"Nezinu, kas no manas mūzikas skanēs pēc manis. Varbūt kautkas kādu laiku skanēs, bet domāju, ka tādu mūžības gabalu man nav. Pēc loģiskās likumsakarības ķēdītes viss izdarītais neatgriezeniski iet izplatībā un dod savas sekas. To nevar apturēt. Labie darbi un sliktie – viņi ir neapturami. Vienīgā cerība tev kā avotam, kas pasaulē radījis kaut ko negatīvu, ir uz Jēzu Kristu jeb mīlestību, ja nu ir. Ja nav, tad mums glābiņa vispār nav." (Mārtiņš Brauns)
"Mārtiņš nemīl precīzu dokumentalitāti. Es vienmēr priecājos, kā viņš intervijās samuld, ja es skaidri zinu, ka ir citādi.Tad es esmu sajūsmā, kā viņš dzen, jo viņš pilnīgi notic tam, ka tas tā ir bijis. Tas ir brīnišķīgi! Es saku, tas ir daudz foršāk nekā kaut kāda nožēlojama vēstures patiesība." (Uģis Brikmanis)
Svadabīga grāmata. No sākuma paša Mārtiņa Brauna rakstīšanas stils likās primitīvs un neinteresants. Vēlāk jau pieradu un beigās pat iepatikās. Grāmatas teksts ir tieši tāds pats kā paša Mārtiņa runas stils: tiešs, lakonisks un ar humora piedevu. Komponits atklāti un patiesi par sevi, par citiem, par padomju laikiem un cilvēkiem tajā. Sirsnības un cilvēcības pilna grāmata.
Ieliku 2, jo šķiet nepieklājīgi likt 1….. Ļoti primitīvs stils, likās, ka lasu pamatskolēna domrakstu. :( Bieži galvenā nodaļas tēma paliek kaut kur novārtā un tiek aizpeldēts kaut kur citur, kā arī teksts kopumā ir tik saraustīts, kas mani tik ļoti uzvilka… Ļoti, ļoti žēl.
Šo grāmatu iesaku izlasīt kora dziedātājiem, diriģentiem. Interesanti fakti par “Sīpoliem”, dziesmām “Saule, pērkons, Daugava”, “Veltījums”, “Ziedu kompozīcija” u.c.
This entire review has been hidden because of spoilers.
Grāmata mani uzrunāja un patika - vienīgais mazliet traucēja stāstījuma haoss. Stāstījums bija kā atmiņu uzplaiksnījumu apkopojums - stāsts seko stāstam, nodaļa nodaļai, bet tas viss pasniegts tādā haosā, kas veidots pēc principa "Ā, klausies. Šo es Tev vēl neesmu izstāstījis." - tāda nebeidzama raustīšanās - tas bija vienīgais, kas nepatika un traucēja. Mani vienmēr ir simpatizējuši cilvēki, kuri ir tieši gan vārdos, gan darbos pat tad, kad zini, ka teiktais nebūs pa spalvai sarunu biedram. Kā arī ļoti patīk un uzrunā cilvēki, kuri ir sava ceļa gājēji, kas tic sev un savai rīcībai par visiem 101 % un turpina savu ceļu pat tad, kad citi vēlās no tā atrunāt - un Mārtiņš ir tieši tāds visos niekos un sīkumos. Bet tajā pat laikā aiz tiešuma un pat skarbuma, slēpjas Mārtiņa vienkāršā un sirsnīgā cilvēcība.
Lai arī grāmatā ir aprakstītas Mārtiņa privātās dzīves detaļas un padziļinātāks ieskats viņa mūzikas pasaulē, vienmēr bija sajūta, ka Mārtiņš uz to visu man ļauj skatīties tik daudz, cik viņš to vēlās un atļauj - īstais sāls un Mārtiņa dzīves un mūzikas esence paliks un piederēs tikai pašam Mārtiņam - mums to nebūs iespējams pilnībā aplūkot un iepazīt.
Cik grūti ir apzināties, ka šobrīd "ir" jānomaina uz "bija"....