pierādījumu neprasa. Tas Pārgājienam piemērots iraid. Tas, kurš ar maskām aizsedzas, sevi pašu nepazīst, tādēļ vēl nevarēs atšķirt to, kas īsts, no tā, kas neīsts. Nekādi pierādījumi viņu neapmierinās. Nesāc... vairāk nogursi, tādiem pierādot, nekā cilvēkus Pārgājienā vedot. Lai viņi pa saviem neskaidrības ceļiem iet!" (80.- 81.lp.).
Kārtējā grāmata par ceļu un tā pārbaudījumiem. Šī palīdz nedaudz sajust nacionālo pašapziņu un tautu vienotību. Esam mēs visas tautas tuvāki vai tālāki radi, un visi ilgojas pēc miera un brīvības.