“Armagedona cikls” ir rakstnieka Jāņa Einfelda (1967) desmitā grāmata. Romāns reālistiskā manierē tēlo personības tapšanu padomju okupācijas dziļās stagnācijas periodā, 1980. gados, īpaši regresīvā un represīvā vidē — profskolā. Romāns sākas ar neizskaidrojamu slepkavību, ko cenšas atšķetināt mūsdienu izmeklētāju grupa, kas dēvējas par Armagedona ciklu. Izmeklēšanā atklājas divas personas — pulkvedis Vējš un dzejnieks Līdzenumu Altajs —, kuru savstarpējā saistība un saikne ar noziegumu Armagedona ciklam ir jāpierāda. “Ciklam ir svarīgi, lai ļaudis tā nozīmībai notic. Lai notic atdzimšanai, kuru tikai mēs varam sniegt. Tad zudīs jebkādas robežas un cilvēki būs brīvi no pienākumiem. Tos pilnībā uzņemsies Armagedona darbinieki. Ļaudīm atkritīs gan rūpes, gan bažas par rītdienu, jo mēs rītdienu nokārtosim. Nokārtosim arī tālāku nākotni un vispār jebko.” Persona no Armagedona cikla
80. gadu beigas, Padomju laiki. Cilvēku dzenulis ir nauda (zelts). Banda cenšas apzagt valsts kasi. Zigmāra vecvecāki alkst, lai mazdēls labi pelna. Grosteskā sabiedrība atgadina saspiedušos pasažierus autobusā, kur viens uz otru barās. Un meklē kādu sēdvietu vai brīvu stūri, kur iespraukties. Katrs pats par sevi. Maskavas Vovka vilcienā apmāca jauno letiņu:"Tagad garu nomāks īstenais spīdeklis - zelts... Kaut vai labs piemērs ir, kā izsalkuši suņi cīnās ap kaulu, mācies no viņiem!" (182.lpp.) Kāds svešinieks pareģo rakstnieka Līdzenuma Altaja likteni: "Bet, jo vairāk rakstīja, jo nožēlojamāks palika, un normāli cilvēki uz viņu skatījās kā uz elles ērmu un nelaida sev tuvumā, jo, kur viņš parādījās, visur vajadzēja izsaukt dezinfekcijas pārstāvjus no sanepidstacijas." (129.lpp.) Īpašais Einfelda rakstīšanas stils noteikti viņu izceļ uz citu prozistu fona. Vienaldzīgu "Armagedona cikls" nevienu neatstās.