"Pagātne ir pagājusi. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīvot var tikai vienā mirklī - tagadnē." /Buda
Meditācija un apzinātība man ir bijuši izaicinājumi jau vairākus gadus. Neskaitāmas reizes esmu mēģinājusi pievērsties meditācijai – sāku ar lielu apņēmību, kādu laiku veiksmīgi praktizēju 15 minūtes dienā, bet tad pienāk diena, kad viss sabrūk un mans prāts atkal atrodas haotiskā stāvoklī. Kā autore min savā grāmatā: "Buda prātu sauca par 'pērtiķa prātu' (vai dažreiz arī par 'piedzēruša pērtiķa prātu'), jo prāts šaudās šurpu turpu kā pērtiķis, kurš lēkā no viena zara uz citu." Šī metafora precīzi atspoguļo to, cik nevaldāms un nemierīgs var būt prāts, it īpaši meditācijas mēģinājumu laikā.
Grāmata pavēra man citu skatījumu uz meditāciju. "Meditācija nav darbs, tā ir rotaļa... meditācija nav kaut kas, kas jāpaveic, lai sasniegtu kādu mērķi – mieru, svētlaimi –, tā ir jāizbauda kā mērķis pats par sevi," raksta autore, atsaucoties uz Ošo. Šī pieeja man atklāja, ka meditācija nav saistīta ar sasniegumiem vai rezultātiem, bet gan ar procesa izbaudīšanu un prāta atvēršanu uz šo brīdi.
Kad devos savā otrajā Camino, līdzi paņēmu kindle ar "Apzinātības elpu" un to lasīju kafijas pauzē – nevis skrollējot tālruni, bet gan pievēršoties apzinātības praksei. Camino laikā man izdevās būt vairāk klātesošai, elpot dziļāk un sajust mieru. Manuprāt, šī izdošanās lielā mērā ir saistīta arī ar piedalīšanos Līgas Ozolas meditācijas pētījumā, kur sešas nedēļas mēs meditējam un elpojam viņas mierīgās balss pavadījumā. Tas palīdzēja stiprināt apņemšanos.
Grāmata ir pilna vērtīgiem vingrinājumiem – sākot ar elpošanas tehnikām un ķermeņa skenēšanu, līdz pat dziļākai apzinātības praktizēšanai ikdienas dzīvē. Turklāt, autore atklāj arī savus personīgos pārdzīvojumus, īpaši vīra zaudējumu, un dalās ar savu iejūtīgo attieksmi pret sāpēm un zaudējumu. Šī daļa mani īpaši aizkustināja, jo autore runā par saudzīgu attieksmi pret sevi, īpaši sāpīgu brīžu laikā.
Viena no lieliskākajām atziņām, ko ieguvu no šīs grāmatas, ir saistīta ar apzinātību un to, kā mēs vērtējam situācijas. Kā autore raksta: "Izsakot vērtējumu, mēs piešķiram situācijai nozīmi, kuras tai nemaz nav. Apzinātība māca, ka pašreizējā momentā situācija vienkārši 'ir tā, kā ir', un tas arī viss." Šī doma palīdz pieņemt dzīves notikumus bez liekas emocionalitātes un spriedumiem.
Lai gan miers man nav dabīgs stāvoklis, es ar prieku varu teikt, ka, pateicoties meditācijas un elpošanas praksēm, tas turpinās jau nedēļu pēc Camino . Šī grāmata man palīdzēja saprast, ka miers ir sasniedzams, ja mēs apgūstam, kā to ieaicināt savā ikdienā.
Mana mantra trauksmes brīdī - Es ieelpoju mieru, es izelpoju mieru.
"Rāms prāts dod iekšēju spēku un pašpaļāvību, tātad ir ļoti svarīgs, lai būtu laba veselība"
"Ja vēlaties būt laimīgs, izturieties pret sevi labestīgi un ar mīlestību, sevišķi tad, kad esat noskumis, nomākts vai nobijies"
"Man ir ķermenis, taču es esmu vairāk nekā ķermenis. Man ir emocijas, taču es esmu vairāk nekā tikai emocijas. Man ir prāts, taču es esmu vairāk nekā tikai prāts. Es esmu tīras apzpiņas, mīlestības un gribas centrs (Roberto Assadžoli)
"Angļu valodā pašreizējo brīdi apzīmē ar vārdu "present", un tam ir arī cita nozīme "Dāvana" "