Vai ir iespējams šodien vainot sevi par rīcību, kas kādreiz likusies pareiza? Vai to drīkst darīt arī apkārtējie? Turklāt dažreiz nošķirt labo no ļaunā ir gandrīz neiespējami, un tad tiek pieļautas kļūdas, kuras vēlāk nav labojamas. Taču dzīvei jāturpinās.
Šo un citu jautājumu krustpunktos nonāk romāna galvenais varonis Patriks Devero – vientuļš vīrietis spēka gados, šķietami vienkāršs vīnu tirgotājs no Cīrihes. Par sava biznesa attīstību Devero nevar sūdzēties, tas sniedz gandarījumu. Taču Devero ir cilvēks, kurš pagātnē ir pārdzīvojis tik smagu triecienu, ka personiskā laime ārpus darba pagaidām viņam šķiet neiespējama. Turklāt apgalvojums, ka laiks dziedē visas brūces, uz Patriku neiedarbojas. Vismaz līdz zināmam laikam. Tāpēc viņam ir jādzīvo ar baisu noslēpumu biogrāfijā. Toties kā zināmu mierinājumu Devero lolo kādu ieceri, kurai realizējoties vīrieša dzīve iegūs pavisam citu saturu. Un reiz arī pienāk brīdis, kad durvis uz pagātni jāaizver pavisam, rītdienā atskatoties ar cerību un vienlaikus jaunu dzīves mērķi.
Richard Ingrems (pseudonym) is a Latvian writer, born in Riga, studied in Valmiera, then lived and worked for more than twelve years on the island of Crete, Greece, and still divides his time between Latvia and Greece. Started writing novels a little over fifteen years ago, drawing inspiration from travels, different places, situations, and, most importantly, people. Inspiration sometimes comes from the smallest, most unusual impulse, and then an idea for a new novel is born, but the hobby itself has become a serious passion over time.
Knaps trijnieks. Bija daži veikli pavērsieni, bet kopumā paredzami. Man nav problēmu ar morāli pelēkiem varoņiem vai antivaroņiem, bet šis Patriks ir ne cepts, ne vārīts. Nevarēju sagremot viņa rīcības normalizāciju. Stilā un tēlos saskatīju līdzību ar "Apmātību" - vientuļs, bet samērā veiksmīgs vīrietis, pagātnes noslēpums, kas apdraud tagadni, un agrāk pazīstama, kārdinoša sieviete. Tomēr "Apmātības" Stefans man simpatizēja un lasīt bija interesanti.
Mazāk par pašu paredzamību, jo diez gan ātri varēja saprast kas kur kā pie vainas, tik atlika nianses izlasīt, kāpēc un kā paveikts. Bet ļoti viegla lasāmviela, nav stipri jāiedziļinās personāžos, šī grāmata jau vēl nebūdama pusē guva vairākkārt virsroku, kad tika izvēle starp vakara detektīviem pie TV vai šī stāsta atsķetināšanas. Nobeigums arī reālistisks, bez nekādiem fantāzijas pārspīlējumiem, ka viss ideāli- rozēm klāts. Un arī loģiskas šķita paša varoņa iekšējās sajūtas pēc visa lielā notikuma atšķetināšanas. Sava dzīvesveida, dzīvesvietas maiņa- varēja izjust līdzi un izprast viņa emocijas un to iemeslu, kāpēc.
Varbūt pie vainas, ka pašai Itālija aizņem siltu, mazu stūrīti sirsniņā☀️