Artis Ostups pašlaik dzīvo Siguldā un studē filozofiju Latvijas Universitātē. Dzeja un raksti par literatūru publicēti galvenokārt „Karogā”, „Kultūras Forumā” un portālā „¼ Satori”. Daži dzejoļi skan Jaunā Rīgas teātra izrādē „Latviešu mīlestība”. „Biedrs Sniegs” ir autora pirmā grāmata.
“Tava blūze ņirbēja smalki kā zaros ieķēries spoks, kad skūpstīji manas nosalušās ausis. Es stāvēju kurls, un trokšņi, kas tuvojās, - vien īsas ēnas.”
Ostupa miniatūras gribas lasīt lēni un lēni šķetināt meistarīgi savītos, smalkos mirkļu pavedienus. Vārdu pa vārdam pārlasīt, aptaustīt, izgaršot bagātīgo valodu un, 50 lappušu biezajā grāmatā pazust uz vairākām dienām. Skaista pirmā satikšanās ar šo autoru.
"A gaze, as it is known, is the simplest of gestures. Surfacing from the depths of silence — from a word, which sprouts inside itself like a solitary plant — it strives to illuminate its origin, which it abandoned, as a lamp might abandon a ceiling vault as it’s dimming."
"What once was music and light, tones and cascades, is now a faint whisper and the lighter flame — look, it’s going out in the last muse’s face — before she comes and cuts —"
"everything will remain partially unsaid, but once someone wrote — my chest is like a lamp, lit up by a look, and it truly did shine for the pleasure of cicadas"
Stray gloves, ravens, branches & shadows haunt this collection, where an eternal fruitless(?) search to quell the loneliness takes place. Peppered with moons, mirrors, screams interrupting conversations, this translated work is unsettling & a nice introduction to Latvian poetry.
Autoram piemīt lieliska valodas izjūta. Bagātīga valoda; valoda, kas pati par sevi ieved citā laikmetā un/vai paralēlā laika nogrieznī. Liela daļa motīvu un ierosmju krājumā nāk no agrākiem laikiem, bet liekas, ka arī šeit un tagad autors ir atradis mazas, slepenas durtiņas, kas ieved cita laika citā telpā (tuvākais, kas nāk prātā šādas laiktelpas nomaiņas ziņā, ir Allena "Pusnakts Parīzē"), tā aizplīvurojot un/vai atplīvurojot notiekošo/notikušo.
Arta Ostupa dzejproza ir blīvas mirkļu un sajūtu pulsācijas, uzburot situācijas, ainas un ainavas, kas skaisti rotaļājas ar iztēli un emocijām. Tie ir teksti, ko baudīt vasaras vakarā, vērojot debesis, līdz tās satumst, kļūstot tikpat tumšas kā dzejoļu grāmatas vāks. Lieliska valoda!
Artis Ostups ir neparasts dzejnieks, viņa teksti ir baudāmi ļoti pamazām. Tos noteikti ir jālasa vairākas reizes un tad jādzird autora izpildījumā, jo Ostups ir no tiem dzejniekiem, ko ir JĀDZIRD. Ja teksti ir iepriekš lasīti, tad pateicoties autora balsij, tie atveras un satver ar ārkārtēju precizitāti un smalkumu, ko lasot grūti pamanīt informācijas, reklāmu ņirboņas un laika trūkuma notrulinātajam prātam. Šie teksti parāda ļoti smalku, interesantu pasaules redzējumu, Ostupa pasaule ir kā no cita laika un telpas, varbūt pat ārpus jebkāda laika, bet problēma droši vien meklējama tajā, ka tomēr ir nepieciešams laiks un iedziļināšanās, lai tos varētu pienācīgi novērtēt. Es tos katrā ziņā novērtēju, jo Ostups neapšaubāmi ir viens no interesantākajiem un noslēpumainākajiem latviešu dzejniekiem, es turu šo krājumu pa rokai, lai tajā ieskatītos brīžos, kad šis laiks un laiks vispār ir apnicis.
-mīnus trīs pēc celsija, tukšs pelnu trauks betona lodžijā. Tā ir zaļgani liesa līņa acs, kas izslīd cauri murdam, un ilgi atmiņā atķep nelīmēti grāmatas vāki. Ziemassvētku nebūs, tikai ielās sāls-
An evocative, eerie collection of prose poems. The poems reveal more with each reading, though even the first reading unearths quite a lot. There are some poems that require additional study (Benjamin, Kafka, etc.), but the notes in the back have some good pointers.