What do you think?
Rate this book
Дискотека „Гогол“
След опустошителна война с НАТО, имперска Русия е сложила край на естонската независимост, естонците са се превърнали в мижаво малцинство в собствената си родина, залята от преселници от Изтока, а шареното ново население е изключително криминално по своя характер. Това е паралелната реалност (или пък близкото бъдеще?), в която е поставено действието на романа „Дискотека „Гогол“ от естонския писател Пааво Мацин, отличен с Европейската награда за литература (2016).
И все пак книгата не се фокусира върху този национален апокалипсис, а по-скоро върху внезапната поява в пасторалния градец Вилянди на възкръсналия от мъртвите класик на руската литература Н. В. Гогол, към чийто образ авторът добавя елементи от Иисус, Воланд, и дори Голема. Както може да се очаква, говорещият в притчи Голем-Гогол докарва локалния интелектуализъм до точката на кипене и обръща с краката нагоре живота на маскарадното общество на Вилянди.
„Дискотека „Гогол“ е едновременно антиутопия и пародия на антиутопичното, а самият Пааво Мацин отбелязва, че докато е пишел книгата, е изпитвал един вид колективен психологически страх от подобен бъдещ сценарий: усещане, бъкащо от изключително гоголевски фантоми и герои.
И все пак книгата не се фокусира върху този национален апокалипсис, а по-скоро върху внезапната поява в пасторалния градец Вилянди на възкръсналия от мъртвите класик на руската литература Н. В. Гогол, към чийто образ авторът добавя елементи от Иисус, Воланд, и дори Голема. Както може да се очаква, говорещият в притчи Голем-Гогол докарва локалния интелектуализъм до точката на кипене и обръща с краката нагоре живота на маскарадното общество на Вилянди.
„Дискотека „Гогол“ е едновременно антиутопия и пародия на антиутопичното, а самият Пааво Мацин отбелязва, че докато е пишел книгата, е изпитвал един вид колективен психологически страх от подобен бъдещ сценарий: усещане, бъкащо от изключително гоголевски фантоми и герои.
146 pages, Paperback
First published January 1, 2015
36 people are currently reading
428 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 104 reviews
February 7, 2019
Šis nu ir riktīgs blēņu stāsts, kur augšāmcēlies Gogolis ar visu savu līķautu ir mazākā no dīvainībām. Autors ir jūtami ļāvis sev vaļu izpausties ar visu, kas vien nāk prātā, piekrāmējot šīs mazās 140 lappuses stāvgrūdām pilnas ar krāšņiem personāžiem, šaurām ieliņām, pamestiem teātriem, piebāztiem antikvariātiem un tumšiem muzejiem, un visam pa vidu iebakstot acī ar vientulību. Nebiju gaidījusi, ka šī grāmata man tik ļoti patiks, turklāt tā mani arī kārtīgi sasmīdināja. Koši!
June 30, 2024
Cenim što nam je izdavačka kuća Arete priredila izdanje jedne aktuelne estonske knjige, dakle, književnosti koja je retko prevođena na naš jezik (a i većinu drugih jezika). Knjiga je, usled nepostojanja srpsko-estonskih prevodilaca, prevedena sa mađarskog, što zvuči kao dobra odluka, s obzirom na to da su estonski i mađarski srodni jezici, pa se time gubi u prevodu manje nego da se išlo kroz neki drugi jezik. Kako god, iako je činjenica da je knjiga izdata za pohvalu, samo izdanje je dosta ofrlje - lektura kao da nije postojala, sa nekim Božemesačuvaj greškama u kucanju, a bogami ponekad i gramatici.
Što se same knjige tiče, Gogoljev disko je poprilično prepotentno napisana priča, koja nema mnogo radnje, u kojoj autor sve vreme baca neke reference na Bibliju i na aktuelnu politiku, poentu kojih ja nisam shvatio, ako je je bilo.
Jednu zvezdicu dodajem jer bih voleo da vidim još izdanja iz zemalja koje ne čitamo često, ali i tako ostaje dosta niska ocena što se mene tiče.
Što se same knjige tiče, Gogoljev disko je poprilično prepotentno napisana priča, koja nema mnogo radnje, u kojoj autor sve vreme baca neke reference na Bibliju i na aktuelnu politiku, poentu kojih ja nisam shvatio, ako je je bilo.
Jednu zvezdicu dodajem jer bih voleo da vidim još izdanja iz zemalja koje ne čitamo često, ali i tako ostaje dosta niska ocena što se mene tiče.
July 24, 2024
Ja gribējāt iedomāties, kā varētu viss izvērsties, ja atgriestos Krievijas cara laiki Baltijā, jums vairs nav jāmeklē tālāk. Paša ir parūpējies, lai cara laiki Vīlandē netālā nākotnē būtu parādīti visai dzīvi ar parasti krievu literatūrai raksturīgo psihodēlisko piesitienu. Jo ir brīnumaini augšāmcēlies Gogolis un ievieš pilnīgu haosu, realitāte saplūst ar murgiem/fantāziju un vājprāta piedzīvojumi var sākties.
February 28, 2019
Pilnīgi nenormāls gabals. Tādu varētu redzēt sapņos, kad par daudz lasīti krievu klasiķi, skatītas filmas par Gogoli un miegā prāts piemet klāt vēl visādas figņas. Autors ļoti eleganti paspēlējies.
Pilnā atsauksme: https://gramatas.wordpress.com/2019/0...
Pilnā atsauksme: https://gramatas.wordpress.com/2019/0...
August 5, 2023
Ależ to był udany eksperyment czytelniczy. Sięgnęłam po audiobook z serii „Bałtyk” wydawanej przez Marpress.
„Gogolowe disco” wspaniale przetłumaczone przez Anne Michalczuk-Podlecki to literacka jazda bez trzymanki. Dostajemy groteskę, dystopię, political fiction; surrealistyczny obraz estońskiego miasta - obraz, który obecnie nabiera dodatkowego znaczenia. „Gogolowe disco” to książka, do której chyba jeszcze wrócę (w wersji papierowej?), by odkrywać ukryte w niej konteksty.
„Gogolowe disco” wspaniale przetłumaczone przez Anne Michalczuk-Podlecki to literacka jazda bez trzymanki. Dostajemy groteskę, dystopię, political fiction; surrealistyczny obraz estońskiego miasta - obraz, który obecnie nabiera dodatkowego znaczenia. „Gogolowe disco” to książka, do której chyba jeszcze wrócę (w wersji papierowej?), by odkrywać ukryte w niej konteksty.
August 24, 2022
Zupełnie nie moja książka.
April 15, 2023
Wspaniała lektura, ale mimo wszystko bardzo powierzchowna (choć przedmowa tłumaczki trochę pomaga!). Żałuję, że nie znam kultury i historii Estonii na tyle, by wyłapać wszystkie nawiązania, tropy, smaki. Ale bawiłam się świetnie.
September 4, 2022
"Gogolowe disco" Paavo Matsina przełożyła z języka estońskiego(!) Anna Michalczuk-Podlecki. To była dziwna i pokręcona lektura, która okazała się dla mnie dużym wyjściem poza czytelniczą strefę komfortu.
"Gogolowe disco" przyciąga intrygującym tytułem i piękną okładką. Wydarzenia mają miejsce, gdy Estonia znalazła się pod panowaniem Imperium Rosyjskiego. Poznajemy w niej historię Nikołaja Gogola, który wstaje z martwych. Ważną rolę odgrywają: antykwariusz, barmanka, kieszonkowiec i miłośnik Beatelsów.
Dla mnie to była trudna i wymagająca lektura, w której ciężko się połapać. Nie pomagało nagromadzenie postaci i ogólny chaos. Dużo tu nawiązań do autentycznych miejsc i postaci oraz wtrąceń w języku rosyjskim. Na szczęście z tyłu książki znajduje się słowniczek oraz wyjaśnienie, kim są występujące autentyczne postaci.
W "Gogolowym discu" autor puszcza wodze wyobraźni, fikcja miesza się z historią. Jest zwariowana i pokręcona, ma w sobie coś intrygująco i niecodziennego. Styl pisania jest bardzo ciekawy.
Lekturę polecam szczególnie osobom znającym rosyjską kulturę, fanom Beatelsów oraz rosyjskiej klasyki. Choć "Gogolowe disco" ma jedynie 170 stron, więc warto dać jej szansę i sprawdzić na własnej skórze, czy to coś dla nas.
Bardzo lubię serię Bałtyk i to jak jest różnorodna, każdy odnajdzie w niej coś dla siebie. "Gogolowe disco" było ciekawym literackim doświadczeniem. I choć political fiction nie jest moim gatunkiem, to nie żałuję lektury.
"Gogolowe disco" przyciąga intrygującym tytułem i piękną okładką. Wydarzenia mają miejsce, gdy Estonia znalazła się pod panowaniem Imperium Rosyjskiego. Poznajemy w niej historię Nikołaja Gogola, który wstaje z martwych. Ważną rolę odgrywają: antykwariusz, barmanka, kieszonkowiec i miłośnik Beatelsów.
Dla mnie to była trudna i wymagająca lektura, w której ciężko się połapać. Nie pomagało nagromadzenie postaci i ogólny chaos. Dużo tu nawiązań do autentycznych miejsc i postaci oraz wtrąceń w języku rosyjskim. Na szczęście z tyłu książki znajduje się słowniczek oraz wyjaśnienie, kim są występujące autentyczne postaci.
W "Gogolowym discu" autor puszcza wodze wyobraźni, fikcja miesza się z historią. Jest zwariowana i pokręcona, ma w sobie coś intrygująco i niecodziennego. Styl pisania jest bardzo ciekawy.
Lekturę polecam szczególnie osobom znającym rosyjską kulturę, fanom Beatelsów oraz rosyjskiej klasyki. Choć "Gogolowe disco" ma jedynie 170 stron, więc warto dać jej szansę i sprawdzić na własnej skórze, czy to coś dla nas.
Bardzo lubię serię Bałtyk i to jak jest różnorodna, każdy odnajdzie w niej coś dla siebie. "Gogolowe disco" było ciekawym literackim doświadczeniem. I choć political fiction nie jest moim gatunkiem, to nie żałuję lektury.
March 5, 2019
Pilnīgs (un burvīgs) ārprāts. Tulkojums pats par sevi ir četru zvaigžņu vērts.
September 18, 2022
Dużo grzybów w tej kaszy, smaczna. I z nagana strzelają.
October 21, 2020
Kosmoss smilšu pilnā un okupētā šķērsielā.
February 24, 2019
3 zvaigznes par saturu un autora bezrūpību, spēlējoties ar visu un visiem, bet vienu papildus pavisam noteikti dodu par tulkojumu. tas atsevišķi un pats par sevi ir meistardarbs.
July 29, 2020
May 14, 2020 Update
Amazon is now showing a May 26, 2020 release date for the English translation "Gogol's Disco" to be published by Dalkey Archive Press. Amazon USA listing here: https://www.amazon.com/Gogols-Disco-E...
Original Review from Feb. 24, 2017
A surrealistic dystopian parody of cult worship, religion and authoritarianism.
The Estonian language book description translates as "In Paavo Matsin's novel "Gogol's Disco", the action takes place in a future Viljandi, Estonia, which is again ruled by a Tsarist regime, where the Metro rides and the golden onion-domes of the orthodox churches glisten. The neo-Slav-like daily life of its colourful, and at times criminal, characters is disrupted by Russia's classic literary giant Nikolai Gogol, who has awakened from the dead."
That is a good introduction but it barely scratches the surface of Matsin's imaginary vision which follows an assortment of characters from the pickpocket Konstantin Opiatovitš who first discovers "Gogol" after robbing him on a morning tram ride through to the Final Four who become the "Gogol" evangelists, even while the Tsarist secret police are trying to suppress the movement by locking them away in asylums.
I'm using "Gogol" in quote marks as you have to decide for yourself whether the character is the actual reanimated Russian literary figure or is just a vagabond who is the beneficiary of mistaken identity. You will easily spot allusions to Christ and his disciples (as well as to Mary Magdelene) and will probably be reminded of the reactions to Chance in Jerzy Kosiński's Being There.
On a single read-through, I am probably missing dozens of references as Matsin's text is constantly making use of English, Estonian & Russian language puns and jokes as it rolls along in its gonzofied journey. For example the character named Loenhard Kevad doesn't have a typo for the more conventional Leonhard in his first name, the syllable "loen" means "read" in Estonian. So the name alludes to Reading Hard). In one chapter the Estonian word for music & any of its extensions, usually spelt as "muusika" is constantly misspelled as "musika". "Musi" is Estonian for "kiss." Those are just 2 quick examples that I can easily explain.
If you are prepared to make the journey with Matsin and are open to satirical parodies and are not too easily offended (e.g. by scatological humour and blasphemy) there is a lot of fun to be had here. I'm looking forward to a re-reading and to a hoped-for future English translation. As the book won a European Union Prize for Literature in 2016 there is a good chance of that. Meelis Friedenthal's Mesilased, which won in 2013, was recently published in English as The Willow King in 2017.
Reader's Tips
If 3-word Russian names with diminutive nicknames are as confusing to you as they are to me, then Matsin's mostly invented names (e.g. Adolf Israilovitš Gukš aka Gukš, Arkadi Dmitrijevitš Severnõi aka Arkaša) will probably be even more so. Classic literature usually provided a List of Characters to help readers, so you might consider creating your own as you read.
Trivia & Links
In his video introduction to the book Matsin states that the reason he chose Gogol for his apparition was that when he was growing up he saw a film of Gogol's early horror story The Viy which shook him up and he wanted to pay homage to that. Presumably the film that he saw was Viy, a Russian-language version from 1967.
I read "Gogoli disko" in the original Estonian. There are no international editions yet in print although several have been contracted for as of early 2017. You can watch for updates on future editions at http://www.estlit.ee/elis/?cmd=book&a...
The Estonian Literature Centre webpage includes the chapter "Cutlets for Gogol" (it is Chapter 21 of the 29 unnumbered chapters) translated into English by Adam Cullen.
March 22, 2017 Update
Based on an excerpt from this London Book Fair 2017 article at Estonian World, it seems very likely that an English translation of 'The Gogol Disco" is in the works. Of the 6 books mentioned, 2 are already published or about to publish in English: "Finally, it will be of utmost interest to see what Estonian authors and books stir interest and become, perhaps, popular among those whose language is English. Will it be Mihkel Mutt with “The Estonian Circumciser” or Paavo Matsin with “The Gogol Disco”? Ilmar Taska with “Pobeda 1946 – A Car Called Victory” or Rein Raud with “The Death of the Perfect Sentence”, Maarja Kangro with “The Glass Child” or Meelis Friedenthal with “The Bees (The Willow King)”.
Amazon is now showing a May 26, 2020 release date for the English translation "Gogol's Disco" to be published by Dalkey Archive Press. Amazon USA listing here: https://www.amazon.com/Gogols-Disco-E...
Original Review from Feb. 24, 2017
A surrealistic dystopian parody of cult worship, religion and authoritarianism.
The Estonian language book description translates as "In Paavo Matsin's novel "Gogol's Disco", the action takes place in a future Viljandi, Estonia, which is again ruled by a Tsarist regime, where the Metro rides and the golden onion-domes of the orthodox churches glisten. The neo-Slav-like daily life of its colourful, and at times criminal, characters is disrupted by Russia's classic literary giant Nikolai Gogol, who has awakened from the dead."
That is a good introduction but it barely scratches the surface of Matsin's imaginary vision which follows an assortment of characters from the pickpocket Konstantin Opiatovitš who first discovers "Gogol" after robbing him on a morning tram ride through to the Final Four who become the "Gogol" evangelists, even while the Tsarist secret police are trying to suppress the movement by locking them away in asylums.
I'm using "Gogol" in quote marks as you have to decide for yourself whether the character is the actual reanimated Russian literary figure or is just a vagabond who is the beneficiary of mistaken identity. You will easily spot allusions to Christ and his disciples (as well as to Mary Magdelene) and will probably be reminded of the reactions to Chance in Jerzy Kosiński's Being There.
On a single read-through, I am probably missing dozens of references as Matsin's text is constantly making use of English, Estonian & Russian language puns and jokes as it rolls along in its gonzofied journey. For example the character named Loenhard Kevad doesn't have a typo for the more conventional Leonhard in his first name, the syllable "loen" means "read" in Estonian. So the name alludes to Reading Hard). In one chapter the Estonian word for music & any of its extensions, usually spelt as "muusika" is constantly misspelled as "musika". "Musi" is Estonian for "kiss." Those are just 2 quick examples that I can easily explain.
If you are prepared to make the journey with Matsin and are open to satirical parodies and are not too easily offended (e.g. by scatological humour and blasphemy) there is a lot of fun to be had here. I'm looking forward to a re-reading and to a hoped-for future English translation. As the book won a European Union Prize for Literature in 2016 there is a good chance of that. Meelis Friedenthal's Mesilased, which won in 2013, was recently published in English as The Willow King in 2017.
Reader's Tips
If 3-word Russian names with diminutive nicknames are as confusing to you as they are to me, then Matsin's mostly invented names (e.g. Adolf Israilovitš Gukš aka Gukš, Arkadi Dmitrijevitš Severnõi aka Arkaša) will probably be even more so. Classic literature usually provided a List of Characters to help readers, so you might consider creating your own as you read.
Trivia & Links
In his video introduction to the book Matsin states that the reason he chose Gogol for his apparition was that when he was growing up he saw a film of Gogol's early horror story The Viy which shook him up and he wanted to pay homage to that. Presumably the film that he saw was Viy, a Russian-language version from 1967.
I read "Gogoli disko" in the original Estonian. There are no international editions yet in print although several have been contracted for as of early 2017. You can watch for updates on future editions at http://www.estlit.ee/elis/?cmd=book&a...
The Estonian Literature Centre webpage includes the chapter "Cutlets for Gogol" (it is Chapter 21 of the 29 unnumbered chapters) translated into English by Adam Cullen.
March 22, 2017 Update
Based on an excerpt from this London Book Fair 2017 article at Estonian World, it seems very likely that an English translation of 'The Gogol Disco" is in the works. Of the 6 books mentioned, 2 are already published or about to publish in English: "Finally, it will be of utmost interest to see what Estonian authors and books stir interest and become, perhaps, popular among those whose language is English. Will it be Mihkel Mutt with “The Estonian Circumciser” or Paavo Matsin with “The Gogol Disco”? Ilmar Taska with “Pobeda 1946 – A Car Called Victory” or Rein Raud with “The Death of the Perfect Sentence”, Maarja Kangro with “The Glass Child” or Meelis Friedenthal with “The Bees (The Willow King)”.
June 7, 2019
šis bija visnotaļ savāds, bet patīkams literārs ceļojums. apbrīnojami, cik elastīgas ir rakstnieka fantāzijas robežas.
July 16, 2025
Jeśli opowiedzielibyście mi fabułę tej książki mówiąc, że to lore okolicy, która dochodzi w jakimś dodatku the sims 2, uwierzyłabym wam
October 28, 2019
Ha Bulgakovot és Bukowskit összezárnák egy hétre egy balti munkásszálló lepukkant szobájába, talán ilyen négykezes regényt írnának. De szerencsére az urakat nem kell efféle tortúrának kitenni (nehéz is volna), mert Paavo Matsin megírta már helyettük. Kedélyesen és nyugodtan kezdődik a könyv: egy alternatív Észtországban járunk, ahol csibészek és kedves csirkefogók tesznek-vesznek a maguk ritmusában, egészen addig, amíg össze nem futnak a sírjából kikelt Gogollal, aki kissé mumifikálódott, ráadásul úgy fest, a túlvilágon felszedett némi jézusi attitűdöt. Innentől kezdve tobzódunk a szürreálban, kaotikus jelenetek sorjáznak egymás után, az olvasó pedig csak pislog, és próbálja összeilleszteni, értelmezni, ami elibe kerül. A pláne az, hogy Matsin e lendületes pszichedélia során végig képes megőrizni finoman lírai nyelvét és szellemes hasonlatok iránti vonzalmát, ráadásul a végét sem keni el – ritka frappáns zárlatot képes farkincaként az utolsó oldalakra illeszteni. Egyszerre szép, szórakoztató és szomorú – gyöngyszem, valami Balti-tengeri kagylóból.
March 25, 2019
Ool-jū-nīd-iz-lav, grezns vāks un grotesku pārspīlējumu pilns saturs. Kad esi apjucis pats savās domās un spriedumos, dubulti novērtē tulkotāja mācēšanu, lietos sviedrus un autora radošo ārprātu. Ko gan Pāvo Matsins pīpējis, rakstot šo grāmatu? Na-ļubiķeļa
Plašāk blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2019/03/...
Plašāk blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2019/03/...
July 16, 2016
Literatuura šikk modnõi. Bukinist stiljaaga kirjutatud. All-ju-niid-is-laav. Nagu üks tõusiklik bandiit-ljotšik-nemodnõi mingit koledat disainer šikk tuhatoosi poes näidates õhinal ütles "vot eeta aart".
February 3, 2017
kas tõesti kõik need kes sellele raamatule auhindu laksisid tahavad mulle öelda et nad said aru millest see raamat räägib v......suht võlts
January 1, 2022
Savdabīga grāmata konkrētam lasītāju lokam. Ne visiem. Diemžēl arī ne man. Līdz ar to mans subjektīvais vērtējums nav augsts, bet kaut kas jau tajā darbā ir.
Grāmatas notikumi norisinās kaut kādā nesaprotamā laikā , it kā mūsdienās, bet tomēr ar pagātnes elementiem, vai otrādāk. Sākotnēji likās interesanta valoda, pat latviešu valodas tulkojumā pamanāms senās krievu valodas stils, vēlāk tas pāriet uz cietumbieku leksiku.
Šižets kopumā nedaudz psihodēlisks, tāpēc man tas nelikās aizraujošs, izlasīju tīri ķekša pēc.
Beigās jau tāds kā kopsavilkums un atrisinājums pavilka uz Grāmatu Grāmatas pusi.
Līdz galam tomēr autora vēstījumu nesapratu. Ja domāta humoreska, tad jau nu pārāk sarežģīti un nopietni. Ja domāta nopietna grāmata, tas pasniegts pārāk nenopietni.
Citāti:
Bardaks ir svēta lieta, taču, ja bardaks kļūst par svētumu, tad ir bardaks.
Bija tāda iepūt-man-kur-gribi rokenrola sajūta!
Grāmatas notikumi norisinās kaut kādā nesaprotamā laikā , it kā mūsdienās, bet tomēr ar pagātnes elementiem, vai otrādāk. Sākotnēji likās interesanta valoda, pat latviešu valodas tulkojumā pamanāms senās krievu valodas stils, vēlāk tas pāriet uz cietumbieku leksiku.
Šižets kopumā nedaudz psihodēlisks, tāpēc man tas nelikās aizraujošs, izlasīju tīri ķekša pēc.
Beigās jau tāds kā kopsavilkums un atrisinājums pavilka uz Grāmatu Grāmatas pusi.
Līdz galam tomēr autora vēstījumu nesapratu. Ja domāta humoreska, tad jau nu pārāk sarežģīti un nopietni. Ja domāta nopietna grāmata, tas pasniegts pārāk nenopietni.
Citāti:
Bardaks ir svēta lieta, taču, ja bardaks kļūst par svētumu, tad ir bardaks.
Bija tāda iepūt-man-kur-gribi rokenrola sajūta!
September 12, 2019
Skaidrs, ka pasaulē ir daudz dīvaiņu, un skaidrs, ka dīvaiņi atrodami starp rakstniekiem. Tikpat skaidrs, ka rakstniekiem patīk izdomāt dīvainus tēlus, un dīvainiem rakstniekiem darbos ir pavisam dīvaini varoņi. Šajā darbā no dīvaiņu un dīvainību nospiedošās masas arī lasītājs kļūst par dīvaini.
Sāku apcerēt domu par to, ka literāras balvas dod tikai dīvaiņiem, jo būtu pārāk dīvaini, ja balvas dotu saprotamiem darbiem. Tāpēc labāk arī žūrijām izlikties par dīvaiņiem, lai dīvainā veidā liktu manīt, ka viņi nu gan saprot dīvainus literāros sacerējumus.
Sāku apcerēt domu par to, ka literāras balvas dod tikai dīvaiņiem, jo būtu pārāk dīvaini, ja balvas dotu saprotamiem darbiem. Tāpēc labāk arī žūrijām izlikties par dīvaiņiem, lai dīvainā veidā liktu manīt, ka viņi nu gan saprot dīvainus literāros sacerējumus.
December 28, 2022
Jestem na fali zachwytów nad nadbałtycką groteską ("Polowanie na małego szczupaka" i "Chochma") wydawnictwa Marpress. Zachęcona poleceniem pana Fabiana (pozdrawiam, jeśli to czyta ;)), sięgnęłam po książkę Matsina i... była bardzo ciekawa, ale nieco się rozczarowałam. Może spodziewałam się czegoś więcej? Zakończenie wydawało mi się nieco za szybko urwane. Niemniej z pozytywów: pierwsza połowa niesamowicie mnie wciągnęła sposobem konstruowania świata i groteskowego języka na wzór Bułhakowa.
September 29, 2016
Ma ei ole ammu midagi nii segast, nii üldse-mitte-mulle-mõeldud teost lugenud, mis meenutab mulle tugevalt gümnaasiumi-ajal loetud Hingede ööd. Ristikivi teos oli mu jaoks paras puder ja kapsad ning sama pean ma kahjuks nentima ka selle Matsini teose kohta.
Mida ma sellest teosest õppisin?
- Peldik on parim koht mõtlemiseks.
- Biitlid on ägedad.
- Ning kogu see teos oli parajalt segane.
Mida ma sellest teosest õppisin?
- Peldik on parim koht mõtlemiseks.
- Biitlid on ägedad.
- Ning kogu see teos oli parajalt segane.
March 8, 2021
grāmatas vāka dizains šķiet daudz vilinošāks par to, kas atrodams iekšpusē.
Read
July 29, 2020Disastrous Copy-layout of the English Translation
Review of the Dalkey Archive Press paperback (2020) of the Estonian language original Gogoli disko (2015)
No rating for this edition due to the climactic chapters 28 & 29 being left mostly blank on the missing pages 166 to 171. I will revisit if a new printing is issued. My english language review of the original Estonian edition is here.
Trivia and Link
The book's appendix provides a transliteration of the lyrics to the Russian thieves' song Мурка (Murka) without the original Russian or an English translation. What is the use of that except for a non-speaker to attempt a singalong?
Anyway, here is the original Russian of the lyrics they provide (Which are not exactly the same as other sources):
And here is a Google-assisted English translation. Sorry, I have no idea how to explain the raspberries/olives ending. In the context, raspberries must mean the gang lost their riches due to Murka's betrayal, and for that she gets the olive, which must be a euphemism for a bullet.
*Губчека (Gubcheka) is an acronym of Губернской чрезвычайной комиссии по борьбе с контрреволюцией и саботажем) (Governor's Emergency Commission for Counter-Revolution and Sabotage) i.e. a secret police organization.
Review of the Dalkey Archive Press paperback (2020) of the Estonian language original Gogoli disko (2015)
No rating for this edition due to the climactic chapters 28 & 29 being left mostly blank on the missing pages 166 to 171. I will revisit if a new printing is issued. My english language review of the original Estonian edition is here.
Trivia and Link
The book's appendix provides a transliteration of the lyrics to the Russian thieves' song Мурка (Murka) without the original Russian or an English translation. What is the use of that except for a non-speaker to attempt a singalong?
Anyway, here is the original Russian of the lyrics they provide (Which are not exactly the same as other sources):
Прибыла в Одессу банда из Амура,
В банде были урки, шулера.
Банда занималась тёмными делами,
И за ней следило Губчека!
Верх держала баба, звали её Мурка,
Хитрая и смелая была.
Даже злые урки — и те боялись Мурки,
Воровскую жизнь она вела.
Vot poshlí provály, nachalís’ obvály.
Ведь пошли провалы, начались облавы,
Много стало наших пропадать.
Как узнать скорее, кто же стал шалявым,
Чтобы за измену покарать?
Раз пошли на дело, выпить захотелось,
Мы зашли в шикарный ресторан.
Там сидела Мурка в кожаной тужурке,
А из-под полы торчал наган.
Здравствуй, моя Мурка, Здравствуй дорогая,
Разве я тебя не одевал?
Кольца и браслеты, юбки и жакеты
Разве ж я тебе не добывал?
Здравствуй, моя Мурка, Здравствуй дорогая,
Здравствуй, моя Мурка и прощай!
Ты зашухерила всю нашу малину,
А теперь маслину получай!
And here is a Google-assisted English translation. Sorry, I have no idea how to explain the raspberries/olives ending. In the context, raspberries must mean the gang lost their riches due to Murka's betrayal, and for that she gets the olive, which must be a euphemism for a bullet.
There arrived in Odessa, a gang from the Amur River,
The gang were thieves, tricksters.
The gang was engaged in dark deeds,
And it is being followed by the Gubcheka*.
The leader was a woman, her name was Murka,
Cunning and brave she was.
Even evil thieves - they were afraid of Murka,
A thieving life she led.
After all, there were failures, round-ups began,
Many of our gang began to disappear.
How to find out quickly who is the traitor,
Who to punish for treason?
Once we went to work, I wanted to drink,
We went to a fancy restaurant.
Murka sat there in a leather jacket,
From which a revolver was sticking out.
Hello my Murka, Hello dear,
Didn't I dress you?
Rings and bracelets, skirts and jackets
Didn't I mine for you?
Hello my Murka, Hello dear,
Hello my Murka and goodbye!
You screwed up all our raspberries
Now you get the olive!
*Губчека (Gubcheka) is an acronym of Губернской чрезвычайной комиссии по борьбе с контрреволюцией и саботажем) (Governor's Emergency Commission for Counter-Revolution and Sabotage) i.e. a secret police organization.
July 24, 2024
Ak, nelaime, es uz pedikīru aizmirsu paņemt Kindle līdzi, un Jāņa Rozē par 1 eur nopirku šo - cietos, sarkanos auduma vākos ar zeltītu "Gogoļa disko" un glītu zīmējumu. Es esmu vāja glītiem vākiem.
Negaidīti lieliski, par spīti apšaubāmajam aprakstam grāmatas otrā pusē. Klasiķis Gogolis ir augšāmcēlies Igaunijas mazpilsētā Vīlandē, visupirms uzduroties ļoti apšaubāmam draugu pulciņam - pagrīdes mūziķim, kabatzaglim, apsviedīgam, slidenam "biznesmenim", viesnīcas istabmeitai, antikvariāta īpašniekam un Bītlu lielākajam fanam. Nevienam no viņiem nav pilns rublis, un sāk notikt lietas, par kurām nevar īsti saprast - īstenība vai acu apmāns, līdz beigās viss saiet pilnīgā ķīselī (labā nozīmē).
Es šo varēju izbaudīt tikai virspusēj�� līmenī, jo, šķiet, Paavo Matsin ir ļoti daudz lasījis krievu literatūru, no kuras ļoti smēlies šim. Es to neesu lasījusi teju nemaz tīri tāpēc, ka pēdējā laikā cenšos izvairīties lasīt grāmatas, kurām man ir nepieciešams tulkojums. Krievu valodas nezināšana arī ietekmē saprast pašu valodu grāmatā, kur ir pilns ar tādiem jaunvārdiem kā 'blatnojstiļaga', par kuru nozīmi man ir tikai aptuvena nojauta.
Absurdā atmosfēra grāmatai nedaudz līdzīga zviedru The Hundred-Year-Old Man Who Climbed Out the Window and Disappeared, tikai daudz tumšāk un mistiskāk, un mazāk tīra humora, kā arī vairāk alternative history auras. Cik nu es spēju izsekot - notikumi risinās netālā nākotnē, vēsturiskais fons šeit ir, ka pēc Padomju varas krišanas Igaunijas Republika diez ko ilgi nepastāvēja - atgriezās un NATO sakāva cariskā Krievija, kas Igauniju, un, pēc konteksta spriežot, visas Baltijas valstis, okupēja un vietējos iedzīvotājus vai nu izsūtīja, vai arī masveidā iznīcināja. Tamdēļ šeit ir gan visādas vecmodīgas tehnoloģijas, industriālā laikmeta profesijas un padomju attieksme, kā arī moderni telefoni un citas tehnoloģijas.
Taču šis viss nav detalizēti skaidrots un ir reizumis noprotams pēc kāda varoņa izteicieniem un sarunām, ļoti reti kā galvenā sarunas tēma.
Kopumā - burvīgi un aizraujoši. Gandrīz pārkāpu pāri savam tulkojumu aizliegumam un no mammas plauktiem izzagu Gogoli pašu.
Šeit citāts, lai var saprast diezgan unikālo valodu novelē:
Negaidīti lieliski, par spīti apšaubāmajam aprakstam grāmatas otrā pusē. Klasiķis Gogolis ir augšāmcēlies Igaunijas mazpilsētā Vīlandē, visupirms uzduroties ļoti apšaubāmam draugu pulciņam - pagrīdes mūziķim, kabatzaglim, apsviedīgam, slidenam "biznesmenim", viesnīcas istabmeitai, antikvariāta īpašniekam un Bītlu lielākajam fanam. Nevienam no viņiem nav pilns rublis, un sāk notikt lietas, par kurām nevar īsti saprast - īstenība vai acu apmāns, līdz beigās viss saiet pilnīgā ķīselī (labā nozīmē).
Es šo varēju izbaudīt tikai virspusēj�� līmenī, jo, šķiet, Paavo Matsin ir ļoti daudz lasījis krievu literatūru, no kuras ļoti smēlies šim. Es to neesu lasījusi teju nemaz tīri tāpēc, ka pēdējā laikā cenšos izvairīties lasīt grāmatas, kurām man ir nepieciešams tulkojums. Krievu valodas nezināšana arī ietekmē saprast pašu valodu grāmatā, kur ir pilns ar tādiem jaunvārdiem kā 'blatnojstiļaga', par kuru nozīmi man ir tikai aptuvena nojauta.
Absurdā atmosfēra grāmatai nedaudz līdzīga zviedru The Hundred-Year-Old Man Who Climbed Out the Window and Disappeared, tikai daudz tumšāk un mistiskāk, un mazāk tīra humora, kā arī vairāk alternative history auras. Cik nu es spēju izsekot - notikumi risinās netālā nākotnē, vēsturiskais fons šeit ir, ka pēc Padomju varas krišanas Igaunijas Republika diez ko ilgi nepastāvēja - atgriezās un NATO sakāva cariskā Krievija, kas Igauniju, un, pēc konteksta spriežot, visas Baltijas valstis, okupēja un vietējos iedzīvotājus vai nu izsūtīja, vai arī masveidā iznīcināja. Tamdēļ šeit ir gan visādas vecmodīgas tehnoloģijas, industriālā laikmeta profesijas un padomju attieksme, kā arī moderni telefoni un citas tehnoloģijas.
Taču šis viss nav detalizēti skaidrots un ir reizumis noprotams pēc kāda varoņa izteicieniem un sarunām, ļoti reti kā galvenā sarunas tēma.
Kopumā - burvīgi un aizraujoši. Gandrīz pārkāpu pāri savam tulkojumu aizliegumam un no mammas plauktiem izzagu Gogoli pašu.
Šeit citāts, lai var saprast diezgan unikālo valodu novelē:
Vasja kļuva aizvien domīgāks, viņš bija ievērojis divas savādas lietas. Kad sirmgalvis-hotabičs-zeltagabals par kaut ko runāja, "Albums" pats uzšķīra vajadzīgo lapu. Šajos gadījumos Fonglēns vārdu "albums" izrunāja kaut kā arābiski, kaut kā īpaši, apmēram kā "al-Bumm" - un bildes uzčaukstināja īsto vietu. Tas, protams, bija kaifs, tomēr biedējoši! Otrkārt, vecais visu laiku sprediķoja kaut kādu savādu, bītliem svešu teoriju par to, ka tempļa cēlējam jāguļ tikai trīs stundas diennaktī, nav brīv lietot alkoholu un jābūt veģetārietim. Citādi pili, palmu māju un skulptūras neparko neesot iespējams pabeigt, vienkārši trūkstot spēka radīt tādu halucinējošu pārvērtību pasauli. Šis darba cildinājums Vasjam šķita sevišķi bek-in-ze-jūesesēr!
This entire review has been hidden because of spoilers.
December 4, 2021
Novērtēju Gogoļa tēlu, bet kaut kā man tādi absurda stāsti nav īpaši tuvi. Ļoti specifiska grāmata, es laikam nesaslēdzos ar autora vēstījumu.
June 27, 2020
Surreal and hallucinatory short novel about a future czarist Viljandi, mostly populated by Russians and a few remaining Estonians (and a perhaps-reincarnated-Gogol). Weird fiction, bringing memories of Bulgakov, Pelevin.
Would recommend anyone who likes weird fiction and has an interest in (or at least is curious about) Estonian literature to check out this or Kongo Tango. Also available in English through Amazon.
Would recommend anyone who likes weird fiction and has an interest in (or at least is curious about) Estonian literature to check out this or Kongo Tango. Also available in English through Amazon.
April 18, 2016
Vahel mõjutab (positiivselt või negatiivselt) meie hetke lugemiselamust hoopis eelmine loetud raamat. Teine sama suur mõjutaja on raamatule peale pandud ootused ning mööda linna ringi kollitav KUMU. Minu puhul said kõik need eeldused kokku, kui hakkasin lugema Paavo Matsini "Gogoli diskot". Esiteks üdini positiivne kogemus sama autori eelmise teosega ("Sinine kaardivägi"), teiseks sellest tulenenud kõrgendatud ootused ning kolmandaks "Gogoli disko" auhindadega üle külvamine viimaste kuude jooksul.
Kahjuks oli seekord kolme positiivse teguri summa täiesti neutraalse NULL. Matsin mängib endiselt sama osavalt keele ja fantaasiaga, kuid seekord on see mingit viisi vaoshoitum ning pigem vaikne taustamuusika. Lähitulevik, uus tsaaririik, surnuist üles tõusnud Gogol, plejaad värvikaid karaktereid ja unenäolised rännakud venestatud Viljandis. Aga see kõik jääb kuidagi kaugeks ja külmaks. Ei leidnud ma õiget klappi ühegi Vasja ega Kostjaga ning romaani lõpuks sulandusid nad kõik kokku üheks KÕRVALTEGELASEKS.
Kahjuks ei suutnud ka Viljandi peategelase rasket koormat kanda, nagu tegi seda Rīga "Sinises kaardiväes". Kogu tegevustik oli liiga kokku surutud lokaali Romaan ning selle peldikus elutseva Gogoli valvamisse. Mööda Viljandit ringi vuravad trammid ja üle majade katuste kõrguvad sibulakuplitega õigeusu kirikud jäid lihtsalt dekoratsioonideks ning visandama autori põnevat mõttelendu.
Kogu selle õlakehitust tekitanud lugemismulje põhjustajaks ning ainsaks vastutajaks pean muidugi Paavo Matsinit ainuisikuliselt! Pidi ta kirjutama nõnda hea raamatu, nagu "Sinine kaardivägi". Peale seda tundub iga loetud teos kõleda ja halli sügispäevana. Nõnda annan siinkohal kõigile kirjandushuvilistele hüva nõu: "Ärge KUNAGI lugege Paavo Matsini teoseid järjepanu!". Laske ühel hingata ja helgeks mälestuseks tuhmuda, enne kui järgmise kätte haarate. Kaks plussi annavad vastuseks ümmarguse nulli!
Teisi minu arvustusi saate lugeda blogist aadressil:
http://kirjanduslikpaevaraamat.blogsp...
Kahjuks oli seekord kolme positiivse teguri summa täiesti neutraalse NULL. Matsin mängib endiselt sama osavalt keele ja fantaasiaga, kuid seekord on see mingit viisi vaoshoitum ning pigem vaikne taustamuusika. Lähitulevik, uus tsaaririik, surnuist üles tõusnud Gogol, plejaad värvikaid karaktereid ja unenäolised rännakud venestatud Viljandis. Aga see kõik jääb kuidagi kaugeks ja külmaks. Ei leidnud ma õiget klappi ühegi Vasja ega Kostjaga ning romaani lõpuks sulandusid nad kõik kokku üheks KÕRVALTEGELASEKS.
Kahjuks ei suutnud ka Viljandi peategelase rasket koormat kanda, nagu tegi seda Rīga "Sinises kaardiväes". Kogu tegevustik oli liiga kokku surutud lokaali Romaan ning selle peldikus elutseva Gogoli valvamisse. Mööda Viljandit ringi vuravad trammid ja üle majade katuste kõrguvad sibulakuplitega õigeusu kirikud jäid lihtsalt dekoratsioonideks ning visandama autori põnevat mõttelendu.
Kogu selle õlakehitust tekitanud lugemismulje põhjustajaks ning ainsaks vastutajaks pean muidugi Paavo Matsinit ainuisikuliselt! Pidi ta kirjutama nõnda hea raamatu, nagu "Sinine kaardivägi". Peale seda tundub iga loetud teos kõleda ja halli sügispäevana. Nõnda annan siinkohal kõigile kirjandushuvilistele hüva nõu: "Ärge KUNAGI lugege Paavo Matsini teoseid järjepanu!". Laske ühel hingata ja helgeks mälestuseks tuhmuda, enne kui järgmise kätte haarate. Kaks plussi annavad vastuseks ümmarguse nulli!
Teisi minu arvustusi saate lugeda blogist aadressil:
http://kirjanduslikpaevaraamat.blogsp...
November 27, 2016
Postmodernistlik, sürreaalne, ülepaisutatud, naljakas, tragikoomiline - need on kõige üldisemad märksõnad, mis teose kohta öelda. Raamatu lühikokkuvõte siinsamas Goodreadsis annab hea ülevaate, kuid tegelastest lõpuni sotti ei saagi.
Kas see on üldse oluline? Iga tegelane on kirjutatud omaette isiksusena ja sellises paablis orienteerumine pole kerge. Erinevatel tegelastel on oma sümbolid. Näiteks biitlitefännist antikvariaadipidaja saatust sümboliseerib teose lõpus tänavatele sõitma tulnud kollane allveelaev.
Teosest aitavad aru saada Matsini intervjuud. Kuskilt jäi kõrva, et tegelaskujude mitmeosalised ametinimetused (a la "stiljaaga-miljoneer-prodjuuser") pidid vene keeles jube popid olema. Tuleb tänaval kõrvad rohkem lahti teha.
Aga ega lõpuni ei peagi aru saama. Alternatiivajalugu on kirjutatud nii palju - küll head, küll halba. Matsini ajalooline narratiiv lõppeb eestlaste jaoks halvasti, aga raamatuks kirjutatud lõpptulemus on nii lõbus, et hakkab ikkagi hea. Soovitan!
Kas see on üldse oluline? Iga tegelane on kirjutatud omaette isiksusena ja sellises paablis orienteerumine pole kerge. Erinevatel tegelastel on oma sümbolid. Näiteks biitlitefännist antikvariaadipidaja saatust sümboliseerib teose lõpus tänavatele sõitma tulnud kollane allveelaev.
Teosest aitavad aru saada Matsini intervjuud. Kuskilt jäi kõrva, et tegelaskujude mitmeosalised ametinimetused (a la "stiljaaga-miljoneer-prodjuuser") pidid vene keeles jube popid olema. Tuleb tänaval kõrvad rohkem lahti teha.
Aga ega lõpuni ei peagi aru saama. Alternatiivajalugu on kirjutatud nii palju - küll head, küll halba. Matsini ajalooline narratiiv lõppeb eestlaste jaoks halvasti, aga raamatuks kirjutatud lõpptulemus on nii lõbus, et hakkab ikkagi hea. Soovitan!
Displaying 1 - 30 of 104 reviews