What do you think?
Rate this book
Vēsais Prāts
Vai mūsu priekšā ir detektīvromāns? Jā, protams. Un: nē, nepavisam.
Tomēr. Ir upuris – savā dzīvoklī vannā nogalināta atrasta ekstravagantā zinātniece Helēna, kuras aizraušanās ar krioniku radījusi šķelšanos gan viņas draugu, gan ģimenes vidū. Ir izmeklētājs, kura skaidro priekšstatu par to, kā iekārtota pasaule, kājām gaisā sagriež šī dīvainā nozieguma izmeklēšana... Pirmais jautājums, protams, ir: kurš no Helēnai tuvajiem cilvēkiem paveicis slepkavību? Bet otrs: vai noziegums tiešām ir noticis? Un, ja tā, tad kāds tieši?
Vai mūsu priekšā ir zinātniskās fantastikas romāns? Jā, protams. Un: nē, nepavisam.
Ieva Melgalve, kuru pazīstam kā fantāzijas un fantastikas prozas autori, jau pirmajā lappusē noliedz, ka šis būtu viņas iecienītais žanrs. Un tomēr! Vai tiešām visas romānā aprakstītās tehnoloģijas un zinātniskie atklājumi varētu būt reāli eksistējoši jau šodien? Vai cilvēce tiešām jau būtu spraudziņā pavērusi durvis uz savu lielāko un ķecerīgāko sapni – nemirstību?
Jā, tehnoloģiju attīstība maina mūsu priekšstatus par dzīvību un nāvi, labo un ļauno. Tomēr svarīgākais šajā romānā ir mūsu visu gluži cilvēciskā vēlme būt pašiem, mīlēt un būt mīlētiem.
Tomēr. Ir upuris – savā dzīvoklī vannā nogalināta atrasta ekstravagantā zinātniece Helēna, kuras aizraušanās ar krioniku radījusi šķelšanos gan viņas draugu, gan ģimenes vidū. Ir izmeklētājs, kura skaidro priekšstatu par to, kā iekārtota pasaule, kājām gaisā sagriež šī dīvainā nozieguma izmeklēšana... Pirmais jautājums, protams, ir: kurš no Helēnai tuvajiem cilvēkiem paveicis slepkavību? Bet otrs: vai noziegums tiešām ir noticis? Un, ja tā, tad kāds tieši?
Vai mūsu priekšā ir zinātniskās fantastikas romāns? Jā, protams. Un: nē, nepavisam.
Ieva Melgalve, kuru pazīstam kā fantāzijas un fantastikas prozas autori, jau pirmajā lappusē noliedz, ka šis būtu viņas iecienītais žanrs. Un tomēr! Vai tiešām visas romānā aprakstītās tehnoloģijas un zinātniskie atklājumi varētu būt reāli eksistējoši jau šodien? Vai cilvēce tiešām jau būtu spraudziņā pavērusi durvis uz savu lielāko un ķecerīgāko sapni – nemirstību?
Jā, tehnoloģiju attīstība maina mūsu priekšstatus par dzīvību un nāvi, labo un ļauno. Tomēr svarīgākais šajā romānā ir mūsu visu gluži cilvēciskā vēlme būt pašiem, mīlēt un būt mīlētiem.
- GenresCrime
192 pages, Hardcover
First published January 1, 2018
1 person is currently reading
31 people want to read
About the author
Ieva Melgalve
43 books110 followersIeva Melgalve raksta romānus, īsos stāstus, arī lugas un dzeju. Darbi publicēti gan latviski, gan angliski. Pārsvarā darbojas fantasy un zinātniskās fantastikas žanros ar detektīva, literary un eksperimentālās literatūras iezīmēm.
Darbojas literatūras vērtēšanā un Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīces prakses vadīšanā (vairāk informācijas - rakstu.lv).
Darbojas literatūras vērtēšanā un Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīces prakses vadīšanā (vairāk informācijas - rakstu.lv).
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 22 of 22 reviews
January 7, 2019
Pērngad izlasīju šo grāmatu, bet uzrakstīt savas domas par to kaut kā nesanāca laika. Ziemassvētki, Jaunais gads un fakts, ka reizēm ir grūti saņemties un uzrakstīt. Tomēr tagad, kad esmu nedaudz ierāvis vīnu, šķiet, ka varētu būt īstais brīdis savu domu uzlikšanai uz “papīra”.
“Ir upuris – savā dzīvoklī vannā nogalinātu atrod ekstravaganto zinātnieci Helēnu, kuras aizraušanās ar krioniku radījusi šķelšanos gan viņas draugu, gan ģimenes vidū. Ir izmeklētājs, kura skaidro priekšstatu par to, kā iekārtota pasaule, kājām gaisā sagriež šī dīvainā nozieguma izmeklēšana… Pirmais jautājums, protams, ir: kurš no Helēnai tuvajiem cilvēkiem paveicis slepkavību? Bet otrs: vai noziegums tiešām ir noticis? Un, ja tā, tad kāds tieši?”
Grāmatu var lasīt vismaz divējādi. Gan kā detektīvu, gan kā ieskatu mūsdienu zinātnes sasniegumos. Var lasīt arī visu kopā, es tā arī darīju. Nav jau tā, ka es būtu baisais krionikas speciālists, bet es esmu diezgan liels šīs lietas skeptiķis. Un tas, iespējams, nedaudz pabojāja manu entuziasmu par šo grāmatu. Bet ne tik daudz, lai viņa man nepatiktu.
Īsumā, autore ir izvēlējusies saistošu un nedaudz šaušalīgu vedu, ka lasītājam galvenajos vilcienos pastāstīt par krioniku. Krionika pēc būtības ir cilvēku smadzeņu (ja bagātāks visa ķermeņa) sasaldēšanas process, kurš iespējams spētu saglabāt cilvēku ar visām atmiņām un personību tālajai nākotnei, kad tehnoloģijas būs pietiekoši attīstītas, lai apziņu ieliktu citā ķermenī, robotā, datorā vai kādā citā nesējā. No populārzinātniskā viedokļa viss ir vislabākajā kārtībā, gribi vai negribi, bet uzzināsi, kā iekonservēt savas smadzenes vislabākajā veidā. Protams, šai lietai velkas līdzi visi morāles un ētikas apsvērumi, kas ir miris un kas ir dzīvs, kas būs “augšāmceltais”. Nedaudz pielikta arī kristiešu interpretācija savdabīgajā Lidijas interpretācijā. Lai viss nebūtu aplam bioloģiski, te ir nedaudz dronu.
Pats detektīvs nav nekas sarežģīts un balstās uz tīri sadzīvisku premisu – miera laikos varbūtība, ka tevi nogalinās pazīstams vai tuvs cilvēks, ir daudz augstāka, nekā krist no svešinieka rokas. Līdz ar to grāmata ir tāda moderna “Nakts Mežāžos”, aizdomās turamos var skaitīt uz rokas pirkstiem. Un arī patiesais vainīgais ir un paliek katra lasītāja ziņā. Negribas jau dikti samaitekļot, bet finālā pirkstu var parādīt uz daudziem, galvenais ir izvēlēties savu motivāciju.
Varoņus autore ir izvēlējusies nudien kolorītus, Helēna ir zinātniece, Satu cilvēks, kura dzimums mainās atkarībā no noskaņojuma, Ivars – izmeklētājs ar diezgan fleksiblu likumu interpretāciju, Pēteris – kuram netrūkst savas problēmas, bet viņš ir talantīgs zinātnieks. Visi kopā viņi grāmatas izlasīšanu padara par triviālu pasākumu. Iespējams, ka te savu lomu spēlē salīdzinošais plānums un interesanti izvēlētās detektīva dekorācijas.
Man ir gadījies lasīt autores iepriekšējos darbus, ir jāatzīst, ka šis nedaudz zemāka līmeņa par “Mēness teātri” un “Mājas bez durvīm”. Tādēļ lieku 8 no 10 ballēm, ir grūti tik plašu tēmu izvērst tik plānā grāmatā un man šķiet, ka šī ir no tām grāmatām, kur vērtējums pēc izlasīšanas būs diezgan atkarīgs no priekšzināšanām krionikā un tās ētiskajiem aspektiem.
“Ir upuris – savā dzīvoklī vannā nogalinātu atrod ekstravaganto zinātnieci Helēnu, kuras aizraušanās ar krioniku radījusi šķelšanos gan viņas draugu, gan ģimenes vidū. Ir izmeklētājs, kura skaidro priekšstatu par to, kā iekārtota pasaule, kājām gaisā sagriež šī dīvainā nozieguma izmeklēšana… Pirmais jautājums, protams, ir: kurš no Helēnai tuvajiem cilvēkiem paveicis slepkavību? Bet otrs: vai noziegums tiešām ir noticis? Un, ja tā, tad kāds tieši?”
Grāmatu var lasīt vismaz divējādi. Gan kā detektīvu, gan kā ieskatu mūsdienu zinātnes sasniegumos. Var lasīt arī visu kopā, es tā arī darīju. Nav jau tā, ka es būtu baisais krionikas speciālists, bet es esmu diezgan liels šīs lietas skeptiķis. Un tas, iespējams, nedaudz pabojāja manu entuziasmu par šo grāmatu. Bet ne tik daudz, lai viņa man nepatiktu.
Īsumā, autore ir izvēlējusies saistošu un nedaudz šaušalīgu vedu, ka lasītājam galvenajos vilcienos pastāstīt par krioniku. Krionika pēc būtības ir cilvēku smadzeņu (ja bagātāks visa ķermeņa) sasaldēšanas process, kurš iespējams spētu saglabāt cilvēku ar visām atmiņām un personību tālajai nākotnei, kad tehnoloģijas būs pietiekoši attīstītas, lai apziņu ieliktu citā ķermenī, robotā, datorā vai kādā citā nesējā. No populārzinātniskā viedokļa viss ir vislabākajā kārtībā, gribi vai negribi, bet uzzināsi, kā iekonservēt savas smadzenes vislabākajā veidā. Protams, šai lietai velkas līdzi visi morāles un ētikas apsvērumi, kas ir miris un kas ir dzīvs, kas būs “augšāmceltais”. Nedaudz pielikta arī kristiešu interpretācija savdabīgajā Lidijas interpretācijā. Lai viss nebūtu aplam bioloģiski, te ir nedaudz dronu.
Pats detektīvs nav nekas sarežģīts un balstās uz tīri sadzīvisku premisu – miera laikos varbūtība, ka tevi nogalinās pazīstams vai tuvs cilvēks, ir daudz augstāka, nekā krist no svešinieka rokas. Līdz ar to grāmata ir tāda moderna “Nakts Mežāžos”, aizdomās turamos var skaitīt uz rokas pirkstiem. Un arī patiesais vainīgais ir un paliek katra lasītāja ziņā. Negribas jau dikti samaitekļot, bet finālā pirkstu var parādīt uz daudziem, galvenais ir izvēlēties savu motivāciju.
Varoņus autore ir izvēlējusies nudien kolorītus, Helēna ir zinātniece, Satu cilvēks, kura dzimums mainās atkarībā no noskaņojuma, Ivars – izmeklētājs ar diezgan fleksiblu likumu interpretāciju, Pēteris – kuram netrūkst savas problēmas, bet viņš ir talantīgs zinātnieks. Visi kopā viņi grāmatas izlasīšanu padara par triviālu pasākumu. Iespējams, ka te savu lomu spēlē salīdzinošais plānums un interesanti izvēlētās detektīva dekorācijas.
Man ir gadījies lasīt autores iepriekšējos darbus, ir jāatzīst, ka šis nedaudz zemāka līmeņa par “Mēness teātri” un “Mājas bez durvīm”. Tādēļ lieku 8 no 10 ballēm, ir grūti tik plašu tēmu izvērst tik plānā grāmatā un man šķiet, ka šī ir no tām grāmatām, kur vērtējums pēc izlasīšanas būs diezgan atkarīgs no priekšzināšanām krionikā un tās ētiskajiem aspektiem.
January 21, 2019
Pirmā grāmata, ko izlasīju 3td.lv. Īsti ērti jau nu nav, jo ne datora, ne telefona ekrāns nav tik patīkams kā e-lasītājs vai grāmata, bet romāns nav garš, turklāt lasās labi raiti, tāpēc iespēju novērtēju.
Ja "Vēso prātu" lasa tikai kā kriminālromānu, tad beigas sagādās vilšanos, jo ir visai vienkāršas, bet galvenais bonuss ir rosinājums padomāt mazliet vairāk par dažnedažādām ētikas izvēlēm, ar ko cilvēki pavisam drīz satiksies, neatkarīgi no tā, vai krionika darbojas vai ne. Autore uzdod urķīgus un nekomfortablus jautājumus.
Ļoti forši, ka darbība notiek mūsdienu Latvijā. Turklāt patiešām atpazīstamā un nesamākslotā vidē. Man ir tikai viena nopietna iebilde: KUR Latvijā Jāņos ir nogatavojušies un ēdami baltie, dzidrie? Varbūt tomēr neko nesapratu, un darbība notiek nākotnē, kurā klimata pārmaiņas jau ienesušas pavisam taustāmas sekas. :)
Citiem vārdiem, iesaku.
Ja "Vēso prātu" lasa tikai kā kriminālromānu, tad beigas sagādās vilšanos, jo ir visai vienkāršas, bet galvenais bonuss ir rosinājums padomāt mazliet vairāk par dažnedažādām ētikas izvēlēm, ar ko cilvēki pavisam drīz satiksies, neatkarīgi no tā, vai krionika darbojas vai ne. Autore uzdod urķīgus un nekomfortablus jautājumus.
Ļoti forši, ka darbība notiek mūsdienu Latvijā. Turklāt patiešām atpazīstamā un nesamākslotā vidē. Man ir tikai viena nopietna iebilde: KUR Latvijā Jāņos ir nogatavojušies un ēdami baltie, dzidrie? Varbūt tomēr neko nesapratu, un darbība notiek nākotnē, kurā klimata pārmaiņas jau ienesušas pavisam taustāmas sekas. :)
Citiem vārdiem, iesaku.
March 13, 2019
Modernai latviešu oriģinālliteratūrai ir tendence izklausīties mazliet tizli. Šī bija pirmā grāmata, kurā man likās, ka viss beidzot iet pareizajā virzienā - bija sarunvaloda, bija literārā valoda un bija anglicismi. Nebūt ne perfekti, protams, bieži vien es nospauslājos un saraucu uzacis, jo "tā neviens nerunā", taču noteikti nebija tik nepatīkama sajūta kā lasot citu autoru darbus. Es noteikti (vairs) neesmu eksperts tajā kā latvieši runā, taču šis likās tuvāk patiesībai.
Vēl arī gribas uzteikt to, ka tiek pieminēti identitātes meklējumi, LGBT tiesības un cilvēku attieksme. Tomēr šķita, ka šajā gadījumā autore nokoda pārāk lielu kumosu. Viss tika apskatīts tikai garāmejot, tā īsti neiedziļinoties problēmās, meklējumos, attieksmēs, gribētos vairāk un dziļāk, lai kārtīgi varētu slavēt šo tēmu iekļaušanu. Tā kā šīs tēmas netiek pilnībā atklātas (vismaz manā skatījumā), dažkārt rodas sajūta, ka tās ir pieminētas tikai ķeksīša pēc.
Diemžēl man nepatika personvārdi un arī paši personāži. Lielākoties varoņi bija kaitinoši (neskatoties uz to, ka es pāris lomās varēju iedomāties savus draugus), kā jau iepriekš minēju, šķiet, ka tāpēc, ka viņu attīstība bija jāiepiež tik īsā grāmatā un variācijas starp varoņiem ir tiešām daudz.
Man arī nepatika "dziļi filozofiskās" un pārgudrās runas. Likās, ka grāmatā ir par daudz atsauču (nemaz jau nerunājot par Džima Butčera grāmatas spoileri), par daudz informācijas, arī tāda, kas likās pašsaprotama, t.i., vispārzināma.
Bija arī vairāki fakti, kas likās kaitinoši, jo vienkārši nelikās reālistiski.
Likās, ka šai grāmatai bija vajadzīgs vēl darbs pirms to printēt grāmatas formātā, pārlasīt, nostrādāt, apčubināt, pielikt un atņemt, un tad.
Es tik sen neesmu rakstījusi neko latviski, ka samulsu. Neesmu droša, vai daži vārdi, ko es te uzrakstīju vispār eksistē/ir uzrakstīti pareizi.
Vēl arī gribas uzteikt to, ka tiek pieminēti identitātes meklējumi, LGBT tiesības un cilvēku attieksme. Tomēr šķita, ka šajā gadījumā autore nokoda pārāk lielu kumosu. Viss tika apskatīts tikai garāmejot, tā īsti neiedziļinoties problēmās, meklējumos, attieksmēs, gribētos vairāk un dziļāk, lai kārtīgi varētu slavēt šo tēmu iekļaušanu. Tā kā šīs tēmas netiek pilnībā atklātas (vismaz manā skatījumā), dažkārt rodas sajūta, ka tās ir pieminētas tikai ķeksīša pēc.
Diemžēl man nepatika personvārdi un arī paši personāži. Lielākoties varoņi bija kaitinoši (neskatoties uz to, ka es pāris lomās varēju iedomāties savus draugus), kā jau iepriekš minēju, šķiet, ka tāpēc, ka viņu attīstība bija jāiepiež tik īsā grāmatā un variācijas starp varoņiem ir tiešām daudz.
Man arī nepatika "dziļi filozofiskās" un pārgudrās runas. Likās, ka grāmatā ir par daudz atsauču (nemaz jau nerunājot par Džima Butčera grāmatas spoileri), par daudz informācijas, arī tāda, kas likās pašsaprotama, t.i., vispārzināma.
Bija arī vairāki fakti, kas likās kaitinoši, jo vienkārši nelikās reālistiski.
Likās, ka šai grāmatai bija vajadzīgs vēl darbs pirms to printēt grāmatas formātā, pārlasīt, nostrādāt, apčubināt, pielikt un atņemt, un tad.
Es tik sen neesmu rakstījusi neko latviski, ka samulsu. Neesmu droša, vai daži vārdi, ko es te uzrakstīju vispār eksistē/ir uzrakstīti pareizi.
June 30, 2024
Notikusi slepkavība un draugi apvienojas ar policijas izmeklētāju, lai atmaskotu to, bet skaidrs arī tas, ka vainīgais ir viens no viņiem. Romāns ir īss, bet lasītājam liek padomāt par savu attieksmi pret krioniku, līdz ar to mūžīgo dzīvi, cilvēces izdzīvošanu, arī tehnoloģiju attīstību. Man pietrūka nedaudz "miesas" ap stāsta karkasu, jo varoņi bija izveidoti labi, bet prasījās izvērstāk.
May 4, 2019
Hell is other people
Īpaši tad, ja paradīzi meklē vienkāršajā nemirstības laimē. Galvenā varone raisa simpātijas, par spīti tam, ka visu grāmatu ir ļoti, nu, klīniski sakot, mirusi. Viegli uzminēju atrisinājumu, bet tas nemazināja lasītprieku. Lieliski.
May 10, 2019
Oriģināli un trāpīgi!
Read
May 19, 2019Bija forša, bet kārtējo reizi sapratu, ka krimiķis nav mans žanrs.
May 18, 2025
Grāmata, kuru, šādā formā, manuprāt, nebūtu varējis uzrakstīt neviens cits autors. Sadzirdēju "autora balsi".
Lasīju vairāk kā filozofiska un psiholoģiska rakstura darbu, darbu par stereotipiem, reliģiju, prāta atvērtību utt, kurā zinātnes tēmas (tā neesot zinātniskā fantastika) ir tikai daļa no kopējās bildes. Bija daudz tēmu par ko padomāt, paldies!
Lasīju vairāk kā filozofiska un psiholoģiska rakstura darbu, darbu par stereotipiem, reliģiju, prāta atvērtību utt, kurā zinātnes tēmas (tā neesot zinātniskā fantastika) ir tikai daļa no kopējās bildes. Bija daudz tēmu par ko padomāt, paldies!
March 13, 2019
”dzīve – tas ir kā pārvadāt kanārijputniņus, kuru svars ir divreiz lielāks par pieļaujamo kravu. Kamēr vien spēsi pusi no viņiem noturēt lidojumā, tikmēr viss būs kārtībā.”
May 8, 2021
Nav mans žanrs (precīzāk, žanru kombinācija), bet lasās samērā viegli. Viena sižeta līnija, detektīvs. Šo to var uzzināt, aizdomāties un sabaidīties par nākotni. Valoda mūsdienīga.
August 14, 2019
Nu labi, labi, vienu zvaigzni bonusā tomēr ieliku, bet grāmata laba! Kas mazliet traucēja - vietām liekvārdība (latviešu jauno autoru tieksme rakstīt garus, literāri skaistus, bet līdz ar to grūti saprotamus un samākslotus teikumus) un slepkavas motivāciju drusku vairāk prasījās. Nepārliecināja.
September 30, 2019
Šī ir patiešām laba grāmata, - teicu to aizverot.
Šī doma nebija klātesoša nevienā lappusē. Un tomēr, teikums pēc teikuma, informācijas gabaliņš pēc gabaliņa lika man patiešām izbaudīt pēcgaršu. Mani tagad nenomoka domas par krioniku, pēcnāves dzīvi, neko tik dziļi manī neaizķēra. Varbūt šajā dzīves periodā tās nav aktuālās tēmas. Bet slavēju autori par patiešām lielisku veidu, kā tās tika pasniegtas romāna kontekstā. Tāpat arī par dzimtes jautājumu, par dzimtas jautājumu un par attiecībām. Tā Helēna reāli kruta bija/ir, labprāt gribētu tādu cilvēku draugu lokā. Un par to vien, ka tagad domāju tādās klišejās, autorei cepums!
Kā arī - man nav ne mazāko šaubu, ka šis ir detektīvromāns. To diskusiju īsti nesaprotu.
Lai arī vērtējums tāds pats, jāsaka, ka Mēness teātris mani sapēdoja pamatīgāk, un izlasot šo, sapratu, ka jānopērk "Mēness teātris" arī saviem plauktiem. Hmm, nē nav tāds pats, zvaigznes ierobežojošas. Teātrim 9 no 10, šim 8 no 10.
Šī doma nebija klātesoša nevienā lappusē. Un tomēr, teikums pēc teikuma, informācijas gabaliņš pēc gabaliņa lika man patiešām izbaudīt pēcgaršu. Mani tagad nenomoka domas par krioniku, pēcnāves dzīvi, neko tik dziļi manī neaizķēra. Varbūt šajā dzīves periodā tās nav aktuālās tēmas. Bet slavēju autori par patiešām lielisku veidu, kā tās tika pasniegtas romāna kontekstā. Tāpat arī par dzimtes jautājumu, par dzimtas jautājumu un par attiecībām. Tā Helēna reāli kruta bija/ir, labprāt gribētu tādu cilvēku draugu lokā. Un par to vien, ka tagad domāju tādās klišejās, autorei cepums!
Kā arī - man nav ne mazāko šaubu, ka šis ir detektīvromāns. To diskusiju īsti nesaprotu.
Lai arī vērtējums tāds pats, jāsaka, ka Mēness teātris mani sapēdoja pamatīgāk, un izlasot šo, sapratu, ka jānopērk "Mēness teātris" arī saviem plauktiem. Hmm, nē nav tāds pats, zvaigznes ierobežojošas. Teātrim 9 no 10, šim 8 no 10.
May 22, 2022
Būs grūti izskaidrot, kāpēc pēc salīdzinoši kodolīga, (ne)zinātniskās fantastikas sacerējuma izlasīšanas jūtu patiesu saviļņojumu un slepus notraušu asaru no vaiga.
Varbūt tāpēc, ka ieraudzīju to, cik dažādos un vienlaikus līdzīgos veidos meklējam atbildes uz jautājumiem, kas riņķo galvā un kaut ko izdara ar sirdi. Kaut ko tādu, ka nav iespējams turpināt būt, nemeklējot atbildes.
Šī ir maza, neparasta, brīžiem smaidīga, brīžiem prātulīga grāmatiņa, kurā var piedzīvot Ieva Melgalve intelektuālo ironiju, rotaļas ar iesērējušiem dzimtes / dzimuma stereotipiem mūsu prātos un cerību, ka tas, kas ir radies var tikai mainīties, bet nepārstāj eksistēt.
Varbūt tāpēc, ka ieraudzīju to, cik dažādos un vienlaikus līdzīgos veidos meklējam atbildes uz jautājumiem, kas riņķo galvā un kaut ko izdara ar sirdi. Kaut ko tādu, ka nav iespējams turpināt būt, nemeklējot atbildes.
Šī ir maza, neparasta, brīžiem smaidīga, brīžiem prātulīga grāmatiņa, kurā var piedzīvot Ieva Melgalve intelektuālo ironiju, rotaļas ar iesērējušiem dzimtes / dzimuma stereotipiem mūsu prātos un cerību, ka tas, kas ir radies var tikai mainīties, bet nepārstāj eksistēt.
May 11, 2023
Man samērā patika.
Teksts bez kompleksiem. Valoda tāda, kāda tā ir dzīvē, nav tērpta Literatūras sterilajā kamzolī, nav arī samāksloti slengumaina. Kā mēs runājam un saprotam, ar dažiem vārdiem angliski, dažiem pārlatviskotiem, dažiem nepārprotami latviskiem, tāda tā arī bija. Tas jutās brīžiem savādi, literatūras pasniedzēja manā galvā strostēja ka tā taču grāmatās nedrīkst rakstīt, bet par laimi esmu izaugusi un grāmatās drīkst jebko, ko iegribās.
Man ļoti patika Satu. Nepatika, ka citi pret viņu tik stulbi izturējās.
Detektīva aspekts bija samērā sājš, bet nu ko darīsi, grāmata ir ļoti īsa. Beigas ļoti klasiskas, kā filmā.
Teksts bez kompleksiem. Valoda tāda, kāda tā ir dzīvē, nav tērpta Literatūras sterilajā kamzolī, nav arī samāksloti slengumaina. Kā mēs runājam un saprotam, ar dažiem vārdiem angliski, dažiem pārlatviskotiem, dažiem nepārprotami latviskiem, tāda tā arī bija. Tas jutās brīžiem savādi, literatūras pasniedzēja manā galvā strostēja ka tā taču grāmatās nedrīkst rakstīt, bet par laimi esmu izaugusi un grāmatās drīkst jebko, ko iegribās.
Man ļoti patika Satu. Nepatika, ka citi pret viņu tik stulbi izturējās.
Detektīva aspekts bija samērā sājš, bet nu ko darīsi, grāmata ir ļoti īsa. Beigas ļoti klasiskas, kā filmā.
July 10, 2019
Nekad nebiju tādā mērā atpazinusi pazīstamu cilvēku atblāzmas kādā grāmatā. Tās varoņi runā tāpat kā cilvēki ap mani, un bieži par līdzīgām tēmām.
Vai tu gribi dzīvot mūžīgi?
(Detektīvlīnija gāja soli solī ar mani kā lasītāju - es vienmēr biju vai nu puslapu priekšā vai puslapu nesagatavoti pārsteiga, kas, manuprāt, ir labākais iespējamais variants.)
Vai tu gribi dzīvot mūžīgi?
(Detektīvlīnija gāja soli solī ar mani kā lasītāju - es vienmēr biju vai nu puslapu priekšā vai puslapu nesagatavoti pārsteiga, kas, manuprāt, ir labākais iespējamais variants.)
October 12, 2020
Tāda patīkami apžambļājama grāmatiņa. Pat ne tik daudz sižets, cik ļoti visādi sīkumi, atsauces, pārdomas un izdoma. Obligāti izlasāma? Nē. Bet noteikti ieteicama, ja grib jaukas domu cakas dzimtajā valodā, ar pazīstamu kultūrvidi.
July 31, 2021
Otrā grāmata latviešu valodā, ko izlasīju savā dzīvē. Nezinu kāpēc, bet neesmu gaidījusi, ka mums tepat Latvijā ir autori, kas var līdz pašām beigām turēt tevi saspringtā stāvoklī, kopā ar citiem varoņiem mēğināt izsecināt, kurš ir slepkava.
Esmu tīrā sajūsmā!
Esmu tīrā sajūsmā!
January 29, 2022
4,5
Man ļoti patika. Valoda, varoņi un sižets. Interesanti un oriģināli. Šī bija pirmā Melgalves grāmata ko es izlasīju, bet noteikti ne pēdējā.
Dzejniece no manis ne kāda, bet 'māja' un 'kāja' nelika mani mierā un tapa this:
Manā mājā
Tava kāja
Tavā mājā
Mana kāja
:D
Man ļoti patika. Valoda, varoņi un sižets. Interesanti un oriģināli. Šī bija pirmā Melgalves grāmata ko es izlasīju, bet noteikti ne pēdējā.
Dzejniece no manis ne kāda, bet 'māja' un 'kāja' nelika mani mierā un tapa this:
Manā mājā
Tava kāja
Tavā mājā
Mana kāja
:D
May 2, 2020
Es esmu pārsteigta, cik patiesībā daudz man šī grāmata patika
July 29, 2021
Man ļoti patika. Šī bija pirmā Melgalves grāmata, ko lasīju. Kolosāla kompānija, zinātne, fantastika, detektīvs - aizraujoši! Vēl diezgan ilgi pēc izlasīšanas par to domāju.
Read
January 26, 2019Man ļoti, ļoti patika!
Tiesa, šo grāmatu lasot jutos dīvaini, jo pirmo reizi lasīju grāmatu, kura notiek tik tuvu mājām. Grāmatas sākumu lasīju ar mazu satraukumu, vai kāds no varoņiem, kaut tie visi ir izdomāti, nebūs pārāk līdzīgs kādiem maniem draugiem un paziņām.
Ar detektīviem (un visa veida mistēriju) grāmatām man bieži ir tā, ka es gribu tikt līdz atrisinājumam pēc iespējas ātrāk, tad tās atrisinās, man vai nu patīk kā, vai nē, un tad es tās aizmirstu. Ar šo grāmatu varētu būt citādi. Manā gadījumā noteikti būs, jo es visu uztvēru pārāk personīgi, un tādēļ atcerēšos. Bet pat ja tā nebūtu, man šķiet, ka puzles atrisinājuma gaitā ir gana daudz, par ko aizdomāties, lai grāmata paliktu prātā arī pēc atrisinājuma izlasīšanas.
Tiesa, šo grāmatu lasot jutos dīvaini, jo pirmo reizi lasīju grāmatu, kura notiek tik tuvu mājām. Grāmatas sākumu lasīju ar mazu satraukumu, vai kāds no varoņiem, kaut tie visi ir izdomāti, nebūs pārāk līdzīgs kādiem maniem draugiem un paziņām.
Ar detektīviem (un visa veida mistēriju) grāmatām man bieži ir tā, ka es gribu tikt līdz atrisinājumam pēc iespējas ātrāk, tad tās atrisinās, man vai nu patīk kā, vai nē, un tad es tās aizmirstu. Ar šo grāmatu varētu būt citādi. Manā gadījumā noteikti būs, jo es visu uztvēru pārāk personīgi, un tādēļ atcerēšos. Bet pat ja tā nebūtu, man šķiet, ka puzles atrisinājuma gaitā ir gana daudz, par ko aizdomāties, lai grāmata paliktu prātā arī pēc atrisinājuma izlasīšanas.
April 28, 2019
Man patika sākums. Vidus bija ok. Beigas bija interesantas, ja ne nedaudz sasteigtas.
Tēli bija dzīvīgi un ticami. Varēju viņus viegli iztēloties savos radu/draugu/paziņu pasākumos. Tā sakot, mēs visi savā dzīvē pazīstam ko no Tā tipa cilvēkiem.
Diemžēl stāstam cauri vijās viens elements, viens tēls, kurš manāmi bojāja manu kopējo grāmatas baudījumu.
Satu.
Noziegums? Vai pamani ka Helēnas draugs/draudzene ir dīvaina?
Cietušā radi? Jā, mēs pamanījām ka Helēnas draugs/draudzene ir dīvaina.
Policists? Hm, man jāpēta šis noziegums, bet mani mulsina vai cietušās draudzne/draugs ir puisis vai meitene? Man par to jāpadomā.
Satu? Jā, mana mīlestība tiko nomira, bet no šakuma man jāizlemj vai es sērošu kā meitene vai zēns šodien?
Sākumā bija ok, tēli tiek iepazīstināti radiņi aizrāvušies ar kristietību, draudzne ragana un Satu. Viss cool. Bet tad nāk jauna nodaļa ar domām par Satu dzimumu no tēla A. Tad nākamā nodaļa ar tēla B domām par Satu dzimumu. Tad C. Tad D. Utt. Beigās radās sajūta, ka grāmatā Satu vajadzēja būt tam/tai kurš/kura tiek nogalināta, lai būtu tad iemesls kāpēc grāmatā ir tik liels fokus uz Satu.
Satu kopumā man atgādināja memi:
Tēli bija dzīvīgi un ticami. Varēju viņus viegli iztēloties savos radu/draugu/paziņu pasākumos. Tā sakot, mēs visi savā dzīvē pazīstam ko no Tā tipa cilvēkiem.
Diemžēl stāstam cauri vijās viens elements, viens tēls, kurš manāmi bojāja manu kopējo grāmatas baudījumu.
Satu.
Noziegums? Vai pamani ka Helēnas draugs/draudzene ir dīvaina?
Cietušā radi? Jā, mēs pamanījām ka Helēnas draugs/draudzene ir dīvaina.
Policists? Hm, man jāpēta šis noziegums, bet mani mulsina vai cietušās draudzne/draugs ir puisis vai meitene? Man par to jāpadomā.
Satu? Jā, mana mīlestība tiko nomira, bet no šakuma man jāizlemj vai es sērošu kā meitene vai zēns šodien?
Sākumā bija ok, tēli tiek iepazīstināti radiņi aizrāvušies ar kristietību, draudzne ragana un Satu. Viss cool. Bet tad nāk jauna nodaļa ar domām par Satu dzimumu no tēla A. Tad nākamā nodaļa ar tēla B domām par Satu dzimumu. Tad C. Tad D. Utt. Beigās radās sajūta, ka grāmatā Satu vajadzēja būt tam/tai kurš/kura tiek nogalināta, lai būtu tad iemesls kāpēc grāmatā ir tik liels fokus uz Satu.
Satu kopumā man atgādināja memi:
Displaying 1 - 22 of 22 reviews