Meistar, jo tālāk, jo trakāk!

by Mo Yan, Mo Jeņs, Raimonds Jaks (translator)

"Šajā ķīniešu mūsdienu rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta, Mo Jeņa krājumā apkopotie stāsti ir niecīga daļa no ķīniešu valodā publicētajiem darbiem, stāstu varoņi ir pieticīgi, necer uz daudz labāku nākotni, taču mēģina izdzīvot. Tomēr visvairāk šajā grāmatā lasītājs novērtēs Mo Jeņa tiešo un patieso ķīniskumu, kas ļauj gūt nepastarpinātu, autentisku iespaidu par ķīniešu dzīvi un pasaules uzskatiem bez romantizācijas, ar ko bieži vien modernā rietumu pasaule apveltī Austrumus." Raimonds Jaks, tulkotājs.

264 pages, Hardcover

Published January 1, 2019

About the author

Modern Chinese author, in the western world most known for his novel Red Sorghum (which was turned into a movie by the same title). Often described as the Chinese Franz Kafka or Joseph Heller.

Mo Yan (莫言) is a pen name and means don't speak. His real name is Guan Moye (simplified Chinese: 管谟业; traditional Chinese: 管謨業; pinyin: Guǎn Móyè).

He has been awarded the Nobel Prize in Literature 2012 for his work which "with hallucinatory realism merges folk tales, history and the contemporary". Among the works highlighted by the Nobel judges were Red Sorghum (1987) and Big Breasts & Wide Hips (2004), as well as The Garlic Ballads.

Chinese version: 莫言

Reviews

[Inese Okonova · Rating 5 out of 5]

Šekspīriskas, vai varbūt precīzāk būtu teikt, gogoliskas kaislības uz groteski absurda un traģiska Ķīnas Kultūras revolūcijas laika kolhozu nabadzības fona. Vienīgi titulstāsts mazliet atšķiras, jo gan darbība risinās pilsētvidē, gan noskaņa ir krietni gaišāka un komiskāka, lai gan tāpat gana smeldzīga.

Iepriekš jau biju lasījusi "Lielās krūtis un platos gurnus" Big Breasts and Wide Hips, tāpēc autora "halucinogēnā reālisma" stils man nebija pārsteigums. Gan romānā, kurā Jeņs meistarīgi izstāsta Ķīnas 20. gadsimta vēsturi no mātes, viņas astoņu meitu un vienīgā dēla perspektīvas, gan šajos stāstos savērpjas zemnieku viltība, tradīcijas, cilvēciskās kaislības un vājības, maģija un absurdā forma, kādā lielās vēstures notikumi izfiltrējas līdz attālam provinces ciemam vai kolhozam.

Atkāpjoties no šī krājuma, gribu pārstāstīt epizodi, kas visspilgtāk palikusi prātā no romāna. Kādā vidēji turīgā ģimenē piedzimst meitene. Vecāki, kā jau vecāki, labāko nodomu vadīti, nosien meitiņai kājas, lai līgavas gados viņa ar savām "lotosa pēdiņām" būtu iekārojama izvēle. Meitene sasniedz līgavas gadus, laiki mainās, un viņu ciema priekšā publiski rāda kā apkaunojošu, nekam nederīgu pagātnes palieku. Ar šādiem likteņa pavērsieniem nemitīgi sastopas Mo Jeņa varoņi un kaut kā, cits veiksmīgāk, cits - mazāk veiksmīgi, kuļas tālāk, pat ja "lotosa pēdiņas" īsti nav piemērotas pat staigāšanai, kur nu vēl smagam darbam.

[Zanda · Rating 4 out of 5]

Par Ķīnu un ķīniešiem 20.gs. vidū un otrajā pusē. Un tie nav nekādi smalkie austrumi. Nabadzība pilsētas vidē un laukos. Cilvēks savas valstiskās sistēmas elements ar nolemtības sajūtu visa mūža garumā. Daudz un rupji lamājas, uz visu pēc kārtas. Izdzīvošana, ne dzīvošana. Stāstos iepītās mistikas man vairāk asociējas ar alegorijām emociju pasvītrošanai - meitene kā putns - brīvības alkas, cilvēki kā spoki - ilgi krātās bailes, zēna un teļu sarunas - patiesības atklāsmes ...

[Kurkulis (Lililasa) · Rating 3 out of 5]

Lasot ar pārtraukumiem, es šo grāmatu visu laiku saucu par savu "dīvaino ķīnieti". Kad vajadzēja paņemt pauzi, lai nesaļimtu Šalamova "Kolimas stāstu" vidū, tieši nodomāju - pārmaiņas pēc jāpalasa "dīvainais ķīnietis".
Sapratu, ka man Ķīnas kultūra un 20.gadsimts ir kaut kas tik tāls un nesaprotams, var teikt, neizjūtams sajūtu līmenī. Sen man tā nebija bijis, ka nesaprotu, ko lasu - atsevišķas ainas/apraksti ir tik labi, bet kopumā mani 'nogalināja' tas, ka nesapratu varoņus, neuztveru viņu sarunas. Un vēl - tie droši vien ir mani stereotipi par darba uzbūvi - man dažiem stāstiem pietrūka nobeiguma.
Bet ne mirkli nenožēloju, ka izlasīju. Man vēl ir, kur izglītoties.

[Inga · Rating 4 out of 5]

Ļoti nevaru ar sevi vienoties par šīs grāmatas vērtējumu, jo vispār man ne visai patika, tomēr, ņemot vērā milzīgās kultūras atšķirības, savā ziņā man tomēr patika. Pēdējo stāstu izlasīju ar aizrautību, jo ļoti vajadzēja zināt, kā beigsies.
Divi stāsti bija tāds maģiskais reālisms, ka es vispār nesapratu, par ko mēs runājam, tikai tāda noskaņa, Kultūras revolūcijas Ķīnas sajūta...
Ir skaidrs, ka ķīniešiem kolhozos klājās daudz smagāk, nekā baltiešiem, bet es tagad nesaprotu, kādēļ - izglītības trūkums? Kāpēc TIK ļoti maz empātijas?

[Liva · Rating 3 out of 5]

Zināmā mērā šī grāmata atgādina kādu no bērnībā sērijā "Brīnumzemes pasakas" lasītajām - neredzēta, nelasīta eksotika, kas nu jau pieaugušam cilvēkam kaut kādā mērā šķiet arī pazīstama un saprotama. Reālistiskie dzīves tēlojumi robežojas ar mistiscisma piejaukumu, lietas, kas varētu būt jebkur, savijas ar tieši Ķīnai raksturīgo.
Plašāk par grāmatu blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2019/02/...

[Kristine Kornijanova · Rating 4 out of 5]

Stāsti it kā neparko, tai pat laikā tie ir tik dzīvi, dzīvi apliecinoši, ka gribas aizpīpēt un visgudri novilkt "tā viš i"!

[Ilze · Rating 4 out of 5]

Sociāli sāpīgas tēmas, tiešums, asums savienojumā ar vienkāršo cilvēku dzīves atainojumu Ķīnas komunismā. Gluži tāpat kā kultūratšķirības, arī šī grāmata līdz galam nav atkožama un asociēties ar tās tēliem ir nevienkārši.

[Iveta Celmiņa · Rating 3 out of 5]

Nespēju pieņemt šo cilvēku domāšanu un dzīves uztveri.

[Linda Tomase · Rating 5 out of 5]

Ķīnas literatūra man ir nezināma. Šis darbs atstāja lielu iespaidu. Tikai grāmatas vidū attapu, ka lasu Nobela prēmijas laureātu. Tas nešķita pārsteigums. Raimonda Jaka tulkojums (un piezīmes) ir izcils.

[Signe Mežinska · Rating 5 out of 5]

Šī ir mana pirmā Mo Jeņa grāmata. Pēc Nobela prēmijas saņemšanas par viņu rakstīts daudz, un viņš tiek salīdzināts ar dažādiem autoriem, tostarp ar Markesu un Kafku, tomēr man šķiet, ka neviens no salīdzinājumiem īsti neder (lai gan bēgošā līgava, kas, rokas vicinādama, aizlido "kā liels brīnišķīgs taurenis maigā skaistumā" tiešam uzvēdī nojausmu par Markesa dzeltenajiem taureņiem). Mo Jeņs ir pats, lielisks savā savādībā. Tā kā es gandrīz neko nezinu par Ķīnu un ķīniešiem, šī bija pārsteidzoša iespēja mazliet ieskatīties citā pasaulē.
Starp citu grāmata ir nopērkama Rozes grāmatnīcās ar krietnu atlaidi.

[Krista]

''

[Uldis · Rating 5 out of 5]

Gandrīz noliku malā pēc pirmajām lapām. Labi, ka mēģināju vēlreiz. Izrādās, te čerņa nav viena virziena vilciens bezcerībā, kā piemēram, Orvelam. Nav arī tās personiskās sajūtas par grūto dzīvi. Te tā ir veiksmīgi parādīta bez vērtējuma.
Ja arī komunisma himna sešos no rīta visus modina, tā drīzāk ir kā migla rudens rītos. Kā dilstošais mēness, kas seko pilnajam mēnesim. Tā vienkārši ir. Ja kaimiņš sit bērnu - tā pati rudens migla. Tā vienkārši ir.
Un tas maģiskais reālisms, kas pieminēts uz aizmugurējā vāka. Ir, bet ambients, parādās un izzūd kā tā pati migla.
Tajā pat laikā nevajag aizmirst, ka grāmatas apraksts vienā vārdā mierīgi var būt “čerņa”.

[Ego..te · Rating 4 out of 5]

Divi no 4 stāstiem- "Meistar, jo tālāk, jo trakāk" un it īpaši "Teļš- bija izcili (tiem dotu 5 zvaigznes un savu Nobelu)! Pārējie 2 ar misticisma piedevu mani tā neuzrunāja (3 zvaigznes). Tādējādi vidējais vērtējums 4 zvaigznes. Kopumā ļoti priecājos par šo iespēju ielūkoties Ķīnas sociālisma celšanas ikdienas ainiņās, vienkāršo ļaužu priekos un bēdās, un ļooooti skarbajos dzīves apstākļos pagājuša gadsimta vidū.

[māris šteinbergs · Rating 4 out of 5]

Nedaudz vienveidīgs, protams , ka nelaimīgs lielākoties , stāsts kopumā. Mūsdienu mēdiju laikā šīs lietas tomēr ir zināmas , bet vairāk piemirstas. Bet ir svarigi saprast to, ka ne visi šajā pasaulē dzīvo vienādā pasaulē arī tagad, arī iepriekš un noteikti nedzīvos arī nākotnē .

[Vilis · Rating 4 out of 5]

Stāsti nav ne ļoti tāli, ne ļoti traki, bet, pārlasot pēc 6+ gadiem, patīk labāk, jo iezīmējas kādi tālāki slāņi un apjoms šķiet apgūts labāk nekā likas toreiz.

[Nepala · Rating 2 out of 5]

I only had 4 stories and most of the time i was just thinking why do I read this. This culture is probably way too far from me to see fun in this.

[Ingrida Ceple · Rating 3 out of 5]

Pirmais stāsts patika un tad tā pa trepītēm uz leju. Man bija pagrūti uztvert un saprast sarunas, dialogus, pilnīgi cita pasaule. Bet iepazīties jau var vienmēr...