Šī dienasgrāmata atklāti, ar mīlestību un humoru atspoguļo manas pirmajā polārajā ekspedīcijā gūtās izjūtas, atziņas, pārdomas un priekus. Izaicinot sevi fiziski, garīgi un emocionāli, paralēli demonstrējot iekšējās pasaules uzstādījumus, sāku apzināties, kas es esmu, tur - 67 grādu ziemeļu platumā - neatgriezeniski ''pieaugot''.
Šos savus brīnumaini skaistos piedzīvojumus redzu kā pērles kreļļu virtenē, kas tik reti atrodamas austerēs, kad tās tiek pasniegtas uz šķīvja. Justies kā pērļu zvejniekam, meklēt, atrast - tas ir to vērts! Jūsu Juris Ulmanis
Dienasgrāmatas formāts laikam nav man mīļākā rakstveida forma, ja tā ir vairāk kā atstāsts. Vislielākais jautājums — ko grāmatas tapšanā darīja redaktors, ja grāmatā ir tik daudz kļūdu? Diemžēl katrs, kas izdod grāmatu, nav rakstnieks, taču stāsts ir gana aizraujošs, jo mani aizrauj ekspedīcijas. Līdz ar to, izlasīju veikli, par to arī treša zvaigzne. Ievadā šķita, ka būtu nepieciešamas priekšzināšanas (kuras man bija, bet lasītājam vidējam mierīgi varētu arī nebūt) — kas ir Tedis, kas ir Amundsena ekspedīcija u.c.
Meklēju kaut ko viegli lasāmu rītiem un brīvbrīžiem gada sākumā, un šī bija pie rokas. Tā kā ir pārgājienos iešanas, mazliet rāpšanās un citadi savu robežu izaicināšanas pieredze, bija sevišķi interesanti lasīt par šo fiziski grūto gājienu pāri Grenlandei, kā arī ieskatīties prātā, kas vispār dzen cilvēkus kaut ko tādu darīt. Patika kaut caur grāmatas lapām pabūt Grenlandē. Lasījās viegli, ātri un ievelkoši.
Gatavojoties sarunu vakaram ar autoru, gribēju paspēt izlasīt vismaz vienu grāmatu. Un jā, man patika, piedzīvojums aizraujošs, šo tikai drosmīgie un pacietīgie spēj paveikt! Viegls dienasgrāmatas formāts bez liekiem pārdzivojumiem.
Uz Grenlandi pēc pērlēm - metafora. Interesanti lasīt kā cilvēka iekšējās pasaules uzstādījumi spēj sadzīvot un sadarboties komandā pavadot gandrīz vienu mēnesi ekspedīcijā pa Grenlandes ledāju. Lasot grāmatu arī man atmiņā uzplaiksnīja epizodes no maniem piedzīvojumiem un izaicinājumiem. Ekspedīcijām un piedzīvojumu braucieniem ir daudz kas kopīgs, neatkarīgi vai tu ej pa ledāju, brauc apkāŗt Latvijai ar riteni vai, piemēram, kāp kalnos. Kopīgs ir arī fakts, ka tie sākas un kādreiz beidzas, atgriešanos 'normālajā' vai 'parastajā' dažkārt tik ļoti gribētos atlikt. Pietrūka krāsainā bildes, lai varēt izbaudīt šis skarbās, pirmatnējās dabas skaistumu.
Dienasgrāmatas formāts raiti lasās, iztēlojos to ikdienas rutīnu mēneša garumā - godīgi - baigi grūti, laikam ko tādu nedarītu..interesanti par atbildību, sadarbību un svarīgāko esot ceļā.