Beasts takes the perspective of the educated and curious city dweller who ventures into the natural world. Krišjanis Zelgis focuses on the intriguing unpredictability of wild beasts to explore human nature, relationships, fear, and love. His poetry is dark, sometimes angry, often funny, capturing the entirety of the natural world in honest but delicate detail. Beasts is part of the Parthian Baltic project which was launched on time for the London Book Fair 2018.
..reiz šo lasīju grāmatnīcā. toreiz tā tikko iznāca. izstādē nopirku pats savu eksemplāru, lai pārlasītu un atsvaidzinātu reiz izbijušās sajūtas. drīz Zeļģim jauns krājums. gaidu.
Pirms vairāk kā pieciem gadiem Zeļģi iemūrēju savā "mīļākais dzejnieks" altārī. Sajūsminājos tik daudz, la labprāt iemūrētu viņu arī "mīļākais" altārī. Kāpēc? Gan tāpēc, ka viņš zina, kā svilst ciskas uz saulē sakarsušiem žiguļu sēdekļiem, gan arī tādēļ, ka tas, kas citiem ir "tur projām" viņam bija "te, tagad un nemaz tik neparasti" - sajūtas, ko dzejoļu lasīšanas laikā spēcīgi piedzīvoju arī es. Jutos saprasta. Starp citu, nejauši aizmirsu Visas tās lietas lidmašīnā. Nezinu nevienu piemērotāku vietu, kur šo grāmatiņu varētu aizmirst. Varbūt kādā Itālijas mazpilsētas kafejnīcā.
Ar pamatīgu atbalstītājas sajūtu krūtīs iegādājos krājumu "Zvēri", bet pagājuši 2 gadi, kad beidzot pieķēros lasīšanai. Laikam doma, ka mīlestība ir mūžīga, man ļāva nesteigties. Bet lasītājs arī aug un izaug. Saprotu, ka Zeļģis ir ne tikai izskrubināts no altāra, bet arī pats altāris ir nedaudz nobrucināts. Mana dzejas gaume nav nostabilizējusies (varbūt arī pat labi), mīļakos autorus un arī autores mainu kā zeķes. Un priecājos. Priecājos par to, ka es lasu dzeju! Vajadzēja apmēram 25 gadus, lai šo prasmi attīstītu.
Slava un gods pašai grāmatai kā priekšmetam - mīlīgi ieguļas rokās, veiksmīgi ieslīd somā, labi šķiras, patīkami acij. Saturiski - nespēju identificēties. Nepameta sajūta, ka dzejoļi ļoti personīgi, saprotami pašam dzejniekam un tuvākajiem draugiem. Zvaigznes nepazūd, jo šī būtu nekvalitatīva dzeja. Zvaigznes apēda jaunā Linda, pirms pieciem gadiem personīgi pārslavinot autoru. Zeļģa balss izceļas starp pārējiem dzejniekiem, un viņa rokraksts, lai arī palicis nedaudz ātrāks (šo nemācēšu paskaidrot), tomēr ir viņa rokraksts. Paldies par tādu uzticību.
Kaut kas līdz galam man tai Zeļģī nepatika. Bija forši dzejoļi, bet bija daudz arī tādu, kurus galīgi neizpratu un tāpēc - nesaistīja.
Dažus es atzīmēju ar atlocītu ausi un šur tur atsevišķas rindiņas arī iezīmēju. Bet tā dzejoļi, kas patika no sākuma līdz beigām varbūt uz vienas rokas saskaitāmi.
Biju domājusi lasīt arī viņa jaunāko krājumu, bet laikam tomēr nelasīšu.
This poetry collection gathers scenes of everyday life, centred mainly around the encounter of urban characters and elements of the natural world. The style is sharp, straightforward and sometimes cold as ice. A sense of tragic resignation and indifference sweats through the pores of the text, still and fragile.
I did struggle with the way animals were represented throughout the book. As the poet describes a country life, there are lots of passages where he talks about hunting, eating meat, wearing fur, etc., and I couldn't relate at all to any of it. I even really hated one of the poems where the narrator kills a deer while on the road, grabs it, cooks it, eats it with friends and then says "if I were a deer I'd be delighted in this surprisingly practical approach to death". Slightly too much speciecism for me to fully enjoy this book.
bet pārsvarā tās ir fascinējošas fotofilmiņas no ap 10 gadu senas pasaules. dzejoļos mazliet iesaldēta manas paaudzes "artist as a young man" pārstāvja pasaules uztvere no tiem laikiem.
ar to es domāju, ka būt "jaunam māksliniekam" tajos laikos nozīmēja ievērot TO un TĀ.
un vienīgais veids kā es to konstatēju ir tas, ka "tagad TO vairs TĀ nedara"
un tad protams, nāk manis kā tās pašas paaudzes pārstāvja vieglā nostaļģija, ka "tad viss likās īstāks". "Tempus fugit", kā nekā.
ļoti nepabeigtas domas, bet nu kā lai ellē ratā lai dzejoļu krājumam citādāk uzraksta recenziju
Kabatas formāta grāmatiņa patiešām ir ērti iemetama somā un paņemama līdzi ikdienas gaitās. Krājumā ir daudz dzejoļu ļoti dažādās noskaņās. Ceļojumi. Ceļš. Laiks. Ikdiena. Novērojumi. Pārdomas. Satikšanās. Pilsēta. Saruna. Klusums. Jautājums.