What do you think?
Rate this book
Mazā klusā sirds. Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas
Vienkāršākie ļaudis bez ieskolotām grāmatu gudrībām bieži izrādījās viedāki par daudziem gudrajiem. Dārtas mazā, klusā sirds sevī glabāja bagātības, ko ķeizarienes nepazina, kaut nēsāja kroņus un staigāja ar dimantiem greznotās mantijās.
Dārtēns.
Dārta.
Doriņka.
Darja Ivanovna.
Mūsu Dainu tēva Krišjāņa Barona mīļotā, vēlāk sieva, bērnu māte un mūžam uzticīgā gaidītāja.
,,Šoreiz vēl nevaru pie jums tapt,” viņš rakstīja bieži, bieži.
Rūpējās, sūtīja naudu, uztraucās, bet vienmēr bija prom. Gadu gadiem.
Arī tad, kad dzima bērni. Arī tad, kad viņi mira.
Dārta savus trīs apglabāja pati. Pēterpilī, Sv Mitrofana kapsētā, kas šodien zem strauji izaugušās lielpilsētas asfalta.
Bet viņa turpināja mīlēt un gaidīt. Mazā, klusā sirds…
No kurienes radies Barona kundzes Krievijā izdotajā pasē ierakstītais tēva vārds Jānis, palika neskaidrs. Jo baznīcas grāmatā, kur reģistrēts neprecētai kalponei Annai Rudzītei 1839. gada 22. janvārī dzimušais trešais bērns, meitiņa Dārta, melns uz balta rakstīts: ,,Par tēvu tiek uzdots Pēteris Šīrs”.
No kurienes leģenda, ka Dārta bija ,,bārenīte, kas agri zaudējusi vecākus”, varam tikai nojaust. Dārtas māte Anna, kura pēc piecu ārlaulībā dzimušu bērnu radīšanas beidzot tomēr izgāja pie likumīga vīra (tiesa, krietni vēlos gados), ir pieminēta vēl kādā 1859. gadā veiktā kristību ierakstā. Viņas meita toreiz jau dzīvoja Pēterburgā.
Savukārt laikā, kad nomira baznīcas grāmatā minētais tēvs Pēteris Šīrs, Dārta bija deviņpadsmitgadīga jaunkundze.
Viņa bija zemas kārtas meitene, kura neprata ne lasīt, ne rakstīt, tomēr gara spēkā Krišjāņa Barona acīs stāvēja pāri visām.
Viņa bija latviete, un par krietnu latvieti izaudzināja Krievijā dzimušo un skoloto dēlu Kārli Baronu – ievērojamu mediķi, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru un ilggadīgu LU Zobārstniecības institūta vadītāju.
Viņa zināja sava vīra stiprās un arī vājās puses. Par labo priecājās, ļauno nepieminēja. Mazā, klusā sirds…
Dārtēns.
Dārta.
Doriņka.
Darja Ivanovna.
Mūsu Dainu tēva Krišjāņa Barona mīļotā, vēlāk sieva, bērnu māte un mūžam uzticīgā gaidītāja.
,,Šoreiz vēl nevaru pie jums tapt,” viņš rakstīja bieži, bieži.
Rūpējās, sūtīja naudu, uztraucās, bet vienmēr bija prom. Gadu gadiem.
Arī tad, kad dzima bērni. Arī tad, kad viņi mira.
Dārta savus trīs apglabāja pati. Pēterpilī, Sv Mitrofana kapsētā, kas šodien zem strauji izaugušās lielpilsētas asfalta.
Bet viņa turpināja mīlēt un gaidīt. Mazā, klusā sirds…
No kurienes radies Barona kundzes Krievijā izdotajā pasē ierakstītais tēva vārds Jānis, palika neskaidrs. Jo baznīcas grāmatā, kur reģistrēts neprecētai kalponei Annai Rudzītei 1839. gada 22. janvārī dzimušais trešais bērns, meitiņa Dārta, melns uz balta rakstīts: ,,Par tēvu tiek uzdots Pēteris Šīrs”.
No kurienes leģenda, ka Dārta bija ,,bārenīte, kas agri zaudējusi vecākus”, varam tikai nojaust. Dārtas māte Anna, kura pēc piecu ārlaulībā dzimušu bērnu radīšanas beidzot tomēr izgāja pie likumīga vīra (tiesa, krietni vēlos gados), ir pieminēta vēl kādā 1859. gadā veiktā kristību ierakstā. Viņas meita toreiz jau dzīvoja Pēterburgā.
Savukārt laikā, kad nomira baznīcas grāmatā minētais tēvs Pēteris Šīrs, Dārta bija deviņpadsmitgadīga jaunkundze.
Viņa bija zemas kārtas meitene, kura neprata ne lasīt, ne rakstīt, tomēr gara spēkā Krišjāņa Barona acīs stāvēja pāri visām.
Viņa bija latviete, un par krietnu latvieti izaudzināja Krievijā dzimušo un skoloto dēlu Kārli Baronu – ievērojamu mediķi, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru un ilggadīgu LU Zobārstniecības institūta vadītāju.
Viņa zināja sava vīra stiprās un arī vājās puses. Par labo priecājās, ļauno nepieminēja. Mazā, klusā sirds…
320 pages, Hardcover
Published October 1, 2019
6 people are currently reading
68 people want to read
About the author
Inguna Bauere
26 books9 followersPasē rakstīts, ka esmu dzimusi 1960. gada 23. jūlijā Cēsīs, un tā tas tiešām bija, jo mana māmiņa, pati būdama cēsiniece, izvēlējās savu pirmdzimto laist pasaulē šai skaistajā Vidzemes mazpilsētā. Tomēr par dzimto vietu uzskatu Liepāju, kur izaugu mīlēta un lutināta un kur pabeidzu J.Raiņa 6. vidusskolu. Tieši Liepāja, mana tēta dzimtene, ir mana vismīļākā bērnības zeme un sapņu sala šodien. Kāpas, jūra un vējš – vismaz pāris reizes gadā man noteikti jānokļūst pie vecākiem, māsas, radiņiem un skolas laika draudzenēm!
Pabeigusi vidusskolu, īsti nezināju, kurp doties. Galu galā izlēmu par labu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai, kur izstudēju par celtniecības inženieri. Skaidrs, ka tā bija kļūda, jo, lai arī mācījos labi, nekāda lielā celtniece no manis nemaz nevarēja iznākt – neesmu eksaktas dabas cilvēks. Kāpēc neizvēlējos ar literatūru saistītas studijas? Laikam jau tomēr Dievam ir pašam savi plāni. Jelgavā satiku kursa biedru Aigaru, no Tiltiņas pārtapu par Baueri un pēc augstskolas beigšanas devos vīram līdzi uz Vecpiebalgu, kur nākamais darba devējs, kolhoza ,,Alauksts” priekšsēdētājs Jurciņš, jauno speciālistu ģimenei piešķīra divstāvu mājiņu ciemata centrā, kurā dzīvojam joprojām, nu jau vairāk nekā gadsimta ceturksni. Ģimene sakuplojusi, mani bērni Matīss un Laimdota var droši saukt sevi par vecpiebaldzēniem, un es reizēm aizprātojos par to, cik ļoti man paveicies – dzīvot tik brīnišķīgā Latvijas novadā, kur katra pēda svētīta kultūrvēsturiskiem pieskārieniem. Daudzi saka, ka Vecpiebalgai esot īpaša aura. Ir gan. To izjutu arī uz savas ādas, jo šeit es sāku rakstīt!
Vairāk nekā divdesmit gadus nostrādāju par skolotāju, sākumā Vecpiebalgas vidusskolā, tad Ērgļu arodskolā, kur mācīju puišiem koka ēku celtniecību. Dzejnieka vārdiem runājot, jūtos bagāta, jo ,,man pieder viss, kas ar mani ir noticis”. Patlaban atļaujos tikai rakstīt, bibliogrāfijas saraksts stiepjas garumā, tuvodamies otrā desmita robežai. Diezgan daudz jau esmu savās grāmatās pateikusi, bet man ir vēl ļoti daudz, ko teikt!
Pabeigusi vidusskolu, īsti nezināju, kurp doties. Galu galā izlēmu par labu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai, kur izstudēju par celtniecības inženieri. Skaidrs, ka tā bija kļūda, jo, lai arī mācījos labi, nekāda lielā celtniece no manis nemaz nevarēja iznākt – neesmu eksaktas dabas cilvēks. Kāpēc neizvēlējos ar literatūru saistītas studijas? Laikam jau tomēr Dievam ir pašam savi plāni. Jelgavā satiku kursa biedru Aigaru, no Tiltiņas pārtapu par Baueri un pēc augstskolas beigšanas devos vīram līdzi uz Vecpiebalgu, kur nākamais darba devējs, kolhoza ,,Alauksts” priekšsēdētājs Jurciņš, jauno speciālistu ģimenei piešķīra divstāvu mājiņu ciemata centrā, kurā dzīvojam joprojām, nu jau vairāk nekā gadsimta ceturksni. Ģimene sakuplojusi, mani bērni Matīss un Laimdota var droši saukt sevi par vecpiebaldzēniem, un es reizēm aizprātojos par to, cik ļoti man paveicies – dzīvot tik brīnišķīgā Latvijas novadā, kur katra pēda svētīta kultūrvēsturiskiem pieskārieniem. Daudzi saka, ka Vecpiebalgai esot īpaša aura. Ir gan. To izjutu arī uz savas ādas, jo šeit es sāku rakstīt!
Vairāk nekā divdesmit gadus nostrādāju par skolotāju, sākumā Vecpiebalgas vidusskolā, tad Ērgļu arodskolā, kur mācīju puišiem koka ēku celtniecību. Dzejnieka vārdiem runājot, jūtos bagāta, jo ,,man pieder viss, kas ar mani ir noticis”. Patlaban atļaujos tikai rakstīt, bibliogrāfijas saraksts stiepjas garumā, tuvodamies otrā desmita robežai. Diezgan daudz jau esmu savās grāmatās pateikusi, bet man ir vēl ļoti daudz, ko teikt!
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 22 of 22 reviews
November 10, 2019
Inguna Bauere “Mazā klusā sirds” tomēr lika man beigās apraudāties, kam es īsti nebiju gatavojusies. Ne aiz žēluma pret Doriņu, bet aiz kaut kādas lielākas smeldzes, kas gluži kā šamaniskā rituālā, kur senču gari ir klātesoši, kāpj un iet pāri malām. Tas, ko Inguna ir paveikusi, ir sajūsmas un apbrīnas vērts, un man tiešām pietrūkst vārda mākslas, lai viņas darbu pienācīgi aprakstītu un novērtētu. Liekas, viss, ko autore agrāk ir rakstījusi, pētījusi, mācījusies un izdzīvojusi, kaut kā pārradoši rezultējas šajā stāstā par Krišjāņa Barona sievu Dārtu. Tā ir tā pati lieliskā Inguna Bauere, bet tomēr jau cita, un šī jaunā balss var lasītājam radīt katarses sajūtu. Ar mani tā ir noticis. Es ļāvos rakstniecei sevi vest ne tikai pa Krišjāņa Barona, bet arī pa manu senču takām Dundagas apkārtnē, es viņai tik ļoti uzticējos, ka viņas radīto tēlu valodā un tikumos atpazinu ļaudis, ko vēl atceros no bērnības (senāk laiks ritēja lēnāk un paaudzes tik ļoti neatšķīrās cita no citas).
Ingunai Bauerei izdodas Doras dzīvi izstāstīt tā, ka par to ir ilgi un daudz jādomā. Cik ļoti ir mainījusies pasaule, kā mums ir paveicies, kādu gaismas gadu attālumā mēs jau esam no Doras laika, kaut tas it kā vēl ir tepat - kopš viņas nāves 1914.gadā ir pagājuši tikai simts gadu.
Izlasiet šo grāmatu! Bruņojieties ar pacietību un atrodiet laiku iet dziļākos mūsu tautas vēstures slāņos, izsekot grāmatas varoņu priekšteču gaitām, un galu galā jūs tapsiet dāsni atalgoti. Pa ceļam jūs bagātīgi saņemsiet greznas valodas uzmundrinājuma balvas, DAUDZ🤩:
“Annai piemita rets tikums. Viņa prata cilvēkā klausīties, nevis babelēt pretī savas būšanas kā lielais vairums ļautiņu. Un līdzi just, kad tas bija vajadzīgs. Visādos veidos.”
“Ek, kāda tur manta? Cik kalpa vīrs mūžā sakrāja, tik čurkste uz spārnu galiem viegli varēja aiznest.”
“Vakarā Pēteris pārdomāja visu, kā viņam ar Annu gadījies. Slikti gadījās, ko liegties? Bet tā meita ar’ - paskaties tik uz viņu ar vienu aci, un bērns klēpī! Cik nebija dzirdēts, ka daži vīri dzīvo ar savām sievām un gadiem nevar tikt pie brēkuļiem, bet te... Vecajai Solomovičienei taisnība - pa iebrauktu taciņu zirgs ātri skrien.”
“Viņam galvā skalojās liela drosme, jo dzerts tika daudz, un tad jau visam pietiek.”
“Nekad nerunā par viņiem lieku! Jo valodas kā glumenas čūskas izslīd no baumotāju mutēm, lokani izvijas uz visam pusēm un pēkšņi iekož tad, kad vismazāk to gaidi. Pat mazi, vārgi čūskulēni - pavisam nevainīgi vārdi, šā tā izspraukušies cilvēkos, spēj nodarīt lielu postu.”
“Grietai vienmēr bija jādomā līdzi, ko drīkst un ko nedrīkst teikt. Muti tak neaizsiesi, bet sakāmā pilni vaigi.”
“Un laba satikšana, kas liela Dieva dāvana. Mīlestības vārdu toreiz valkāja retais, vairāk pa kungu galu, bet nabaga ļaudīm pietika ar saderību.”
“Vecāku daļa ir auklēt un lolot, kamēr mazi, un izaugušus palaist bez saviem smagumiem pie kājām un uz sirds.”
“Nauda atbrīvo no vajadzības uzklausīt nepatīkamus spriedumus.”
“...gribēdams reizēm arīdzan garīgu barību uzēsties...”
Ingunai Bauerei izdodas Doras dzīvi izstāstīt tā, ka par to ir ilgi un daudz jādomā. Cik ļoti ir mainījusies pasaule, kā mums ir paveicies, kādu gaismas gadu attālumā mēs jau esam no Doras laika, kaut tas it kā vēl ir tepat - kopš viņas nāves 1914.gadā ir pagājuši tikai simts gadu.
Izlasiet šo grāmatu! Bruņojieties ar pacietību un atrodiet laiku iet dziļākos mūsu tautas vēstures slāņos, izsekot grāmatas varoņu priekšteču gaitām, un galu galā jūs tapsiet dāsni atalgoti. Pa ceļam jūs bagātīgi saņemsiet greznas valodas uzmundrinājuma balvas, DAUDZ🤩:
“Annai piemita rets tikums. Viņa prata cilvēkā klausīties, nevis babelēt pretī savas būšanas kā lielais vairums ļautiņu. Un līdzi just, kad tas bija vajadzīgs. Visādos veidos.”
“Ek, kāda tur manta? Cik kalpa vīrs mūžā sakrāja, tik čurkste uz spārnu galiem viegli varēja aiznest.”
“Vakarā Pēteris pārdomāja visu, kā viņam ar Annu gadījies. Slikti gadījās, ko liegties? Bet tā meita ar’ - paskaties tik uz viņu ar vienu aci, un bērns klēpī! Cik nebija dzirdēts, ka daži vīri dzīvo ar savām sievām un gadiem nevar tikt pie brēkuļiem, bet te... Vecajai Solomovičienei taisnība - pa iebrauktu taciņu zirgs ātri skrien.”
“Viņam galvā skalojās liela drosme, jo dzerts tika daudz, un tad jau visam pietiek.”
“Nekad nerunā par viņiem lieku! Jo valodas kā glumenas čūskas izslīd no baumotāju mutēm, lokani izvijas uz visam pusēm un pēkšņi iekož tad, kad vismazāk to gaidi. Pat mazi, vārgi čūskulēni - pavisam nevainīgi vārdi, šā tā izspraukušies cilvēkos, spēj nodarīt lielu postu.”
“Grietai vienmēr bija jādomā līdzi, ko drīkst un ko nedrīkst teikt. Muti tak neaizsiesi, bet sakāmā pilni vaigi.”
“Un laba satikšana, kas liela Dieva dāvana. Mīlestības vārdu toreiz valkāja retais, vairāk pa kungu galu, bet nabaga ļaudīm pietika ar saderību.”
“Vecāku daļa ir auklēt un lolot, kamēr mazi, un izaugušus palaist bez saviem smagumiem pie kājām un uz sirds.”
“Nauda atbrīvo no vajadzības uzklausīt nepatīkamus spriedumus.”
“...gribēdams reizēm arīdzan garīgu barību uzēsties...”
May 11, 2021
Pret Ingunas Baueres biogrāfiskajiem romāniem es izturos atturīgi neitrāli, jo nav gluži tas, ko es gribētu lasīt, taču domāju, ka tāds skats uz Latvijai nozīmīgām personībām arī ir vajadzīgs. Stāsts par Dārtu Baroni man (kādu neapzinātu iemeslu dēļ) šķita izlasīšanas vērts. Iespējams, ka mani ietekmēja atsauksmes, ka Bauerei izdevies atvērt jaunu lappusi savā daiļradē.
Jā, tas bija jauki, silti, labsirdīgi. Ar plašu atkāpienu uz Dārtas un Krišjāņa senčiem, kā īpašu jaunievedumu izceļot versiju par Dārtas izcelsmi, balstītu baznīcu grāmatu ierakstos - bandubērns, ne bārenīte. Nedomāju, ka tas kaut ko diži mainīja Dārtas likteni. Satika viņa to Krišjāni Pēterburgā un kļuva par sievu vīram, kuru tā īsti nesatrauca konstantā atšķirība. Domāju, ka Baronam Dārta nerūpēja, lai ko viņš tur rakstītu - ja rūpētu, tad papūlētos to pārvest uz Maskavu, kur varētu biežāk tikties. Un Dārta arī bija sava laikmeta un vides produkts - ja ne tā, tad jau jaunībā iemācītos gan tekoši lasīt, gan rakstīt. Viņa pa Maslova piramīdas apakšu, viņš - pa augšu, bet vidū - nesatikšanās. Galu galā tas nemaz neskan mīļi un jauki.
Jā, tas bija jauki, silti, labsirdīgi. Ar plašu atkāpienu uz Dārtas un Krišjāņa senčiem, kā īpašu jaunievedumu izceļot versiju par Dārtas izcelsmi, balstītu baznīcu grāmatu ierakstos - bandubērns, ne bārenīte. Nedomāju, ka tas kaut ko diži mainīja Dārtas likteni. Satika viņa to Krišjāni Pēterburgā un kļuva par sievu vīram, kuru tā īsti nesatrauca konstantā atšķirība. Domāju, ka Baronam Dārta nerūpēja, lai ko viņš tur rakstītu - ja rūpētu, tad papūlētos to pārvest uz Maskavu, kur varētu biežāk tikties. Un Dārta arī bija sava laikmeta un vides produkts - ja ne tā, tad jau jaunībā iemācītos gan tekoši lasīt, gan rakstīt. Viņa pa Maslova piramīdas apakšu, viņš - pa augšu, bet vidū - nesatikšanās. Galu galā tas nemaz neskan mīļi un jauki.
February 28, 2021
Ar 5 zvaigznēm par maz. Silta, patiesa, dzīvesgudra, smeldzīga grāmata. Grāmata, kuru lasot, daudz domāju. Rakstnieces stils un valoda ir bauda.
August 2, 2024
Pietiekami vienkāršā valodā izstāstīts cilvēku dzimtas stāsts. Bet ne par to ir "mana sāpe". :)
Lai vai kā autore centās nogludināt un mīkstināt to, kas bija acīmredzams, K.B. vienalga ir bijis slikts vīrs, slikts tēvs, slikts radinieks un slikts dēls. Esmu dusmīga uz viņu. Tā, lūk!
Lai vai kā autore centās nogludināt un mīkstināt to, kas bija acīmredzams, K.B. vienalga ir bijis slikts vīrs, slikts tēvs, slikts radinieks un slikts dēls. Esmu dusmīga uz viņu. Tā, lūk!
September 11, 2022
Pēdējā laikā jūtu, ka mani sākuši īpaši interesēt vēsturiski stāsti par reiz dzīvojušām personībām – jo īpaši rakstniekiem un publicistiem, un cilvēkiem, kas snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas valstī. Un tas jau šķiet loģiski – mēģināt saprast, kas bija šie cilvēki ar lielo tvērienu un misijas apziņu – varbūt kādam šīs misijas apziņas nemaz nebija, bet viņš rīkojās citu iemeslu vadīts. Ko viņi ēda brokastīs? Par ko runāja ar saviem dzīvesbiedriem? Kā audzināja savus bērnus, ja tādi bija? Gribas kaut ko īstu un dzīvu, lai tajā pašā laikā saprastu arī sevi, jo par saviem senčiem es nemaz tik daudz nezinu. Tad atliek mūsu visu kopīgie senči, bez kuriem neviens no mums nebūtu tas, kas esam šodien. Arī bez Krišjāņa Barona un viņa sievas Dārtas. Par Dārtu skolas laika grāmatas un literatūras stundas klusē, jo centrālā personība tomēr bija Dainu tēvs Barons.
Grāmata ir patīkama savās detaļās, kas, es pieļauju, lielā mērā tomēr ir izdomātas. Sākotnēji bija grūti lasīt, jo Dārtas un Barona vecvecāku un vecāku dzīve zem muižkungu valdīšanas aprakstīta, kā man šķita, nedaudz "šerpā" valodā, kas atņem zināmu burvību lasīšanai. Saprotu, ka tas varētu būt darīts ar mērķi, lai ar valodas palīdzību vēl vairāk neko neizskaistinātu šajā kalpu nabadzības un beztiesības laikmetā. Tomēr mainās arī rakstnieces valoda, kad tuvāk tiek runāts jau par Krišjāņa un Dārtas dzīvēm. Skaistas ir Dārtas galvā rakstītās vēstules Krišjānim, kas tā arī nekad netiek nosūtītas. Smaga ir viņas vientulība un pat prātam neaptveramas ir sāpes, kas tika piedzīvotas.
Manuprāt, tas ir tik cieņpilni, ka lielo personību dzīvēs mēs piešķiram nozīmi arī viņu mīļotajiem cilvēkiem, kas Krišjāņa gadījumā bija arī viņa atbalsts ne tikai ikdienā, bet arī, kļūstot par Dainu tēvu. Un vēl cieņpilnāk, ja uz šiem cilvēkiem varam atskatīties ar literatūras palīdzību.
Grāmata ir patīkama savās detaļās, kas, es pieļauju, lielā mērā tomēr ir izdomātas. Sākotnēji bija grūti lasīt, jo Dārtas un Barona vecvecāku un vecāku dzīve zem muižkungu valdīšanas aprakstīta, kā man šķita, nedaudz "šerpā" valodā, kas atņem zināmu burvību lasīšanai. Saprotu, ka tas varētu būt darīts ar mērķi, lai ar valodas palīdzību vēl vairāk neko neizskaistinātu šajā kalpu nabadzības un beztiesības laikmetā. Tomēr mainās arī rakstnieces valoda, kad tuvāk tiek runāts jau par Krišjāņa un Dārtas dzīvēm. Skaistas ir Dārtas galvā rakstītās vēstules Krišjānim, kas tā arī nekad netiek nosūtītas. Smaga ir viņas vientulība un pat prātam neaptveramas ir sāpes, kas tika piedzīvotas.
Manuprāt, tas ir tik cieņpilni, ka lielo personību dzīvēs mēs piešķiram nozīmi arī viņu mīļotajiem cilvēkiem, kas Krišjāņa gadījumā bija arī viņa atbalsts ne tikai ikdienā, bet arī, kļūstot par Dainu tēvu. Un vēl cieņpilnāk, ja uz šiem cilvēkiem varam atskatīties ar literatūras palīdzību.
November 13, 2020
“Kāds Austrumu gudrais teicis, ka pastāv trīs lietas, ko nevar noslēpt,- Saule, Mēness un patiesība. Lai viņam Dieva miers, jo patiesība reizēm ir lieka. Tur arī viss noslēpums.” Inguna Bauere
December 10, 2020
Mūsdienu cilvēkiem grūti saprast tā laika dzīvi... Un mūsdienu sievietei vēl grūtāk saprast un pieņemt Dārtas dzīvi. Dārtas tipa cilvēki paši nemaz nenojauš kādu ietekmi viņi atstāj uz līdzcilvēkiem. Barona atstātais mantojums diez vai būtu tāds kāds tas ir, ja vien viņa dzīvē nebūtu Dārta. Cik labi, ka ir izstāstīts mazās klusās sirds stāsts!
August 4, 2021
Kārtējā brīnišķīgā grāmata. Rakstnieces talants sasaukt īstenību ar fantaziju ir apbrinojums, jo nevar saprast kur beidzas viens un sākas otrs. Ieskats tajā kā dzivoja "parastie" latvieši tajos tālajos laikos ir unikāls.
Arī šī gramata ir jabūt obligataja literatūrā! Pienemums, ka man ir pamatzināšanas par Jaunlatviešiem īpaši K. Baronu un K. Valdemāru izradijas loti maldigs. Vērtīga grāmata.
Arī šī gramata ir jabūt obligataja literatūrā! Pienemums, ka man ir pamatzināšanas par Jaunlatviešiem īpaši K. Baronu un K. Valdemāru izradijas loti maldigs. Vērtīga grāmata.
November 17, 2020
Dažreiz ir mazliet žēl, kad grāmata beidzas. Labsirdīgs, vienkāršs stāsts, kas ieģērbts ļoti skaistā valodā.
December 27, 2023
Sāku lasīt ar zināmu piespiešanos, jo, nu, latvieši, Barons un vēsturiskās lietas senos, drūmos laikos – kas gan tur varētu būt diez ko interesants, taču, pēc pirmo lappušu pārvarēšanas un turpinot arvien tālāk, radās un nostiprinājās sajūta, ka šī ir viena no pašām labākajām šogad lasītajām grāmatām.
Stāsts pamatā ir par Krišjāņa Barona dzīvesbiedri, taču aprakstīts tas viss ir pa viņas un Barona dzimtas līniju atsevišķi un vairākās paaudzēs no 19. gadsimta sākuma līdz pat (savā ziņā) mūsdienām, un nevis tikai kā kaili vēsturiski fakti, bet gan savīti visi kopā kā saistošs romāns. Tā sanāk, ka to, kā Krišjānis un Dārta satikās, uzzinām, pirms lasāms par laikiem, kad Dārtas māte vēl nemaz nav nākusi pasaulē. Kā vācu muižnieki dzīvoja zem krievu ķeizara, un katrs centās vilkt uz savu pusi, kā dzīvoja latviešu zemnieki, cik drūmi tas bija (gada alga – desmit rubļu..), cik “normāli” bija aiziet no savām mājām un būt par kalpu citās mājās. Un kur tur pa vidu ir Dārtas un Krišjāņa senči. Drūmie laiki. Stāstā iesaistīts liels daudzums personu, kas tā vai citādi ietekmēja abu dzīves. Ernsts Dinsbergs, kas no muižnieka kučiera kļuva par skolotāju. Kā un kāpēc Fricis Treilands kļuva par Frici Brīvzemnieku. Daudz pieminēti jaunlatvieši – cik ļoti liela ietekme uz Barona mūžu bija Krišjānim Valdemāram, tāpat arī Alunānam. Pieminēts arī Mālberģis.
Dārtai bija ļoti netaisna dzīve, un var tikai apbrīnot, kā viņa nekad nepadevās. Un arī Barona “izpratni” par ģimeni.
Varens stāsts.
Stāsts pamatā ir par Krišjāņa Barona dzīvesbiedri, taču aprakstīts tas viss ir pa viņas un Barona dzimtas līniju atsevišķi un vairākās paaudzēs no 19. gadsimta sākuma līdz pat (savā ziņā) mūsdienām, un nevis tikai kā kaili vēsturiski fakti, bet gan savīti visi kopā kā saistošs romāns. Tā sanāk, ka to, kā Krišjānis un Dārta satikās, uzzinām, pirms lasāms par laikiem, kad Dārtas māte vēl nemaz nav nākusi pasaulē. Kā vācu muižnieki dzīvoja zem krievu ķeizara, un katrs centās vilkt uz savu pusi, kā dzīvoja latviešu zemnieki, cik drūmi tas bija (gada alga – desmit rubļu..), cik “normāli” bija aiziet no savām mājām un būt par kalpu citās mājās. Un kur tur pa vidu ir Dārtas un Krišjāņa senči. Drūmie laiki. Stāstā iesaistīts liels daudzums personu, kas tā vai citādi ietekmēja abu dzīves. Ernsts Dinsbergs, kas no muižnieka kučiera kļuva par skolotāju. Kā un kāpēc Fricis Treilands kļuva par Frici Brīvzemnieku. Daudz pieminēti jaunlatvieši – cik ļoti liela ietekme uz Barona mūžu bija Krišjānim Valdemāram, tāpat arī Alunānam. Pieminēts arī Mālberģis.
Dārtai bija ļoti netaisna dzīve, un var tikai apbrīnot, kā viņa nekad nepadevās. Un arī Barona “izpratni” par ģimeni.
Varens stāsts.
“Bet mūsu stāsts būs par Dārtu, nevis Krišjāni!”
“Vai Dārta bez Krišjāņa iedomājama?”
“Un Krišjānis bez viņas?”
December 19, 2020
Varētu būt visas 5*, bet par daudz lappušu aizņēma "apkārtnes izpētīšana" līdz nonācām līdz Dārtai - daudz liekas informācijas (vietā klasiskais teiciens "k ģelu ņe atnositsja"), ka bez tā būtu labāka dramaturģija. Jo īsināšana visbiežāk darbu padara tikai labāku. Ļoti žēl, ka redaktors te neielika kāju durvīs.
April 17, 2022
Kārtējais Baueres meistardarbs, ko man palaimëjies izlasīt! Valoda, valoda, valoda! Konfekte!
June 23, 2022
Interesanti, cik daudz no tā ir patiesības, un cik - izdomājums, bet, bāc, tūliņ jau vairs nebūs neviena dižgara, ko cienīt, vai tiešām ārēji panākumi veicami tikai kaut ko upurējot? Laikam gan, bet vienalga skumjš ir šis 19. gs. 'long distance relationship' stāsts, kas man pazīstams arī personīgi, tomēr K. Barona atsvešinātībai nerodu gana attaisnojumu. Lūk, definīcija salmu atraitnei.
Starp citu, šeit tiešām runāts par laiku pirms tautasdziesmas, par to te vispār nav gandrīz nekas.
Un paliek arvien grūtāk Baronu apbrīnot - projektu ierosināja K. Valdemārs, iesāka F. Brīvzemnieks, turpināja daudzi, daudzi entuziasti, bet Barons mājas omulībā sievas aprūpēts visu klasificēja, šķiroja un apkopoja. Izdarīts daudz, bet negodīgi panākumus piedēvēt tikai vienam.
Starp citu, šeit tiešām runāts par laiku pirms tautasdziesmas, par to te vispār nav gandrīz nekas.
Un paliek arvien grūtāk Baronu apbrīnot - projektu ierosināja K. Valdemārs, iesāka F. Brīvzemnieks, turpināja daudzi, daudzi entuziasti, bet Barons mājas omulībā sievas aprūpēts visu klasificēja, šķiroja un apkopoja. Izdarīts daudz, bet negodīgi panākumus piedēvēt tikai vienam.
November 28, 2021
Ļoti vērtīga lasāmviela. Paplašina skatījumu un interesi. Pretēji (vai drīzāk - papildus) tam, kas palicis prāta pūrā no skolas obligātās tēmas par Dainu tēvu. Sieviete blakus vīrietim - noteikti liela daļa no sakrātā mantojuma veiksmes stāsta. Otra atziņa - skaudri nācās dzīvot laikos, kad medicīna, tikumi un pārticība bija citās mērauklās.
February 9, 2022
Grāmata ļoti patika. Gan 19.gs. vides apraksti, gan radu rakstu šketināšana, gan pats Barona un Dārtas stāsts - tas viss bija interesanti. Šī bija pirmā no Baueres grāmatām, un nākamā jau gaida rindā.:)
April 2, 2021
Tik skaistu un sirsnīgu grāmatu latviešu valodā sen nebija gadījies lasīt!
April 15, 2023
Ļoti baudīju šo grāmatu.
Daudz ir skolā mācīts par Dainu Tēvu Krišjānu Baronu, daudz lasīts, bet visas zināšanas, kas man bija ir par dainu skapjiem un dainu vākšanu.
Šī grāmata uzbūra reālu cilvēku dzīves, parādīja, ka Barons nebija viens, bet viņu radīja un atbalstīja ģimene un draugi. Barona māte, Eņģele, Barona māsas un brāļi, svaiņi, Barona draugs Krišjānis Voldemārs, dēls un vedekla, un Dārta, Barona sieva - varētu teikt, ka visi šie cilvēki iemiesojas Dainu Tēvā. Lasot, radās iespaids, ka Barons pats nenojauš un nenovērtē, cik lielu lomu šie cilvēki ir spēlējuši viņa dzīves ceļa būvniecībā. Barons liekas visai nepateicīgs un savā veidā nežēlīgs pret savu gimeni. Bet tā jau ir, ka arī tie, kas ir sasnieguši visaugstākās kalnu virsotnes ir īstenībā tikai cilvēki.
Paldies Ingūnai Bauerei par fantastiski grāmatu.
Daudz ir skolā mācīts par Dainu Tēvu Krišjānu Baronu, daudz lasīts, bet visas zināšanas, kas man bija ir par dainu skapjiem un dainu vākšanu.
Šī grāmata uzbūra reālu cilvēku dzīves, parādīja, ka Barons nebija viens, bet viņu radīja un atbalstīja ģimene un draugi. Barona māte, Eņģele, Barona māsas un brāļi, svaiņi, Barona draugs Krišjānis Voldemārs, dēls un vedekla, un Dārta, Barona sieva - varētu teikt, ka visi šie cilvēki iemiesojas Dainu Tēvā. Lasot, radās iespaids, ka Barons pats nenojauš un nenovērtē, cik lielu lomu šie cilvēki ir spēlējuši viņa dzīves ceļa būvniecībā. Barons liekas visai nepateicīgs un savā veidā nežēlīgs pret savu gimeni. Bet tā jau ir, ka arī tie, kas ir sasnieguši visaugstākās kalnu virsotnes ir īstenībā tikai cilvēki.
Paldies Ingūnai Bauerei par fantastiski grāmatu.
November 5, 2020
Interesanta grāmata par garā stipru sievieti, kas spēj būt sieva, ēna. Pēc grāmatas var noprast, ka Krišjānim Baronam nebija citu izvēļu, kā atstāt sievu Dārtu, jo viņam sekoja policija, jo bija neērts cilvēks, bet vai viņš būtu darījis citādi, jo arī dzīves izskaņā, dzīvoja citur, lai netraucē. Izdarījis lielu darbu ar Dainu skapi, kur piedalījās arī sieva un dēls ar sievu.
This entire review has been hidden because of spoilers.
July 26, 2021
Tīri subjektīvi man grāmata brīžiem bija par rāmu un lēnīgu un ar šī gadsimta prātu vairākas lietas un Dārtas rīcības likās wtf.. bet saprotu, tāds bija laikmets. Kopumā ļoti informatīva grāmata par Latvijas vēsturi 19.gs., cilvēkiem, sadzīvi un jaunlatviešu kustību no cita skatupunkta kā skolas grāmatās.
July 16, 2021
Liktu vēl vairāk, ja būtu tāda iespēja. Izcili sarakstīta grāmata. Spožs piemērs, kā izmantojot rakstīto tekstu, ir iespējams uzburt reālu konkrētā laika ainu. Grāmata nav tikai par vēsturiski nozīmīgām personām. Tas ir stāsts par mīlestību un pilnīgu ziedošanos otram cilvēkam.
May 21, 2023
"kāds Austrumu gudrais teicis, ka pastāv trīs lietas, ko nevar noslēpt, - Saule, Mēness un patiesība. Lai viņam Dieva miers. Jo patiesība reizēm ir lieka. Tur arī viss noslēpums."
te patiesība nebija lieka. sadzirdēt Dārtu. uz brīdi ne Barona ēnā. viņas bēdas un priekus. iekrita sirsniņā.
te patiesība nebija lieka. sadzirdēt Dārtu. uz brīdi ne Barona ēnā. viņas bēdas un priekus. iekrita sirsniņā.
January 17, 2021
Ļoti iesaistoša grāmata! Vērts lasīt!
Displaying 1 - 22 of 22 reviews