Doņulejas darbība risinās laikā no divdesmito gadu sākuma līdz septiņdesmito gadu vidum. Šis pusgadsimts aptveŗ Alises mūža gājumu no agras jaunības līdz vecuma dienām. Tas ir arī pusgadsimts, ko trausla un netverama dzīves sapņa lolotāja Alise nodzīvo kopā ar smagnējo un strupo lauku puisi Pēteri, kam ir savs un pavisam noteikts sapnis − līdz apmātībai kāpinātas alkas pēc zemes. Zemi Pēteris iegūst, bet no dzīves sūruma ne viņš, ne Alise vaļā netiek. Pēc dažādām pazīmēm spriežot, Doņuleja ir grāmata ar autobiogrāfiskiem elementiem. Alises un Pēteŗa dēls Ilmārs, kas atstāj zemi, studē un kļūst par pilsētnieku, ir autora vienaudzis. Nelieli ievadteksti romāna četrām daļām ļauj visu sacerējumu uztvert kā Ilmāra (vai rakstnieka) mēģinājumu atainot iepriekšējās paaudzes un savu tiešo priekšteču likteņus.
Pasakojimas apie tyra, geros širdies moterį, kuri pasiaukoja, rūpinasi, prioretizuoja kitus, todėl užmiršta save, gyvena kitų svajonėmis ir norais. Viduje ji tyliai kenčia, kartais nebeištveria ir bėga nuo visko, bet po to smerkia save ir vėl gryžta į tokį gyvenimą kuris jai atrodo "teisingas".
Bendrai knyga idomi ir itraukianti, lengvai ir sklandžiai skaitoma, vietomis paliečianti giliai, ivairiapusiški charakteriai plačiai atspindi tuometinės visuomenės tendencijas, kurios galbūt ne tiek jau daug skiriasi nuo dabartinių.
Knyga, kuri labiausiai įstrigo paauglystėje ir skaičiau kelis kartus. Tokia gyvenimiška ir parodanti žmonių santykius bei išlikimus su savimi kasdienybėje.