Grāmata “Tarakāni manā galvā” izklaidējošos, viegli lasāmos stāstiņos zīmē ainas no sieviešu – jaunu un vēl jaunāku, smuku un vēl smukāku, tikumīgu un vēl tikumīgāku – ikdienas.
Šīm sievietēm ir kas kopīgs: viņu dzīvē valda tarakāni, pareizāk sakot, izdzīvošanas stratēģijas, kas, kādā krīzes brīdī radušās, no tās izkļūt palīdzējušas, bet tad aizķērušās prātā uz palikšanu. Un, kad tarakāniem dzīres, sievietēm ķibeles.
Grāmatas autore Zane Zusta un psihoterapeite Diāna Zande palīdz lasītājām notvert un vismaz uzsākt tarakānu dresēšanu. Grāmatas ilustrāciju un vāka zīmējuma autore ir māksliniece Līva Ozola.
Nenoliegšu, ka arī mana galva ir tarakānu pilna un šobrīd mani tarakāni liek man uzvesties uzpūtīgi un novērtēt šo grāmatu tā, kā es to novērtēju. Neko vērtīgu es šajā grāmatā nesaskatīju.
Grāmatu varēja nosaukt arī "Dumiķīšiem par sievietītēm". Sieviešu stāsti maksimāli stereotipiski, sievietes pārsvarā ne visai saprātīgas un ne visai līdzi domājošas būtnes. Psiholoģes komentāri jau nu vispār - NEKĀ jauna vai pat tā paša vecā no cita skatu punkta pat pie tām problēmām, kurās atpazinu sevi pašu. Nope.
..ir ok, ja ņem vērā, ka grāmata ir sievietēm vai tiem večiem, kuri grib zināt, kāpēc viņu sievietes uzvedas tā vai citādāk, ha. stāstiņi bieži liekas pārspīlēti sieviešu stulbuma ziņā, bet ar to tiek galā psiholoģe, kuras atbildes ne vienmēr gribējās lasīt, labi saprotot, kas katrai konkrētajai sievietei ar saviem tarakāniem darāms.
Tāda jēla. Bieži vien tas beigu tarakāns bija pavisam cits, kā gaidīju, stāsti nelikās reālistiski, bet atbildes vēstules - par daudz iztirzāja nesaistīto.
Esimest korda raamatu pealkirja lugedes tekkis väga ebameeldiv tunne ning fantoommõtted minu peas soovitasid hakata kukalt kratsima. Ometi nägin sellel raamatul positiivset vastukaja, nii siis lisasingi end raamatukogus laenutusjärjekorda ja ootasin... Kaua ei pidanud ootama ning kaua ei olnud raamat ka minu käes kinni. Lugemine läks üllatavalt kiires tempos. Raamatus olid lood erinevatest naistest, kel esinesid üpris traditsioonilised mõttevead ehk "prussakad" ning kes ühel või teisel moel ise oma negatiivsetele mõttemustritele lahenduse leiavad. Iga loo lõpus pöördub psühhoterapeut Diāna Zande loo peategelase-naise poole ning täpsustab, millest selline käitumisviis võib tuleneda (sageli tuuakse põhjuseks lapsepõlve ning puudulikku emaeeskuju) ning kuidas igapäevaelus selliste teemadega toime tulla. Raamatut oli lihtne lugeda ja see oli minu jaoks pigem meelelahutuslik. Usun siiski, et selle lugemisest võiks kasu saada eelkõige naised, kes on pahuksis oma tunnete ja sisekaemusega ning pole veel ette võtnud teekonda KKT (kognitiivse käitumisteraapia) valdkonna psühholoogi juurde.
Ilgi domāju, ko uzrakstīt. 3 zvaigznes. Man patika. Un man nepatika. Kaut kur pa vidu.
Kas man patika: • Vairākkārtēji iegrimu pārdomās par grāmatā aprakstītajām tēmām, notikumiem. • Palīdzēja apjaust cik ļoti skatos uz situācijām caur savu prizmu – vairākos stāstos saskatīju pavisam citus "tarakānus" kā Diāna Zande. • Materiāls, ko lasīt, apdomāt, pārlasīt. • Ļoti labs pārtraukums no ierastās literatūras. • Patīkams grāmatas noformējums.
Kas man nepatika: • Man radās sajūta, ka stāsti ļoti pārspīlēti, dažkārt kā no TV seriāla. • Jau iepriekš minēto "seriālu tipa" pastāstu uztveršana bija ļoti grūta, kā dēļ neizdevās atrast saikni ar stāstu varonēm. • Dažām no stāstu varonēm man gribējās uzkliegt virsū "neesi stulba. beidz uzvesties kā tāda".
Gaidīju vairāk. Saņēmu faktiski neko. Samākslota valoda, nogludinātas domas. Maniem tarakāniem nepalīdzēja, šie danco tāpat kā pirms grāmatas izlasīšanas.
Jāsaka kā ir - baigā vilšanās. Stāstu daļa šķiet kā 'izgriezta' no Holivudas filmām un līdz ar to arī psiholoģes rakstīto nespēju uztvert nopietni. Pievienotā vērtība pēc šīs grāmatas izlasīšanas diemžēl ir pielīdzināma nullei.
Lielas cerības, bet beigās vilšanās. Stāsti šķita samaksloti un neticami. Nespēju iedomāties latviešu sievietes tā rīkojamies, pat ja problēmsituācijas tādas arī varētu būt.
Ja būtu iespēja droši vien ieliktu 4,5 zvaigznes, bet 4* tomēr likās par maz, tāpēc teorētiski īstais vērtējums ir pa vidu divām izvēlēm. :) Iepriekš palasīju dažus komentārus tepat Goodreads un domāju nu labi, laikam jau tiešām jāsagatavojas kaut kam ļoti klišejiskam, neīstam un bez pievienotās vērtības.Tomēr jāsaka ,ka es nepiekrītu. Mani pat ļoti uzrunāja grāmatas formāts. Stāsti + psiholoģes vēstules, manuprāt ļoti izdevies veids kā uzrunāt lasītāju. Nav pat svarīgi vai stāsti ir mākslīgi izveidoti, vai tik tiešām no A-Z iz dzīves es ticu, ka līdzīgu stāstu ir pilna pasaule un daļā no tiem saskatīju arī mazumiņu no sevis. Daži stāsti savukārt ļāva saprast cik labi, ka man tādas un šādas lietas nerūp un citi vienkārši vispārīgi aizdomāties. Grāmatas priekšvārdā jau tika teikts, ka saturu nevajadzētu uztvert kā kaut ko pamācošu vai kā citādi tvert, kā atbalsi savu problēmu risināšanai. Šī grāmata drīzāk ir tāda ko palasīt nesteidzīgās rīta vai vakara stundās, negaidot dziļas atklāsmes, lai gan arī kāda no tām pat varētu spontāni uzpeldēt. Ir labi, paldies autorēm. Iesaku. Labprāt izlasītu vīriešu versiju. :)
Baigi gari sanāca un patiesībā var jau lasīt arī tikai manu piesiešanos pēdējās rindkopās, bet var arī izlasīt visu. Tāpat arī ar šo grāmatu - var lasīt un var nelasīt. Pasaule no tā griezties nepārstās.
Knygoje pateikiamos istorijos ivairia moterims aktualia tematika. Istorijos nagrinejamos labai pavirsutiniskai, kai kurios is ju banalios, bent jau taip atrodo. Skaiciau nes norejau susipazinti su latviu kuryba, taciau si knyga buti namu bibliotekoje nera verta, nors ir rasoma ant knygos virselio, kad bestseleris, taciau as asmeniskai nematau kur cia tas bestseleris.
Klausījos audioversiju. Desmit stāsti par sievietēm ir lieliski, kā īsfilmiņas un dialogi kā no dzīves. Klausoties šķita, ka vairumu sieviešu/stāstu esmu kaut kur sastapusi, dzirdējusi vai ko līdzīgu pieredzējusi. Bet psihologa komentārs man ar katru stāstu kļuva arvien kaitinošāks. Vērtējošs un kauninošs - “Miiiiiiiļā Kristīne, nu, kā tad tā! Tu taču esi pieaugusi! Kāpēc lai Tu nākošreiz ar savu narcisu-māti nepamēģinātu izrunāties, kur ir problēma. Pasaki narcisam, ka vairs neļausi sevi šantažēt. Tas taču ir tik vienkārši! Ko Tu vēl gaidi? ” Es pārspīlēju, bet ne ļoti.
Grāmatu saņēmu dāvanā. Nepameta sajūta, ka tā ir rakstīta cita tipa cilvēkam. Pieņemu, ka kādai/-am varbūt būs noderīgi paskatīties uz citu sieviešu dzīves situācijām un psiholoģes atbildēm, bet man nelikās nedz baigi izklaidējoši, nedz baigi noderīgi.
See raamat n täis erinevaid lugusid naistest, kes võitlevad igaüks omamoodi prussakatega. Need on nende naiste kriisihetkel tekkinud käitumismustrid, mis pähe pesa tehes ei lase naistel normaalselt elada. Iga loo järel on Diana Zande pöördumine selle naise poole ehk siis terapeudi nõuanded selliste prussakatega võitlemiseks. On nt lugu naisest, kes karda paaniliselt, et mees teda petab või pensioniealisest naisest, kes tunneb, et teda ei ole kellelegi vaja / keegi ei armasta teda.
Kuigi enamikud lood jäid minu jaoks võõraks selles osas, et ma tunneksin, et ahhaa, mul on ka see prussakas. Ainult kaks lugu panid mind enda elu peale mõtlema. Üks oli see tunne, et kõik teised on nõmedad idioodid, ainult mina olen see hea. See oli lugu naisest, kes läks tühiste asjade pärast närvi, nagu aeglane teenindaja või liikluses nõmedalt käituvad inimesed. Mina selliste pärast lõkkele ei löö, ma ise olen rohkem solvunud erinevatel lähedate/sõprade/tuttavate peale ülearu, et nad minu tunnetega ei oska arvestada. Ja siis tundub, et kõik on värdjad peale minu enda. MIs viib mind kohe teise looni, kus end ära tundsin. Nimelt lugu naisest, kes solvus kõigi peale, aga Zande tuletas talle meelde, et ta ise ei ole teinud teistele selgeks, kuidas temaga käituma peaks. Nimelt mina ka sageli ei ütle midagi, lihtsalt imestan, et mina küll teistega nii ei käituks. Ja Zande ütleski, et see naine ootab, et kõik käituks temaga nii, nagu tahetaks, et tema endaga käitutaks, aga maailm ei toimi nii ja sageli inimesed ei saa arugi, et nad midagi valesti teevad.
Üldiselt olid lood suht pehmed, et midagi traagilist neis eriti ei juhtu, mõni on selline, kus toimub midagi, mida igapäev ei juhtu, aga muidu on sellised tavalised lood tavalistest naistest. Üldiselt ma ei ole rahul, et ma selle isegi soodushinnaga ostsin. See võiks huvitavam olla, kui ta tegelikult on.
See raamat ootas nii kaua, kuid oh seda rõõmu, et ületas kõiksugu ootusi! Psst! Viimane ootuste osa veel hea iroonia pärast mitmete raamatus olevate lugude lugemist. 😁 . AGA. Julgen väita, et pea igas "prussakate loos" oli nii palju äratundmishetki. Kas siis puhtalt enda elust või sõprade-tuttavate omadest. Äärmiselt sümpaatne oli iga loo lõpus psühholoog-psühhoterapeaudi Diăna Zande lahtimõtestatud lõigud, mida antud loo prussakatega peale hakata. Mida hullemad prussakad, seda kohati toorelt ausamad kuid igati eluterved soovitused seal ka olid. Kokkuvõtvalt üks maru hea meeldetuletus inimlikkusest koos selle murede-rõõmudega.
Neskati vīru pēc cepures/Nespried par grāmatu pēc atsauksmēm! Bet es nospriedu gan un apklusināju savas ekspektācijas.....un šobrīd, kad izlasīta, par 95% pieslienos tam pulciņam, kas norādīja, ka Nav ne laba, ne slikta. Vienkārši ir! Gluži kā pašā grāmatā dažbrīd situācijas komentēja D.Zande- "Tā vienkārši ir!". Nu tā vienkārši ir, jā- Izlasi grāmatu un īsti neko negūsti. Taču arī nezaudē!
Pirmajā reizē, kad iesāku lasīt, mani neuzrunāja stāsti, kuri šķita tālu no cilvēka-parastā. Atzīšos, ka grāmatas vāks mani pievilināja, bet saturs sākotnēji lika nedaudz vilties. Ar otru piegājienu atradu dažas vērtīgas domas, trāpīgus, tiešus jautājumus un pārdomas, attēlotie stāsti kļuva ierastāki, reālāki, pazīstamāki.