Izelpas

by Laura Vinogradova

Grāmatā iekļautie astoņi stāsti skar skarbas tēmas. Ja tās uzskaitītu, tā vien gribētos smagi nopūsties: jā, tāda ir dzīve... Tomēr stāsti neatstāj vien drūmu, nomācošu iespaidu, jo, pirmkārt, ļauj izbaudīt valodas un kompozīcijas “odziņas” un, otrkārt, katram no tiem cauri vijas arī lielāka vai mazāka, kaut tikko jaušama prieka stīdziņa – par dzīvi un dzīvību, par tuviem cilvēkiem, par katras dienas nozīmīgumu. Tie ir stāsti, kas saasina lasītāja jūtas un domas, kuras neatstājas vēl ilgi pēc tam, kad pāršķirta grāmatas pēdējā lappuse.

Genres: Short Stories, Fiction

112 pages, Hardcover

Published October 1, 2018

Reviews

[Marta · Rating 4 out of 5]

Autores stāsti ir kā matu ķemmēšana - sākas maigi un rūpīgi, bet tad pēkšņi mati tiek parauti tik ļoti, ka sāp un tad paliek tāda smeldzoša sajūta. Ne jau matos, bet ap sirdi.

[Elina Tola (Bookeliina) · Rating 5 out of 5]

Pēc garas darba dienas, paņēmu vakarā ar domu, ka pirms miega derētu nedaudz palasīt un ar vienu stāstu pilnībā pietiks. Pieļāvu kļūdu, domādama, ka man pietiks ar vienu. Stāsti bez mazuma piegaršas. Katrā stāstā ir tieši tik daudz, cik nepieciešams.
Nav paredzēti vakara pasaciņas vietā.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..biju prezentācijā, runāju ar autori. viņa ļoti satraucās, kad pateicu, ka esmu grāmatu blogeris. vīrietis. vēl pie tam. bet nav jau par ko satraukties. šie stāsti nav tikai sievietēm :)

[Doronike · Rating 2 out of 5]

Mums te ir alkoholiķa draudzene, bezcerīga vecmeita, pamesta meita, nepamierināta sieva, traumēta māmiņa, pedofila upuris, pamesta meita 2, alkoholiķa bērns, vēža slimniece, lezbietes atklājums un kāda, kas krāpj vīru ar aklo. Tiešām? Tā ir tāda kolekcija? Muzejs vai izstāde?
Ja atstājamies no aprakstāmajiem subjektiem, tad tekstam kā tādam nav ne vainas - jauki, izjusti, plūstoši. Bet atkal jau biezuma trūkst. Un arī loģikas. Nu vai arī tiešām visi apdzejotie sievieši cieš no veselā saprāta trūkuma. Man neviena nepatika.

[Rinalds Einiks · Rating 4 out of 5]

sākumā likās, ka esmu mazliet ieberzies, jo
gandrīz visi stāsti top no sievietes dvēseļu, zemapziņu pavērsumiem... bet man ļoti patika!

bija daži pliekani, klišejiski, klasiski ideoloģiski stāsti (izelpas), bet bija arī pārsteidzoši labi, jo pļauka izraisīja pārsteidzošas asaras, smeldzi šajā arī pavisam vējainajā laikā (visu, visu nedēļu pēc prognozēm būs lietus), tāpēc patiesi...
ir ļoti, ļoti jādzīvo

pluss mani ievilka daži filozofiskie jautājumi, pat (nu, nezinu, bet šķita mazliet vāja “izelpa”) stāstā kaķis par to, vai, ja ir sāpes, vai labāk izbeigt ciešanas ātrāk, tādējādi pretojoties nāves ritumam, bet toties būt ašākam, pasteidzoties viņai priekšā un parādot mēli...

iedziļinājos arī par ķeizargriezieniem, izbaudīju zemeņzemeņasfaltu, izskumu grādīgā postu, dažu sieviešu likteņus, bet patiesi mīlestība, kas stāv visam pāri, ir negaidīta un arī patiesībā TĀ viena no Visuma lielākajām mīklām....

PLUSS - “mazās princeses” ir burtisks ceļojums!!!!! (un erotiskās, seksuālās ainas divās lapās pārspēj visas Samaitātās ar saplēstajām mežģīnēm debesu pelnos)


vai es pēc mēneša šos stāstus, pieredzi, pēcgaršu, zemenes atcerēšos? - tas ir cits jautājums, bet aprīt šo izelpu dažās stundās - vējainā laikā - izmisumā -
ir pavisam svētīgi...

samulst tikai tie, kam ir sirds

[Inga Pizāne · Rating 5 out of 5]

Man nekā nepietrūka. Ne dramatisma, ne maiguma, ne pārsteiguma, ne baiļu, ne miera, ne pārdzīvojuma. Tāpēc piecas zvaigznes manās novembra lasāmvielas debesīs. Skaisti! Paldies, Laura!

[Līga Balode · Rating 4 out of 5]

Vienā ieelpā izlasāmas Izelpas. Pirmā grāmata, ko izlasīju e- bibliotēkā, jo gribēju izmēģināt www.3td.lv ar ātru izlasāmu grāmatu. Stāsti par ikdienu, par cilvēkiem mums blakus, filigrāni izstāstīti - bez moralizēšanas un autores viedokļa paušanas. Paliek vieta lasītāja paša domām, viedoklim, attieksmei. Dzīve savā vienkāršībā un daudzveidībā. Man tiešām ļoti patika, un tas ir brīnums, jo es gandrīz nekad nelasu stāstus.

[Zanda · Rating 5 out of 5]

Stāsti lasās ļoti labi un raiti, jo pēc savas būtības ir vienkārši un labi saprotami un uztverami.
Tajā pašā laikā aptver, šķiet, vai visas iespējamās vissliktākās situācijas, kādas var gadīties, vai pārdzīvojumus, kādi var rasties.
Tā nu sanāk, ka esam ierauti skarbajā pasaulē, bet tomēr tiem cauri lauztin laužas ārā arī pārliecības asniņi par ticību sev, spēju novērtēt visu to labo apkārt un jaunu spēku iet uz priekšu jau ar jaunu apziņu.
Prieks, ka mums ir vēl viena jauna, talantīga autore ar lielisku debiju pieaugušajiem!

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Nezinu, kā būtu lasot lēnām, bet es tā arī izlasīju - teju vienā izelpā. Interesanti, labi uzrakstīti stāsti. Pagaidām šķiet, ka stāsti par mazajām princesēm (kurā uzzinām visu otrādā secībā) un Burkšķu dienu (tā jau ari ir, ka bērnam viņa ikdiena ir laba, lai kāda tā būtu, pierod pie visa, prieku var rast visā...) varētu arī kaut kur manī aizķerties. Stāsti par parasto, mums līdzās esošo. Laikam gribēšu lasīt arī turpmāko autores prozu, ja tāda būs.

[Zane Alksne · Rating 5 out of 5]

Tik ļoti dzīvi un jauki stāsti. Skaisti uzrakstīti un pilni dvēseles un ikdienas. Tik ļoti līdzi jūtami.

So beautifully written, full of soul and daily routine we sometimes try to hide so badly. All the ugly made pretty and enjoyable to read. Relatble. Magnificent and pure brilliance falling off the pages.

[Eva Draviņa · Rating 5 out of 5]

Šoferis Juris ieslēdz skaņas signālu. Medmāsiņa Dace pat nepaceļ acis no grāmatas. Bet Larisa sabīstas. Kā vienmēr. Viņai nepatīk tas brīdis, kad ieslēdzas skaņa. Viņa vienmēr jūtas vainīga, jo redz, kā signāls sabiedē mazus aizmigušus bērnus ratiņos uz ielā, kā satrūkstas veci cilvēki un kā samulst automašīnas, izmisīgi meklēdamas vietas, kur paslēpties no viņu gaudošanas. Tas nekad nenotiek mierīgi, Tā ir tāda panika visos un arī viņā. Larisa ir domājusi, kā šo procesu padarīt maigāku, bet neko nav izdomājusi. Šoferis Juris tikai pasmejas, kad viņa par to ieminas.
Mēs vienkārši cilvēkiem atgādinām, ka dzīve ir vērtība, - viņš noteic. – Lai padomā, lai aizdomājas, kā dzīvo šo dzīvi, jo mēs visi esam mirstīgi!

[Aija · Rating 5 out of 5]

Šis man bija tiešām skaists pārsteigums. Stāsti par cilvēkiem, vienkāršiem, tādiem, kādi nu esam, par skumjo un priecīgo mūsu dzīvēs. Sajutu tādas Gavalduskas notis, Laura Vinogradova prot rakstīt arī par priecīgiem dzīves mirkļiem.

[Inga Grencberga · Rating 5 out of 5]

Ļoti izjusti, smeldzīgi un tajā pat laikā brīnišķīgi stāsti! Pašai savu atmiņu uzjundījoši ... Paldies!

[Oskars Kaulēns · Rating 5 out of 5]

brīnišķīgi stāsti. balansē uz naža asmens starp “dzīvot ir piedzīvot” un “nevar vairs izturēt”.

[Linda · Rating 4 out of 5]

Stāstus mani iemācīja mīlēt Inga Žolude ar krājumu Mierinājums Ādama kokam. Un tad man likās, ka stāstiem jābūt tik pilniem, ka plūst pāri visām malām. Bankovska Trakie veči un Kuzmina Pilsētas šamaņi pierādīja pretējo. Arī tie stāsti, kuros nečum un nemudž, var būt baudāmi un tie var likt gaidīt nākamos stāstu krājumus.

Un nu - "izelpas". Un cietos vākos. Astoņas. Autore runā par iz-elpu, iz-rakstīšanu, bet es domāju par ieelpu - no kurienes tas viss? Tik īsts, dzīvs, nesamākslots un prasmīgi izstāstīts. Stāsti, kas sadzen migliņu priekšā acīm, kas liek iemīlēties māksliniekos, kas bērnu balsis rāda dzīvas un ticamas.

Jāatzīst, ka stāsts "kaķis" mani galīgi neuzrunāja. Aizverot otro vāku, drīz vien atkal vēru grāmatiņu vaļā, lai pārlasītu. Vai tiešām es palaidu garām kādu slēptu jūtu murskulīti, kādu dziļāku ideju? Tomēr nē, ja neskaita Ketas aiziešanas mirkli, stāsts mani atstāj tikpat vienaldzīgu. Bet ko var gribēt no cilvēka, kam nekad nav piederējis kaķis (tas par mani, ne autori). Tomēr tas, ka ar šo stāstu man neizveidojas attiecības, nespēj mainīt vēlmi un interesi lasīt, ko Laura izelpos tālāk.

Un noteikti jāčāpo uz bibliotēku pēc "Snīpulīša".

[Sibilla · Rating 2 out of 5]

Lasot šķita tīri labi, stāsti bija vienkārši un viegli lasāmi, bet tagad, tikai nedēļu pēc grāmatas pabeigšanas tās saturs ir gandrīz pilnībā aizmirsies. Un tā nudien nav laba zīme (gan manai atmiņai, gan arī grāmatai). Atmiņā ir palikusi pēcsajūta, ka stāsti ir diezgan virspusēji un stereotipiski, tomēr "Izelpas" ir autores pirmā grāmata pieaugušajiem un domājams, ka nākotnē mēs no viņas varbūt sagaidīsim arī ko interesantāku.

[Karīna Liepiņa · Rating 5 out of 5]

Stāsti kā izelpas, pēc kurām paliek smagi! Izlasot šos stāstus, smagums nepamet. Bet tad cenšos tikt atpakaļ savā realitātē un saprotu, cik laimīga es esmu savā dzīvē! ❤️ Novērteju. Pasakos. Izbaudu!

[Ilze · Rating 5 out of 5]

Viena stundiņa, un grāmata jau cauri. Tik daudz smeldzes, emociju, arī asaru. Bet cauri visam — dzīves mīlestība. Daudz mīlestības un izelpu.

“(..) esmu tieši tāda pati kā citas sievietes. Man apjukums ir jā-runā, jā-iz-runā un jā-ap-runā. Es nevaru to paturēt sevī”.

“Es guļu un pēkšņi saprotu, cik svarīgi ir dzīvot. Klausos savā elpā un negribu to zaudēt. Tā ir tik skaista. Viss ķermenis ir viens liels brīnums. Es skatos uz savām vēnām un domāju, cik skaisti pa tām plūst asinis. Kā tās tur mani dzīvu. Cik stipri sitas sirds, kā kustas muskuļi, un cik ļoti harmoniski tas viss turas kopā. Cik ļoti skaista tā ir — dzīvība”.

[Laura Grevina · Rating 5 out of 5]

Uz grāmatas aizmugurējā vāka Laura raksta : “Es nevaru aizturēt elpu un tieši tāpat nespēju sevī aizturēt stāstus.” Es, kā lasītājs, priecājos, par šo Lauras nespēju, jo viņas radītie stāsti (grāmatā - astoņi) aizskāra dziļi personīgi.

Stāsti par dzīvi, nāvi, mīlestību, vardarbību, seksualitāti, slimību, sāpēm un ticību. Katrs no tiem lika ievilkt elpu tā kārtīgāk, un padomāt - ko darīt ar savām, līdz galam neizsāpētajām sāpēm? Kur likties, kad jūties nesaprasts? Atstāt domas un sāpes kaut kur dziļi iekšienē, izstāstīt kādam, izdzīvot, un dzīvot tālāk?

Saldsērīgi, patiesi, īsti. Par dzīvi, kurai caurvijas dažādas pieredzes un emocijas.

[Ingrida Ceple · Rating 5 out of 5]

Ļoti patika, īpaši mazās princeses un pļauka. Un Hildas zeķubikšu pielietojums🤍
Sāpīgi stāsti pilni smeldzes un skumju....
Izlasījās vienā vakarā, ļoti raita valoda.
Tieši tik neparasti vienkārši!

Meklēšu pārējās Lauras grāmatas :)
Laura ir mans lieliskais atklājums🤍 Paldies!

[Lauma Gurgone · Rating 4 out of 5]

Laura ir mans mīļākais pēdējā laika atklājums latviešu literatūrā. Viņas stāsti ir dzīvības un patiesības pilni. Ir tik viegli iedomāties varoņus tepat sev blakus. Un tā arī ir. Laura prot skaisti aprakstīt cilvēku dzīves, pat ja tās nav laimes pilnas.

[Sintija · Rating 4 out of 5]

Oh, boy. Klasiski drūmie latviešu stāsti, bet šoreiz ar kaut kādu citādāku, unikālu noskaņu. Man laikam patiešām dikti patīk Lauras Vinogradovas rakstniecības stils. Viņa prot izrakstīt stāstu tēlu emocijas tā, ka tās tev iebliež pa stīgām ne pa jokam.

Īsa grāmata un īsi stāsti, bet var paspēt izdzīvot līdzi tik dažādām ainām, no kurām daudzas tieši vai netieši šķiet tik līdzīgas personīgajai pieredzei. Pirmais un otrais stāsts mani raustīja, jo #relatable.

Biju pārsteigta, ka mani ļoti aizķēra arī stāsts par sievieti un vēzi. Kaut kur nemanot pie ne gluži tās emocionālākās rindkopas rāva uz raudāšanu.

Lauras "Upe" man joprojām favorītgrāmata, bet "Izelpas" arī ir prasmīgi uzrakstīta grāmata. Jāgaida, kad parādīsies ziņas par kādu jaunu autores grāmatu. Būšu no tiem, kas jož uz grāmatnīcu un pērk, neskatoties uz cenas birku. Jo būs labi. :)

[Liva · Rating 5 out of 5]

Tā arī izrāvu visu cauri vienā elpas vilcienā, ieelpā un izelpā - 8 stāsti, 111 lappuses. Visi stāsti ar lasītāju runā pirmajā personā un šķiet kā autores pašas piedzīvoti pirms uzrakstīšanas jeb izelpošanas no sevis. Tomēr, savelkot visu kopā, saprotams taču, ka tas viss nevar notikt ar vienu cilvēku. Man ļoti patika!

Plašāk par grāmatu blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2018/11/...

[Inese · Rating 4 out of 5]

Patika, ka dzīve - ļoti dzīvojama! Ka emocijas, kāpinājumi. Tas nav vienmēr viegli - būt kāpināti. Bet daudzkārt ir vērts, jo tieši tad visvairāk pieredzēts, apjausts, sajusts. Iesaku! Stāstu krājums par dzīves kūleņiem, ar skaistiem tvērumiem, atziņām.
Savu patikšanu paudu arī - https://gramatfoto.blogspot.com/

[Arta · Rating 4 out of 5]

Tas bija līdz sāpēm skaisti!

[Laura Bo · Rating 4 out of 5]

Šī grāmata radīja plašu izjūtu spektru no riebumam, kad aizvērtu grāmatu un nedēļu vairs nespēju atvērt vaļā, līdz priekam par laimīgiem likteņa pavērsieniem. Domāju šādu līdzpārdzīvojumu var radīt tikai talantīgs autors. Tajā pašā laikā stāsti ir skumji un ar šīm sajūtām ne vienmēr gribas papildināt savu pieredzi, jo apkārt jau tā ir daudz negatīvā.

[Ilona · Rating 5 out of 5]

Stāstu krājums skar skarbas, smeldzīgas tēmas. Cauri stāstiem vijas savādā pieredze būt sievietei - būt mātei, būt meitai, būt jaunai, būt vientuļai utt. - tik atšķirīgi var būt cilvēku stāsti. Un pēcgarša - skumjš miers. Lai arī tēmas ir brīžiem skarbas, tās neradīja manī bezcerības sajūtu.
Pāri visam ir ļoti skaista valoda. Man "skaista valoda" nozīmē rakstnieka spēju pārnest mani grāmatas lappusēs un likt aizmirst, ka lasu grāmatu, un Laurai Vinogradovai jau atkal tas izdevies.

[Vilis · Rating 3 out of 5]

Ir uzplaiksnījumi

[Gundega · Rating 5 out of 5]

Viegli lasāms, nedaudz smeldzīgs stāstu krājums.

[Kristiāna Rubīna · Rating 5 out of 5]

Skaudri, patiesi stāsti, kas liek izelpot, pārdzīvot un just līdzi.