Kuru latviešu rakstnieci apdraudēja traktors? Kā Čaks savā simtgadē neļāva Valdim Rūmniekam atvērt diplomātu? Kāpēc Rakstnieku savienībā ieradās policijas specvienība? Kā divi vīri sāka kopā rakstīt romānus? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, kā arī draiskulīgus un nopietnus stāstus par 20. gadsimta pēdējo 20 gadu un 21. gadsimta pirmo 18 gadu kultūras personībām savā autobiogrāfijas otrajā grāmatā “No Raiņa līdz Čakam”' piedāvā pazīstamais rakstnieks Valdis Rūmnieks (1951). Pirmajā grāmatā (“Starp Mežaparku un Murjāņiem”', 2018) autors iemūžinājis atmiņas par bērnību, kas aizritējusi radošu cilvēku sabiedrībā, par studiju un pirmajiem patstāvīgā darba gadiem, bet otrajā grāmatā – par vēlākajiem savas dzīves gadiem, sākot ar 1980. gada janvāri. Tajā turpinās rakstnieku piedzīvojumi, paša radošās kaislības un atklājas daži pilnīgi nezināmi literatūrvēsturiski fakti. Kā allaž Valda Rūmnieka darbos – viss norisinās starp Mežaparku un Murjāņiem.
Valdis Rūmnieks ir latviešu rakstnieks, dramaturgs un literatūrzinātnieks. Viņš raksta stāstus, dzejoļus un pasakas bērniem, sacerējis un apkopojis dažādus jokus. Kopā ar dramaturgu un režisoru Andreju Miglu sarakstījis četrus romānus. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Valdis Rūmnieks no 2002.gada 5. marta līdz 2010. gada 3. februārim bija Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. Par "Ozola grāmatu" saņēmis "Pavasara balvu'98". Par romānu "Čaks" Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla saņēmuši Literatūras gada balvas 2010 speciālbalvu.