Annas Elizabetes un Mika Kaķīša medusmēnesi izjauc Rīgā uzradusies melno džipu banda, kuras ālēšanās biedē iedzīvotājus. Pēdējais upuris – četru auto pārbraukts akls vīrietis... Pēdas aizved līdz partijai "Mājai un Ģimenei", kuras jaunais vadonis turpina īstenot bojā gājušā multimiljonāra Jāņa Pērkona idejas. Pastaigājoties ar suņiem, Kārlis Mežāju šosejas piesnigušajā grāvī atrod pagasta priekšnieces Maigas Lācītes apledojušo galvu. Izskatās, ka to kāds ir noplēsis. Naktīs Pūču salas parkā klīst dīvainas ēnas. Kādu rītu pie Bergu nama ārdurvīm klauvē pārsalusi un atmiņu zaudējusi jauna meitene, bet pēc pāris dienām no profesora Mihailova privātklīnikas izbēg Zane Zālīte, kura nolēmusi par savu neizdevušos dzīvi atriebties visiem, bet vispirms - Annai Elizabetei...
Dace Judina ir žurnāliste, redaktore, režisore. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Dace Judina darbojas presē, šobrīd – sabiedrisko attiecību un pasākumu organizēšanas jomā.
Kaut kas šajā grāmatā mani galīgi neuzrunāja. It kā detektīvs, it kā vajadzētu būt pa manam, bet nebija tā dzirksts uzzināt, kāds būs atrisinājums. Biju gaidījusi vairāk.
Izlasīts pagaidām pēdējais Judinas romāns. Krietni jēdzīgāks par "Tīrītāju", bet ilgojos pēc "tīra" Judinas krimiķa bez politikas, didaktikas, vissirslikti.lv vaimanām, bez filozofiskām atkāpēm par cilvēka iedzimto ļaunumu, valsts iekārtu utt. Šajā grāmatā gan arī vaimandidaktikai skrēju pāri, bez tās romāns tīri neko. Nu jau sāk prasīties pēc jauniem pavērsieniem, jauniem varoņiem, cik var apzelēt to nabaga Melderi; par laimi, Zane no trases nost. Ļoti ceru, ka ar "Vecās muižas lāstu" Judina būs atgriezusies pie klasiskā detektīva.
Šī bija pirmā manis lasītā Daces Judinas grāmata. Bija ļoti grūti nosekot līdzi visiem tēliem, viņu raksturojumiem, pagātnei, saistībai vienam ar otru. Noteikti liels iemesls ir tas, ka iepriekšējās sērijas grāmatas neesmu lasījusi.
Brīnumainā kārtā man ļoti patika tas, ka paralēli kriminālajai daļai, bija ļoti daudz sadzīviski notikumi. Kaut kā prasmīgi rakstniece spēja ieinteresēt visos notikumos vienlaicīgi.
Iespaidīgi! Neskatoties uz to, ka Dace Judina ir viena no manām mīļākajām latviešu autorēm, katras grāmatas sākumā māc šaubas vai grāmata patiks. Bet, neskatoties uz šaubām, grāmatas vienmēr ir lieliskas. No šīs grāmatas nevarēju aiziet prom. Grāmata to vien dara kā vilina un tā es attapos svētdienas pēcpusdienā ar izlasītu grāmatu rokās un sapratu, ka sāku lasīt jau no paša rīta.
Šoreiz trīs zvaigznītes pat salasījās. Kaut arī spēkā joprojām ir viss tas, ko teicu jau par iepriekšējo grāmatu "Tīrītājs", šoreiz uz nerviem krītošā daļa bija drusku piebremzēta, vairāk vietas atstājot pašai kriminālintrigai vai, nu, tad vismaz galveno varoņu attiecību peripetijām. Vai arī varbūt es vienkārši esmu kļuvusi imūnāka pret vissirslikti gaudošanu un citām skaistām izpausmēm.
Šoreiz autore labojusies, vai arī man tā tikai šķiet - spriedelēšana par visu slikto, politiku u.c. bija mazāk. Liela daļa bija "ietērpta" personāžu teiktajā, tomēr uz beigu galu jau atkal bija stipri manāma šī tendence. Redaktore gan šoreiz sliktāk pastrādājusi - daudzviet kādam vārdam iztrūkst burts vai īstā vietā iemaldījies kāds cits.
Par daudz ņaudēšanas par to cik sliktos laikos dzīvojam. Kaitināja, ka varoņi vienā balsī filozofē vienas un tās pašas domas uz riņķi vien. Tajās epizodēs kur gribējās būt klāt tika vien īss atstāstījums. Tomēr pamēģināšu vēl kādu grāmatu, jo valoda raita un lasās ātri, tikai pie stila pagaidām grūti pierast.