What do you think?
Rate this book
Nebaidies ne no kā
Rakstot šo grāmatu, es bieži domāju: kam tā būs vajadzīga?
Mana atbilde ir — vēsturei. Ies gadi, bet mans stāsts, mana liecība paliks. Tas paliks kā laikmeta dokuments, stāsts par vietu un laiku, kurā man bija lemts atrasties un dzīvot. Vai mēs gribam vai nē, grāmatā aprakstītie notikumi ir daļa no Latvijas vēstures. Turklāt tādas vēstures, kuru esmu piedzīvojis tikai es. Tāpēc uzskatu, ka man bija tiesības, vēl vairāk — pat pienākums to atklāt un atstāt nākamajām paaudzēm. Šī grāmata ir kontrabandista dzīves stāsts. Citiem vārdiem, tā ir stāsts par dzīvi ārpus sistēmas, ārpus sabiedriskās morāles “kastes” un bieži vien arī ārpus likuma. Ar to pietiktu, lai kāds apzinīgs cenzors norakstītu šo grāmatu kā nevēlamu vai pat bīstamu. Taču tas ir mans stāsts par manu dzīvi un šādā nozīmē to var uzskatīt par autentisku laikmeta liecību, kurai ir ne mazākas tiesības uz savu lasītāju un vietu Latvijas sociālajā atmiņā kā jebkurai citai laikmeta liecībai. Šī ir grāmata, kas rakstīta brīviem cilvēkiem brīvā valstī.
Rolands Priverts
Mana atbilde ir — vēsturei. Ies gadi, bet mans stāsts, mana liecība paliks. Tas paliks kā laikmeta dokuments, stāsts par vietu un laiku, kurā man bija lemts atrasties un dzīvot. Vai mēs gribam vai nē, grāmatā aprakstītie notikumi ir daļa no Latvijas vēstures. Turklāt tādas vēstures, kuru esmu piedzīvojis tikai es. Tāpēc uzskatu, ka man bija tiesības, vēl vairāk — pat pienākums to atklāt un atstāt nākamajām paaudzēm. Šī grāmata ir kontrabandista dzīves stāsts. Citiem vārdiem, tā ir stāsts par dzīvi ārpus sistēmas, ārpus sabiedriskās morāles “kastes” un bieži vien arī ārpus likuma. Ar to pietiktu, lai kāds apzinīgs cenzors norakstītu šo grāmatu kā nevēlamu vai pat bīstamu. Taču tas ir mans stāsts par manu dzīvi un šādā nozīmē to var uzskatīt par autentisku laikmeta liecību, kurai ir ne mazākas tiesības uz savu lasītāju un vietu Latvijas sociālajā atmiņā kā jebkurai citai laikmeta liecībai. Šī ir grāmata, kas rakstīta brīviem cilvēkiem brīvā valstī.
Rolands Priverts
- GenresBiography
208 pages, Hardcover
Published January 1, 2019
13 people are currently reading
322 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 53 reviews
March 17, 2021
Vīlos. Cerēju uz daudz pieredzējuša un interesanta cilvēka dzīvesstāstu. Tā vietā šaura redzesloka pašapmierināta paštīksmināšanās 206 lpp garumā.
Pirmkārt - rakstības stils ļoti traucēja "iegrimt"stāstā. Nepameta sajūta, ka lasu CV vai komandējuma atskaiti - uzskaitīti fakti un notikumi, bet ļoti maz paša personāža emocionālās saiknes ar notiekošo. Otrkārt - sekli. Piedodiet, bet no tik, kā autors pats par sevi apgalvo, augsti attīstīta cilvēka gaidīju kādu interesantāku atziņu par n-tās reizes atkārtoto "cietums nodrošina vislabāko izaugsmi" un "uzvar spēcīgākais, jāvalda fiziski stiprākajam". Jau kādu 20-to reizi lasot šīs, autoraprāt, ļoti dziļās atziņas, sapratu, ka jaunu šajā grāmatā arī nebūs (ja atskaita tās dažas "pērles" par to, ka valdībā vajadzētu sēdēt zekiem un Haritonovs, būdams valsts galva, no Latvijas būtu uztaisījis īstu Singapūru... ).
Beigās man īsti nav saprotams - autors visu mūžu ir tā rūpējies par savu izaugsmi - kā vārdā? Lai pielietotu savus talantus kur? Šmugulēt narkotikas, acīmredzot, ir spējīgi arī daudz mazāk "attīstīti" personāži. Tad kam tas viss? Un, rezumējot, uzprasās secinājums - autors pārmet "parastajiem cilvēkiem" atkarību no slinkuma, naudas un alkatības. Bet, izlasot grāmatu, šķiet, ka pats visu mūžu ir bijis nekas vairāk kā sava dzīvesveida vergs, kas diemžēl nav spējis saskatīt izaugsmes iespējas pasaulē arpus zonas un noziedzības. Autoram ir žēl, ka cietumos vairs nepastāv viņa tik ļoti mīlētā "ģedovščina".. Man savukārt žēl, ka autors cietumā pavadījis tikai 18 gadus. Godam pelnījis vairāk.
Pirmkārt - rakstības stils ļoti traucēja "iegrimt"stāstā. Nepameta sajūta, ka lasu CV vai komandējuma atskaiti - uzskaitīti fakti un notikumi, bet ļoti maz paša personāža emocionālās saiknes ar notiekošo. Otrkārt - sekli. Piedodiet, bet no tik, kā autors pats par sevi apgalvo, augsti attīstīta cilvēka gaidīju kādu interesantāku atziņu par n-tās reizes atkārtoto "cietums nodrošina vislabāko izaugsmi" un "uzvar spēcīgākais, jāvalda fiziski stiprākajam". Jau kādu 20-to reizi lasot šīs, autoraprāt, ļoti dziļās atziņas, sapratu, ka jaunu šajā grāmatā arī nebūs (ja atskaita tās dažas "pērles" par to, ka valdībā vajadzētu sēdēt zekiem un Haritonovs, būdams valsts galva, no Latvijas būtu uztaisījis īstu Singapūru... ).
Beigās man īsti nav saprotams - autors visu mūžu ir tā rūpējies par savu izaugsmi - kā vārdā? Lai pielietotu savus talantus kur? Šmugulēt narkotikas, acīmredzot, ir spējīgi arī daudz mazāk "attīstīti" personāži. Tad kam tas viss? Un, rezumējot, uzprasās secinājums - autors pārmet "parastajiem cilvēkiem" atkarību no slinkuma, naudas un alkatības. Bet, izlasot grāmatu, šķiet, ka pats visu mūžu ir bijis nekas vairāk kā sava dzīvesveida vergs, kas diemžēl nav spējis saskatīt izaugsmes iespējas pasaulē arpus zonas un noziedzības. Autoram ir žēl, ka cietumos vairs nepastāv viņa tik ļoti mīlētā "ģedovščina".. Man savukārt žēl, ka autors cietumā pavadījis tikai 18 gadus. Godam pelnījis vairāk.
April 2, 2021
Mjāāā, protams, ka katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli.
Autors ļoti pārliecinoši iet savu ceļu. Bet jebkura rīcība ir pieņemama un atbalstāma tikai tad, ja tā neaizskar citus un nenodara ko ļaunu. Šis nav tas gadījums.
Tātad, kas autoram jau no bērnības/jaunības ir sagādājis prieku un baudu:
- braucošu vilcienu logu dauzīšana ar akmeņiem;
- zagšana, tās organizēšana un citu mudināšana uz zagšanu;
- spekulēšana (kožļenes, valūtas maiņa);
- viltotu dokumentu un identitātes izmantošana;
- alkohola, pistoļu tirdzniecība;
- dalība modeļu aģentūras vadīšanā (šķiet vienīgais likumīgais darbs);
- kokaīna kontrabanda un tirgošana.
Cilvēks, kurš aicina citus nebaidīties ne no kā, bet pats neskaitāmas reizes ir atradies bailēs būt pieķertam, noķertam, cietumā nosistam/nodurtam/nošautam. Un ar to saistītā cilvēka pazemojošā bēgšana skrienot vai ar automašīnu, puiciskā lekšana pār žogiem ...
Cilvēks ar pamatīgi izkropļotu apziņu, uztveri un cietuma skolas filozofiju, kurš Dabas evolūcijas likumus traktē tikai no dzīvnieciskās uztveres par spēku kā noteicošo evolūcijas attīstības faktoru.
Un pašizaugsmi redz kā fizisku ķermeņa un prāta attīstību, ko totāli jauc ar cilvēka garīgu attīstību.
Tāds jēdziens kā Sirdsapziņa vispār netiek apspriests.
Kokaīna tirgošanu uztver kā līdzvērtīgu maizes vai piena tirgošanai, jo kokaīna lietošanu uzskata par pilnīgi normālu un legalizējamu lietu, sakot, ka normas robežās jau var, pat neiedziļinoties, ka kokaīna blakne ir jauna un jauna blakus deva, depresija, apziņas un personības degradēšana utt.
Dažas "pērles":
"Varbūt es esmu dzīvnieks, kurš priekšlaicīgi nosaukts par cilvēku, bet būt vajātam ir mana lielākā laime." (7.lpp.)
"Nav šaubu, ka ģimenes dzīve galu galā nozīmē izaugsmes beigas vai pat regresiju." (52.lpp.)
".. evolūcija nozīmē kļūt stiprākam, veiklākam un gudrākam. Tas, iespējams, ir mūsu vienīgais pienākums pret Dabu." (73.lpp.)
Tātad, cilvēks savu šīs dzīves uzdevumu redz kā sava spēka un prāta attīstīšanu, lai degradētu un iznīcinātu citus.
Nu, ko lasītāj, lasi šāda pašpasludinātā (pseido)varoņa domu graudus, bet ar tiem no dzīvnieciskās apziņas augstāk uz Cilvēka apziņu un Dievišķo apziņu nu nekādīgi netikt.
Autors ļoti pārliecinoši iet savu ceļu. Bet jebkura rīcība ir pieņemama un atbalstāma tikai tad, ja tā neaizskar citus un nenodara ko ļaunu. Šis nav tas gadījums.
Tātad, kas autoram jau no bērnības/jaunības ir sagādājis prieku un baudu:
- braucošu vilcienu logu dauzīšana ar akmeņiem;
- zagšana, tās organizēšana un citu mudināšana uz zagšanu;
- spekulēšana (kožļenes, valūtas maiņa);
- viltotu dokumentu un identitātes izmantošana;
- alkohola, pistoļu tirdzniecība;
- dalība modeļu aģentūras vadīšanā (šķiet vienīgais likumīgais darbs);
- kokaīna kontrabanda un tirgošana.
Cilvēks, kurš aicina citus nebaidīties ne no kā, bet pats neskaitāmas reizes ir atradies bailēs būt pieķertam, noķertam, cietumā nosistam/nodurtam/nošautam. Un ar to saistītā cilvēka pazemojošā bēgšana skrienot vai ar automašīnu, puiciskā lekšana pār žogiem ...
Cilvēks ar pamatīgi izkropļotu apziņu, uztveri un cietuma skolas filozofiju, kurš Dabas evolūcijas likumus traktē tikai no dzīvnieciskās uztveres par spēku kā noteicošo evolūcijas attīstības faktoru.
Un pašizaugsmi redz kā fizisku ķermeņa un prāta attīstību, ko totāli jauc ar cilvēka garīgu attīstību.
Tāds jēdziens kā Sirdsapziņa vispār netiek apspriests.
Kokaīna tirgošanu uztver kā līdzvērtīgu maizes vai piena tirgošanai, jo kokaīna lietošanu uzskata par pilnīgi normālu un legalizējamu lietu, sakot, ka normas robežās jau var, pat neiedziļinoties, ka kokaīna blakne ir jauna un jauna blakus deva, depresija, apziņas un personības degradēšana utt.
Dažas "pērles":
"Varbūt es esmu dzīvnieks, kurš priekšlaicīgi nosaukts par cilvēku, bet būt vajātam ir mana lielākā laime." (7.lpp.)
"Nav šaubu, ka ģimenes dzīve galu galā nozīmē izaugsmes beigas vai pat regresiju." (52.lpp.)
".. evolūcija nozīmē kļūt stiprākam, veiklākam un gudrākam. Tas, iespējams, ir mūsu vienīgais pienākums pret Dabu." (73.lpp.)
Tātad, cilvēks savu šīs dzīves uzdevumu redz kā sava spēka un prāta attīstīšanu, lai degradētu un iznīcinātu citus.
Nu, ko lasītāj, lasi šāda pašpasludinātā (pseido)varoņa domu graudus, bet ar tiem no dzīvnieciskās apziņas augstāk uz Cilvēka apziņu un Dievišķo apziņu nu nekādīgi netikt.
This entire review has been hidden because of spoilers.
Read
August 22, 2023Bija interesanti ielūkoties pasaulē, kas man ir pilnīgi sveša, bet jāatzīst, ka nekādas cieņas pret grāmatas autoru man nav. Lūk, divas no daudzajām viņa pērlēm:
“Cietums ir vieta izaugsmei”.
“Putinam svarīgas ir cilvēciskās vērtības”.
“Cietums ir vieta izaugsmei”.
“Putinam svarīgas ir cilvēciskās vērtības”.
July 15, 2019
2 kilogrami kokaīna
šis bija kaut kas savādi labs, ko pēdējā laikā esmu lasījis –
Ekvadora
franču modeles
Padomju cietuma aura
čekistu, policistu nebeidzamais karš
autora pilnveidošanās ceļš, neparastā filozofija
jūtos tā, it kā būtu izdzīvojis baismīgu krimiķi
ar visām pakaļdzīšanām, cietuma īsteni baiso filozofiju
pasaules sistēmas bezjēdzību…
eh…
KO GAN VAR PRĀTS VĒLĒTIES VAIRĀK KĀ ĪSTENA KONTRABANDISTA (KOKAĪNA BARONA) VAĻSIRDĪGO STĀSTU PAR SAVU DZĪVI…
Priverta filozofija ir patiesi netradicionāla, atšķirīga, provokatīva, pretstatā dekadencei, kas mudina tik aizdomāties par to, kad gan pēdējo reizi biju Dabā ar visu sirdi un dvēseli - ieklausījies…
bet bet tik prokovatīvu attieksmi sen vēl neesmu literatūriski uzņēmis caur savu miesu un garu
par slinkumu, pilnveidošanos, bailēm, pakļaušanos…
nu, dažas idejas, atziņas bija krasi pārspīlētas, ka gribējās vienkārši beigt lasīt, taču katram jau ir savi putni galvā un sava Patiesība
…
LAI IET VISAS 5!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
pluss – šis stāsts tika sarakstīts cietumā un arī pabeigts!!!
eh…
es domāju, ka mākslīgais cietums nav noteikums, lai pilnveidotos (pēc grāmatas filozofijas)
savā cietumā jau mēs paši esam prātā…
šajā pasaulē, kur viss tiek palēnām sabojāts, skaistas sievietes ir jāsargā kā vislielākais dārgums
jo mazāk cilvēkam tieksmju un kaislību, jo augstāks ir viņa saprāta līmenis. tas ir cilvēka spēkos – atmest visas kaislības, bērnišķīgas vēlmes un tieksmes, lai koncentrētos uz vienīgo, kam ir nozīme: sava prāta attīstību. tā ir vienīgā kaislība, kas spēj darīt mūs laimīgus.
July 15, 2019
Cilvēkiem ar putniem arī ir ko teikt. Kāpēc neuzklausīt? Visinteresantākie ir dažādo cietumu un tajos valdošās kārtības (vai nekārtības) apraksti. Autora dzīves filosofija lai paliek par barību viņa putniem.
June 30, 2021
Šo grāmatu lasīju ziņkāres dēļ. Manā paziņu lokā ir pāris jaunieši, kas grāmatas nelasa vispār vai lasa maz, taču šo meklēja rokā kā ar uguni un slavēja, ka patika. Tad nu es ar sadabūju, lasīju un mēģināju saprast, kas ir tas īpašais... Bet nesapratu.
Grāmata ir R.Priverta trauksmainās dzīves apraksts, papildināts ar viņa personīgās dzīves filozofijas pārspriedumiem (arī pasaules dižākie domātāji citēti biezā slānī, autors pacenties). Bija interesanti sekot kontrabandista piedzīvojumiem, īpaši narkobiznesa aizkulisēm un dzīvei cietumos dažādās pasaules malās, bet šķiet, tas arī bija vienīgais ieguvums no šīs grāmatas. Ar autora dzīves filizofiju un katrā otrajā lappusē cildināto ideju par to, ka cietums (jo sevišķi Padomju Latvijas vecais, labais cietums) ir labākais, kas ar viņu dzīvē ir noticis un padara cilvēku spēcīgāku, gudrāku, labāku, man īsti nebija pa ceļam. Arī stāstījums ap grāmatas vidu kļuva vienveidīgs, plakans un uzrunāja aizvien mazāk.
Dažreiz nepameta sajūta, ka autors taisnojas un pats sev, kā arī lasītājam cenšas diezgan uzkrītoši pierādīt, cik izaugsmi veicinošs, aizraujošs un prātu spēcinošs ir viņa izvēlētais dzīves ceļš, izvēle darboties noziedzībā un cietumos pavadītais laiks.
Nenoliedzami, grāmatas autors ir kolorīta persona, bet neskatoties uz mēģinājumiem visu pasniegt gudri, filizofiski, argumentēti, grāmata man tomēr šķita diezgan primitīva.
Grāmata ir R.Priverta trauksmainās dzīves apraksts, papildināts ar viņa personīgās dzīves filozofijas pārspriedumiem (arī pasaules dižākie domātāji citēti biezā slānī, autors pacenties). Bija interesanti sekot kontrabandista piedzīvojumiem, īpaši narkobiznesa aizkulisēm un dzīvei cietumos dažādās pasaules malās, bet šķiet, tas arī bija vienīgais ieguvums no šīs grāmatas. Ar autora dzīves filizofiju un katrā otrajā lappusē cildināto ideju par to, ka cietums (jo sevišķi Padomju Latvijas vecais, labais cietums) ir labākais, kas ar viņu dzīvē ir noticis un padara cilvēku spēcīgāku, gudrāku, labāku, man īsti nebija pa ceļam. Arī stāstījums ap grāmatas vidu kļuva vienveidīgs, plakans un uzrunāja aizvien mazāk.
Dažreiz nepameta sajūta, ka autors taisnojas un pats sev, kā arī lasītājam cenšas diezgan uzkrītoši pierādīt, cik izaugsmi veicinošs, aizraujošs un prātu spēcinošs ir viņa izvēlētais dzīves ceļš, izvēle darboties noziedzībā un cietumos pavadītais laiks.
Nenoliedzami, grāmatas autors ir kolorīta persona, bet neskatoties uz mēģinājumiem visu pasniegt gudri, filizofiski, argumentēti, grāmata man tomēr šķita diezgan primitīva.
January 14, 2020
Reti kurai atziņai piekrītu, bet nu interesanti uzzināt ko par sevi, citiem, likumiem un sabiedrību domā kāds, kurš (ne jau bez pamata) nodzīvojies pa cietumiem.
November 23, 2024
“Mana devīze ir: dzīvo saskaņā ar Dabu un esi darbīgs. Bēdz no drošības, stabilitātes, labklājīga miera kā no mēra.”
Paldies, nē!
Paldies, nē!
April 4, 2022
Bija brīži kad nevarēju atrauties, bet brīžiem lasot peldēju citās domās. Savdabīga,bet interesanta.
September 10, 2021
Ļoti interesanta un labi sarakstīta grāmata par pasauli, kurā tāds cilvēks kā es, kas pie gājēju luksofora gaida zaļo cilvēciņu, visticamāk, nekad nenokļūs. Manuprāt, ir vērtīgi iepazīt dažādus dzīves notikumu scenārijus. Pat ja tie nešķiet saistoši vai pat atbaida, dažādība ļauj paskatīties pašam uz savu dzīves ikdienu un to, kādas izvēles un kā tieši tās veic tu pats.
Rolandam ir ļoti kategoriski uzskati, kas noteikti ir radījuši vairumu no zemākajiem šīs grāmatas novērtējumiem. Tie pavisam noteikti izaicina lasītāja personiskās pārliecības, un uz izaicinājumiem mēs katrs reaģējam citādi.
Es ļoti pārdomāju un joprojām turpinu domāt par Priverta minēto domu, ka cilvēka alkatīgā pašapkarināšanās ar dzīves ērtībām un citām grabažām patiesībā cilvēkam neko nedod. Tas kaut kā intriģējoši sasaucas arī ar tādu lielgabalainu pārdomu cēlienu, kas pēdējā gada laikā vēl neatklāts, bet tomēr jūtami plosās manī. Es noteikti varu autoram piekrist, ka dzīvē svarīgākais ir tapt par cilvēku un nemitīgi sevi attīstīt. Tas uzdevums jau laikam ir atsijāt maldinošās komforta ērtības un meklēt vidi, kurā tu attīsties. Kam kontrabanda, kam kaut kas cits.
Katram ir savs ceļš, un par autora atklātību aprakstīt savējo es varu viņu respektēt. Man šķiet, ka to garām palaiduši daudzi lasītāji, kas grāmatā aprakstīto uztvēruši ļoti personīgi (palasot zemāko atsauksmju saturu).
Jo kāpēc gan cilvēkam ar tik krasi citādāku un arī nelegālu lietu pilnu dzīvi vajadzētu liegt savu stāstu izstāstīt? Vai tad ir ok un piecas zvaigznes pelnījuši tikai 'pareizo' cilvēku stāsti un miljons lappusēs pārviļāti iedvesmojoši, dziļdomīgi dzīves padomu citāti? Bukovski, redz, mēs mīlam par spīti tam, ka viņš arī savā dzīvē patiesībā nav bijis nekas ekstravagants.
Rolandam ir ļoti kategoriski uzskati, kas noteikti ir radījuši vairumu no zemākajiem šīs grāmatas novērtējumiem. Tie pavisam noteikti izaicina lasītāja personiskās pārliecības, un uz izaicinājumiem mēs katrs reaģējam citādi.
Es ļoti pārdomāju un joprojām turpinu domāt par Priverta minēto domu, ka cilvēka alkatīgā pašapkarināšanās ar dzīves ērtībām un citām grabažām patiesībā cilvēkam neko nedod. Tas kaut kā intriģējoši sasaucas arī ar tādu lielgabalainu pārdomu cēlienu, kas pēdējā gada laikā vēl neatklāts, bet tomēr jūtami plosās manī. Es noteikti varu autoram piekrist, ka dzīvē svarīgākais ir tapt par cilvēku un nemitīgi sevi attīstīt. Tas uzdevums jau laikam ir atsijāt maldinošās komforta ērtības un meklēt vidi, kurā tu attīsties. Kam kontrabanda, kam kaut kas cits.
Katram ir savs ceļš, un par autora atklātību aprakstīt savējo es varu viņu respektēt. Man šķiet, ka to garām palaiduši daudzi lasītāji, kas grāmatā aprakstīto uztvēruši ļoti personīgi (palasot zemāko atsauksmju saturu).
Jo kāpēc gan cilvēkam ar tik krasi citādāku un arī nelegālu lietu pilnu dzīvi vajadzētu liegt savu stāstu izstāstīt? Vai tad ir ok un piecas zvaigznes pelnījuši tikai 'pareizo' cilvēku stāsti un miljons lappusēs pārviļāti iedvesmojoši, dziļdomīgi dzīves padomu citāti? Bukovski, redz, mēs mīlam par spīti tam, ka viņš arī savā dzīvē patiesībā nav bijis nekas ekstravagants.
Read
March 27, 2022Man ir ļoti grūti ielikt zvaigznes šai grāmatai, jo tā nav ne māksliniecisks baudījums, ne kā citādi izklaidējoša. Es īsti nesaprotu, ko autors vēlējies ar šo grāmatu panākt. Klaja provokācija? Uzvilkt mietpilsoņus? Jo grāmata un autora izteiksmes veids, nenoliedzami ir kaitinoši.
Vienubrīd man gribējās uzrakstīt klaji cinisku un izsmejošu atsauksmi par autora iedomām, idealizējot sevi un padarot teju vai par Džeimsu Bondu, vai latviešu Hanu Solo ar augsta intelektuāļa piesitienu. Bet tad atkal... kāda jēga.
No šīs grāmatas es uzzināju, ka pēc autora domām kokaīns ir nekaitīgs un to nelegalizē tikai tādēļ, ka tad nobruktu milzu bizness politiķiem, policijai etc.
Uzzināju, ka Somijas cietumā ir labāki dzīves apstākļi, nekā lielai daļai Latvijā dzīvojošu cilvēku.
Un vakar braucot garām Rozes grāmatnīcai, pamanīju logā vēl vienu izdotu cietumnieces stāstu.
Tas tagad laikam trendīgi. Padarīt noziedzniekus par zvaigznēm. Jo viņiem taču ir īpaši stāsti, kurus pastāstīt.
Vienubrīd man gribējās uzrakstīt klaji cinisku un izsmejošu atsauksmi par autora iedomām, idealizējot sevi un padarot teju vai par Džeimsu Bondu, vai latviešu Hanu Solo ar augsta intelektuāļa piesitienu. Bet tad atkal... kāda jēga.
No šīs grāmatas es uzzināju, ka pēc autora domām kokaīns ir nekaitīgs un to nelegalizē tikai tādēļ, ka tad nobruktu milzu bizness politiķiem, policijai etc.
Uzzināju, ka Somijas cietumā ir labāki dzīves apstākļi, nekā lielai daļai Latvijā dzīvojošu cilvēku.
Un vakar braucot garām Rozes grāmatnīcai, pamanīju logā vēl vienu izdotu cietumnieces stāstu.
Tas tagad laikam trendīgi. Padarīt noziedzniekus par zvaigznēm. Jo viņiem taču ir īpaši stāsti, kurus pastāstīt.
September 9, 2020
Ir plkst 3:48 no rīta, grāmata izlasīta vienā rāvienā, citāti pierakstīti uz 3 lapām, pēc 3 stundām teorētiski jāceļas, lai ietu uz darbu, bet es nespēju neuzrakstīt atsauksmi. Mežonīgi atkarīga grāmata un laikam tikai cilvēks, kas ir lietojis, spētu uzrakstīt kaut ko tik narkotisku. Pie pēdējām lapām atdodu godu grāmatai ar mazu narkotikas devu- vienu cigareti.
Rolands Priverts taču ir mūsu pašu Frenks Abagneils (filmas "Catch me if you can" prototips). Ļaundaris ar savu "fišku" un humora izjūtu, prāta veiklību un nerimstošām alkām pēc interesantas dzīves. Šī grāmata ir godīga, bet godīgums vienmēr paķer. Provocējoša, bīstama nepieaugušiem prātiem (jo daudzās vietās kokaīns un noziedzība tiek atklāti popularizēti), droši vien pretīga kādai kārtīgai mājsaimniecei.
Cietuma vides apraksts, neliels Latvijas 80/90-to gadu apraksts, shēmas, piedzīvojumi, humors, psiholoģija un pat Dienvidamerikas dabas skaistums. Te ir viss!
Aiziet pie citātiem!
* Neviens nemīl gļēvus cilvēkus - pat ne policisti un cietuma sargi. Gļēvums cilvēkos raisa nevis līdzjūtību, bet riebumu - ar visām no tā izrietošajām sekām.
* Domāju, ka drosme ir visbūtiskākā rakstura iezīme, kas nepieciešama cilvēkam, lai viņš varētu pa īstam attīstīt sevi. Drosme nozīmē nebaidīties no situācijām un apstākļiem, kas cilvēkam palīdz kļūt saprātīgam, spēcīgam, stingram un taisnīgam - vienā vārdā, labākam. Drosme nebaidīties nostāties pret vairākumu, spēt aizstāvēt savu pārliecību. Drosme ir visa labā pamatā, un ja pasaule ir pilna ar nejēdzībām, tad tas ir tāpēc, ka tā ir pilna ar gļēvuļiem.
* Nedaudz vēlāk iepazinos ar kādu vēstures filozofijas profesoru, kurš bija nokļuvis cietumā par miesas bojājumu nodarīšanu savai sievai. Iespējams, ka sieva tik ļoti traucēja viņa darbam un attīstībai, ka viņš no šīs bremzes bija nodomājis atbrīvoties. Es viņu lieliski saprotu, dīvaini tikai, ka tik gudrs cilvēks vispār bija precējies.
* Tajā laikā man daudzi izteica piedāvājumu ieguldīt naudu kādā legālā biznesā, bet tas mani nekad nav tā īsti interesējis. Jo naudas pelnīšana, ja tā nav saistīta ar risku un briesmām, iztukšo cilvēku, tā neko nedod viņa pašizaugsmei.
* Padomju cilvēkiem, ierodoties Vācijā, varēja likties, ka viņš nokļuvis komunismā, kur viss ir par velti - neviena sarga, nekādas signalizācijas, ej un ņem. Es dažreiz skatījos, kā mani draugi ņēma datorus, lielas kastes, un taisnā ceļā ārā no veikala; veikala darbinieks pat palīdzēja atvērt durvis un pateicās par pirkumu. Viņš droši vien nekādi nespēja iedomāties, ka pasaulē var būt arī tādi nekauņas, kas mierīgi nes laukā no veikala tādu milzīgu kasti.
* Tieši alkatīgums jeb miera sajūtas trūkums ir cilvēka galvenais ienaidnieks, tieši ar to viņam vajadzētu cīnīties, nevis ar kokaīnu.
* Kā jau teicu, nekur pasaulē vairs nav cietumu, kas tik labi kalpotu cilvēka izaugsmei, kā tas bija Padomju Savienībā, līdz ar to mūsdienu jauniešos vairs nav tā taisnīguma, godīguma, vārda turēšanas tikuma, saprātīguma, kāds bija padomju laiku cilvēkam.
* Pavērojiet sportistu- cik ātri viņš pieņem lēmumus, analizē un domā salīdzinājumā ar tiem, kuri lielāko daļu la ika pavada pie grāmatām vai datora. Tīri intelektuāla izglītība bez sportošanas, bez Dabas un, galu galā, bez dzīves iepazīšanas rada vienīgi pļāpas.
* Ievēroju, ka ticīgajos kokaīns izraisa tādu kā personības dalīšanos. Veselos cilvēkos es nekad neko tādu neesmu novērojis - vesels cilvēks no kokaīna gūst īslaicīgu baudu un pacēlumu, neko vairāk. Iespējams, ka kokaīnu varētu izmantot kā zāles ārstēšanai no alkoholisma un ticības. No otras puses, varbūt tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc kokaīns ir aizliegts.
* Jo mazāk cilvēkam tieksmju un kaislību, jo augstāks ir viņa saprāta līmenis. Tas ir cilvēka spēkos - atmest visas kaislības, bērnišķīgās vēlmes un tieksmes, lai koncentrētos uz vienīgo, kam ir nozīme: sava prāta attīstību. Tā ir vienīgā kaislība, kas spēj darīt mūs laimīgus.
* Mana devīze ir: dzīvo saskaņā ar Dabu un esi darbīgs. Bēdz no drošības, stabilitātes, labklājīga miera kā no mēra. Seko savai iekšējai balsij, rīkojies kā brīvs cilvēks, dari savu darbu, nebaidoties no nekā, un tad varbūt tev paveiksies izvilkt lozi, ko sauc par laimi.
Jā un nobeigumā šis tas no manis, nevis Priverta kunga, bet grāmatas iespaidā. Reiz satiku kādu gudru vīrieti, kurš veiksmīgi bija ticis vaļā no smagajām narkotikām. Savus pieaugušos bērnus viņš mudināja pīpēt zāli. Pīpēja kopā ar viņiem, demonstrēja savu nepareizumu, lai bērni spītētu pretī ar pareizumu. Viņš uztraucās par savu bērnu likteni, viņš "turēja roku uz pulsa"! Viss, kas ir atļauts, nav interesants...
Rolands Priverts taču ir mūsu pašu Frenks Abagneils (filmas "Catch me if you can" prototips). Ļaundaris ar savu "fišku" un humora izjūtu, prāta veiklību un nerimstošām alkām pēc interesantas dzīves. Šī grāmata ir godīga, bet godīgums vienmēr paķer. Provocējoša, bīstama nepieaugušiem prātiem (jo daudzās vietās kokaīns un noziedzība tiek atklāti popularizēti), droši vien pretīga kādai kārtīgai mājsaimniecei.
Cietuma vides apraksts, neliels Latvijas 80/90-to gadu apraksts, shēmas, piedzīvojumi, humors, psiholoģija un pat Dienvidamerikas dabas skaistums. Te ir viss!
Aiziet pie citātiem!
* Neviens nemīl gļēvus cilvēkus - pat ne policisti un cietuma sargi. Gļēvums cilvēkos raisa nevis līdzjūtību, bet riebumu - ar visām no tā izrietošajām sekām.
* Domāju, ka drosme ir visbūtiskākā rakstura iezīme, kas nepieciešama cilvēkam, lai viņš varētu pa īstam attīstīt sevi. Drosme nozīmē nebaidīties no situācijām un apstākļiem, kas cilvēkam palīdz kļūt saprātīgam, spēcīgam, stingram un taisnīgam - vienā vārdā, labākam. Drosme nebaidīties nostāties pret vairākumu, spēt aizstāvēt savu pārliecību. Drosme ir visa labā pamatā, un ja pasaule ir pilna ar nejēdzībām, tad tas ir tāpēc, ka tā ir pilna ar gļēvuļiem.
* Nedaudz vēlāk iepazinos ar kādu vēstures filozofijas profesoru, kurš bija nokļuvis cietumā par miesas bojājumu nodarīšanu savai sievai. Iespējams, ka sieva tik ļoti traucēja viņa darbam un attīstībai, ka viņš no šīs bremzes bija nodomājis atbrīvoties. Es viņu lieliski saprotu, dīvaini tikai, ka tik gudrs cilvēks vispār bija precējies.
* Tajā laikā man daudzi izteica piedāvājumu ieguldīt naudu kādā legālā biznesā, bet tas mani nekad nav tā īsti interesējis. Jo naudas pelnīšana, ja tā nav saistīta ar risku un briesmām, iztukšo cilvēku, tā neko nedod viņa pašizaugsmei.
* Padomju cilvēkiem, ierodoties Vācijā, varēja likties, ka viņš nokļuvis komunismā, kur viss ir par velti - neviena sarga, nekādas signalizācijas, ej un ņem. Es dažreiz skatījos, kā mani draugi ņēma datorus, lielas kastes, un taisnā ceļā ārā no veikala; veikala darbinieks pat palīdzēja atvērt durvis un pateicās par pirkumu. Viņš droši vien nekādi nespēja iedomāties, ka pasaulē var būt arī tādi nekauņas, kas mierīgi nes laukā no veikala tādu milzīgu kasti.
* Tieši alkatīgums jeb miera sajūtas trūkums ir cilvēka galvenais ienaidnieks, tieši ar to viņam vajadzētu cīnīties, nevis ar kokaīnu.
* Kā jau teicu, nekur pasaulē vairs nav cietumu, kas tik labi kalpotu cilvēka izaugsmei, kā tas bija Padomju Savienībā, līdz ar to mūsdienu jauniešos vairs nav tā taisnīguma, godīguma, vārda turēšanas tikuma, saprātīguma, kāds bija padomju laiku cilvēkam.
* Pavērojiet sportistu- cik ātri viņš pieņem lēmumus, analizē un domā salīdzinājumā ar tiem, kuri lielāko daļu la ika pavada pie grāmatām vai datora. Tīri intelektuāla izglītība bez sportošanas, bez Dabas un, galu galā, bez dzīves iepazīšanas rada vienīgi pļāpas.
* Ievēroju, ka ticīgajos kokaīns izraisa tādu kā personības dalīšanos. Veselos cilvēkos es nekad neko tādu neesmu novērojis - vesels cilvēks no kokaīna gūst īslaicīgu baudu un pacēlumu, neko vairāk. Iespējams, ka kokaīnu varētu izmantot kā zāles ārstēšanai no alkoholisma un ticības. No otras puses, varbūt tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc kokaīns ir aizliegts.
* Jo mazāk cilvēkam tieksmju un kaislību, jo augstāks ir viņa saprāta līmenis. Tas ir cilvēka spēkos - atmest visas kaislības, bērnišķīgās vēlmes un tieksmes, lai koncentrētos uz vienīgo, kam ir nozīme: sava prāta attīstību. Tā ir vienīgā kaislība, kas spēj darīt mūs laimīgus.
* Mana devīze ir: dzīvo saskaņā ar Dabu un esi darbīgs. Bēdz no drošības, stabilitātes, labklājīga miera kā no mēra. Seko savai iekšējai balsij, rīkojies kā brīvs cilvēks, dari savu darbu, nebaidoties no nekā, un tad varbūt tev paveiksies izvilkt lozi, ko sauc par laimi.
Jā un nobeigumā šis tas no manis, nevis Priverta kunga, bet grāmatas iespaidā. Reiz satiku kādu gudru vīrieti, kurš veiksmīgi bija ticis vaļā no smagajām narkotikām. Savus pieaugušos bērnus viņš mudināja pīpēt zāli. Pīpēja kopā ar viņiem, demonstrēja savu nepareizumu, lai bērni spītētu pretī ar pareizumu. Viņš uztraucās par savu bērnu likteni, viņš "turēja roku uz pulsa"! Viss, kas ir atļauts, nav interesants...
January 8, 2026
Ja pieļauju, ka savu stāstu drīkst izstāstīt arī nekrietns cilvēks, kam sabiedrības normas pie vienas vietas, tad jā, varēja lasīt, šur tur tīri vai aizraujoši. Tomēr daži brīži bija gaužām atbaidoši, jo īpaši, kad jauna meitene gāja bojā autora mukšanas dēļ, un vietā, kur min, ka eksperimentējis, suņiem dodot narkotikas.
Tas nebija nekāds varoņstāsts. Te nav no kā iedvesmoties un spēcināties garā. Tam domātas citas grāmatas.
Tas nebija nekāds varoņstāsts. Te nav no kā iedvesmoties un spēcināties garā. Tam domātas citas grāmatas.
October 24, 2025
Grāmata atklāj spēcīgu vajadzību justies pietiekami svarīgam un apliecināt varas sajūtu pār dzīvi un apkārtējiem. Jūtams narcisks aizsargmehānisms, kas autoram neļauj sajust empātiju vai uzņemties atbildību. Darbā atklājas pretrunas viņa vērtībās. Tomēr tas ir interesants un atklāts dzīvesstāsts, kas rosina domāt par brīvību, atbildību un vērtībām.
October 20, 2021
Ar šo grāmatu, manuprāt, ir divi iznākumi - vai nu tā aizrauj un tiek izlasīta vienā piegājienā, vai nu tiek uztverta kā personas faktu uzskaitījumu kopa un tiek pie savas vienas zvaigznes. Manā gadījumā bija pirmais variants.
Rolanda piemērs parāda, ka pastāv alternatīvas iespējas kā nodzīvot savu dzīvi. Katram ir tiesības izvēlēties, vai savā dzīvē izvēlēties (piemēram) 9-5 darbu, vai arī mesties azartā un dzīvot šodienai, - roku rokā ar kokaīna biznesu. Jo galu galā - kas mūsdienu pasaulē ir "labi" vai "slikti" - to veido sabiedrībā vispārpieņemtās normas, kas mijas ar noteiktu sabiedrības grupu interesēm.
Grāmatā ir daudz atziņu par dzīvi, kur vairākumam (bet ne visām) no tām var piekrist. Dažbrīd lasot grāmatu rodas iespaids, ka kādi fakti nav pieminēti un daudz kas netiek līdz galam pieminēts.
"Seko savai iekšējai balsij, rīkojies kā brīvs cilvēks, dari savu darbu, nebaidies no nekā...".
Rolanda piemērs parāda, ka pastāv alternatīvas iespējas kā nodzīvot savu dzīvi. Katram ir tiesības izvēlēties, vai savā dzīvē izvēlēties (piemēram) 9-5 darbu, vai arī mesties azartā un dzīvot šodienai, - roku rokā ar kokaīna biznesu. Jo galu galā - kas mūsdienu pasaulē ir "labi" vai "slikti" - to veido sabiedrībā vispārpieņemtās normas, kas mijas ar noteiktu sabiedrības grupu interesēm.
Grāmatā ir daudz atziņu par dzīvi, kur vairākumam (bet ne visām) no tām var piekrist. Dažbrīd lasot grāmatu rodas iespaids, ka kādi fakti nav pieminēti un daudz kas netiek līdz galam pieminēts.
"Seko savai iekšējai balsij, rīkojies kā brīvs cilvēks, dari savu darbu, nebaidies no nekā...".
November 11, 2022
Cilvēki stāsta, ka grāmatai ir jāizraisa emocijas. Ja tā, tad savā ziņā šī grāmata to darīja lieliski.
Tiesa, lasīt līdz galam bija izaicinājums, jo es tik fundamentāli nepiekrītu autora rakstītajam tik daudzos līmeņos. Viņš sacītu, ka esmu sistēmas rezultāts, es savukārt nekādi nespēju saprast, kas notiek viņa galvā (lai gan mēģināju, lasot šo līdz galam).
Sagaidīju gan vairāk pieredzes detaļu, aizkadru stāstus, nekā "braucu caur šejieni uz turieni", "satiku šo jauno, skaisto dāmu", "viņš bija gatavs apēst kg kokaīna" utt. Domāju, ka būs arī vairāk detaļu par to, kur tieši viņam radusies tā visa nauda, bet skaidrs, ka to jau autors neatklās - tas var tikt izmantots pret viņu pašu un galu galā dot kādam citam idejas, kā pelnīt :D
Akk, un ntās reizes katrā nodaļā, kad tiek uzsvēts, cik svarīga ir "izaugsme" - likās, ka klausos vienu un to pašu atkal un atkal, un atkal, un atkal, un.. (jūs sapratāt).
Visspilgtāk laikam palika atmiņā šis citāts: ".. dīvaini tikai, ka tik gudrs cilvēks vispār bija precējies. Nav šaubu, ka ģimenes dzīve galu galā nozīmē izaugsmes beigas vai pat regresiju. Laulība ir kā brīvības zaudēšana, bet, kā jau teicu, viens no svarīgākajiem izaugsmes nosacījumiem ir brīvība no visa, kas traucē tavam ceļam."
un vienkārši blakus informācijai - santa.lv 2022.gada 26.septembra virsraksts "Latvijas slavenākais narkokurjers Prīverts apprecējies un nu jau ir uz operāciju galda". (jā, nav uzticamākais avots, es zinu, bet it'll do ).
Tiesa, lasīt līdz galam bija izaicinājums, jo es tik fundamentāli nepiekrītu autora rakstītajam tik daudzos līmeņos. Viņš sacītu, ka esmu sistēmas rezultāts, es savukārt nekādi nespēju saprast, kas notiek viņa galvā (lai gan mēģināju, lasot šo līdz galam).
Sagaidīju gan vairāk pieredzes detaļu, aizkadru stāstus, nekā "braucu caur šejieni uz turieni", "satiku šo jauno, skaisto dāmu", "viņš bija gatavs apēst kg kokaīna" utt. Domāju, ka būs arī vairāk detaļu par to, kur tieši viņam radusies tā visa nauda, bet skaidrs, ka to jau autors neatklās - tas var tikt izmantots pret viņu pašu un galu galā dot kādam citam idejas, kā pelnīt :D
Akk, un ntās reizes katrā nodaļā, kad tiek uzsvēts, cik svarīga ir "izaugsme" - likās, ka klausos vienu un to pašu atkal un atkal, un atkal, un atkal, un.. (jūs sapratāt).
Visspilgtāk laikam palika atmiņā šis citāts: ".. dīvaini tikai, ka tik gudrs cilvēks vispār bija precējies. Nav šaubu, ka ģimenes dzīve galu galā nozīmē izaugsmes beigas vai pat regresiju. Laulība ir kā brīvības zaudēšana, bet, kā jau teicu, viens no svarīgākajiem izaugsmes nosacījumiem ir brīvība no visa, kas traucē tavam ceļam."
un vienkārši blakus informācijai - santa.lv 2022.gada 26.septembra virsraksts "Latvijas slavenākais narkokurjers Prīverts apprecējies un nu jau ir uz operāciju galda". (jā, nav uzticamākais avots, es zinu, bet it'll do ).
June 21, 2021
"Visās lietās augstākais arbitrs ir cilvēka prāts. Prāts ir visu mēru mērs. Tāpēc galvenais ir veltīt piepūli cilvēku audzināšanai brīvībā, nevis vairot ierobežojumus un aizliegumus. Daudzi valsts noteiktie likumi kaitē cilvēka tapšanai un brīvībai."
Šī ir labākā grāmata, kādu esmu pēdējā laikā lasījusi. Katrs vārds tajā ir patiess no pirmā līdz pat pēdējam vārdam šajā grāmatā. Lai gan atspoguļotā pieredze ir ļoti skarba, kurš katrs nespētu izdzīvot tādos apstākļos un jau sen būtu atdevis galus, taču Rolands ir apveltīts ar ļoti augstām prāta spējām, kas viņam ļāva izdzīvot pat visskarbākajos dzīves apstākļos, kādus mēs pat aptvert nespējam. Rolands ne brīdi nepārdzīvoja par nebrīvē pavadīto laiku, katrs ieslodzījums viņam deva jaunas zināšanas, viņš bez mitas sevi pilnveidoja un izglītoja, un nekas un neviens viņu šajā dzīvē nav spējis salauzt. Manuprāt Rolands ir ļoti spēcīga personība, pat apbrīnojami, ka pastāvošā iekārta cietumos viņu nav spējusi salauzt. Trakākais visā šajā stāstā bija tas, ka likumsargi ne tikai Latvijā, bet arī citur ne vienmēr ir taisnības pusē, un izmanto viltību un citas pretīgas metodes, lai nevainīgus cilvēkus iegāztu, pazemotu un citādi iznīcinātu.
Ļoti aizraujoša lasāmviela par kontrabandista dzīvesstāstu. Grāmatā ir daudz vērtīgu atziņu, no kurām var smelties iedvesmu savas personības izaugsmei.
Šī ir labākā grāmata, kādu esmu pēdējā laikā lasījusi. Katrs vārds tajā ir patiess no pirmā līdz pat pēdējam vārdam šajā grāmatā. Lai gan atspoguļotā pieredze ir ļoti skarba, kurš katrs nespētu izdzīvot tādos apstākļos un jau sen būtu atdevis galus, taču Rolands ir apveltīts ar ļoti augstām prāta spējām, kas viņam ļāva izdzīvot pat visskarbākajos dzīves apstākļos, kādus mēs pat aptvert nespējam. Rolands ne brīdi nepārdzīvoja par nebrīvē pavadīto laiku, katrs ieslodzījums viņam deva jaunas zināšanas, viņš bez mitas sevi pilnveidoja un izglītoja, un nekas un neviens viņu šajā dzīvē nav spējis salauzt. Manuprāt Rolands ir ļoti spēcīga personība, pat apbrīnojami, ka pastāvošā iekārta cietumos viņu nav spējusi salauzt. Trakākais visā šajā stāstā bija tas, ka likumsargi ne tikai Latvijā, bet arī citur ne vienmēr ir taisnības pusē, un izmanto viltību un citas pretīgas metodes, lai nevainīgus cilvēkus iegāztu, pazemotu un citādi iznīcinātu.
Ļoti aizraujoša lasāmviela par kontrabandista dzīvesstāstu. Grāmatā ir daudz vērtīgu atziņu, no kurām var smelties iedvesmu savas personības izaugsmei.
May 13, 2021
Grāmatā ļoti interesanti un aizraujoši aprakstīti dažādi notikumi kurjera dzīvē un attīstībā. Tai pat laikā, lasot grāmatu, iesaku katram padomāt, ka jā, tas skan iespaidīgi, bet vai tiešām autors runā par patiesi cilvēciskām vērtībām un vai viņa redzējums padarītu "sabiedrību" labāku...
July 16, 2020
Narcisa piezīmes, nevar noliegt-ļoti interesantas! Filmas cienīgs dzīvesstāsts!
February 21, 2021
Lasījās ļoti interesanti, stāsti, kas droši vien pinas ar fantāzijām, aizraujoši. Interesanti uzzināt par cietumu dzīvi. Bet nu kā persona pats Priverts manās acīs ir nosodāms un augstprātīgais tonis ir nožēlojams. Redzēs, kas iznāks no Ēķa seriāla!
June 24, 2021
Skaudrs dzīvesstāsts. Lika aizdomāties. Valoda ļoti vienkārša, bet tas neliedza izdzīvot kontrabandista piedzīvojumus.
April 16, 2021
Nav jau tā, ka grāmata mani neaizrāva, bet tomēr šī nepārtrauktā pašslavināšanās kaut kādā brīdī kļuva apnicīga.
June 12, 2022
Tā kā biju noskatījusies pašmāju seriālu ar tādu pašu nosaukumu un biju dzirdējusi par šo grāmatu jau iepriekš, tad vēlējos izlasīt.
Bija interesanti palasīt biogrāfisku grāmatu pārmaiņas pēc it īpaši ņemot vērā ka tēma arī ir specifiska. Azarts, piedzīvojumi Dienvidamerikā, risks, kokaīns, cietums, apstākļu un notikumu apraksts no pieredzes.
Ir arī atziņas ko no tā visa paņemt.
Bija interesanti palasīt biogrāfisku grāmatu pārmaiņas pēc it īpaši ņemot vērā ka tēma arī ir specifiska. Azarts, piedzīvojumi Dienvidamerikā, risks, kokaīns, cietums, apstākļu un notikumu apraksts no pieredzes.
Ir arī atziņas ko no tā visa paņemt.
April 28, 2021
Teikšu kā ir - man patika!
Bet (!) tikai tāpēc, ka, personīgi mani, ļoti interesējis, ja kāds var runāt atklāti un dot ieskatu kādā, priekš manis “aizliegtā dzīvē”. Tāpēc to varētu būt sarakstījis Priverts vai kāds cits, kas uzrunāja mani ir saturs - cietums, korupcija, aizliegtās vielas, kā teikt, backgrounds visam tam, kas godīgam un likumus paklausīgam cilvēkam “notiek fonā”. Tādā gadījumā Paldies Rolandam, kuram bijusi tik raiba dzīve un stāsti no tās ar kuriem dalīties. Mans prāts tādu dzīvesstilu nespēj aptvert, bet katru lappusi lasīju ar baudu, laikam jau tāpēc, ka tas ir, kaut kas tik ļoti svešs manām vispārpieņemtajām normām. Līdz ar ko, uzskatu, ka šī grāmata ir īsts pārbaudījums, parastam vidusmēra cilvēkam, pieņemt, ka iespējams dzīvot arī šādi... lasot, paralēli sāku filozofēt, kas ir labs, kas ir slikts un kāpēc tas, kas mums noteikts kā ‘labs’ ir labs un kāpēc ‘slikts’ ir slikts. Monētai taču ir divas puses. Varbūt nepopulārs viedoklis, bet uzskatu ka tas kā dzīvojis viņš nav nekas par ko vajadzētu viņu nozākāt, jo, tajā pašā laikā, jāatceras “ir aitas, būs cirpēji”. Kas cilvēkiem dzīvē pietrūkst, lai ražotu narkotikas? Kas cilvēkiem pietrūkst, ka viņi iegādājas tās? Lai gan cilvēki pārmet Privertam, ka viņš ir tas ļaunais. Varbūt nedaudz jāpaskatās ‘kodols’ no kurienes visa šī nepieciešamība pēc “aizliegtā” rodas.
Taču, ja pievēršamies autoram un viņa ‘kodolam’ jeb bērnības pamatam, tad man pietrūka vairāk padziļinātu stāstu no bērnības, tur ir jābūt kādiem dīvainiem apstākļiem / ietekmei / notikumiem, kas radījuši viņā šo vēlmi tikt vajātam, tikai tā sajūtot dzīves īsto garšu.
Nobeigumā, jutos nedaudz aizkaitināta, jo autors nonāk pretrunās ar sevi, saka, vienmēr esot vēlējies tikt vajāts, bet nesenās intervijās, ko esmu klausījusies saka, lai viņu beidzot liek mierā. Un otrs - par brāli. Viņš ir neizpratnē, kāpēc tādu lietu neviens neizmeklē un nemēģina atrisināt, kas ir vainīgs viņa nāvē, lai gan grāmatā viņš minējis, ka cietumos cilvēki tāpat vien tiek nogalināti un tas vienkārši notiek un visi izliekas neko nezinām, kas liek domāt, ka neviens neko neizmeklē, tad kāpēc viņš liek cerības, ka viņa brāļa gadījumā uz to vairāk pieliks pūles, kaut ko risināt? Hmm... tas tā pārdomai man pašai. Bet kopumā, kā sākumā teicu, man patika, lasīju ar aizrautību un neizraujot grāmatu no rokām.
Bet (!) tikai tāpēc, ka, personīgi mani, ļoti interesējis, ja kāds var runāt atklāti un dot ieskatu kādā, priekš manis “aizliegtā dzīvē”. Tāpēc to varētu būt sarakstījis Priverts vai kāds cits, kas uzrunāja mani ir saturs - cietums, korupcija, aizliegtās vielas, kā teikt, backgrounds visam tam, kas godīgam un likumus paklausīgam cilvēkam “notiek fonā”. Tādā gadījumā Paldies Rolandam, kuram bijusi tik raiba dzīve un stāsti no tās ar kuriem dalīties. Mans prāts tādu dzīvesstilu nespēj aptvert, bet katru lappusi lasīju ar baudu, laikam jau tāpēc, ka tas ir, kaut kas tik ļoti svešs manām vispārpieņemtajām normām. Līdz ar ko, uzskatu, ka šī grāmata ir īsts pārbaudījums, parastam vidusmēra cilvēkam, pieņemt, ka iespējams dzīvot arī šādi... lasot, paralēli sāku filozofēt, kas ir labs, kas ir slikts un kāpēc tas, kas mums noteikts kā ‘labs’ ir labs un kāpēc ‘slikts’ ir slikts. Monētai taču ir divas puses. Varbūt nepopulārs viedoklis, bet uzskatu ka tas kā dzīvojis viņš nav nekas par ko vajadzētu viņu nozākāt, jo, tajā pašā laikā, jāatceras “ir aitas, būs cirpēji”. Kas cilvēkiem dzīvē pietrūkst, lai ražotu narkotikas? Kas cilvēkiem pietrūkst, ka viņi iegādājas tās? Lai gan cilvēki pārmet Privertam, ka viņš ir tas ļaunais. Varbūt nedaudz jāpaskatās ‘kodols’ no kurienes visa šī nepieciešamība pēc “aizliegtā” rodas.
Taču, ja pievēršamies autoram un viņa ‘kodolam’ jeb bērnības pamatam, tad man pietrūka vairāk padziļinātu stāstu no bērnības, tur ir jābūt kādiem dīvainiem apstākļiem / ietekmei / notikumiem, kas radījuši viņā šo vēlmi tikt vajātam, tikai tā sajūtot dzīves īsto garšu.
Nobeigumā, jutos nedaudz aizkaitināta, jo autors nonāk pretrunās ar sevi, saka, vienmēr esot vēlējies tikt vajāts, bet nesenās intervijās, ko esmu klausījusies saka, lai viņu beidzot liek mierā. Un otrs - par brāli. Viņš ir neizpratnē, kāpēc tādu lietu neviens neizmeklē un nemēģina atrisināt, kas ir vainīgs viņa nāvē, lai gan grāmatā viņš minējis, ka cietumos cilvēki tāpat vien tiek nogalināti un tas vienkārši notiek un visi izliekas neko nezinām, kas liek domāt, ka neviens neko neizmeklē, tad kāpēc viņš liek cerības, ka viņa brāļa gadījumā uz to vairāk pieliks pūles, kaut ko risināt? Hmm... tas tā pārdomai man pašai. Bet kopumā, kā sākumā teicu, man patika, lasīju ar aizrautību un neizraujot grāmatu no rokām.
July 12, 2021
protams, bija interesanti palasīt par šo neparasto dzīvesstilu, bet principā to visu var uzzināt, noskatoties “Pēdējās Pilītes” divu stundu garo epizodi un lieki netērējot laiku.
sekls cilvēks, kas grāmatā pielūdz “Pasaules Miss” skaistules, bet resnus cilvēkus vai tādus ar taukainu seju sauc par kropļiem! cilvēks, kam šķiet, ka “Putins ir eņģelis, viņam svarīgas cilvēciskās vērtības!”
manas domas par dzīves mērķiem, atbildību, skaistumu ir diametrāli pretējas viņa “ģeniālajām” atziņām par dzīvi. no viņa katrā lappusē skandinātās “pašattīstības” gaidīju daudz vairāk.
sekls cilvēks, kas grāmatā pielūdz “Pasaules Miss” skaistules, bet resnus cilvēkus vai tādus ar taukainu seju sauc par kropļiem! cilvēks, kam šķiet, ka “Putins ir eņģelis, viņam svarīgas cilvēciskās vērtības!”
manas domas par dzīves mērķiem, atbildību, skaistumu ir diametrāli pretējas viņa “ģeniālajām” atziņām par dzīvi. no viņa katrā lappusē skandinātās “pašattīstības” gaidīju daudz vairāk.
December 26, 2020
Reti iedomīga tipiņa sarakstītas pārdomas nebaudāmā valodā. Lai gan sākumā ir interesanti palasīt neparastu dzīves stāstu, sprediķošana un sevis slavināšana diezgan ātri apnīk. Turklāt valoda nemaz nav raita, tā kā ne saturs, ne forma nav izšķiestā laika vērts.
March 26, 2023
Kad plūdi pilsētā ir mitušies, beidzot atrodas laiks un vēlme pabeigt šo stāstu. Stāsts vairāk paredzēt vīriešu kārtas pārstāvjiem, tiem kuriem gribas izjust asumiņu dzīvē. Jebkura grāmata ir laba, jo tā liek Tev attīstīties, lai cik neinteresanta tā būtu.
December 28, 2025
"Viņš man teica, lai es nebaidos no cietuma un vispār nebaidos ne no kā, jo tam ir būtiska nozīme tajā, vai es kļūšu par cilvēku vai nekļūšu, un,lai kur es būtu un kādos apstākļos atrastos, vienmēr nodarbojos ar sevis pilnveidošanu."
Laikam jāsaka, ka šo varētu nosaukt par šogad pretrunīgāko grāmatu, ko esmu izlasījusi. Protams, katram pašam spriest, kas ir labs un, kas ir ļauns un vai vispār mums ir tiesības spriest un vēl,jo vairāk kādu nosodīt. Skaidrs, ka ar tāpat kā grāmatas autoram man ir savi principi, dzīves uztvere un nostāja, tāpēc bija interesanti vērot, kur mums tie sakrīt, bet visbiežāk jau kardināli atšķirās. 🤭 Tai pat laikā daudz idejas un uzskati šķietami sakrita. "Domāju, ka drosme ir visbūtiskākā rakstura iezīme, kas nepieciešama cilvēkam, lai viņš varētu pa īstam attīstīt sevi. Drosme nozīmē nebaidīties no situācijām un apstākļiem, kas cilvēkam palīdz kļūt saprātīgam,spēcīgam, stingram un taisnīgam - vienā vārdā labākam." Kāpēc šķietami? Jā, drošvien, ja labi gribētu,es varētu atrast kopīgu ideaoloģijas momentu arī ar Hitleru (tas vēl priekšā). Bet dažreiz vajag palasīt, kaut ko provokatīvu, kaut vai, lai atgādinātu sev, ka kādam citam tie paši vārdi nozīmē, kaut ko pilnīgi citu. Lai vai kā, grāmata rakstīta atklāti, nešaubos, ka autors kā raksta tā arī domā. Un atkarībā no tā, ko sev paņemam (es izvēlos uztvert pozitīvo) var patiesi arī rast iedvesmu, jo ne jau, kurš katrs var izdzīvot tādos apstākļos kā cietums un vēl pie tam pārvērst to par cildinošu pieredzi. Jaunajā gadā novēlot drosmi! 💫
Laikam jāsaka, ka šo varētu nosaukt par šogad pretrunīgāko grāmatu, ko esmu izlasījusi. Protams, katram pašam spriest, kas ir labs un, kas ir ļauns un vai vispār mums ir tiesības spriest un vēl,jo vairāk kādu nosodīt. Skaidrs, ka ar tāpat kā grāmatas autoram man ir savi principi, dzīves uztvere un nostāja, tāpēc bija interesanti vērot, kur mums tie sakrīt, bet visbiežāk jau kardināli atšķirās. 🤭 Tai pat laikā daudz idejas un uzskati šķietami sakrita. "Domāju, ka drosme ir visbūtiskākā rakstura iezīme, kas nepieciešama cilvēkam, lai viņš varētu pa īstam attīstīt sevi. Drosme nozīmē nebaidīties no situācijām un apstākļiem, kas cilvēkam palīdz kļūt saprātīgam,spēcīgam, stingram un taisnīgam - vienā vārdā labākam." Kāpēc šķietami? Jā, drošvien, ja labi gribētu,es varētu atrast kopīgu ideaoloģijas momentu arī ar Hitleru (tas vēl priekšā). Bet dažreiz vajag palasīt, kaut ko provokatīvu, kaut vai, lai atgādinātu sev, ka kādam citam tie paši vārdi nozīmē, kaut ko pilnīgi citu. Lai vai kā, grāmata rakstīta atklāti, nešaubos, ka autors kā raksta tā arī domā. Un atkarībā no tā, ko sev paņemam (es izvēlos uztvert pozitīvo) var patiesi arī rast iedvesmu, jo ne jau, kurš katrs var izdzīvot tādos apstākļos kā cietums un vēl pie tam pārvērst to par cildinošu pieredzi. Jaunajā gadā novēlot drosmi! 💫
March 16, 2024
Ļoti patika atseviški domu graudi.
Domāju, ka drosme ir visbūtiskākā rakstura iezīme, kas nepieciešama cilvēkam, lai viņš varētu pa īstam attīstīt sevi. Drosme nozīmē nebaidīties no situācijām un apstākļiem, kas cilvēkam palīdz kļūt saprātīgam, spēcīgam, stingram un taisnīgam - vienā vārdā, labākam. Drosme nebaidīties nostāties pret vairākumu, spēt aizstāvēt savu pārliecību. Drosme ir visa labā pamatā, un ja pasaule ir pilna ar nejēdzībām, tad tas ir tāpēc, ka tā ir pilna ar gļēvuļiem.
Mana devīze ir: dzīvo saskaņā ar Dabu un esi darbīgs. Bēdz no drošības, stabilitātes, labklājīga miera kā no mēra. Seko savai iekšējai balsij, rīkojies kā brīvs cilvēks, dari savu darbu, nebaidoties no nekā, un tad varbūt tev paveiksies izvilkt lozi, ko sauc par laimi.
Tāpat arī uzrunāja doma, ko autors vairākkārt akcentēja - naudas pelnīšana esot komforta zonā neko nedos pašizaugsmei. Lai augtu un attīstītos, ir jāizkāpj no tās drošības un ērtības.
Uzrunā - bet vai es to spētu? Nē! Tādā dzīvē pārāk daudz adrenalīna :D
Domāju, ka drosme ir visbūtiskākā rakstura iezīme, kas nepieciešama cilvēkam, lai viņš varētu pa īstam attīstīt sevi. Drosme nozīmē nebaidīties no situācijām un apstākļiem, kas cilvēkam palīdz kļūt saprātīgam, spēcīgam, stingram un taisnīgam - vienā vārdā, labākam. Drosme nebaidīties nostāties pret vairākumu, spēt aizstāvēt savu pārliecību. Drosme ir visa labā pamatā, un ja pasaule ir pilna ar nejēdzībām, tad tas ir tāpēc, ka tā ir pilna ar gļēvuļiem.
Mana devīze ir: dzīvo saskaņā ar Dabu un esi darbīgs. Bēdz no drošības, stabilitātes, labklājīga miera kā no mēra. Seko savai iekšējai balsij, rīkojies kā brīvs cilvēks, dari savu darbu, nebaidoties no nekā, un tad varbūt tev paveiksies izvilkt lozi, ko sauc par laimi.
Tāpat arī uzrunāja doma, ko autors vairākkārt akcentēja - naudas pelnīšana esot komforta zonā neko nedos pašizaugsmei. Lai augtu un attīstītos, ir jāizkāpj no tās drošības un ērtības.
Uzrunā - bet vai es to spētu? Nē! Tādā dzīvē pārāk daudz adrenalīna :D
June 29, 2021
Lai gan par Rolandu Privertu biju dzirdējis iepriekš (piemēram, no TV3 dokumentālās filmas "Kokaīna karalis. Priverts", kurā stāsta par viņu) un ziņas internetā liecināja, ka grāmata būs kaut kas izcils, tā diemžēl man personiski lika vilties. Iemesli, kādēļ es vīlos:
1) lasot grāmatu, nepameta sajūta, ka autors ir narciss, uzsverot, ka regulāri cietumos nodarbojas ar pašizglītību/mācībām un šaha spēli;
2) nedaudz kaitināja pārspīlētais "es neesmu stukačs, bet daudzi citi tādi ir" un negatīvā attieksme pret "stučīšanu" (nodošanu);
3) stipri kaitināja autora pārspīlējums par to, ka daudzas pēdējo gadu krimināllietas pret viņu ir "safabricētas", un, ka lūk, Somijā advokāti neko nedara, lai cilvēku aizstāvētu, bet sadarbojas ar policiju, lai viņu iesēdinātu.
1) lasot grāmatu, nepameta sajūta, ka autors ir narciss, uzsverot, ka regulāri cietumos nodarbojas ar pašizglītību/mācībām un šaha spēli;
2) nedaudz kaitināja pārspīlētais "es neesmu stukačs, bet daudzi citi tādi ir" un negatīvā attieksme pret "stučīšanu" (nodošanu);
3) stipri kaitināja autora pārspīlējums par to, ka daudzas pēdējo gadu krimināllietas pret viņu ir "safabricētas", un, ka lūk, Somijā advokāti neko nedara, lai cilvēku aizstāvētu, bet sadarbojas ar policiju, lai viņu iesēdinātu.
This entire review has been hidden because of spoilers.
Displaying 1 - 30 of 53 reviews