Krājuma atdzejotājs Guntars Godiņš par šo krājumu raksta: “Šīs grāmatas pirmajā daļā jūs atradīsiet dzejoļus, kurus esmu atdzejojis no igauņu valodas, bet otru daļu veido Contras latviski rakstīties teksti. Jā, Contra ir tik labi apguvis latviešu valodu, ka spēj tajā saskatīt vārdu spēles, atskaņas un saskaņas.Uz kāda fona radās Contras izteiksmes veids? Pagājušā gadsimta 80. gadu beigas un 90.gadu sākums tiek uzskatīts par igauņu dzejas lūzuma periodu, kad „dziesmotās revolūcijas” laikā literatūrā ienāk jaunie autori ar savu domāšanu un stilu, ar citādu attieksmi pret sabiedrību un tekstu, ar interesi par norisēm filozofijā un literatūrā. Dzejnieks un literatūrkritiķis Haso Krulls (Hasso Krull) esejā raksta: „Jaunā literatūra ir atšķirību literatūra. Atšķirības tiek uzsvērtas pašu atšķirību dēļ, tāpat kā kādreiz uzsvēra mākslu mākslas dēļ vai dzīves tuvību tuvības dēļ.” Spilgtākās novitātes ir ieraugāmas tā laika jauno dzejnieku publikācijās, taču ne tikai tajās. Līdztekus publikācijām parādās arī underground literatūrai raksturīgā uzvedība, izrādīšanās, dažādas performances.” Ar ko šis krājums “Tik grūti ir būt latvietim”ir īpašs? Contras dzejas valodu nav iespējams sajaukt, jo tās kodam piemīt oriģināla ekspresija un noskaņa. Viņa dzejā (igauņu valodā) ir ļoti daudz vārdu spēļu, fonētisku saskaņu, izteicienu un frazeoloģismu (nereti citādā mērcē), un to pašu viņš turpina, rakstot dzejoļus latviski. Īpašu šarmu Contras dzejai piešķir bagātīgā humora, satīras, ironijas un paradoksu klātbūtne, šīs īpašības ir reti sastopamas īpašības latviešu dzejā, tāpēc Contras dzeja papildina mūsu samērā pieticīgās ironiskās un humora dzejas amplitūdu. Mākslinieces Elīnas Brasliņas radītie tēli veiksmīgi papildina Contras oriģinālo dzejas rokrakstu un noskaņu.
Par Contru uzzināju Skuteļšovā, un tur lasītie dzejoļi tad arī visvairāk paliks atmiņā.
Lai gan izlasot, par dzeju šo pagrūti saukt, jāpiekrīt tulkotājam - kāpēc dzejai jābūt tikai poētiskai, apcerīgai? Contra parāda, tā var būt rotaļīga, praktiska, un vienkārši tāpēc, ka labi skan!
Beidzot es atzīmēšos, ka arī esmu izlasījis, kaut gan patiesībā tas notika diezgan sen. Vienmēr likās, ka paņemšu un pārlasīšu vēlreiz un ierēkšu vēlreiz, jo pirmajā reizē likās kaut kā drusku par ātru, bet tad tas nekad tā īsti nenotika.
Tāds tīri normāls "rēcīgo tvītu" krājums. It kā jau saka, ka īsti dzeja tā neesot, bet nebūsim snobi, draugi. Tāda "es arī tā varētu" lavīna par šo. Nē, nu, varētu, bet varbūt nevajag.
Par maz. Vēl, pls.
P.S. Es gan zinu, kur ir divdabja teiciens, bet tāpat rēcīgi.
Es ļoti atvainojos par to, ka agrāk domāju - Contru lasīt nav vērts. Nezinu, kāpēc tā domāju, bet tagad šī kļūda ir labota. Tagad zinu, ka skūpstīt vajag garšīgus cilvēkus, ka dibens ir Contras labākais draugs, kas ir neērti, kāds ir restorāna sakāmvārds un daudz ko citu. Uzjautrinoši, pat rēcīgi, šī ir ķiķināmā dzeja. Tajā pašā laikā trāpīgi novērojumi un ļoti veikla spēlēšanās ar valodu. Turklāt daļa no dzejoļiem sarakstīta latviski, nevis tulkota. Lūk, virtuozitāte. Vienīgi varētu jautāt - kāda šim visam jēga? Bet varbūt visam nevajag jēgu.
Atturos no zvaigznēm, jo liela daļa grāmata man patika un lika smieties, bet cita - likās sviests parastais. Iecitēšu te savu favorītu: šodien neviens kaut cik
Ļoti jautri un asprātīgi, turklāt robeža starp igauni un latvieti ir tik nemanāma, ka Contra var mierīgi tikt ieskaitīts latviešu dzejnieka kārtā. Vairāki dzejoļi ir citēšanas vērti, piemēram, “mūsdienu vispopulārākais dzejnieks - Aleksandrs Čats”.
Es tik ļoti sen neesmu identificējusies ar dzeju kā ar šo pantiņu. "Miglā zuda kumeliņš Viņam protams sveiciens Es nezinu kur viņš ir Tāpat kā divdabja teiciens"
man tā kā patīk bet - sajūtas burtiski tādas pašas, it kā ēstu Ādažu sīpolu čipsus - ja iesāk, tad jātiek līdz galam vienā rāvienā un tad ir tāds rijamais monstrs piemeties - kur kur KUR ir vēl??????
man ar šo ir divējādas attiecības - tā kā garšo bet pēc brīža vairs negaršo jo ir jau viss beidzies un vairāk nav nekā! viens čipsis kā viens Contras dzejolis te ir un vairāk arī nav!
izskatās ka organisms / zina no kā sastāv / alkohols / un pats prot saražot / ja redz / ka no augšas vairs nedod
lasīt ir vērts ja vēlies vienu vakaru negantīgi panašķootiessss
šodien neesmu uzrakstījis nevienu dzejoli izskatās ka nebūs ar
patiesībā šo dzejoli es uzrakstīju jau vakar
Tīri, nepārsātināti kā viegli vasaras salāti vakariņās, ko var ēst un ēst, kamēr bļoda tukša. Tādi ir Contras dzejoļi. Pirmo reizi lasu kaut ko tik asprātīgu par Baltijas valstu draudzību, likstām, iekšējiem dēmoniem un pāri visam – ikdienu.
“Miglā zuda kumeliņš Viņam protams sveiciens Es nezinu kur ir viņš Tāpat kā divdabja teiciens”
Atsvaidzinoši. Sarku. Bālēju. Krekšķēju. Spurdzu. Notrausu pēkšņa šķaudiena asaru. Plauktā neatstāšu (jo jānes atpakaļ uz bibliotēku), bet vismaz reizi dzīvē izbaudīt ieteikšu!
“parasti kad satieku tevi tūlīt jūtos par desmit gadiem jaunāks
ceturtajā reizē tev noteikti jādod man pups citādi būs beigas”
Ar dzejoļiem no igauņu mēles man gāja diezgan filozofiski. Dzejoļi latvju mēlē mani sāka kutināt. Šī sārtā grāmata varētu būt arī par mīlestību starp igauņu un latviešu valodām. Kā ar viņām sadzīvo Contra un Guntars Godiņš - var tikai smieties.
"ak kamdēļ visu laiku smejos it kā bez iemesla nu niez nu kut saproti man ir alerģija pret nopietnām lietām"
Reizēm ir labi izkāpt no "sāpes un ciešanas sirds mana jūt..." literatūras plauktiņa un palasīt ko prātu atslābinošu, vieglu, smieklīgu. Conta ar saviem dzejoļiem ir kā spirdzinošs citronu saldējums. Bieži un lielās devās ne, bet dažreiz jau var.
Maza, muļķīga, jautra, ātri izlasāma grāmatiņa. Mani "aizķēra" (jeb izpratu) tikai ~50 % dzejoļu. Nākamo krājumu no Contras gaidīšu ar visiem dzejoļiem latvju mēlē, tie man patika vislabāk, bet daļa bija jau dzirdēti intervijās. Lai dzejas jēgu labāk izprastu, obligāti iepriekš jānoklausās vai jānoskatās kāda intervija, lai varētu lasīt, iztēlojoties Contras balsi. Tā kā iztēloties bija grūti, laba doma būtu ierunāt audiogrāmatu! "Latvju disko" noteikti vajag iedziedāt! :D Lai gan tā radīšanas laikā letiņi šumējās par to, ka igauņi mūs apsmej, manuprāt, tā būtu debijas dziesma!
Ajajaj, tik grūti ir būt latvietim (visādas raizes, un vēl Internetu atslēdza) Bet nekas, es iekrītu pēļos ar Contru kā ar čipšupaku Tā grāmatiņa ir tā kā igauņu Bikibuks un nemaz nav tik grūti iztēloties kā Godiņš lasa to visu mīkstā balsī man priekšā: "Dibens ir mans labākais draugs..." Jā, nu varbūt Twitterī citreiz kāds labāku dzeju uzraksta, toties te dāvanā nāk daudz balta papīra, kur ķēmus var paķēpāt Elīna jau dažus ir sazīmējusi, man ir iedvesma turpināt smukāk Čau, Contra!
I am no professional when it comes to poetry, but this was more on the side of bad than good. I did enjoy some, but it was just a couple, just a few and not even that many. Maybe I do not get it, just because they were political and historical, but even then probably in original could have been better. Even I could call myself a poet by putting together this nonsense rumbling sentences. And one last thing! I just cant get on with the illustrations, they are just plain horrible and repulse me. Maybe it is just me and my not understanding of art, but I cant look at them and enjoy them.
Nav jau nemaz tik viegli uzrakstīt humoristisku tekstu (pie tam - oriģinālu), neapvainojot kādu, tāpēc neiesaku lasīt tiem, kuri nedraudzējas ar visu veida jokiem, citādi varētu šo dzejas darbu uztvert kā vienu lielu farsu.