Cietāks par dimantu

Izmeklē Anna Elizabete #11

by Dace Judina

Starptautiskā kosmētikas koncerna gada balvas ceremonijā, triumfa brīdī iet bojā titula Dimanta Zvaigzne ieguvēja Rita Bolšteina un uzpeld runas, ka viņas agrākie apbalvojumi bijuši pirkti, un ceļā uz slavu viņa iznīcinājusi daudzus konkurentus. Tiesībzinātņu profesoru, izteiktu sieviešnīdēju Edgaru Stagaru atrod pilsētas nomalē – kailu, izvārtītu piķī un spalvās, bez samaņas; šie attēli parādās globālajā tīmeklī. Vai tā būtu smalka atriebība? Pēc dažām dienām profesoru nogalina paša mājā... Pulkvežleitnants Miks Kaķītis nonāk krustcelēs – ministrijā nomainās vadība, viņam piedāvā paaugstinājumu, kas var beigties ar atlūgumu, izmeklēšana iestrēgusi, un viņš izgāž spriedzi uz Annu Elizabeti... Reiz jau tā noticis. Nu pret Kaķīti nostājas visi, pat viņa krusttēvs, ģenerālis Bass un labākais draugs Egons. Bet no Austrijas atbraukušais advokāts Veismillers paziņo, ka Anna tur mantojusi lielu īpašumu...

400 pages, Hardcover

First published January 1, 2019

About the author

Dace Judina ir žurnāliste, redaktore, režisore. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Dace Judina darbojas presē, šobrīd – sabiedrisko attiecību un pasākumu organizēšanas jomā.

Reviews

[Iveta · Rating 2 out of 5]

Klusēšana/nerunāšana ir vardarbība. Punkts. Ja lieliskā, visu apbrīnotā, viedā, skaistā, gudrā AE to nezina un neviens nespēj šai būtnei to pateikt, nu tad neko. Tad turpinām tik daudzās ģimenēs gadiem piekopto praksi - savā starpā nerunāt un uzskatīt, ka tam otram ir jāuzmin, kas darās manā galvā.
Man ir patiesi žēl, ka autore ar vieglu roku pozitīvos padara par negatīvajiem. Uz otru pusi tomēr tik raiti nesokas.
Šī grāmata nu reiz patiesi ir LIELAIS VĪLIENS.

[Inga · Rating 1 out of 5]

Esmu izlasījusi (samērā) daudz tādu grāmatu, kurām nekad nebūtu vajadzējis nonākt grāmatnīcās, bet šī nu reiz ir tā, kurai netiku pat līdz trešdaļai – tik ļoti ir apriebusies tā mūžam lieliskā, ideālā, visu gribētā un apbrīnotā galvenā varone, kas vienmēr rīkojas simtprocentīgi pareizi un kuras konfliktos vainīgie vienmēr ir visi citi. Es jau saprotu, ka autore acīmredzot dikti grib sevi noprojicēt (un pati savas iedomāti ideālās rīcības tāpat), bet rezultātā tas tēls ir stulbi plakans un nebaudāms, bez nekādas rakstura attīstības – tiesa, jāteic, ka to gan šīs sērijas grāmatās vispār velti gaidīt no jebkura varoņa, ja nu vien kāds no marginālajiem varētu būt izņēmums. Ja vēl tā nenormāli svarīgā, krutā, skaistā un visādi citādi ģeniālā dāmīte ar putuplasta parpalas ekvivalentu personības vietā būtu tiešām tikai izmeklētāja, to varētu pieciest, bet lasi, lasi – un krimiķis tā kā kaut kur fonā parādās, bet grāmata principā sastāv no tā, cik ļoti nepareizi visi pārējie izturas pret Centrālo Personu, kuras Drošību, Ģimeni un pat Dzīvību (interesanti, kā??) apdraud viens puskoklēcējs troglodīts ar fotokameru. Ik pēc ainas prasās pateikt kaut ko piecstāvīgu un/vai mest grāmatu pret sienu, bet žēl blakussēdētāju ausu un dzīvokļa remonta. Tad nu beigu beigās nospriedu, ka mans laiks un smadzenes ir tomēr pietiekami vērtīgi, lai tos ar šādu sērijveida grafomāniju nepiesārņotu.

Biju pārliecināta, ka šī autore var arī labāk. Laikam jau kļūdījos.

[Līva Krastiņa · Rating 2 out of 5]

Izlasīju tikai ar otro piegājienu un tikai tāpēc, lai tiktu tālāk šajā sērijā. Miks bija mans favorīts, un Anna šajā grāmatā likās īpaši nepatīkama. Ļoti spilgti izpaudās tas, ka Anna ir Visuma centrs - apkārt tikai skaisti vīrieši, kas visi viņā iemīlējušies, bet tuvākām sievietēm ir vai nu 80+, vai viņas ir psihas, stulbas, noziedznieces utt. Šoreiz viss šis diemžēl atstāja pašu noziegumu un tā risināšanu fonā.