Vidusskolniece Signe no Latvijas austrumu pierobežas mazpilsētas pārceļas uz Rīgu. Iesākot skolas gaitas jaunā klasē, paralēli mācībām meitenei ir jāatrisina vairāki “cietie rieksti” personiskajā dzīvē: jāatšķetina vecāku gadiem samezglojušās un neskaidrās attiecības, jāmeklē sava vieta mācību iestādē, kurā skolēni tiek dalīti stilīgajos un nestilīgajos, un jāiepazīstas ar pirmās mīlestības jūsmu un trauslumu. Risinot šos uzdevumus, meitene saskaras ar mulsinošu nepieciešamību meklēt savu identitāti.
Cik lielas ir iespējas atrisināt dzīves mīklas, stāvot uz “slīdošajām kāpnēm”, kur no pašas, šķiet, nekas nav atkarīgs? Un vai izdosies kādreiz no tām nokāpt?
Stāsts jauniešiem “Slīdošās kāpnes” ir Agneses Zarānes pirmā grāmata – vērā ņemams pieteikums saistošā un mūsdienīgā prozā.
Šobrīd vairs neesmu auditorija šai grāmtai, bet pusaudža gados noteikti būtu bijusi sajūsmā, jo tieši šādu - parastu jauniešu ikdienas romānu - latviešu literatūrā tikpat kā nav. Brīžiem ilgojos, ka skola tiktu aprkastīta tāda, kā to pazīstu es, nevis atkal un atkal lasīt par Vāciju vai ASV. Salīdzinot ar to kaudzi skolas romānu, ko tolaik apriju, šis noteikti salīdzinājumā nezaudē, es pat liktu pie labajiem žanra piemēriem. Nez vai Signe manī atsās pēdas ilgtoši, bet notiekti nenožēloju šo izvēli, ko lasīt pa maziem fragmentiem brīvos brīžos, kas gadās ikdienas apgaitā no 3td.lv, jo pamtlasāmo grāmatu apnicis staipīt līdzi.
Agnese, malacis! Pamatīgi izkustināja jauniešu literatūras lauciņu!!! Turklāt – ar darbu, kas apcer jauniešu 'viegli sašūpojamo' prātu un dabu, vēlmi iekļauties un pielāgoties draugiem, videi, vecākiem, mēģinot uztaustīt tajā visā savu kodolu, ko nemaz tik viegli tai vecumā nevar izdarīt. Darbs ir tikpat vērtīgs arī jauniešu vecākiem, lai izzinātu domas un raizes, kas darās viņu bērnu prātos.
Biju pirmais šī darba lasītājs, – krietnu brīdi pirms darbs iznāca, un man milzu prieks, ka Agnese ir mērķtiecīgi nonākusi tur, kur ir, un turpina radīt jaunus darbus, stāstus, dzejoļus.
Ja sākumā grāmata likās vairāk virspusēja, tad otrā puse jau kļuva daudz ievelkošāka, arī jauniešu un vecāku tēlu raksturojumi ieguva dziļāku elpu. Patika asprātīgie dialogi un Signes domas/prātojumi. P.s. Lielisko aprakstu iespaidā gribētos aizbraukt uz Ludzu un arī Rēzekni :)
Kaut kas svaigs latviešu oriģinālliteratūrā mērķauditorijas un izteiksmes veida izvēlē. Patīk arī tas, cik interesanti darbs balansē starp ''jauniešu'' un ''pieaugušo'' literatūru.
Šis man nudien bija jautrs lasīšanas piedzīvojums. Daudzreiz sirsnīgi sasmējos, jo neskaitāmas lietas šķita tik tuvas, tieši tas laikam šajā visā romānā mani arī uzrunāja visvairāk. Gara acīm redzēju Ludzas centra humpalas, dzirdēju Signes neuzkrītošo, tomēr brīžiem manāmo akcentu (atceros savas pirmās nedēļas Rīgā... "O. M. G., tu esi no Varakļāniem? Tev taču gandrīz vispār nav tā akcenta!!"), tik ļoti sapratu Signes attiecības ar vecākiem un pārējās peripetijas, ar kurām viņai nācās sastapties.
Ja šī grāmata būtu nonākusi manās rokās, kad mācījos pirmajā kursā, noteikti vēl vairāk spētu asociēt sevi ar romāna Signi. Pat ja "Slīdošajās kāpnēs" aprakstīta vidusskola, to tikpat viegli var arī aizstāt ar iejušanos universitātē vai kādā citā vidē, kas pagaidām ir neiepazīta un varbūt pat drusku biedējoša. Man klājies līdzīgi kā Signei, un es ticu (esmu pārliecināta), ka ir ļoti daudzi, kas varētu apgalvot to pašu. Un tāpēc prieks, ka visiem šiem ļoti daudzajiem nu ir iespēja atvērt šo grāmatu un vismaz kaut kādā līmenī apjaust - eu, es tomēr neesmu vienīgais tāds!
Raita lasāmviela, kas, manuprāt, varētu izklaidēt ikvienu, bet jo īpaši uzrunās jaunos, apjukušos, kas nonākuši citur un ceļā uz pieaugšanu jūtas mazliet apmulsuši.
Grāmatu bija viegli un interesanti lasīt. Iesaku jauniešu auditorijai, vecākiem, ikvienam, kam savureiz saskarsme ar skolēniem, studentiem. Uzrunāja dzīvīgums un atklātība. Mazliet vairāk blogā: https://gramatfoto.blogspot.com/2019/...
"Slīdošās kāpnes" iespējams ir grāmata, kuras mums ļoti trūkst, jo runā par pusaudžiem, to savstarpējām attiecībām un ikdienas grūtībām, kuras reizumis liekas lielākas nekā ir patiesībā. Taču man gribētos, lai tā ir labāka par šo. Pārāk naiva, pārspīlēta un gaisīga šī grāmata, lai es tai noticētu.
Bagāta valoda un pietiekami veiksmīgs darbs, ar kuru papildināt paplāno jauniešiem veltīto latviešu autoru grāmatu plauktiņu. Es laikam biju gaidījusi, kaut ko nedaudz citu, lielākus konfliktus ar vienaudžiem, ņemot vērā, ka Signe ierodas Rīgā no mazpilsētas. Taču galu galā šis stāsts vairāk novirzījās un fokusējās uz jauniešu izaugšanu, dzīves izprašanu un sevis "atrašanu". Iekļauts arī tik aktuālais šķirto ģimeņu un emigrācijas faktors.
Grāmata noteikti patiks tiem, kuri stāv ar abām kājām uz zemes, jo šis romāns ir gaužām reālistisks un patiess, un tā, neapšaubāmi, ir viena no šī romāna burvībām.
Ilgi nevarēju izlemt vai rakstīt blogā par šo grāmatu, tomēr atkal un atkal par to domājot, sapratu, ka tā ir tā vērta, tāpēc neliels ieskats grāmatā arī no manis: https://gramatas.austra.lv/2019/07/05...
Patīkams pārsteigums, ka mazpilsētas meitenes pārcelšanās uz Rīgu nav pārvērsta par pelēkās un pilsētas peles attiecību stāstu.
Lasītājam draudzīga grāmata ar kvalitatīvu stāsta virzību, neskatoties uz to, ka nedaudz paredzamu. Baudāmi, dzīvi dialogi un Karinčika tēls vispār - konfekte! Katru reizi meiteņu sarunas lasīju ar milzu smaidu, ja ne uz lūpām, tad galvā noteikti. Vispār tēli man likās ticami, es viņus ļoti veiksmīgi varēju iztēloties un just līdzi. Tāpat priecēja, ka galvenā varone arī sabrūk, uzvedas kā histēriķe, runā glupības un reāli uzvedas kā normāls vidusskolnieks. Citādāk man zustu ticamība viņas tēlam. Paldies autorei par strīda ainu ar Ervīnu un arī par ne pārāk saldo nobeigumu.
Man nedaudz apnika intensīvais apģērbu uzskaitījums (bet ticu, ka īstajai mērķauditorijai patīk), kā arī vietām vidusskolēnu izteikumi likās pārāk pieauguši gan saturā, gan arī teikumu uzbūves ziņā, lai cik arī prātīgs un apzinīgs būtu jaunieties. Piemēram, Protams, ir patīkami, ka tu esi kopta un skaista, es to negribu noliegt - es reti spēju palikt pret to vienaldzīgs... Bet... Nu, klau, tu taču saproti, ka tā ir tikai vergošana kaut kādiem mākslīgi uzbūvētiem priekšstatiem par to, kā jāizskatās sievietei! vai arī
Tāpat arī aizdomājos par alkohola lietošanas paradumu attēlošanu. Nekas nav pārspīlēts, patiesībā jaunieši lieto vēl trakāk un vairāk, un prieks arī par to, ka autore nav izvēlējusies didaktisku pieeju, kādu varoni pāraudzinot, ieliekot slimnīcā vai vismaz atskurbtuvē. Bet neviens, tiešām neviens grāmatas tēls par šo nereflektē, neaizrāda, kaut kādā ziņā pat normalizējot vidusskolēnu alkohola lietošanas paradumus. Nesaku, ka šis būtu grāmatas trūkums vai ka šis fakts ietekmētu grāmatas kvalitāti, vienkārši pamanīju un aizdomājos.
Kopumā man prieks par šīs grāmatas esamību. Droši vien tā pelnījusi visas četras vai piecas zvaigznes bet, tā kā esmu apņēmusies vērtēt savas attiecības ar grāmatām, būs trīs. Man patika.
~3,5☆ Vienmēr ir jauki lasīt latviešu radītos darbus un ceru, ka šī autore uzrakstīs vēl kādas grāmatas, jo tur ir potenciāls. Šajā grāmatā man patika tēlainība, sākumā šķita par daudz (tā kā viss kas ienāktu prātā tiktu sastūķēts vienā lappusē), bet reizēm jauniešu prāti tā strādā. Man patika stāsta gaita, lasīt par Signes ģimenes dzīvi un blakus varoņiem. Mīnuss ir tas, ka beigas šķita norautas, grāmatai klāt varēja būt vismaz 20 lapaspuses. Šis stāsts šķita paredzams un īsti neko jaunu nenesa uz ideju galda. Bet tāpat izbaudīju šo stāstu, vismaz tas bija piezemētāks un realistiskāks, nekā paredzamie mīlas trijstūru romāniņi.
Aktuāla grāmata par jauniešu pasauli, dzīvi, kreņķiem un interesēm. Sāku lasīt ar prieku, ka jauna latviešu literatūra parādās arī šai auditorijas daļai. Taču jau grāmatas sākuma daļā mani ļoti nokaitināja klišejas un simtiem reižu lasītie, redzētie sižeta pagriezieni. Arī grāmatas valoda radīja neērtuma sajūtu. Trešo zvaigzni ieliku par dažiem asprātīgiem dialogiem un galveno varoni, kas bija ieinteresēta mācībās, nevis "lika mīksto uz visu", kā tagad nūt ir moderni.
Diezgan laba jauniešu grāmata, bet tā īsti darbība nekur neaizved. Kaut kas notiek un notiek, kāds ar kādu citu strīdas un draudzējas, tiekas un netiekas, bet... īsti līdz galam viss nenonāk. Bet lasīt var. Jo sevišķi vidusskolēni. Ir ok.
“..cilvēks, kas neseko savām patiesajām vēlmēm un ideāliem, varbūt pat neapzinās tos, ir indivīds uz slīdošajām kāpnēm lielveikalā. Viņam nav jēgas spert soli augšup vai lejup, viņu vada slīdošās kāpnes. “
Agneses Zarānes debijas romāns “Slīdošās kāpnes” ir par pusaudžu indentitātes meklēšanu, šaubām par nākotnes lēmumiem un izvēlēm, vides un skolas maiņu vidusskolā. Tas gan nav stāsts par vidusskolu, kurā izaugu es- lai arī pati esmu tālu no mūsdienu pusaudžu pasaules, man šķiet romāns ir tālu no realitātes un vairāk velk uz vidusskolas ainiņām, ko redzam amerikāņu tv seriālos, kur ir veiksmīgi un talantīgi jaunieši, naudas netrūkst, stilīgas draudzenes un vienīgā dillemma ir izvēle starp gudro vai slikto puisi. Arī šķirtā ģimene ir tikai fakts, jo tēvs, lai arī ikdienas dzīvē ir reta parādība, tomēr ir lielisks cilvēks un gatavs atzīt kļūdas.
Bet. Tas viss jau nebūt nav slikti un katru dienu negadās lasīt pozitīvu romānu par sarežģīto pusaudžu pasauli, kurā jauniešiem interesē mācības un domas par nākotnes izglītību. Pozitīvi liekas sarundvalodas/žargonu iekļaušana tekstā, kas tiešā veidā uzrunā pusaudzi viņam saprotamā veidā.
Nevar nepieminēt Kristas Jūlijas Kreišmanes sulīgo vāka dizainu!
Piesaistīja vāka dizains un grāmatas nosaukums. Pati grāmata beigās izrādījās pusaudžu literatūra. Par to nepārdzīvoju, bet deviņpadsmit gadus jaunā Signe un visi aparakstītie jaunieši vairāk atbilst mūsdienu sešpadsmit gadniekiem. Varbūt tas ir mans briedums, bet nu es nekā nespēju saskatīt līdzības ar šiem vienaudžiem. Un, kas ar to mammu? Kaut kāda ļoti netipiska sieviete, mātes tēlu diemžēl nenolasīju nemaz, bet varbūt tādas ļoti savdabīgās un egocentriskās mammas patiešām arī pastāv. Visvairāk man patika stāsta noslēguma romantika, kas lika pasmaidīt, arī džeks no Anglijas, kurā samīlējusies Signes klasesbiedrene, bija labi izdomāts tēls. Pārējais kā viegla pirms miega literatūra.
“Zini, esmu kaut kur lasījis, ka mūsdienu pasaule ir kā slīdošas kāpnes- mēs visi esam ierauti rotējošā kustībā. Man šķiet, ka cilvēks, kas neseko savām patiesajām vēlmēm un ideāliem, varbūt pat neapzinās tos, ir indivīds un slīdošajām kāpnēm lielveikalā. Viņam nav jēgas spert soli augšup vai lejup, viņu vada slīdošās kāpnes.”
Pārcentīgi , ar skolniecisku rūpību, meklējot apzīmētājus un īpašības vārdus, ko piekabināt darbībai, priekšmetiem vai personāžiem, uzrakstīta pasaku grāmata, kas pilna ar klišejām, stereotipiem un dogmām. Starp citu, tieši pārcentība raksturo provinciāļus, t.sk., kas ieradušies Rīgā un cenšas iederēties, bet tā vietā manāmi izceļas ar savu pārpucēšanos, uzspīlēto draudzīgumu un vēlmi lekt augstāk par pakaļu.
Agnesīt, varbūt Tev ir kāds mazs, mazītiņš talantiņš kādā citā jomā, kur Tu varētu izpausties? Jo rakstniecībā tā noteikti Tev nav!
Jauniešiem patiks. Par meiteni, kas no Ludzas pārceļas uz Rīgu un kā iejūtas jaunajā vidē. Lasās raiti, ir interesanti un nemanot jau pienāk grāmatas beigas. Ja gribas, ko izklaidējošu, noteikti izlasi!
Ļoti vienkārš stāsts par meiteni, kura pārceļas no Ludzas uz Rīgu! Tomēr stāstā atklājas samezglotās savstarpējās attiecības starp bērniem un vecākiem un pusaudžiem savā starpā! # Galvenais neļaut , lai Tava dzīve ir kā slīdošas kāpnes, jo savādāk nevaram neko mainīt, ja slīdam pa dzīvi!
Ātri izlasāms stāsts jauniešu auditorijai. It kā mazliet klišejisks, arī ar centieniem apiet klasiskās klišejas, līdz ar to .. iekāpjot klasisko klišeju apiešanas klišejās. Dažās vietās mulsinoši saprast kādā laika posmā notiek darbība (Piemēram, uzdoto mājasdarbu nodiktēšana. Jau manos vidusskolas pēdējos gados (un tas bija sen) e-klase bija pārņēmusi visu un katrs skolēns pats varēja apskatīt mājasdarbus) - tāds mazliet mikslis.
Tomēr redzu, ka autorei ir potenciāls un liekas (cerams), ka nākamie darbi kļūs arvien labāki.
3.5 🌟 No sākuma man šī grāmata patiešām nepatika, man nepatika rakstīšanas stils un bieži lietoti Angļu valodas vārdi, tie bija lieki...bet grāmatas laikā tas mainījās un varēja novērot to kā uzlabojās autores rakstīšana. Es saskatīju diezgan daudz līdzības ar sevi un grāmatas galveno varoni, viņa šķita kā īsts dzīvs cilvēks, tāpat arī citi grāmatas varoņi. Šī grāmata varētu patikt daudziem manā vecumā jo tā šķita saistoša, kopumā man šī grāmata patika :)))